• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar mazo valstu kopīgo domu par Eiropas nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2002., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64068

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas un Grieķijas attiecības ir labas un perspektīvas

Vēl šajā numurā

02.07.2002., Nr. 98

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar mazo valstu kopīgo domu par Eiropas nākotni

Vakar oficiālā vizītē Rīgā uzturējās Lihtenšteinas valdības padomnieks un ārlietu ministrs
A2.JPG (27666 bytes) A1.JPG (17288 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Vakar: Lihtenšteinas Firstistes valdības padomnieks un ārlietu ministrs Dr. Ernsts Jozefs Valhs tiekoties ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi
(augšējā attēlā pa kreisi), Ministru prezidentu Andri Bērziņu (attēlā pa labi) un ārlietu ministru Induli Bērziņu (apakšējā attēlā)
A5.JPG (19055 bytes)

Pie ārlietu ministra

Vakar, 1. jūlijā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Lihtenšteinas Firstistes valdības padomnieku un ārlietu ministru Dr. Ernstu Jozefu Valhu, kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē. Tikšanās laikā pārrunātas divpusējās attiecības, kā arī sadarbība starptautiskajās organizācijās.

Apspriežot divpusējās attiecības, I.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijai un Lihtenšteinai ir labas iespējas sadarboties vairākos virzienos. Ārlietu ministrs aicināja Lihtenšteinas pusi aktivizēt ekonomisko sadarbību un piesaistīt investīcijas Latvijai. I.Bērziņš arī uzsvēra Latvijas ieinteresētību Lihtenšteinas pieredzē moderno finanšu un augsto tehnoloģiju sektorā. Gan I.Bērziņš, gan E.J.Valhs apliecināja, ka viens no perspektīviem sadarbības virzieniem ir tūrisms, kā arī sadarbība kultūrā un izglītībā. E.J.Valhs šajā aspektā atzīmēja Lihtenšteinas līdzdalību Baltijas valstu vēstures grāmatas tulkošanā un izdošanā. Lihtenšteinas ārlietu ministrs arī norādīja uz veidojošos sadarbību starp Latvijas un Lihtenšteinas mācību iestādēm, kas top ar speciāliem projektiem.

Tikšanās gaitā E.J.Valhs atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus pēc neatkarības atgūšanas un atzīmēja, ka Baltijas valstis nākotnē būs ES austrumu pīlārs. I.Bērziņš no savas puses informēja par Latvijas paveikto ES un NATO integrācijas jautājumos, atzīmējot, ka Latvija būs gatava pabeigt iestāšanās sarunas ES līdz gada beigām, ja ES tam būs gatava.

Abas puses augstu novērtēja izveidojušos sadarbību starptautiskajās organizācijās, īpaši Eiropas Padomē (EP). E.J.Valhs pauda gandarījumu par Latvijas veikumu, prezidējot EP, jo Lihtenšteina, pārņemot prezidentūru pēc Latvijas, varējusi pārliecināties, ka jautājumi tikuši labi risināti.

Lihtenšteinas ārlietu ministram ir plānotas tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Latvijas delegācijas pārstāvjiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kā arī Ministru prezidentu Andri Bērziņu. E.J.Valhs apmeklēs arī Latvijas Okupācijas muzeju.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Lihtenšteinas Firstistes ārlietu ministru Ernstu Valhu.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Lihtenšteinas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas nākotnē.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka līdz šim divpusējās attiecības nav bijušas pietiekami aktīvas, taču, iekļaujoties Eiropas Savienības valstu saimē, Latvija ir ieinteresēta turpmāk padziļināt sadarbību arī ar Lihtenšteinu kā Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsti. J.Straume un Lihtenšteinas ārlietu ministrs bija vienisprātis, ka aktivizējami ekonomiskie, politiskie, kultūras un tūrisma kontakti. Abas puses arī sprieda par iespējām nākotnē attīstīt sadarbību augsto tehnoloģiju nozarē.

J.Straume informēja viesi par paveikto Latvijas virzībā uz ES un NATO un sabiedrības integrācijas programmas īstenošanā. Viņš arī akcentēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir radīts stabils pamats valsts ekonomiskajai izaugsmei un demokrātisko vērtību iedzīvināšanai. Savukārt E.Valhs pauda Lihtenšteinas atbalstu Latvijas virzībai uz ES, kā arī izteica cerību, ka mūsu valsts kļūs par “Eiropas ekonomiskās zonas dalībnieci”.

Abas puses arī pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. J.Straume izteica pārliecību, ka tās padziļināsies, kad Latvija kļūs par ES un NATO dalībvalsti.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

A6.JPG (15557 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Lihtenšteinas Firstistes ārlietu ministrs Ernsts Valhs

Latvijai un Lihtenšteinai ir daudz kopīga, kā arī daudz atšķirīga, bet galvenais abu valstu vienojošais faktors ir tas, ka abas ir mazas Eiropas valstis, to vakar, 1. jūlijā, uzturoties vizītē Latvijā, žurnālistiem preses konferencē sacīja Lihtenšteinas ārlietu ministrs Ernsts Valhs.

Arī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš augstu novērtēja Latvijas un Lihtenšteinas, kā arī citu mazo Eiropas valstu solidaritāti, veidojot nākotnes Eiropu. Abi ministri īpaši uzsvēra Latvijas un Lihtenšteinas veiksmīgo sadarbību Eiropas Padomes ietvaros, citai pēc citas uzņemoties šīs lielās organizācijas prezidējošās valsts pienākumus.

E. Valhs vērsa uzmanību uz atšķirībām, kādas pastāv starp mūsu valstīm, runājot gan par ģeogrāfiskajām un dabas apstākļu īpatnībām, gan par atšķirīgajām stratēģijām ārpolitikā. Latvija pavisam drīz gatavojas iestāties NATO, turpretim Lihtenšteinā armijas nav jau kopš 1867. gada; Latvija ir pavisam tuvu dalībai Eiropas Savienībā (ES), kamēr Lihtenšteina ir izvēlējusies palikt ārpus šīs organizācijas. Tomēr galvenā abu valstu sadarbība pavisam cieši ir saistīta ar Latvijas integrāciju ES. Kā uzsvēra E. Valhs, galvenais priekšnoteikums, lai aktivizētu Latvijas un Lihtenšteinas savstarpējās attiecības, ir Latvijas iespējami drīzāka iestāšanās ES.

E. Valhs norādīja — lai gan Lihtenšteina šobrīd nav ES dalībvalsts, tā ir Eiropas ekonomiskās telpas (EET) dalībniece, un, Latvijai iestājoties ES, arī tā automātiski kļūs par EET dalībnieci. Līdz ar to Latvija un Lihtenšteina būs tiešas kaimiņvalstis.

Analizējot Latvijas un Lihtenšteinas sadarbības tiesisko pamatu un savstarpējos divpusējos līgumus, E. Valhs pauda viedokli, ka nav nozīmes noslēgto līgumu skaitam, kas ir tikai sākumpunkts sadarbībai. Galvenais — lai starp valstīm pastāvētu sapratne un vēlme sadarboties un lai valstis un to sabiedrība būtu atvērtas sadarbībai.

Arī I. Bērziņš atzina, ka viens no galvenajiem abu valstu sadarbības modeļiem ir Latvijas dalība ES, jo — līdzīgi kā gadījumā ar Norvēģiju — arī ar Lihtenšteinu tieši šo abu valstu ciešā saikne ar ES un dalība EET ir galvenās iespējas paplašināt Latvijas un šo valstu savstarpējo sadarbību.

I. Bērziņš atzina, ka arī tagad būtu aktīvāk jāattīsta divpusējā sadarbība, palielinot savstarpējās investīcijas un tirdzniecības plūsmu. Abi ministri apliecināja, ka ļoti plašas sadarbības iespējas ir tūrismā, kā arī attīstot sadarbību kultūrā un izglītībā. Arī E. Valhs uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir aktivizēt savstarpējo sadarbību jau pašlaik, jo tikai tādējādi būs iespējams pilnvērtīgi izmantot potenciālu, kāds abām valstīm pavērsies nākotnē.

E. Valhs pastāstīja, ka apmeklējis Latviju 90. gadu sākumā, kad Latvija tikko bija sākusi reformas, un atzina, ka šajos gados Latvija spējusi paveikt pārsteidzoši daudz.

 

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!