• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par onkoloģisko pacientu tiesībām dzīvot bez sāpēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2002., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64070

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par politizētajiem pieminekļiem

Vēl šajā numurā

02.07.2002., Nr. 98

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par onkoloģisko pacientu tiesībām dzīvot bez sāpēm

No šā gada marta līdz 1. jūlijam jaunā mediķus apvienojošā sabiedriskā organizācija Latvijas Pretvēža apvienība (LPA) rīkoja informatīvu akciju “Neklusē par sāpēm!”. Akcijas laikā vairāk nekā 1700 cilvēku — gan onkoloģiskie pacienti, gan viņu tuvinieki — zvanīja uz diennakts bezmaksas tālruni 8000099, lai iegūtu informāciju par iespējām saņemt atbilstošu pretsāpju terapiju, kā arī informētu par gadījumiem, kad slimniekiem netiek nodrošināta pilnvērtīga pretsāpju terapija. Izanalizējot saņemto informāciju, LPA speciālisti secina, ka 56% aptaujāto onkoloģisko pacientu cieš stipras sāpes, tātad Latvijā netiek ievērotas Ārstniecības likumā noteiktās onkoloģisko pacientu tiesības dzīvot bez sāpēm un onkoloģiski slimajiem cilvēkiem bieži vien netiek nodrošināta pilnvērtīga aprūpe.

Akcijas mērķis bija apzināt pacientus, kuri cieš no sāpēm, jo neinformētības dēļ nevēršas pie mediķiem, dara to novēloti vai arī viņiem dažādu iemeslu dēļ netiek nodrošināta pilnvērtīga onkoloģisko sāpju terapija. LPA speciālisti akcijas laikā informēja onkoloģiskos pacientus par viņu tiesībām dzīvot bez sāpēm, cenšoties iedrošināt viņus vērsties pie ārsta, stāstīt par sāpēm, lai saņemtu atbilstošus atsāpināšanas līdzekļus.

Cilvēkiem, kuri zvanīja uz informatīvo bezmaksas tālruni, bija jāatbild uz jautājumiem par sāpju ilgumu, sāpju vietu, stiprumu. Slimniekiem tika lūgta arī informācija par saņemto medicīnisko aprūpi. Apkopotie starprezultāti, par kuriem LPA informēja maijā, liecināja par nesakārtotību onkoloģisko pacientu atsāpināšanā, kā arī par problēmas nopietnību Latvijā. Tagad, akcijas noslēgumā, apkopojot veiktās aptaujas rezultātus, pretēji LPA speciālistu cerībām, negatīvās tendences, kas iezīmējās, jau apkopojot akcijas starprezultātus, ir pilnībā apstiprinājušās:

• 56% aptaujāto pacientu cieš stipras sāpes, 26% respondentu savas sāpes raksturo kā neciešamas, bet 18% cieš mērenas sāpes;

• 71% aptaujāto pacientu nepārtraukti cieš sāpes jau ilgāk nekā trīs mēnešus, turklāt 30% no aptaujātajiem pacientiem sāp visu dienu, t.i., 24 stundas diennaktī. Tas, ka tik daudziem onkoloģiski slimiem cilvēkiem diendienā sāp, liecina, ka sabiedrībā un diemžēl arī mediķu aprindās pastāv mīts par to, ka sāpes ir neārstējamas un onkoloģiski slimiem cilvēkiem ir jācieš no sāpēm;

• dažādus pretsāpju medikamentus lieto visi pacienti, tomēr 85% aptaujāto cilvēku šīs zāles nemazina sāpes. Bieži vien nezināšanas dēļ vai cenšoties ietaupīt naudu, ģimenes ārsti vēl joprojām saviem onkoloģiskajiem pacientiem II, III un IV slimības stadijā atsāpināšanai izraksta t.s. vieglos pretsāpju medikamentus (analgīnu, pentalgīnu utt.), kas nenodrošina pilnvērtīgu pretsāpju terapiju.

Aptaujāto onkoloģiski slimo pacientu galvenās sūdzības iedalāmas trijās grupās:

1) ģimenes ārsti neizraksta atbilstošus pretsāpju medikamentus vai arī izraksta tikai vienu iepakojumu, bet pārējā nepieciešamā pretsāpju medikamentu deva slimniekam jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Kā iemesls šādai ģimenes ārstu rīcībai tiek minēts finansējuma trūkums valsts apmaksāto medikamentu izrakstīšanai;

2) rindu dēļ nav iespējams regulāri satikt savu ģimenes ārstu. Gandrīz visi pacienti, kas zvanījuši uz informatīvo tālruni, apliecinājuši, ka viņi ir reģistrējušies pie sava ģimenes ārsta, taču bieži vien rindu dēļ nav iespējams regulāri konsultēties ar ģimenes ārstu, tāpēc nav iespēju saņemt adekvātu aprūpi un pretsāpju terapiju. Ir gadījumi, kad rindā pie ģimenes ārsta jāgaida līdz pat divām nedēļām, kaut arī pacients cieš sāpes;

3) ir gadījumi, kad neapmierina saņemto medicīnisko izmeklējumu un ārstēšanas kvalitāte. Daļa zvanītāju informēja par gadījumiem, kad ģimenes ārsti nav nosūtījuši pacientus uz konsultāciju pie onkologa un tādēļ ļaundabīgais audzējs ticis diagnosticēts novēloti. To apstiprina arī Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) rīcībā esošie dati: onkoloģiskie pacienti LPTB visbiežāk sūdzas par novēlotu ļaundabīgā audzēja diagnosticēšanu.

Jaunākie statistikas dati par 2001. gada rezultātiem onkoloģijā liecina, ka Latvijā aizvien palielinās to iedzīvotāju skaits, kuriem novēloti diagnosticēts ļaundabīgs audzējs. Par to, ka Latvija izceļas ar novēlotas diagnosticēšanas rādītājiem, liecina neproporcionāli lielais III un IV slimības stadijas gadījumu skaits. 2001. gadā reģistrēti 60,6% slimnieku III vai IV slimības stadijā un 39,4% slimnieku I vai II stadijā.

No 30. jūnija līdz 5. jūlijam Norvēģijā, Oslo, notiek pasaules pretvēža apvienību kongress, un šajā kongresā starptautiskā līmenī tiks prezentēti arī Latvijas Pretvēža apvienības rīkotās akcijas rezultāti.

 

Latvijas Pretvēža apvienība

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!