Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2002. gada 28. jūnijā

Latvijas maksājumu bilance 2002. gada 1. ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2002. gada 1. ceturksnī bija 45,9 milj. latu jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2001. gada 1. ceturksnī — 46,7 milj. latu jeb 4,3% no IKP). Kārtējo pārvedumu un pakalpojumu pozitīvā saldo pieaugums sedza preču negatīvā saldo kāpumu. Pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga līdz 7,9% no IKP (2001. gada 1. ceturksnī — 7,6% no IKP), savukārt kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo — līdz 2,5% no IKP (2001. gada 1. ceturksnī — 0,6% no IKP) un preču negatīvais saldo palielinājās līdz 14,7% no IKP (2001. gada 1. ceturksnī — 13% no IKP). 2002. gada 1. ceturksnī Latvijas tautsaimniecību ietekmēja pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un pieprasījuma samazināšanās Eiropā, tāpēc Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugums palēninājās. Preču eksports palielinājās par 0,7%, bet preču imports — par 7,1%.

Eksporta nelielo pieaugumu nodrošināja galvenokārt pārtikas rūpniecības produktu, minerālo produktu, dažādu rūpniecības preču, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports. Latvijas eksportā dominējošo preču — koksnes un tās izstrādājumu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, metālu un to izstrādājumu — izvedums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 11,5 milj. latu. Latvijas eksports uz ES valstīm kritās par 9,4 milj. latu jeb 4,7%, bet šo valstu īpatsvars eksporta kopapjomā samazinājās no 65,3% līdz 60,7%.

Turpināja pieaugt mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu, ķīmiskās rūpniecības produkcijas un visu pārtikas preču imports. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtisks bija minerālo produktu importa kritums (14,2 milj. latu), ko lielā mērā noteica šo produktu cenu pazemināšanās.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 93,3 milj. latu un sedza 53,6% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas palielinājās par 10,3 milj. latu, jo samazinājās braucienu negatīvais saldo un pieauga citu pakalpojumu pozitīvais saldo.

Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo (92,8 milj. latu) samazinājās par 4,4 milj. latu, jo galvenokārt kritās nerezidentiem sniegto jūras transporta pakalpojumu apjoms (kravu pārvadājumi un citi ar jūras transportu saistīti pakalpojumi). Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo (15,6 milj. latu), galvenokārt samazinoties rezidentu tēriņiem ārvalstīs, saruka par 2,2 milj. latu. 1. ceturksnī samazinājās gan Latvijas ceļotāju skaits, gan to vidējie izdevumi. Citu pakalpojumu pozitīvais saldo (16,1 milj. latu), pieaugot sniegto un samazinoties saņemto pakalpojumu apjomam, palielinājās par 12,5 milj. latu. Saldo pieaugumu galvenokārt noteica saņemto apdrošināšanas pakalpojumu un finanšu pakalpojumu apjoma kritums, augot sniegto tirdzniecības starpniecības pakalpojumu un citu ar to saistīto pakalpojumu apjomam.

Ienākumu pozitīvais saldo (5 milj. latu) 1. ceturksnī bija par 1,3 milj. latu mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Pieauga ārvalstu investoru reinvestētā peļņa un valdības parāda procentu maksājumi, kā arī samazinājās Latvijas banku veikto portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu ienākumi. Tomēr kritumu gandrīz kompensēja ārvalstīs nodarbināto rezidentu atlīdzības pieaugums.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (30 milj. latu) sedza 17,2% no preču negatīvā saldo. Saldo pieaugumu galvenokārt noteica saņemto pārvedumu kāpums, jo, sākot ar 2002. gada 1. ceturksni, tiek ietverta informācija par privātpersonu veiktajiem ārējiem maksājumiem, kas veikti, izmantojot banku pakalpojumus.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 61,9 milj. latu. Kapitāls galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju veidā, un tās pilnībā sedza tekošā konta negatīvo saldo. Uzņēmumu pašu kapitālā tika ieguldīti 77,9% no Latvijā veiktajām ārvalstu tiešajām investīcijām.

1. ceturksnī rezidenti palielināja ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros, un portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (31 milj. latu). Bankas kā galvenie ārvalstu vērtspapīru turētāji un ārējā vērtspapīru tirgus dalībnieki citu ieguldījumu veidā piesaistītos resursus izvietoja portfeļieguldījumos.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 10,3 milj. latu. Banku piesaistītie nebanku pieprasījuma noguldījumi pārsniedza to veiktos īstermiņa noguldījumus OECD valstu kredītiestādēs un nebankām izsniegtos īstermiņa aizdevumus, tādējādi banku citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (32,6 milj. latu). Citu sektoru saldo bija negatīvs (28,3 milj. latu), jo nebankas veica īstermiņa aizdevumus ārvalstīs un atmaksāja agrāk saņemtos ilgtermiņa aizņēmumus.

Latvijas Banka, veicot valūtas mijmaiņas darījumus, atmaksāja ārvalstu valūtu, un rezerves aktīvi samazinājās par 8,5 milj. latu.

Latvijas maksājumu bilance

(tūkst. latu)

1 Dati precizēti.

Latvijas Bankas preses sekretārs E. Vējiņš