Par veiksmīgas valsts pārvaldes nosacījumiem

Ceļamaize no Viduseiropas un Austrumeiropas valstu konferences Budapeštā par publisko administrāciju

Armands Kalniņš, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Aprīļa vidū Budapeštā notika gadskārtējā, šoreiz astotā, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu publiskās pārvaldes un izglītības iestāžu tīkla (NISPACEE) konference "Desmit pārmaiņu gadi: pētījumi un izaicinājumi publiskās pārvaldes nākotnei". Par iepriekšējo konferenci Sofijā un tajā gūto pieredzi informēju "Latvijas Vēstnesī" 1999.gada 29.aprīlī rakstā "Kad saskaras publiskā pārvalde un sabiedrība". Budapeštas konference saturiski vienlaikus bija gan iepriekšējās konferences turpinājums, gan jaunu iniciatīvu uzsākšana. Konferences sesijās un darba grupās tika apspriesti šādi jautājumi:

• Eiropas integrācija kā publiskās administrācijas reformu virzītājspēks: ietekme uz pārejas perioda valstīm;

• Pārejas perioda mācības un nākotnes izaicinājumi;

• Politiski administratīvās attiecības;

• Kvalitatīvāka publiskā pārvalde;

• Sociālās drošības sistēmas jautājumi (bezdarbs, nabadzība un dzimumvienlīdzība). Papildus iepriekš plānotajam konferencē tika apspriesti arī minoritāšu jautājumi.

Konferencē piedalījās samērā daudz pārstāvju no Latvijas — no Saeimas, īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāta, Valsts civildienesta pārvaldes (VCP), Valsts administrācijas skolas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Universitātes.

Konferences sesijā, kurā tika diskutēts par pārejas perioda mācībām un nākotnes izaicinājumiem, īpašu ievērību izpelnījās VCP pārstāvju K.Mores un G.Goldmanes informācija par Latvijas civildienesta reformām un to dažādiem aspektiem. Konferencei sagatavotais ziņojums bija vērsts galvenokārt uz valsts pārvaldes reformas procesa izvērtējumu, pārdomājot gūtās atziņas un atbilstoši plānojot nākotnes ieceres. Līdzīgas problēmas rūp arī citiem sesijas dalībniekiem, un tā bija lieliska iespēja dalīties pārdomās par to, kā pārvarēt pārejas periodam raksturīgās grūtības (plaisa starp sabiedrību un publisko pārvaldi, stratēģiskās plānošanas kapacitātes nepietiekamība, likumdošanas kvalitāte un ieviešanas prasme u.c.). Lielu interesi un diskusijas izpelnījās VCP plānotie pasākumi personāla attīstībā (darba izpildes novērtēšanas sistēmas ieviešana, karjeras plānošanas sistēmas izveide, vienotas darba samaksas sistēmas ieviešana u.c.).

Plenārsēdē vairāki Ungārijas valsts un akadēmisko institūciju pārstāvji informēja par šīs valsts publiskās pārvaldes reformas pieredzi saistībā ar valsts integrāciju ES. Pārmaiņu izklāsts liecināja par ļoti līdzīgiem procesim Ungārijā, salīdzinot ar Latvijā šajā jomā notiekošo.

Ungārijas publiskās pārvaldes reformas pirmajā posmā (1989—1994) galvenās reformas bija saistītas ar demokrātijas nostiprināšanu, likuma varas ieviešanu, decentralizāciju, dekoncentrāciju u.c. pārmaiņu ieviešanu. Tās var raksturot kā revolucionāras pārmaiņas atšķirībā no otrā posma — modernizācijas jeb evolūcijas. Modernizācijas posmā (1996—2002) publiskās pārvaldes attīstībā tiek izmantoti daudz precīzāki, niansētāki līdzekļi. Tas nozīmē, ka reformām būtībā jāskar katra publiskajā pārvaldē strādājošā darbavieta (citiem vārdiem, jāmainās darba saturam). Galvenie uzsvari liekami uz darbības efektivitāti, kvalitāti, deregulāciju, procedūru vienkāršošanu, arī pārvaldes samazinašanu, veidojot disciplinētu, labi organizētu publiskās pārvaldes aparātu. Tomēr aicinājumi samazināt, piemēram, ierēdņu skaitu vai izdevumus atsevišķiem izdevumu posteņiem, ir rūpīgi jāizvērtē, jo tā rezultātā nevajadzētu samazināties kvalificētam personālam valsts sektorā. Ungāru kolēģi uzsvēra: ne vienmēr mazāk ir labāk. Daudz grūtāk, taču būtiskāk ir panākt racionālu resursu pārdali, mērķtiecīgu budžeta reformu. Jābūt pietiekošam reformas ieviešanas institūciju resursu nodrošinājumam, jo citādi ilgstoši nāksies sūroties par publiskās pārvaldes nepilnībām.

Arī problēmas ungāru skatījumā ir līdzīgas — reformai ir pārāk daudz uzdevumu, politiskais atbalsts vairāk jūtams galvenokārt lēmumu pieņemšanā, bet vājāks to ieviešanā, turklāt iespējama arī birokrātijas pretošanās.

Reformu process ir sekmīgs tikai tad, ja tas ir sistēmisks, neaizraujoties tikai ar atsevišķiem reformas aspektiem, lai cik tie būtu būtiski. Nepieciešama uzdevumu prioritēšana, ilgtermiņa skatījums, konsekventa pakāpenība ieviešanā. Viens no konferences diskusiju secinājumiem — nepieciešams gan ieplānot ilgtermiņa attīstību savas valsts iedzīvotāju labā, gan parādīt progresu, nevairoties no kļūdu atzīšanas. Arī mums Latvijā jāvienojas, vai strādāsim tuvāk saskatāmo mērķu sasniegšanai, vai arī mēģināsim rīkoties perspektīvi, ņemot vērā to, ka tālredzīgai stratēģijai tik ātri un uzskatāmi rezultāti nav paredzami. Tomēr saskaņot dažādu termiņu reformas ir iespējams, piemēram, Latvijā kvalitātes vadības sistēmu ieviešana nodrošinās rezultātus nākotnē, bet informācijas un pakalpojumu centru ieviešana ļauj panākt pirmos rezultātus agrāk.Varbūt nepieciešama īpaša reformu "māksla" (rūpīgāki plāni, mazinot steigā pieņemto lēmumu skaitu, konsekventāk īstenojot dialogu ar sabiedrību)?

Vienlīdz daudz vērības jāveltī gan reformu sagatavošanai, gan sarunām ar pārmaiņu procesā iesaistītajiem, izskaidrošanai un gatavībai ieklausīties. Nepieciešams dialogs ar visām sabiedrības grupām — precīza, atklāta informēšana ir valsts un pašvaldību institūciju pienākums, paredzot iespēju viegli iegūt vajadzīgo informāciju.

Jautājumi, kurus uzdeva konferences dalībnieki, ir aktuāli arī Latvijā: kādi tad ir precīzākie kritēriji, lai valsts administrāciju uzskatītu par kvalitatīvu un atbilstošu ES prasībām? Kuras valsts (Vācijas, Francijas, Apvienotās Karalistes, Ziemeļvalstu vai citu valstu) publiskās pārvaldes modelis ir viseiropeiskākais? Vai nepieciešama stingri izteikta, centralizēta hierarhija publiskās pārvaldes sistēmā? Varbūt piemērotākais risinājums ir kompetenču, lēmumu pieņemšanas, budžeta vadības un atbildības deleģēšana padotajām institūcijām, struktūrvienībām, darbiniekiem?

Kopš būtiskajām reformām Latvijā, sākot no 1993.gada un tā laika virsotnēm — Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas, civildienesta likuma u.c. — pagājuši ("tikai" vai "jau"?) septiņi gadi. Paveiktais šķiet pats par sevi saprotams. Cik ilgs laiks labas administrācijas izveidei un tās modernizēšanai bijis nepieciešams citās valstīs? Vai pietiekami izsvērti izvērtējam panākumus un trūkumus? Jā, joprojām gan Latvijas iedzīvotāji, gan paši publiskās pārvaldes darbinieki, gan ES institūciju pārstāvji ir neapmierināti ar mūsu administrācijas darbības kvalitāti. Darāmā patiešām vēl daudz. Tomēr nevajadzētu par zemu novērtēt šajā relatīvi īsajā laikā paveikto un atcerēties, ka būtiskas pārmaiņas prasa laiku un resursus. ES kandidātvalstu un to administrāciju konkurences spēju attīstībā vajadzētu būt ieinteresētiem visiem — gan mūsu valsts iedzīvotājiem, gan ES institūcijām, gan ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Daudzkārt piesauktā un par neapmierinošu atzītā mūsu institūciju un darbinieku "kapacitāte" būtībā nozīmē — panākt kvalitatīvi sagatavotu lēmumu pieņemšanu ES un savā valstī, reģionā, pašvaldībā. Šķiet, ka galvenās problēmas nav likumu kvalitāte (visai pierasti gan ir žēloties par "nesakārtoto likumdošanu"), bet to ieviešana — prasmē piemērot un konsekventi realizēt likumus, nodrošināt vēlēšanos strādāt atklāti, sabiedrības labā, mainot publiskās pārvaldes darbinieku darbības mērķu izpratni.

Īpaši jāpievēršas publiskās pārvaldes kvalitātes jautājumiem, kas tika apspriesti darba grupā "Kvalitatīvāka publiskā pārvalde". Būtiski, ka Ungārijā, Slovēnijā un citās valstīs, līdzīgi kā Latvijā, par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzskata publiskās pārvaldes kvalitātes nodrošināšanu. Latvijas īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāta pārstāve I.Reinholde informēja par publiskās pārvaldes institūciju darbības kvalitātes dažādiem aspektiem. Savā referātā informēju par publiskās pārvaldes kvalitātes sistēmiskiem uzlabošanas jautājumiem. Pašreiz publiskās administrācijas kvalitātes pilnveidošana notiek vairākos nozīmīgos virzienos:

• iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana ("informācijas un pakalpojumu centru"/"vienas pieturas aģentūras" darbības principu ieviešana) valsts un pašvaldību institūcijās;

• kvalitātes vadības sistēmu ieviešana valsts institūcijās;

• gada publisko pārskatu ieviešana valsts pārvaldes institūcijās;

• valsts pārvaldes kompetenču deleģēšana pilnvarotajām institūcijām u.c.

Kvalitātes vadības sistēmu (KVS) ieviešana ļauj pilnveidot darbības procedūras, audita sistēmas ieviešana — pārbaudīt procedūru sakārtotību, informācijas un pakalpojumu centru ieviešana — pilnveidot attiecības ar iedzīvotājiem — publiskās pārvaldes institūciju sniegto pakalpojumu saņēmējiem, kā arī panākt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, publisko gada pārskatu ieviešana un tās monitorings — nodrošināt atskaitīšanos par institūciju darbību kopumā, tai skaitā — par paveikto iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, personālvadības attīstība — paaugstināt darbinieku kvalifikāciju un motivāciju. Sistēmiski tiek pilnveidotas darbības procedūras, atskaitīšanās līdzekļi, attiecības ar sabiedrību, personāla vadība — tādējādi veidojot vienotu publiskās pārvaldes institūciju kvalitātes pilnveidošanas sistēmu.

Sagatavota publiskās pārvaldes reformas programma, kas ietvers minētos un citus pasākumus. Nepieciešams kvalitātes vadības pasākumu sistēmisks monitorings, pilnveidojot gan KVS kopumā, gan atsevišķus pasākumus un to elementus. Sabiedrības un valsts pārvaldes institūciju attīstībā Latvijā arvien noteiktāk jāpāriet no sabiedrības informēšanas un konsultācijām uz sabiedrības līdzdalību publiskajā pārvaldē, sagatavojoties nākamajam sabiedrības un publiskās pārvaldes attiecību posmam — partnerībai, ko balstīs kvalitātes vadības pasākumi.

Būtiskākais konferences kvalitatīvākas publiskās pārvaldes darba grupas diskusiju rezultāts — apņemšanās turpināt iesākto, sadalot turpmākos uzdevumus vairākos darba virzienos:

• kvalitatīvas publiskās pārvaldes koncepcijas;

• to juridiskais nodrošinājums un institucionālie jautājumi;

• metodes, pieejas un labākie piemēri (šīs darba grupas turpmāko darbu uzņēmās Latvijas pārstāvji).

Maijā Lisabonā notiks pirmā Eiropas Savienības valstu publiskās pārvaldes kvalitātes konference, kurā paredzēts analizēt labākos praktiskos piemērus publiskās pārvaldes kvalitātes ieviešanā. Var droši prognozēt, ka šis pasākums ļaus pārliecinošāk īstenot sistēmiski vienotos publiskās pārvaldes kvalitātes uzlabošanas pasākumus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs.

"LV" tieslietu virsredaktore DINA GAILĪTE,

nozaru redaktori — ARTIS NĪGALS, LIENA PILSĒTNIECE