Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr. 09/2002

Rīgā 2002.gada 1.jūlijā

Lēmums par pārbaudes uzsākšanu aizsardzībai pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos

 

A. LĒMUMS

1. Pamatojoties uz likuma “Par iekšējā tirgus aizsardzību” 6.pantu un iegūtajiem sākotnējiem pierādījumiem, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk tekstā — VITAB) nolemj uzsākt pārbaudi aizsardzībai pret cūkgaļas importu pieaugošos apjomos.

2. Pārbaude aizsardzībai pret importu pieaugošos apjomos tiek uzskatīta par sāktu ar šā lēmuma publicēšanas dienu Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 

B. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

3. 2002.gada 31.maijā Latvijas Cūku audzētāju asociācija (turpmāk tekstā — LCAA) iesniedza VITAB “Iesniegumu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ievešanai cūkgaļas aprites sakārtošanai” (turpmāk tekstā — Iesniegums). Iesnieguma pielikumā LCAA iesniedza visu iesniegumu atbalstošo vietējo ražotāju aizpildītas anketas par importa pieauguma rezultātā radītajiem zaudējumiem vietējiem ražotājiem.

4. 2002.gada 17.jūnijā LCAA iesniedza Pielikumu iepriekš minētajam iesniegumam, kurā precizēja atsevišķus Iesniegumā minētos punktus. Līdz ar šo Pielikumu LCAA iesniedza arī Cūkgaļas ražošanas attīstības programmu (Autors — Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts “SIGRA”, Sigulda, 1995.gads) un Latvijas cūkkopības ciltsdarba rezultātu ieviešanas programmu 2002.–2007.gadam (saskaņots ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu, 2001.g.).

5. Izvērtējot Iesniegumu atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumu Nr.212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi” (turpmāk tekstā — MK noteikumi), VITAB pieprasīja papildu informāciju no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk tekstā — CSP) par cūku un cūkgaļas ražošanas nozares stāvokli un importa datus. No Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes tika saņemti dati par importa apjomiem un vērtību.

 

 

C. IESNIEDZĒJS

6. Pārbaudes ierosinātājs ir k/s “Latvijas Cūku audzētāju asociācija” ģenerāldirektora Vara Sīmaņa personā, reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000344794, adrese: Republikas laukums 2-601, Rīga, LV-1981, tālr. 9152450. LCAA darbības veidi atbilstoši sabiedrības Statūtiem un ir: lopkopība; cūku audzēšana; lauksaimniecības un ar lopkopību saistītie pakalpojumi, izņemot veterināro darbību; gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana; gatavās dzīvnieku barības ražošana; lauksaimniecības un izejvielu un dzīvu lopu vairumtirdzniecība; tirgus un sabiedriskās domas izpēte; konsultēšana komercdarbības un vadībzinībās; reklāma; pārējā nekur neklasificēta pieaugušo izglītība; veterinārā darbība.

7. Pārbaudes uzsākšanu atbalsta 124 vietējie ražotāji, kuri pēc LCAA datiem uz 2002.gada 1.aprīli saražo 58,69% no Latvijā iegūtās cūkgaļas dzīvmasā.

 

D. PRECE

Vietējā prece

8. Vietējā prece, kurai pieaugošais imports rada zaudējumus, ir:

8.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103.

8.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203.

8.3. Subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0206:

8.3.1. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630.

8.3.2. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641.

8.3.3. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649.

9. Cūkgaļas kautķermeņi un subprodukti paredzēti realizācijai tirdzniecības tīklā neapstrādātā veidā, kā arī cūkgaļas izstrādājumu (desas, žāvējumi, pastētes utt.) ražošanai.

10. Vietējie ražotāji, kuri atbalsta iesniegumu, ražo visus vietējās preces veidus.

 

Importa prece

11. Importa preces ir:

11.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103.

11.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203.

11.3. Subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0206:

11.3.1. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630.

11.3.2. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641.

11.3.3. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649.

11.4. Cūkgaļas kautķermeņi un subprodukti paredzēti realizācijai tirdzniecības tīklā neapstrādātā veidā, kā arī cūkgaļas izstrādājumu (desas, žāvējumi, pastētes utt.) ražošanai.

12. No 1999.gada līdz 2002.gada aprīlim preces importa valstis ir:

12.1. Kaušanai paredzētas dzīvas cūkas tālākai cūkgaļas kautķermeņu, kā arī subproduktu iegūšanai, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0103: Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Zviedrija.

12.2. Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 0203: Austrija, Beļģija, Baltkrievija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Zviedrija, ASV.

12.3. Svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti, Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020630: Francija, Lietuva, Nīderlande.

12.4. Saldēti subprodukti (aknas), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020641: Austrija, Beļģija, Dānija; Igaunija, Spānija, Francija, Lietuva, Nīderlande, Polija;

12.5. Saldēti subprodukti (pārējie), Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods 020649: Austrija, Beļģija, Vācija, Igaunija, Spānija, Francija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija.

13. Attiecīgās vietējās un importētās preces ir identiskas pēc to pielietojuma.

 

E. IMPORTA APJOMS UN VĒRTĪBA

14. Importētās preces apjoms un vērtība (pēc CSP datiem):

Importa apjomu salīdzinājums

15. Importētās preces importa apjomi ir ievērojami auguši 2001.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, kā arī 2002.gada 1.ceturksnī tendence pieaugt turpinās.

16. Dzīvu cūku importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir krities par 19% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir pieaudzis par 382%. Attiecīgi 2002.gada 1.ceturksnī pret 2001.gada 1.ceturksni importa apjoma pieaugums sastāda 182%.

17. Svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas importa apjoms 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir pieaudzis par 4% un 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, pieaudzis par 67%. Attiecīgi 2002.gada 1.ceturksnī pret 2001.gada 1.ceturksni importa apjoma pieaugums sastāda 39%.

18. Svaigu vai atdzesētu cūku subproduktu importa apjoms 2001.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir krities par 89%, 2000.gadā šis preces veids netika importēts. Taču 2002.gada 1.ceturksnī jau ir importēts par 329% vairāk nekā 2001.gadā kopā.

19. Saldētu cūku subproduktu (aknu) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu krities par 19% un 2001.gadā pret 2000.gadu pieaudzis par 341%. Attiecīgi 2002.gada 1.ceturksnī pret 2001.gada 1.ceturksni importa apjoma pieaugums sastāda 23%.

20. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) importa apjoms 2000.gadā pret 1999.gadu krities par 93% un 2001.gadā pret 2000.gadu pieaudzis par 639%. Attiecīgi 2002.gada 1.ceturksnī pret 2001.gada 1.ceturksni importa apjoma pieaugums sastāda 176%.

21. Pa visiem aplūkotās preces kodiem kopā summētais importa apjoms ir palielinājies no 6424 tonnām 1999.gadā līdz 13321.7 tonnām 2001.gadā jeb pieaudzis par 107%.

Importētās preces cenu salīdzinājums

22. Dzīvu cūku vidējā vērtība par kilogramu sāk kristies ar 2001.gada 2.ceturksni: 2001.gada 3.ceturksnī pret 2001.gada 2.ceturksni par 18%, 2001.gada 4.ceturksnī pret 2001.gada 3.ceturksni par 5%, 2002.gada 1.ceturksnī pret 2001.gada 4.ceturksni par 10%.

23. Svaigas atdzesētas vai saldētas cūkgaļas vidējā vērtība par kilogramu kritusies 2002.gada 1.ceturksnī salīdzinot ar 2001.gada 4.ceturksni par 11%.

24. Saldētu cūku subproduktu (aknu) vidējā vērtība par kilogramu 2001.gadā ir par 11% zemāka nekā 2000.gadā un 2002.gada 1.ceturksnī par 24% zemāka nekā 2001.gada 1.ceturksnī.

25. Saldētu cūku subproduktu (pārējo) vidējā vērtība par kilogramu 2001.gadā ir par 13% zemāka nekā 2000.gadā un 2002.gada 1.ceturksnī par 4% zemāka nekā 2001.gada 1.ceturksnī.

 

 

F. VIETĒJĀS PRECES APJOMS

26. Saražotā cūkgaļa dzīvmasā Latvijā laika posmā no 1999. līdz 2001.gadam pēc CSP datiem:

27. Cūkgaļas vidējās realizācijas cenas, nododot dzīvas cūkas pārstrādes uzņēmumiem dzīvmasā:

27.1. Pēc LCAA datiem no 2000.gada jūnija, kad iepirkuma cena bija 0.69 Ls/kg, cūkgaļas iepirkuma cena ir pieaugusi līdz 0.83 Ls/kg 2001.gada jūnijā jeb gada laikā palielinājusies par 20%.

27.2. Pēc 2001.gada jūnija, kad iepirkuma cena bija 0.83 Ls/kg sākas cenu kritums, noslīdot līdz 0.58 Ls/kg 2002.gada aprīlī: 2001.gada jūlijā pret jūniju kritums par 4%, augustā pret jūliju par 4%, septembrī, oktobrī, novembrī iepirkuma cena nemainās, decembrī pret novembri cenas kritums par 6.5%, janvārī pret decembri — par 1%, februārī pret janvāri — par 13%, martā pret februāri — par 6.5%, aprīlī pret martu — paliek nemainīga, maijā pret aprīli cenas kāpums par 2%. Kopumā cūkgaļas iepirkuma cena šo 11 mēnešu laikā ir nokritusies par 29%.

 

 

G. VIETĒJO RAŽOTĀJU ZAUDĒJUMI

28. Saskaņā ar LCAA Iesniegumu, pastāvot cūku realizācijas problēmām kopš 2002.gada janvāra mēneša, kā rezultātā tiek zaudēta vietējā tirgus daļa Latvijā ražotajai cūkgaļai, 2002.gada februārī — maijā Latvijas Republikas cūku audzētājiem ir radušies zaudējumi Ls 2.83–2.9 miljoni. Šos zaudējumus rada nobaroto nepārdoto cūku pārturēšana, kā rezultātā pazeminās to kvalitātes rādītāji un cena un pārtērētās lopbarības, kas tiek izbarota pārturētajām cūkām, izmaksas.

 

Tirgus daļas

29. Teorētisko Latvijas patēriņa tirgus noteikšana:

29.1. Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts sekojoši:

+ Imports zem 0103 koda (dzīvas cūkas)

x (reizināts) 68% (koeficients gaļas iznākuma iegūšanai no dzīvmasas).

+ Imports zem 0203 koda (svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa).

+ Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum aprēķināta sekojoši:

(1) Vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

– (atņemts) eksports zem koda 0103 (dzīvas cūkas)

= neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā;

(2) Neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

x (reizināts) 68% (koeficients gaļas iznākuma iegūšanai no dzīvmasas)

= vietējo ražotāju cūku kautķermeņu apjoms.

(3) Vietējo ražotāju cūku kautķermeņu apjoms

– (atņemts) eksports zem koda 0203 (svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa)

= Vietējo ražotāju cūkgaļas teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

= Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

29.2. Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts sekojoši:

+ Imports zem 0103 koda (dzīvas cūkas)

x (reizināts) 14% (koeficients subproduktu iznākuma iegūšanai no dzīvmasas).

+ Imports zem 020630; 020641; 020649 koda (svaigi, atdzesēti vai saldēti cūkas subprodukti).

+ Vietējo ražotāju cūkas subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

Vietējo ražotāju cūkas subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum aprēķināta sekojoši:

(1) Vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

– (atņemts) eksports zem koda 0103 (dzīvas cūkas)

= neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā;

(2) Neto vietējo ražotāju saražotā cūkgaļa dzīvmasā

x (reizināts) 14% (koeficients subproduktu iznākuma iegūšanai no dzīvmasas) = vietējo ražotāju cūku subproduktu apjoms.

(3) Vietējo ražotāju cūku subproduktu apjoms

– (atņemts) eksports zem koda 020630; 020641; 020649 koda (svaigi, atdzesēti vai saldēti cūkas subprodukti)

= Vietējo ražotāju cūku subproduktu teorētiskā realizācija Latvijas tirgum.

= Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

29.3. Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotais teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus aprēķināts sekojoši:

+ Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus

+ Cūku subproduktu teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus

= Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotais teorētiskais Latvijas patēriņa tirgus.

30. Koeficients kautiznākuma bez subproduktiem iegūšanai (68% no cūkas dzīvsvara) un koeficients subproduktu apjoma iegūšanai (14% no cūkas dzīvsvara) ir iegūts no izdevniecības “Avots” 1991.gadā publicētas grāmatas “Zemnieku rokasgrāmata”, sastādītājs J.Uzuleņš, Rīga, 252. lappuse.

31. Importa preces un vietējo ražotāju preces Latvijas teorētiskā patēriņa tirgus daļas:

 

1.tabula. Importa cūku produkcijas teorētiskās tirgus daļas

2.tabula. Vietējo ražotāju cūku produkcijas teorētiskās tirgus daļas

Importa preces un vietējo ražotāju preces Latvijas teorētiskā patēriņa tirgus daļu dinamika norāda, ka vietējo ražotāju tirgus daļa 2001. gadā ir būtiski kritusies:

(1) Cūkgaļas (bez subproduktiem) teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa par 12.4%.

(2) Cūku subproduktu teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa par 13.5%.

(3) Cūkgaļas un cūku subproduktu apvienotā teorētiskā Latvijas patēriņa tirgus daļa par 12.6%.

Ietekme uz produkcijas cenu

32. Pēc LCAA apkopotajiem datiem, vidējā cūkas iepirkuma cena dzīvmasā 2001.gadā Latvijā bija 0.78 Ls/kg. Taču 2002.gada februārī cūkgaļas vidējā realizācijas cena nododot dzīvas cūkas pārstrādes uzņēmumiem bija 0.62 Ls/kg, martā — 0.58 Ls/kg, aprīlī — 0.58 Ls/kg, maijā — 0.59 Ls/kg, kas neizbēgami rada zaudējumus vietējiem cūku audzētājiem. Ņemot vērā attēlotos importa apjomus un vērtības, VITAB pieļauj iespēju, ka ir notikusi cenu pazemināšanās, kuru varēja radīt imports pieaugošos apjomos un importa vērtības par vienību pazemināšanās.

 

 

H. INFORMĀCIJA IEINTERESĒTAJĀM PUSĒM

PAR PĀRBAUDES PROCEDŪRU

33. Pārbaudes gaitā VITAB noskaidros attiecībā uz katru preci, vai neparedzētu apstākļu dēļ preces tiek importētas Latvijā tik ļoti pieaugošos apjomos un tādos apstākļos, lai radītu zaudējumus vai draudētu radīt zaudējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem Latvijā.

Rakstiskas informācijas un komentāru iesniegšana

34. Visas ieinteresētās puses tiek aicinātas darīt sevi zināmas VITAB un sniegt VITAB rakstiskus komentārus un informāciju 20 dienu laikā no šā lēmuma publicēšanas dienas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja noteiktajā termiņā komentāri un informācija netiks sniegta, tad tā varētu tikt neņemta vērā pārbaudes gaitā.

35. Visi iesniegumi, komentāri un informācija ir jāsniedz VITAB rakstveidā, bet ne elektroniskā formā (ja vien nav noteikts savādāk) un tajos ir jāidentificē ieinteresētās puses vārds, uzvārds (nosaukums), adrese, e-pasta adrese, telefona un faksa numurs.

Noklausīšanās

36. Ieinteresētās puses tiek aicinātas 20 dienu laikā no šā lēmuma publicēšanas dienas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” iesniegt rakstisku pieteikumu VITAB par noklausīšanās sarīkošanu, norādot jautājumus, par kuriem nepieciešama noklausīšanās un pamatojot noklausīšanās nepieciešamību.

Informācijas pārbaude

37. Ieinteresētās puses, kuras ir noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniegušas komentārus vai informāciju, vai ir lūgušas noklausīšanos un eksportētājvalstu pārstāvji var, iesniedzot rakstisku pieprasījumu, iepazīties ar visu informāciju, kura ir iesniegta VITAB pārbaudes vajadzībām, izņemot VITAB sagatavotos iekšējos apkopojumus un projektus, citu valdības iestāžu sagatavotos iekšējos dokumentus un konfidenciālo informāciju.

38. Ieinteresētās puses, kuras ir iepazinušās ar minēto informāciju var sniegt VITAB rakstiskus komentārus un papildinājumus. Šādi sniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja tā tiks iesniegta rakstveidā un pamatota ar pierādījumiem.

Nesadarbošanās sekas

39. Ja pieprasītā informācija netiks iesniegta VITAB noteiktajā termiņā un pārbaude tiks būtiski kavēta, VITAB var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz pieejamo un tā rīcībā esošo informāciju. Ja VITAB konstatēs, ka ieinteresētā persona sniegusi kļūdainu vai maldinošu informāciju, šāda informācija netiks ņemta vērā un VITAB lēmumi tiks pieņemti balstoties uz pieejamo un tā rīcībā esošo informāciju.

 VITAB adrese saziņai un informācijas iesniegšanai

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs

Mazā Monētu iela 3

Rīga, LV-1050

Tel. + 371 7814295

Fakss + 371 7814294

E-pasts: vitab@vitab.gov.lv

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore A. Tjuša