Vakar, 2.jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Grozījumu likumā “Par valsts noslēpumu” nepieciešamību nosaka Latvijas iestāšanās process NATO, kā arī valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanas gaitā atklātās nepilnības, kuras jānovērš.

Viena no NATO prasībām ir ieviest valsts noslēpuma ceturto klasifikācijas pakāpi, proti, “Ierobežotas lietošanas informāciju”, kas atbilstu NATO klasificēto dokumentu aprites kārtībai. Tiek paredzēts, ka klasifikācijas pakāpe “Ierobežotas lietošanas” var tikt piešķirta informācijai, kura tiek radīta vai saņemta Latvijas noslēgto starptautisko līgumu ietvaros. Tā netiks attiecināta uz Latvijas iekšējā apritē esošo klasificēto informāciju.

Grozījumi paredz noteikt, ka Satversmes aizsardzības birojs ir nacionālā drošības institūcija klasificētās informācijas apmaiņā ar starptautiskajām organizācijām un drošības akreditācijas institūcija, kura akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Tiek precizētas normas par klasificētas informācijas slepenības termiņa pagarināšanas kārtības optimizāciju, kā arī precizēta speciālo atļauju pārsūdzēšanas kārtība.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu”, kas paredz apstiprināt valdības līguma projektu.

Līguma noslēgšana nepieciešama, lai atvieglotu to personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļojušas otrā valstī un uzturas tajā nelikumīgi. Līgumu paredzēts parakstīt NATO kandidātvalstu premjeru tikšanās laikā Rīgā šā gada 5.—6.jūlijā.

Akceptēti noteikumi “Latvijas Pārtikas centra nolikums”, kurš nosaka, ka Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Centrs nodrošina Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikto galveno uzdevumu izpildi, kā arī veic šādas funkcijas: atbilstoši kompetencei salīdzina normatīvos aktus un analizē to atbilstību attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Komisijas prasībām; sagatavo priekšlikumus uztura politikas optimizācijai un organizē tās īstenošanu, izstrādā atbilstošu koncepciju un rīcības plānu projektus, aktualizē to un koordinē tā ieviešanu atbilstoši Pasaules veselības organizācijas stratēģijai veselīga uztura jautājumos, apzina mikrovielu deficītu uzturā, izstrādā mikrovielu deficīta novēršanas programmu projektus un koordinē programmu ieviešanu; organizē zinātnisko institūciju sadarbību ar pārtiku saistīto jautājumu zinātniskai izvērtēšanai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem un programmām, kurās ietverti uztura un nekaitīgas pārtikas jautājumi; koordinē starptautiski atzītu pārtikas pārbaužu metožu lietošanu, nodrošinot pārtikas kontrolē iesaistītās laboratorijas ar informāciju par jaunu pārtikas izcelsmes risku noteikšanas metodēm; organizē pārtikas inspektoru un atbilstības novērtēšanas institūciju speciālistu mācības jaunu pārtikas izcelsmes risku noteikšanā un izvērtēšanā; analizē pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtējā gada rezultātus, kā arī analizē faktorus, kas izraisa ar pārtikas izcelsmi saistītās slimības, un nodrošina sabiedrībai informācijas pieejamību par šīs analīzes rezultātiem, kā arī atbilstoši kompetencei piedalās starptautiskajā sadarbībā ar pārtikas izcelsmes risku noteikšanu un analīzi saistītajā jomā; veido un uztur normatīvajos aktos noteiktos sarakstus, datu bāzes un reģistrus; sadarbībā ar Zemkopības ministriju veicina ilgtspējīgas, veselīgas un drošas lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību; sagatavo priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem, kas nepieciešami, lai risinātu ar ģenētiski modificētajiem organismiem saistītās problēmas, koordinē ar ģenētiski modificētajiem organismiem saistītā riska izvērtēšanu, veido Latvijā reģistrēto ģenētiski modificēto organismu datu bāzi, nodrošina sabiedrībai informācijas pieejamību par ģenētiski modificētajiem organismiem, kā arī veic Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes sekretariāta funkcijas.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.323 “Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumi””.

Saskaņā ar likumu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” precizēta institūcija, kura atbilstoši savai kompetencei veic ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas kontroli un uzraudzību, — Pārtikas un veterinārais dienests; kā arī precizēts Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nosaukums — Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padome.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.322 “Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikums””, kuri izstrādāti sakarā ar Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes funkciju izmaiņām. Izmaiņas saistītas ar nepieciešamību ieviest Latvijā ES direktīvas par jauno pārtiku un izveidot to realizācijas mehānismu.

Grozījumi paredz noteikt, ka Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir novērst vai samazināt ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē, izplatīšanas tirgū, kā arī jaunās pārtikas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un konsultēt kontrolējošās institūcijas un patērētājus, kā arī informēt sabiedrību par modificēto organismu un jaunās pārtikas apriti.

Akceptēti “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kuri nosaka kvalitātes normatīvus gaisam (ārtelpu gaiss troposfērā, neietverot darba vidi), lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgākā laikposmā, ņemot vērā nepieciešamo drošības rezervi, norādot: gaisa kvalitātes (gaisa īpašību kopums, kas nosaka fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku, augiem un dzīvniekiem, kā arī uz vidi kopumā) normatīvus Latvijas teritorijā un to sasniegšanas termiņus; augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni gaisu piesārņojošām vielām; parametrus, monitoringa metodes un metodes, pēc kurām nosaka attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanu; pasākumus, kas veicami gadījumos, kad normatīvi tiek pārsniegti.

Šie noteikumi nosaka šādus gaisa kvalitātes normatīvus un rādītājus: iedzīvotāju informēšanas rādītājs — tāds gaisa piesārņojuma līmenis, par kura pārsniegšanu noteiktā laikposmā saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāinformē iedzīvotāji; gaisa kvalitātes mērķlielums — lielums, kas noteikts, lai novērstu gaisa piesārņojuma ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi kopumā; noteiktā laika posmā jānovērš šī lieluma pārsniegums; gaisa kvalitātes robežlielums — zinātniski noteikts lielums, kas noteikts, lai izvairītos no kaitīgās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi kopumā, novērstu vai mazinātu to; noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums, pēc tam robežlieluma pārsniegšana nav pieļaujama; gaisa piesārņojuma līmenis — gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai tās dēļ radusies piesārņojošās vielas depozīcija uz virsmas noteiktā laikposmā; gaisu piesārņojoša viela — jebkura viela, kura cilvēku darbības rezultātā tieši vai netieši ir ievadīta gaisā un kurai ir potenciāli kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi; pielaides robeža — šo noteikumu prasībām atbilstošā gaisa kvalitātes robežlieluma pieļaujamais pārsniegums procentos; trauksmes līmenis — gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot jau pēc īslaicīgas ekspozīcijas rodas draudi cilvēka veselībai un kura novēršanai nepieciešami tūlītēji pasākumi.

Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti cilvēka veselības un ekosistēmas aizsardzībai, tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, kas paredz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni. Gaisa kvalitātes normatīvi tiek noteikti sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam, putekļiem (cietajām daļiņām, kurām pēc ķīmiskā sastāva nav noteikti citi normatīvi), svinam, ozonam, benzolam un oglekļa oksīdam.

Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde nodrošina gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai lietoto paraugu ņemšanas un analīzes metožu atbilstību un novērtējumu attiecībā pret bāzes (references) metodēm un organizē starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas (laboratorijām, kuras mēra gaisa piesārņojuma līmeni).

Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi piecos gados organizē gaisa kvalitātes novērtējumu (atbilstoši noteiktām metodikām veiktu mērījumu un aprēķinu rezultātā novērtēts vai prognozēts gaisa piesārņojuma līmenis) attiecībā uz šajos noteikumos minētajām gaisu piesārņojošajām vielām. Ja kādā teritorijas daļā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē šajos noteikumos minēto gaisu piesārņojošo vielu gaisa piesārņojuma līmeņus, tiek organizēts ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējums.

Noteikts, ka attiecībā uz gaisu piesārņojošām vielām, kam ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi un iepriekš nav veikts gaisa kvalitātes novērtējums, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde veic sākotnējo gaisa kvalitātes novērtējumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem aprēķiniem, novērtējumiem, izlases un indikatīvajiem mērījumiem.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes robežlielumu, gaisa kvalitātes mērķlielumu vai gaisa kvalitātes novērtēšanā konstatēta gaisa piesārņojuma līmeņa palielināšanās, vietējā pašvaldība atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” nodrošina rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai izstrādi un īstenošanu.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur sākotnējais gaisa kvalitātes novērtējums uzrāda, ka gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes robežlielumu, vietējā pašvaldība var izstrādāt un īstenot īstermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Īstermiņa rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai un tiek īstenota līdz laikam, kad apstiprina rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, iedzīvotāju informēšanas rādītāju pārsniegšanas gadījumā Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde informē presi un citus sabiedrības informācijas līdzekļus, kā arī vides aizsardzības, patērētāju interešu un veselības aizsardzības valsts institūcijas un organizācijas. Minēto informāciju Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde iesniedz institūcijām un organizācijām, kas minētas šim nolūkam sastādītajā sarakstā. Minēto sarakstu reizi trijos gados saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde līdz 2003. gada 1. janvārim veic gaisa kvalitātes novērtējumu visā valsts teritorijā.

Pašvaldības, kuru teritorijā jāizstrādā un jāīsteno rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai, līdz 2004. gada 1.janvārim nodrošina šo programmu izstrādi.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.

Akceptēts likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”, kurš izstrādāts, lai Latvija ratificētu Konvenciju un īstenotu tās prasības.

Likuma ieviešana nodrošinās augsnes aizsardzības pasākumu īstenošanu, veicinot augšņu produktivitātes pieaugumu, ieviešot ilgtspējīgu zemes un ūdens resursu apsaimniekošanu, kā arī uzlabojot sadzīves apstākļus, jo īpaši pašvaldību līmenī, kāds ir arī Konvencijas mērķis.

Noteikts, ka izdevumi konvencijas īstenošanai un līdzdalībai tajā tiek segti no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem.

Turpmāk — vēl