Lai rastu visiem pieņemamu risinājumu

Par pašvaldību pārstāvju sarunām ar Valsts prezidentes padomniekiem par grozījumu likumā “Par pašvaldību budžetiem” neizsludināšanu

Vakar, 2. jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, izvērtējot padomnieku pārrunāto ar pašvaldību pārstāvjiem un respektējot Latvijas Bankas sagatavoto viedokli, kā arī Finansu ministrijas budžeta deficīta problēmas, pieņēma lēmumu atdot Saeimā otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par pašvaldību budžetiem”. Par to “Latvijas Vēstnesi” informēja prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Prezidente atbalsta Finansu ministrijas mērķi sakārtot finansu kontroles mehānismu pašvaldībās, tomēr uzsver, ka likumā jāietver normas, kas nepieļauj dažādu likuma interpretāciju.

Izsakot viedokli, ka 27. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”, jo īpaši 22.panta formulējums, būtiski ierobežo pašvaldību patstāvību, pagarina pašvaldību ilgtermiņa darījumu noformēšanas laiku, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Latvijas Pilsētu savienība un 22 Latvijas pašvaldības griezās ar lūgumu pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas neizsludināt un nosūtīt otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos likuma grozījumus.

Pašvaldības uzskata, ka nepamatoti tiks pagarināta un mākslīgi birokratizēta līgumu slēgšanas procedūra, saskaņojot ar Finansu ministriju jebkuru darījumu, kura darbības laiks pāriet saimnieciskā gada robežas. Pašvaldības un to interešu pārstāvju organizācijas (LPS un LLPA) ir sašutušas, ka Saeima tādējādi dos Ministru kabinetam tiesības tieši iejaukties pašvaldību saimnieciskajā darbībā. Valsts prezidentei adresētajās vēstulēs ir norādes, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, ko Latvija ar likumu ir atzinusi par saistošu. “Latvijas Republika ir apņēmusies ievērot, ka “vietējām varām valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašu finansu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās”,” citējot Eiropas vietējo pašvaldību hartu, norādīts Ventspils pilsētas domes nosūtītajā vēstulē. Visās vēstulēs arī minēts, ka Latvija vēl nav ratificējusi iepriekš minētā starptautiskā dokumenta 9.panta 8.punktu, kas paredz pašvaldībām brīvu pieeju vietējam kapitāltirgum, un likuma “Par pašvaldību budžetiem” Saeimā pieņemtie grozījumi vēl vairāk ierobežos Latvijas pašvaldību tiesības salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu pašvaldību tiesībām.

Savukārt Finansu ministrijas (FM) vēstulē Valsts prezidentei pausts viedoklis, ka 2001.gada nogalē netika pieņemts Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Ekonomiskās politikas memoranda izpildes pārskats. Viens no iemesliem tam ir fakts, ka pašvaldības nekontrolēti uzņemas lielas finansu saistības, kas vairākkārt pārsniedz likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam” atļauto limitu. Laikā, kad valsts gatavojas pievienoties ES un NATO, labvēlīgs SVF vērtējums un stabilas attiecības ar to var veicināt pozitīvu lēmumu pieņemšanu. FM norāda, ka spēkā esošais likums “Par pašvaldību budžetiem” regulē tikai pašvaldību īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumu saistības. Taču prakse rāda, ka ilgtermiņa saistības ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem finansu stabilizācijas procesā nonākušajām pašvaldībām. Tāpat ministrija uzskata, ka saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem kārtību, kādā pašvaldības varēs slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa saistības regulēs Ministru kabineta noteikumi. To mērķis nebūs nepamatoti ierobežot pašvaldību saistību uzņemšanos, bet gan pārraudzīt un kontrolēt pašvaldību fiskālā deficīta rašanos un vajadzības gadījumā laikus novērst pašvaldību nonākšanu finansiālās grūtībās. Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt valsts makroekonomikas stabilitāti un attīstību, veicināt Latvijas virzību uz ES un NATO un vienošanās ar SVF par Ekonomiskās politikas memoranda izpildes pārskata pieņemšanu. Ministrija uzskata, ka arī valsts fiskālās politikas sakārtošana, pašvaldību finansiālās stabilitātes veicināšana neierobežo to patstāvību un kompetenci.

Par šiem jautājumiem notika saruna, kurā piedalījās LPS, LLPA, pašvaldību, Saeimas un Finansu ministrijas pārstāvji.

Visvaldis Gercāns, Līvānu domes priekšsēdētājs: “Ceru uz pozitīvu situācijas risinājumu, ka prezidente izvērtējot pieņems lēmumu neizsludināt likuma “Par pašvaldību budžetiem” grozījumus. Atskatoties divas nedēļas nesenā pagātnē, kad gan LPS, gan Latgales pilsētu savienība vērsās pie prezidentes ar lūgumu neizsludināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu, mēs saņēmām Valsts prezidentes kancelejas atbildi, ka minētais likums ir ļoti nepieciešams Latvijas valstij, taču nav pieļaujama pašvaldību lomas samazināšana. Pēc divām nedēļām diemžēl mēs redzam mēģinājumu ierobežot pašvaldību tiesības vairākās jomās. Grozot likumu “Par pašvaldību budžetiem”, ir atcelta iespēja pašvaldībām izdot savus vērtspapīrus. Ne tikai likumos, bet arī valdības kompetencē esošajos normatīvajos aktos būs iespēja reglamentēt pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda finansu plūsmas un valdības plašāku kompetenci pašvaldību jautājumos. Un pats būtiskākais ir izmaiņas jautājumā par pašvaldības ilgtermiņa finansu saistībām. Kā Līvānu novada domes priekšsēdētājs varu minēt piemērus: vairākas mācību iestādes veiksmīgi sadarbojas ar uzņēmējiem remontdarbu veikšanā. Un nereti ir tā, ka finansu saistību kārtošana, savstarpēji vienojoties, nenotiek viena saimnieciskā gada ietvaros. Pieņemtie likuma grozījumi šādu situāciju nepieļaus. Pavisam drīz Līvānu novada būvvalde ir iecerējusi uz līzinga iegādāties jaunu automašīnu. Ja arī katrs šāds jautājums par simt vai tūkstoš latiem būs turpmāk jāsaskaņo ar Finansu ministriju, tie būs papildu darbi, izdevumi, laiks gan pašvaldībām, gan ministrijas darbiniekiem. Manuprāt, šie grozījumi ir nevajadzīgu valdības struktūru vēlme iejaukties pašvaldību līmeņa jautājumos. Un īstais laiks būtu runāt par to, kā pašvaldībām labāk informēt savus iedzīvotājus. Tikko pašvaldības gatavoja un nodeva publiskos gada pārskatus. Valdībai būtu jāpieņem noteikumi, kādiem šiem pārskatiem jābūt, lai tos saprastu ne tikai finansu speciālisti, bet arī jebkurš pašvaldības iedzīvotājs. Publiskais pārskats ir dokuments, kas atspoguļo pašvaldības finansu situāciju un ļauj vērtēt, kā strādā pašvaldība un kādas ir tās saistības. Es uzskatu par pārspīlētu minēto argumentu, ka pieaugošais finansiāli stabilizējamo pašvaldību skaits būtu iemesls veikt grozījumus likumā “Par pašvaldību budžetiem”. Mūsu valstij pirmie desmit neatkarības gadi ir posms, kad mācāmies visos līmeņos un pieļaujam arī kļūdas. Un tāpat ir piemēri — Strenču pilsētas pašvaldība, kad kredītu ņemšanas kļūdas tika pieļautas ar Finansu ministrijas ziņu un piedalīšanos.”

Andris Jaunsleinis, LPS priekšsēdis: “Saeimas pieņemtie likuma grozījumi skar jebkuru pašvaldību. Un, manuprāt, tie jāskata kopā ar pirms divām nedēļām pieņemto Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Šo likuma “Par pašvaldību budžetiem” grozījumu pieņemšana varētu nākotnē veicināt izdarīt vajadzīgās izmaiņas likumā “Par pašvaldībām” un uzskatāmi uzrādīt centralizācijas tendences. Finansu ministrijas vēstulē Valsts prezidentei norādītās pašvaldību nekontrolēti uzņemtās finansu saistības, kas vairākkārt pārsniedz likumā “Par valsts budžetu” noteikto limitu, vienīgi var attiecināt uz Rīgas pilsētas pašvaldību. Taču Rīgai šīs saistības ir pieaugušas, sākot ar 1996.gadu, tāpēc, ka kopējais limits pašvaldību kredītsaistībām tika noteikts mākslīgi pēc pārpalikuma principa un tikpat mākslīgi samazināts. Reāli gada kredītu limits ir tik mazs, ka spēj nodrošināt tikai Rīgas vajadzības un nepieciešamību pēc investīcijām, par pārējo Latviju nerunājot. Rīga arī to ik gadus infrastruktūras sakārtošanas un attīstības labad darīja. Šāda fakta konstatēšana tikai šogad, kas bija redzams katra gada Rīgas pilsētas publiskajos pārskatos un zināms Finansu ministrijai, rada pārdomas. Tādējādi rodas secinājums, ka likumdošanas izmaiņas ir vāji maskēts politisks lēmums. Bet apgalvojums, ka pašvaldību ilgtermiņa kredītsaistības traucē iespēju parakstīt vienošanos ar SVF, apdraud finansu stabilitāti un rada tekošā konta deficītu, ir nepamatots. LPS pauž viedokli, ka likumā “Par pašvaldību budžetiem” jāsaglabā iepriekšējā 22.panta redakcija. Turklāt, kā tas ir visās civilizētās un demokrātiskās valstīs, pašvaldībām ir jādod iespēja brīvi piekļūt kapitāla tirgum.”

Inta Komisāre, Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja: “Pēc būtības šie likuma grozījumi ir iejaukšanās pašvaldības iekšējās lietās un vēlme visu kontrolēt. Nav pārliecības, vai kāds ir padomājis par to, kā šāda kontrole pār visas Latvijas pašvaldībām Finansu ministrijai būtu realizējama. Es pieļauju, ka MK noteikumos vēlāk tiks definēts apzīmējums “ilgtermiņa saistības”, taču šī likuma redakcija to jau mēģina skaidrot, un nav pārliecības, ka noteikumi to mīkstinās. Jau pašlaik pašvaldības, domājot par nākotni, ir neapskaužamā finansu situācijā. Tagad mēs lāpām caurumus, bet brīdis, kad jāsāk ko darīt nākotnes labā, pienāks. To, saprotams, nevar attiecināt uz Ventspils pilsētu, kur esam spējuši nākotnes attīstībai dot jau pamatīgu ieguldījumu.”

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs: “Šobrīd varam vērot, ka visi ceļi ved uz centralizāciju. Šo procesu jāmēģina apturēt. Vai tiešām mēs atgriezīsimies aizvadītā gadsimta 80. gados ar kārtību, kad visi pildīs centra diktētos noteikumus? No vienas puses, ir runas par demokrātijas palielināšanu, no otras puses, — tiek pārliecinoši ieturēts kurss uz centralizāciju.”

Likumdevēja puses viedokli “Latvijas Vēstnesim” pauda Saeimas deputāts Jānis Bunkšs.

— Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības vērtē kā savu tiesību ierobežojumu, to finansu darbības kontroli uzdodot Ministru kabinetam. Kāda bija motivācija?

— Nav runas par to, ka Ministru kabinetam būs turpmāk pienākums kontrolēt visas pašvaldību finansu darbības. Vairāki likumi jau šobrīd Finansu ministrijai, Valsts kasei, arī valdībai paredz tiesības regulēt un kontrolēt pašvaldību finansu darbības. Šoreiz strīds ir par likuma 22.panta 2.daļu un par MK noteiktās kārtības manipulācijām tām pašvaldībām, kas vēlas slēgt ilgtermiņa finansu saistības. Nav īsti skaidrs, kā tas notiks, vai tā būs atļauja vai reģistrācija. Definējums arī nepasaka precīzi, kas tās par saistībām — jebkuras saistības vai nākotnes parādsaistības. Manuprāt, pašvaldības pamatoti iebilst par to, ka šīm niansēm ir jābūt formulētām likumā, nevis MK noteikumos.

— Pašvaldības pauž viedokli, ka šā likuma grozījumiem ir zināma saistība ar pieņemto Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un prognozē grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Vai tā ir ?

— Es šādu saistību nesaskatu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma kontekstā pašvaldības veic valsts pārvaldes funkcijas, un nepārprotami tam ir saistība ar pašvaldību lietām. Taču šajā likumā mēs nenonākam pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām”.

— Kā varat komentēt pašvaldību norādi uz to tiesību ierobežošanu saistībā ar Eiropas pašvaldību hartu?

— Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar starptautiskas pieredzes piesaukšanu. Taču tā ir taisnība, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas nav ratificējusi Eiropas pašvaldību hartas punktu par pašvaldību brīvu pieeju kapitāla tirgum. Manuprāt, ja valstī ir ierobežojumi, kas nosaka, kāda pašvaldības budžeta apjoma gadījumā aizņemšanās tiek ierobežota, harta to paredz. Es neredzu problēmu arī pašlaik konkrēto hartas punktu Saeimā ratificēt. Tas vairāk ir principa jautājums, jo Finansu ministrija un valdība ir vēlējusies šīs lietas paturēt savā redzeslokā.

— Kāds varētu būt racionālais sarunu kodols?

— Pieredze rāda, ka ir ļoti daudz svarīgu lietu. Pašvaldības bieži vien pie mums paliek pabērna lomā. Jautājumu šodien valdībai tika uzdots ļoti daudz, daudz to bija Saeimā arī pēc likumprojekta otrā un trešā lasījuma. Valdībai būtu jāgatavo attiecīgi noteikumi. Kā savienības “Latvijas ceļš” pārstāvis varu teikt, ka Ministru prezidents solīja atbilžu un noteikumu sagatavošanu nevilcināt un izdarīt šīs valdības laikā. Bet man nav nekādas pārliecības, ka nākamās valdības laikā neparādīsies kādas izmaiņas, ko nekādi negribētos tajos redzēt.

— Vai varat apstiprināt apgalvojumu, ka šā likuma grozījumu pieņemšana Latvijas valstī veicina centralizāciju?

— Jā, tādas bažas ir. Tieši neskaidro formulējumu dēļ. Pieļauju, ka tas zināmā mērā bija saistīts ar faktu, ka sākusies vasara un arī deputātiem vairāk prātā ceļojumu plānošana. Aptuvenais formulējums tad likās kompromiss, ar ko tālāk valdībai būtu jātiek galā.

— Taču tie ir nopietni finansu jautājumi. Vai bija pamats steigties?

— Man šķiet, ka nebija.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore