"Uz prezidentūras sliekšņa stāv Francija"

Nedrošība par eiro nākotni, vilcināšanās reformu apjomā, lai garantētu paplašinātas ES funkcionēšanu, esošo institūciju nestabilitāte — Eiropa ir sākusi jauno gadu tūkstoti ar šādām nestabilitātes iezīmēm un katru reizi par tām brīnās.

Saskaroties ar globalizāciju, ES neapzinās, cik grūti ir mainīt nacionālas valsts priekšrocības, kad ir savas robežas.

Turklāt paplašināšanās, pasniegta kā vienīgi jaunas robežas izveide, palielina pret to pretestību: Rietumu bagātās demokrātijas šaubās par savām politiskajām iespējām integrēt pilnīgi atšķirīgas valstis, kas par spīti saviem centieniem nostāties uz kājām cieš smagas sakāves.

ES Francijas prezidentūra, kas pārņems darbu ātrāk nekā pēc diviem mēnešiem — 1.jūlijā, — ir nonākusi ārkārtīgi sarežģītā situācijā. Kļūdām varētu būt pat katastrofālas sekas. Eiropas mērogā: nespēja gūt būtiskus panākumus Nicā decembrī sarunās par ES institūciju reformu. Par spīti pēdējo gadu progresam tādās sarežģītās jomās kā aizsardzība vai iekšējā drošība radīsies šaubas par iespēju strauji virzīties uz priekšu.

Francija gatavojas prezidentūrai daudz atšķirīgākā kontekstā nekā tās priekšteči. Franču un vācu ciešās attiecības ir zaudējušas savu agrāko nozīmi. Eiropiešu spēlei ir jākļūst atvērtākai. Šis uzdevums nebūs viegls, jo pretējā gadījumā viņiem būs jāsakopo visi spēki, lai pārvarētu blokādes.

Taču Francijas vadītāji piedzīvo sarežgītu sadzīvošanas posmu. Divos prezidentūras gados Žaks Širaks un viņa premjerministrs Lionels Žospēns nav atbrīvojušies no morāliem aizspriedumiem. Pārliecināti par to, ka Eiropas integrācija ir neizbēgama, tomēr nacionālais pamats stiprina solidaritāti, viņi līdz šim brīdim spēja novērst ES kļūšanu par pārāk augstu likmi.

Francijas valdības vadītājs Lionels Žospēns diskusiju sākšanai ir izvēlējies 9.maiju, kas šogad būs arī Šūmana deklarācijas 50.gadadiena. Viņš parlamentā vispārīgos vilcienos ieskicējis Francijas prezidentūras uzdevumus.

4.maijā apmeklējot Šamberī, prezidents Žaks Širaks nespēja atturēties no kārdinājuma "iezīmēt savu teritoriju", virspusēji izskaidrojot savus priekšstatus par šo prezidentūru. Viņš uzsvēra nepieciešamību ar konkrētiem darbiem pārliecināt eiropiešus par to, ka ES nav vienīgi ekonomiska vienība un ka tā ir arī vērtību nesēja, lai uzlabotu savu pilsoņu dzīves apstākļus, un galu galā tai ir jāpāraug integrācijā. Tomēr viņš vēlas arī garantēt, ka šī integrācija nenozīmē atteikšanos no dabiskajām iezīmēm, kas raksturo viņa pilsētu, reģionu, valsti. Premjerministra ziņā atstāts sarežģītais uzdevums — konkrēta integrācijas mērķa un identitātes saglabāšanas saskaņošana.

"Le Monde"

Anrī de Bresons un

Daniels Vernē