Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Saeimas dok. Nr.4758; likumprojekts Nr.1326

Saeimas deputātu grupas (Dz.Ābiķis, A.Tiesnesis, P.Tabūns, A.Razminovičs, A.Klementjevs, I.Geige)
2002. gada 19. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1.Papildināt kodeksu ar četrpadsmito “h” nodaļu šādā redakcijā:

“Četrpadsmitā “h” nodaļa

Administratīvie pārkāpumi sporta jomā

201.⁵⁶ pants. Dopinga pārbaudes kārtības pārkāpšana

Par noteiktās dopinga pārbaudes kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

201.⁵⁷ pants. Atteikums veikt dopinga pārbaudi

Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

201.⁵⁸ pants. Ziņu nesniegšana par dopinga pārbaudēm

Par tādas informācijas nesniegšanu, kas saistīta ar atklāto dopinga lietošanu vai tā izmantošanu, vai nepatiesu ziņu sniegšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.”

2. Papildināt 236.⁹ panta pirmo daļu pēc skaitļiem un vārdiem “201.⁵⁴ un 201.⁵⁵ pantā” ar vārdiem “201.⁵⁶, 201.⁵⁷ un 201.⁵⁸ pantā”.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Sportam ir nozīmīga vieta veselības aizsardzībā, garīgajā un fiziskajā izglītošanā un starptautiskas sapratnes veicināšanā, bet dopinga līdzekļu un metožu lietošana un to skaita pieaugums visu sporta veidu sportistu vidū izraisa negatīvu ietekmi uz sporta dalībnieku veselību un sporta nākotni. Šī problēma pakļauj riskam tos ētikas principus un izglītības vērtības, kas ir ietvertas Eiropas Sporta hartā, Sporta ētikas kodeksā un Olimpiskajā hartā.

6.Saeima 1996.gada 17.decembrī pieņēma likumu “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135” (turpmāk — konvencija). Šā likuma pieņemšana radījusi tiesisko bāzi normatīvās un institucionālās sistēmas izveidošanai, lai vērstos pret dopinga lietošanu valstī. Konvencijas 3.pants nosaka valsts atbildību koordinēt to valsts pārvaldes un citu valsts institūciju rīcību, kuru pienākums ir cīnīties pret dopingu sportā. Valstij jānodrošina konvencijas izpilde, uzticot noteiktai valsts institūcijai vai citai organizācijai konvencijas noteikumu ievērošanu.

Līdz šim Latvijā nav noteikta politiskā atbildība par konvencijas īstenošanu. Kopš 1992.gada pasākumus antidopinga jomā īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes izveidotā Latvijas Antidopinga komisija (turpmāk — LAK), kuras darbības tiesiskais pamatojums, finanšu un personāla resursi nav pietiekami. Tomēr LAK no 1992.gada veic dopinga pārbaudes atbilstoši konvencijas rekomendācijām, sadarbojoties ar SOK akreditēto laboratoriju Stokholmā.

2. Likuma projekta būtība.

Pašlaik konvencijas ieviešanu nodrošina Latvijas Sporta federāciju padomes (turpmāk — LSFP) apstiprinātais dokuments “Dopinga kontroles noteikumi”. Šis dokuments paredz tiesības LAK dopinga kontrolieriem veikt dopinga pārbaudes LSFP biedriem. Jāatzīmē, ka vairākkārt ir apstrīdētas LAK tiesības veikt dopinga pārbaudes. Vēršanos pret dopingu sportā regulē arī Latvijas Olimpiskās komitejas (turpmāk — LOK) un sporta federāciju statūti, kas nosaka aizliegumu lietot dopinga vielas un metodes, bet neparedz mehānismus, kā veikt dopinga kontroli. LAK nav tiesīga pieņemt lēmumus un piemērot sankcijas sportistiem, treneriem, sporta organizācijām dopinga lietošanas gadījumā. Atbildība par sankciju piemērošanu ir to sporta organizāciju kompetencē, kuru biedrs ir sportists. LAK trūkst pilnvaru, lai ietekmētu juridiskas vai fiziskas personas, kas veicina dopinga vielu lietošanu, izplatīšanu vai pārdošanu. Šī likuma mērķis ir nodrošināt konvencijas un tās rekomendāciju prasību ieviešanu, lai paredzētu atbildību par dopinga pārbaudes kārtības pārkāpumiem.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Ieviešot likumu, tiks panākts labvēlīgs Latvijas tēls pasaulē, jo nepieaugs sportistu pozitīvo dopinga kontroļu rezultātā radušos skandālu skaits.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likums neietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Likums nosaka atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem sporta jomā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Nosakot atbildību par dopinga pārbaudes kārtības ievērošanu, samazināsies dopinga vielu lietošana, pozitīvi tiks ietekmēta iedzīvotāju veselība, samazināsies slodze veselības aprūpes sistēmai, jo samazināsies dopinga vielu lietošanu sporta iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem ārpus augstu sasniegumu sporta. Dopinga lietošana jaunatnes sportā samazināsies, tādējādi uzlabojot jauniešu veselību un sporta vērtību ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi.

Neietekmē.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likums papildinās valsts budžetu naudas sodu piespriešanas gadījumos.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likuma ieviešana paredzēta gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.

3. Finansiālā ietekme.

Likuma ieviešanai būs nepieciešami izdevumi, kas saistīti ar atbildīgo darbinieku izglītošanu.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Pieņemot likumprojektu, iespējams uzlabot sabiedrības veselību un samazināt izdevumus, kas nepieciešami veselības aprūpei un drošībai.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likuma ieviešana neparedz finansiālus izdevumus.

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Kādi normatīvie akti — likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti?

Likumprojekta darbības nodrošināšanai paredzēti tiesību akti, kas reglamentē:

1. Sporta likums (projekts) nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas kompetenci antidopinga programmu koordinēšanā un īstenošanā, kā arī sportista un sporta darbinieka un sporta speciālista atbildību par antidopinga noteikumu ievērošanu.

2. Ministru kabineta noteikumi par dopinga pārbaudes kārtību.

3. Grozījumi Izglītības valsts inspekcijas nolikumā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Sporta jomā nav tiesību aktu, ko pieņēmusi Eiropas Savienība.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteikti: Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr.135, pieņemta Saeimā 1996.gada 17.decembrī; Eiropas Sporta hartā; Sporta ētikas kodeksā; Olimpiskajā hartā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām sabiedriskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Ar Latvijas Olimpisko komiteju. Ar Latvijas Sporta federāciju padomi, kura apvieno 67 sabiedriskās sporta organizācijas.

2. Kāda ir šo sabiedrisko organizāciju pozīcija.

Minētās sabiedriskās organizācijas ir šī likumprojekta sagatavošanas iniciatores un aktīvi piedalījušās likuma projekta izstrādes procesā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultatīvas tikšanās ar Ziemeļvalstu vadošo sporta organizāciju pārstāvjiem. Pieredzes apmaiņa Eiropas Padomes Sporta attīstības komitejas regulāro sanāksmju ietvaros.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likums neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Administratīvo pārkāpumu sporta jomā kontroli veiks Izglītības valsts inspekcija.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums nenosaka indivīda tiesību ierobežojumus.