Grozījumi Krimināllikumā

Saeimas dok. Nr. 4759; likumprojekts Nr. 1327

Saeimas deputātu grupas (Dz.Ābiķis, A.Tiesnesis, P.Tabūns, A.Razminovičs, A.Klementjevs, I.Geige)

2002. gada 19. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11.nr.) šādus grozījumus:

Papildināt likumu ar 256^.1 pantu šādā redakcijā:

“256.¹ pants. Neatļauta dopinga līdzekļu izgatavošana, iegāde, glabāšana, realizācija, pārvadāšana un pārsūtīšana

(1) Par dopinga līdzekļu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai realizāciju bez attiecīgās atļaujas, kā arī par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz šo līdzekļu izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu, uzskaiti, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto līdzekļu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos vai realizāciju, ja tā izraisījusi smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.”

Papildināt likumu ar 256.2 pantu šādā redakcijā:

“256.² pants. Neatļautas dopinga metodes izmantošana

(1) Par dopinga metodes izmantošanu bez attiecīgās atļaujas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.”

Papildināt likumu ar 256.3 pantu šādā redakcijā:

“256.³ pants. Dopinga līdzekļu neatļauta izsniegšana

Par nelikumīgu dokumentu izrakstīšanu dopinga līdzekļu saņemšanai, kā arī par dopinga līdzekļu izsniegšanu bez receptes vai cita dokumenta vai zinot, ka šis dokuments nelikumīgi izrakstīts, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.”

Papildināt likumu ar 256.4 pantu šādā redakcijā:

“256.⁴ pants. Pamudināšana lietot dopinga līdzekļus vai izmantot dopinga metodes

(1) Par pamudināšanu lietot dopinga līdzekļus vai izmantot dopinga metodes, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai pret nepilngadīgo vai kas atradusies materiālā vai citā atkarībā no vainīgā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(3) Par pamudināšanu lietot dopinga līdzekļus vai izmantot dopinga metodes, ja tas izraisīja smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.”

Papildināt likumu ar 256.5 pantu šādā redakcijā:

“256.⁵ pants. Dopinga līdzekļu ievadīšana pret personas gribu

(1) Par dopinga līdzekļu ievadīšanu citai personai vai to pievienošanu citas personas ēdienam vai dzērienam pret šīs personas gribu vai tai nezinot, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret nepilngadīgo vai lietojot vardarbību, vai ja tās izraisījušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.”

Papildināt likumu ar 256.6 pantu šādā redakcijā:

“256.⁶ pants. Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par dopinga līdzekļu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu

Persona, kura labprātīgi nodevusi dopinga līdzekļus, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par dopinga līdzekļu iegādāšanos, kā arī par to glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Sportam ir nozīmīga vieta veselības aizsardzībā, garīgajā un fiziskajā izglītošanā un starptautiskas sapratnes veicināšanā, bet dopinga līdzekļu un metožu lietošana un to skaita pieaugums visu sporta veidu sportistu vidū izraisa negatīvu ietekmi uz sporta dalībnieku veselību un sporta nākotni. Šī problēma pakļauj riskam tos ētikas principus un izglītības vērtības, kas ir ietvertas Eiropas Sporta hartā, Sporta ētikas kodeksā un Olimpiskajā hartā.

6.Saeima 1996.gada 17.decembrī pieņēma likumu “Par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju Nr.135” (turpmāk — konvencija). Šā likuma pieņemšana radījusi tiesisko bāzi normatīvās un institucionālās sistēmas izveidošanai, lai vērstos pret dopinga lietošanu valstī. Konvencijas 3.pants nosaka valsts atbildību koordinēt to valsts pārvaldes un citu valsts institūciju rīcību, kuru pienākums ir cīnīties pret dopingu sportā. Valstij jānodrošina konvencijas izpilde, uzticot noteiktai valsts institūcijai vai citai organizācijai konvencijas noteikumu ievērošanu. Konvencijas 4.pants nosaka, ka valstij iespēju robežās jāpieņem likumi un noteikumi un jāveic administratīvi pasākumi, ieskaitot lēmumu pieņemšanu par izplatīšanas, īpašumtiesību, importēšanas, sadales un pārdošanas kontroli, kas ierobežotu aizliegto dopinga līdzekļu un metožu, īpaši anabolisko steroīdu, pieejamību un lietošanu sportā.

Līdz šim Latvijā nav noteikta politiskā atbildība par konvencijas īstenošanu. Kopš 1992.gada pasākumus antidopinga jomā īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes izveidotā Latvijas Antidopinga komisija (turpmāk — LAK), kuras darbības tiesiskais pamatojums, finansu un personāla resursi nav pietiekami.

2. Likuma projekta būtība.

Pašlaik konvencijas ieviešanu nodrošina Latvijas Sporta federāciju padomes (turpmāk — LSFP) apstiprinātais dokuments “Dopinga kontroles noteikumi”. Šis dokuments paredz tiesības LAK dopinga kontrolieriem veikt dopinga pārbaudes LSFP biedriem. Jāatzīmē, ka vairākkārt ir apstrīdētas LAK tiesības veikt dopinga pārbaudes. Vēršanos pret dopingu sportā regulē arī Latvijas Olimpiskās komitejas (turpmāk — LOK) un sporta federāciju statūti, kas nosaka aizliegumu lietot dopinga vielas un metodes, bet neparedz mehānismus, kā veikt dopinga kontroli. LAK nav tiesīga pieņemt lēmumus un piemērot sankcijas sportistiem, treneriem, sporta organizācijām dopinga lietošanas gadījumā. Atbildība par sankciju piemērošanu ir to sporta organizāciju kompetencē, kuru biedrs ir sportists. LAK trūkst pilnvaru, lai ietekmētu juridiskas vai fiziskas personas, kas veicina dopinga vielu lietošanu, izplatīšanu vai pārdošanu. Šī likuma mērķis ir nodrošināt konvencijas prasību ieviešanu, lai samazinātu dopinga vielu pieejamību un sekmētu dopinga lietošanā vainīgo personu saukšanu pie atbildības atbilstoši konvencijas 4.panta “Pasākumi, lai ierobežotu aizliegto dopinga preparātu un metožu pieejamību un lietošanu” noteikumiem.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Ieviešot likumu, samazināsies dopinga vielu kontrabanda un pieaugs legālo ienākumu nonākšana valsts budžetā, jo tiks veikti pasākumi dopinga līdzekļu nelegālās aprites ierobežošanai un izbeigšanai. Tiks panākts labvēlīgs Latvijas tēls pasaulē, jo nepieaugs sportistu pozitīvo dopinga kontroļu rezultātā radušos skandālu skaits.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiks noteikta atbildība par dopinga vielu izplatīšanu un uzlabosies uzņēmējdarbības vide sporta farmakoloģijas jomā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Ierobežojot dopinga vielu izplatību, pozitīvi tiks ietekmēta iedzīvotāju veselība, samazināsies slodze veselības aprūpes sistēmai, jo samazināsies dopinga vielu lietošanu sporta iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem ārpus augstu sasniegumu sporta. Dopinga lietošana jaunatnes sportā samazināsies, tādējādi uzlabojot jauniešu veselību un sporta vērtību ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi.

Ierobežojot nelegālu dopinga vielu ražošanu, tiks kontrolēta kaitīgu ķīmisko vielu plūsma un nokļūšana apkārtējā vidē.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likums papildinās valsts budžetu naudas sodu piespriešanas gadījumos.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likuma ieviešana paredzēta gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.

3. Finansiālā ietekme.

Likuma ieviešanai būs nepieciešami izdevumi, kas saistīti ar atbildīgo darbinieku izglītošanu.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Pieņemot likumprojektu, iespējams uzlabot sabiedrības veselību, samazināt noziedzību, kā arī samazināt izdevumus, kas nepieciešami veselības aprūpei un drošībai.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likuma ieviešana notiks atbilstoši pastāvošajiem Krimināllikuma īstenošanas finansu plānošanas principiem.

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta darbības nodrošināšanai paredzēti tiesību akti, kas reglamentē:

1. Sporta likums (projekts) nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas kompetenci antidopinga programmu koordinēšanā un īstenošanā, kā arī sportista, sporta darbinieka un sporta speciālista atbildību par antidopinga noteikumu ievērošanu.

2. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

3. Ministru kabineta noteikumi par dopinga pārbaudes kārtību.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Sporta jomā nav tiesību aktu, ko pieņēmusi Eiropas Savienība.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteikti: Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr.135, pieņemta Saeimā 1996.gada 17.decembrī; Eiropas Sporta hartā; Sporta ētikas kodeksā; Olimpiskajā hartā.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām sabiedriskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Ar Latvijas Olimpisko komiteju. Ar Latvijas Sporta federāciju padomi, kura apvieno 67 sabiedriskās sporta organizācijas.

2. Kāda ir šo sabiedrisko organizāciju pozīcija.

Minētās sabiedriskās organizācijas ir šī likumprojekta sagatavošanas iniciatores un aktīvi piedalījušās likuma projekta izstrādes procesā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultatīvas tikšanās ar Ziemeļvalstu vadošo sporta organizāciju pārstāvjiem. Pieredzes apmaiņa Eiropas Padomes Sporta attīstības komitejas regulāro sanāksmju ietvaros.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likums neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Pamatojoties uz konvencijas 4.panta “Pasākumi, lai ierobežotu aizliegto dopinga preparātu un metožu pieejamību un lietošanu” noteikumiem, likums paredz iespēju ar valsts rīcībā esošajiem tiesiskajiem līdzekļiem atklāt pārkāpumus, jo dopinga vielu izplatīšana un lietošana ir sabiedriski bīstama rīcība, kas būtu jāpierāda ar valsts resursiem, nevis sportista vai sporta organizācijas rīcībā esošajiem līdzekļiem.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums nenosaka indivīda tiesību ierobežojumus.