Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums

Saeimas dok. Nr. 4738; likumprojekts Nr. 1323

Finansu ministrijas izstrādāts,

2002. gada 11. jūnija sēdē akceptēts (prot. Nr.24, 19§)
un 14.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas atlīdzība — naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai;

2) apdrošināšanas gadījums — ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šo likumu;

3) apdrošināšanas līgums — rakstiska vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajos termiņos, apmērā un daļās, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

4) apdrošināšanas polise — apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;

5) apdrošināšanas prēmija — apdrošināšanas līgumā noteiktais kopējais maksājums par sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

6) apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai un ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk — Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) biedrs;

7) apdrošinātāja atbildības limits — maksimālās izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;

8) cietusī persona — fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums;

9) līzings — šā likuma izpratnē — transportlīdzekļa noma ar izpirkumu vai nomaksas pirkums, kur transportlīdzekļa īpašnieks, kas ir juridiskā persona, saskaņā ar īpašu līgumu nodod citai personai transportlīdzekļa lietojuma tiesības, bet pēc visu līgumā paredzēto saistību izpildes un maksājumu veikšanas nodod minētajai personai transportlīdzekļa īpašuma tiesības;

10) pielaide ceļu satiksmei — atļauja transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju uz laiku, ne ilgāku par 13 mēnešiem, izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pēc tam kad aktualizēti transportlīdzekļa uzskaites dati transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā, pārbaudīts transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums, kā arī pārbaudīta saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām noslēgta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esība un citu likumos noteikto transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu izpilde;

11) saskaņotais paziņojums — paziņojums, ko ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu;

12) transportlīdzeklis — šā likuma izpratnē:

a) jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe vai puspiekabe, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā,

b) trolejbuss un tramvajs,

c) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, ja tas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā;

13) transportlīdzekļa īpašnieks — šā likuma izpratnē — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

14) transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, nebūdama transportlīdzekļa īpašnieks, uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;

15) trešā persona — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 32.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp sauszemes transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

 

 

II nodaļa

Apdrošināšanas objekts un līguma veidi

3.pants. Obligātās apdrošināšanas objekts

(1) Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk — īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

(2) Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmē izmantojamo transportlīdzekli apdrošina katrs transportlīdzekļa īpašnieks. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies iepriekšējā apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav personai, kura transportlīdzekli lieto uz darba tiesisko vai dienesta attiecību pamata.

4.pants. Apdrošināšanas līguma veidi

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma veidi ir šādi: standartlīgums, robežapdrošināšanas līgums un starptautiskais transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (turpmāk — Zaļā karte).

5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli;

2) Latvijas Republikā iegādātu jaunu, agrāk nereģistrētu transportlīdzekli vai attiecīgajā ārvalsts reģistrā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijā izsniegtām tirdzniecības numura zīmēm, ir paredzēts pārdošanai un tiek pārvietots uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu vai piedalās ceļu satiksmē klienta izmēģinājuma braucienā, klātesot tirdzniecības uzņēmuma (komersanta) pārstāvim;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijā izsniegtām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas.

(2) Standartlīgums ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā.

6.pants. Robežapdrošināšanas līgums

(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) transportlīdzekli, kurš nav reģistrēts Latvijas Republikā, transportlīdzeklim iebraucot Latvijas Republikā, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārvalstī un piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā, ja tam beidzies Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņš.

(2) Robežapdrošināšanas līgums ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā.

7.pants. Zaļā karte

(1) Zaļā karte ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kas piedalās ceļu satiksmē vismaz vienā valstī, kura ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts.

(2) Zaļā karte ir spēkā polisē norādītajās valstīs.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks Zaļo karti var noslēgt tikai ar apdrošinātāju, kas licencēts Latvijas Republikā.

8.pants. Polises dublikāts

Ja polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstisku iesniegumu ar lūgumu izsniegt polises dublikātu. Apdrošinātājs divu darbdienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.

9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš

(1) Standartlīgumu slēdz uz vienu gadu, izņemot šādus gadījumus:

1) ja transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku, standartlīgumu slēdz uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto derīguma termiņu, bet ne ilgāku par vienu gadu;

2) ja transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte, standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu;

3) ja standartlīgums ticis pārtraukts pirms termiņa, jaunu standartlīgumu slēdz uz transportlīdzekļu reģistrā norādīto transportlīdzeklim dotās pielaides ceļu satiksmei laiku.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu un Zaļo karti var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam.

(3) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja tiek noteikts, ka apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, līgumā norāda tā parakstīšanas stundu. Ja līgums parakstīts līdz plkst. 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma parakstīšanas diena ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts plkst. 12.00 vai vēlāk, — nav ieskaitāma.

10.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) Apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa — ar pieteikumā norādīto laiku, bet ne agrāk kā ar pieteikuma iesniegšanas brīdi —, ja transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstisku pieteikumu, kuram pievieno līguma izbeigšanas pamatojumu — pierādījumus, kas apstiprina vienu no šādiem nosacījumiem:

1) transportlīdzeklis ir atsavināts;

2) transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma bez viņu vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ un par to ir paziņots attiecīgajām tiesībaizsardzības institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) polisē norādītajos datos ir kļūda;

4) tiek likvidēta juridiskā persona vai mainīts tās nosaukums.

(2) Ja transportlīdzeklis netiks izmantots ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstisku pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam rakstiskajam pieteikumam transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam to uzlīmes daļu (motociklam, triciklam, kvadriciklam, piekabei un puspiekabei — talona daļu), kas apliecina pielaidi ceļu satiksmei un satur informāciju par transportlīdzekli un termiņu, līdz kuram derīga pielaide ceļu satiksmei.

(4) Transportlīdzekļa īpašnieks pirms šā panta otrajā daļā noteiktā rakstiskā pieteikuma iesniegšanas nodod attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai apdrošināšanas līgumā norādītā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

(5) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz to iemaksātās prēmijas daļu, kura atbilst:

1) prēmijas daļai par atlikušo laikposmu, kas palicis no līguma pārtraukšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, no kuras atskaitīti ne vairāk kā pieci procenti no prēmijas daļas par atlikušo periodu, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas pirmajā punktā vai otrajā daļā minēto apstākļu dēļ un ja par attiecīgo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas;

2) neizmantotajai prēmijas daļai par atlikušo laikposmu, skaitot no līguma pārtraukšanas dienas, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto apstākļu dēļ.

(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte un apdrošināšanas polisē norādītais īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes izsniegšanas brīdi.

11.pants. Apdrošināšanas līguma spēkā esība apdrošinātāja reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā

(1) Reorganizējot apdrošināšanas sabiedrību, kurai ir tiesību pārņēmējs, apdrošināšanas līgumi saglabā savu spēku līdz līguma termiņa beigām.

(2) Likvidējot apdrošināšanas sabiedrību, līgumos noteiktās saistības izpilda likvidācijas komisija vai likvidators. Saistības, kuru izpildei likvidējamai apdrošināšanas sabiedrībai nepietiek līdzekļu, pārņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, un tās tiek nodrošinātas no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk — Garantijas fonds) līdzekļiem.

12.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmērs

(1) Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas prēmijas apmēru apdrošināšanas līguma darbības laikā nedrīkst mainīt.

(2) Apdrošināšanas prēmijas apmēram jābūt tādam, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai, un šā likuma 17.panta piektajā daļā un citos likumos noteiktos maksājumus.

13.pants. Apdrošināšanas prēmijas samazināšana un palielināšana

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmija transportlīdzekļa īpašniekam tiek palielināta vai samazināta atkarībā no iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaita un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaita, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas palielinājuma vai samazinājuma noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.

14.pants. Apdrošināšanas prēmijas samaksa

(1) Transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā, apmērā un daļās.

(2) Apdrošinot ne vairāk kā vienu transportlīdzekli, apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:

1) I un II grupas invalīdi;

2) III grupas invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un to apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums (apdrošinot vieglo automobili).

(3) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 10 procentiem tiek samazināts, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku — lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku saimniecība vai tās īpašnieks, vai lauksaimniecības statūtsabiedrība.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda līdzekļiem.

(5) Apdrošināšanas līgums nezaudē spēku, ja transportlīdzekļa īpašnieks apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav veicis nepieciešamos maksājumus.

(6) Ja transportlīdzekļa īpašnieks apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu, apdrošinātājs reģistrē transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā aizliegumu visām reģistrācijas darbībām un tehniskās apskates veikšanai. Liegums tiek dzēsts pēc apdrošināšanas līgumā paredzētās apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas samaksas, par ko apdrošinātājs 24 stundu laikā no prēmijas vai tās daļas samaksas brīža izdara atzīmi transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā.

(7) Ja transportlīdzekļa īpašnieks apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājs ir tiesīgs celt prasību tiesā par nesamaksāto prēmijas daļu.

15.pants. Apdrošinātāja atbildības limits

(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita.

(2) Zaudējumus, kas netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu un kas pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi

(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei, kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas spēkā esību. Apdrošināšanas polisi uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma.

(2) Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

17.pants. Apdrošinātāja pienākumi

(1) Apdrošinātājs nedrīkst atteikties noslēgt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu, ja tas sastādīts saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Apdrošinātājs pieņem saskaņotos paziņojumus un rakstiskos pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem.

(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Savienības valstī pilnvaro pārstāvjus, kas attiecīgās Eiropas Savienības valsts valodā kārto Eiropas Savienības rezidentu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgās Eiropas Savienības valsts rezidents — fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.

(4) Apdrošinātājs nodrošina datu ievadi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

(5) Apdrošinātāja pienākums ir ieskaitīt maksājumus šādos Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontos:

1) Garantijas fondā;

2) ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilakses pasākumu veikšanai;

3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

(6) Apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi izsniedz līguma slēdzējam saskaņotā paziņojuma veidlapas.

 

 

III nodaļa

Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība

18.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitiem atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

19.pants. Personai nodarītie zaudējumi

(1) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar:

1) cietušās personas ārstēšanu;

2) cietušās personas pārejošu darbnespēju;

3) cietušās personas darbspēju zaudējumu;

4) cietušās personas nāvi.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā nodarītām sāpēm un ciešanām, kas saistītas ar:

1) cietušās personas fizisku traumu;

2) cietušās personas garīgajām ciešanām sakarā ar sakropļojumu, invaliditāti;

3) garīgajām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;

4) garīgajām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

(3) Kārtību, kādā aprēķināma apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādēs, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmes negadījumos cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju ārstēšanos ārvalstīs, atlīdzina, ja minētā ārstēšanās iepriekš rakstiski saskaņota ar apdrošinātāju vai ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.

21.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku.

(2) Nesaņemtos ienākumus par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku aprēķina, no mēneša vidējā saņemtā ienākuma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem pirms ceļu satiksmes negadījuma atskaitot pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirto slimības naudu un slimības pabalstu.

22.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu ir ienākumu starpība, ko nosaka, no šā likuma 21.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā zaudējuma atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un piešķirtās pensijas no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta vai pabalstus no valsts vai pašvaldību budžeta.

(2) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju zaudējumu izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja vien nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju), kamēr saglabājas cietušās personas darbspēju zaudējums.

(3) Ja cietusī persona, kura ir augstākās izglītības iestādes pilna laika students, darbspēju zaudējuma dēļ nevar turpināt pilna laika studijas, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz starpību, ja tāda rodas, starp maksu par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē un maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē, ja maksa par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē ir lielāka par maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē.

(4) Ja cietušajai personai, kurai ir darbspēju zaudējums, ir iespējams vienreizēji apgūt jaunu profesiju, lai gūtu ienākumus no darba, kas ir savienojams ar tās pašreizējo veselības stāvokli, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz izdevumus par profesionālās izglītības apguvi, ja attiecīgās profesionālās izglītības pakāpe nav augstāka par to izglītības pakāpi, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Minētos izdevumus apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo personu.

23.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi

(1) Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi ir:

1) bērniem, arī adoptētajiem:

a) līdz pilngadības sasniegšanai,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam vai neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma kļuvuši par invalīdiem;

2) brāļiem, māsām un mazbērniem:

a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav darbspējīgu vecāku,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma kļuvuši par invalīdiem;

3) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem — līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kas katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, atskaitot apgādājamam piešķirto apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

(3) Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar cietušās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

(4) Apbedīšanas izdevumus atlīdzina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja faktiskā apbedīšanas izdevumu summa ir lielāka, tiek atlīdzināti faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie saprātīgie izdevumi.

(5) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas nāvi izmaksā, ja cietušās personas nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka cietušās personas nāve cēloniski saistīta ar attiecīgo negadījumu.

24.pants. Izdevumu no valsts un pašvaldību budžeta atlīdzināšana

(1) Apdrošinātāji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina izdevumus no valsts un pašvaldību budžeta, kas radušies, nodrošinot cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus.

(2) Kārtību, kādā tiek atlīdzināti šā panta pirmajā daļā minētie izdevumi no valsts vai pašvaldību budžeta, nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Apdrošināšanas atlīdzības kopsummas kompensācija

(1) Ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu vai apgādnieka nāvi, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs un attiecīgi cietusī persona vai šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētie cietušās personas apgādājamie ir tiesīgi vienoties par apdrošināšanas atlīdzības regulāro maksājumu aizstāšanu ar apdrošināšanas atlīdzības kopsummas kompensāciju.

(2) Ja izmaksāta apdrošināšanas atlīdzības kopsumma, tiek uzskatīts, ka zaudējums sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu vai apgādnieka nāvi ir atlīdzināts un trešās personas prasība pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ir apmierināta pilnībā.

26.pants. Mantai nodarītie zaudējumi

Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;

2) sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;

3) sakarā ar citas mantas bojājumu vai iznīcināšanu;

4) veicot nepieciešamos darbus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanai;

5) cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājuma vai tā salona notraipīšanas dēļ;

6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas;

7) sakarā ar kaitējumu videi.

27.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu

Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir transportlīdzekļa remonta izdevumi, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

28.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju

(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Ja transportlīdzekļa īpašnieks piekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai pirms ceļu satiksmes negadījuma, kā arī atlīdzina izdevumus par izziņu, kas apliecina numurētā agregāta piederību, un izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu autokapsētā. Tiesības uz transportlīdzekļa atliekām iegūst apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(3) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(4) Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.

29.pants. Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju

Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izziņas izdarīšanu vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.

30.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu vai bojāeju

(1) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu ir izdevumi, lai atjaunotu attiecīgā objekta stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma un izdevumi par bojā gājušā objekta atlieku novākšanu, kā arī inženiertīklu un komunikāciju sakārtošanu.

31.pants. Videi nodarītie zaudējumi

Zaudējumi sakarā ar videi nodarīto kaitējumu ir izdevumi par kaitējuma noteikšanu, ierobežošanu, samazināšanu, piesārņojuma savākšanu, neitralizāciju un iznīcināšanu vai pārstrādi, bojātās augsnes virskārtas noņemšanu, neitralizāciju vai iznīcināšanu un aizvietošanu ar jaunu augsnes kārtu.

32.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(3) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Savienības valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība, zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(4) Ja zaudējumu trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei.

(5) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādējādi nodarot savstarpējus zaudējumus, apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei.

(6) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona, bet zaudējumu nodarīšanā vai to apmēra palielinājumā vainojamas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu vainas pakāpi.

(7) Ja ir zināmas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas un to pretrunīgo liecību dēļ nav iespējams noteikt ceļu satiksmes negadījumāiesaistīto personu vainas pakāpi, tad, zaudējumus atlīdzinot, pieņem, ka vainas pakāpe ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir vienāda.

(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, kurš nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju, bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā apdrošināšanas sabiedrība, kura apdrošinājusi ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(9) Ja cits apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis, pirms apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, atlīdzina attiecīgajam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

(10) Ja nodarītos zaudējumus saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu ir atlīdzinājusi cita apdrošināšanas sabiedrība, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.

33.pants. Līzingā nodota transportlīdzekļa nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi pieder vienam īpašniekam un ir nodoti līzingā dažādām personām.

34.pants. Zaudējumi, kas nodarīti vairāku personu mantai

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījušas vairākas personas un tām savstarpēji nodarīti zaudējumi sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, apdrošināšanas atlīdzība, ko katras ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atbilstoši attiecīgās personas vainas pakāpei izmaksā cietušajam, nedrīkst pārsniegt katra apdrošinātāja atbildības limitu.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusī persona ir nodarījusi zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju vairākiem cietušajiem, apdrošināšanas atlīdzība, ko izmaksā cietušajiem, nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja atbildības limitu.

(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir nodarīti zaudējumi vairāku īpašnieku mantai un kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošinātāja atbildības limitu, zaudējumus atlīdzina apdrošinātāja atbildības limita apmērā proporcionāli katra cietušā zaudējumu apmēram.

35.pants. Zaudējumu atlīdzināšana, ja tie nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli

(1) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis vilcēja vai cita velkošā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

(2) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi), kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī nav atradusies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.

36.pants. Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti

Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs neatlīdzina:

1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

2) zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot šā likuma 19.pantā minētos personai nodarītos zaudējumus un 26.panta 4. un 5.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus;

3) zaudējumus ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka un tiesīgā lietotāja personai un mantai, izņemot 32.panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus;

4) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja minētie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā;

6) zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota cita transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

7) zaudējumus, ko tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;

8) ceļu satiksmes negadījuma dēļ negūto peļņu;

9) zaudējumus, ko radījis akmens vai cits priekšmets, kuru izkustinājis transportlīdzeklis;

10) izdevumus no valsts vai pašvaldību budžeta, kas radušies, nodrošinot pensiju un pabalstu izmaksu;

11) izdevumus apdrošināšanas sabiedrībai, kas radušies sakarā ar veselības apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas sabiedrība zaudējumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu atlīdzinājusi, izmantojot kompensācijas principu.

37.pants. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, kā arī veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda saskaņoto paziņojumu, ko katrs nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tas nav iespējams, — Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai. Šādā gadījumā, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, tiek iesniegts vienpusēji aizpildīts saskaņotais paziņojums.

(4) Persona, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, vai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz rakstisku pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(5) Personām, kuru mantai vai transportlīdzeklim ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad to šajā likumā noteiktajā kārtībā apskatīs apdrošinātāja, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja eksperts, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, vai līdz atteikuma saņemšanai veikt šā panta sestajā daļā minēto apskati.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, par ko tas piecu darbdienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu) rakstiski informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu darbdienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu).

(7) Ja apdrošinātājs nav zināms, rakstisko pieteikumu iesniedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā vai jebkuram apdrošinātājam, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kurš apdrošinātājs apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja apdrošinātājs, kurš saņēmis rakstisku pieteikumu, nav apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tad apdrošinātājs nekavējoties rakstiski paziņo personai, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) nosaukumu un adresi. Persona, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz rakstisku pieteikumu attiecīgajam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

38.pants. Mantai nodarīto zaudējumu novērtēšanas kārtība

(1) Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā (skaitot no dienas, kad saņemts rakstiskais pieteikums) veic bojātās mantas apskati. Mantai nodarīto zaudējumu apmēru aprēķina divu darbdienu laikā pēc mantas apskates dienas.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja norīkotais eksperts nav ieradies, trešajai personai ir tiesības izvēlēties ekspertu, lai noteiktu zaudējumu apmēru. Minētajā gadījumā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs apstrīdēt trešās personas pierādījumus par nodarīto zaudējumu apmēru.

(3) Veikt transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi un novērtēt zaudējumus sakarā ar transportlīdzeklim nodarīto bojājumu Latvijas Republikā ir tiesīgs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēts eksperts.

(4) Ja ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā Latvijas Republikā un tā īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nevar uzturēties Latvijas Republikā trīs darbdienas pēc ceļu satiksmes negadījuma, eksperts ir tiesīgs izvērtēt attiecīgās ārvalsts kompetentas personas sagatavoto minētā transportlīdzekļa zaudējumu novērtēšanas dokumentāciju un, ja tā ir pamatota, aprēķināt attiecīgos zaudējumus.

(5) Ministru kabinets izdod transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes noteikumus un nosaka tehnisko ekspertu sertificēšanas kārtību.

39.pants. Apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtība

(1) Ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus un apdrošināšanas atlīdzību aprēķina apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).

(2) Persona, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegumam pievieno:

1) dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu (ja tādi ir);

3) Ceļu policijas izsniegtu izziņu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes negadījumu jāziņo Valsts policijai (izziņu nepievieno, ja persona, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Ceļu policijas);

4) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas ienākumiem pēdējos sešos kalendāra mēnešos pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie zaudējumi (izziņu nepievieno, ja persona, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta).

(3) Personai, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarīto zaudējumu, prasības tiesības pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav izmantotas gada laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

(4) Personai, kas pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par veselībai nodarīto zaudējumu, prasības tiesības pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav izmantotas triju gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pēc tās personas lūguma, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iepazīstina to ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, kā arī ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietas dokumentiem.

40.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību

(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina ir noskaidrota (vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs) un nodarītie zaudējumi ir aprēķināmi, triju mēnešu laikā no šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minētā rakstiskā pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un nosūta attiecīgu rakstisku informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina nav noskaidrota vai ir apstrīdēta, vai nodarītie zaudējumi nav pilnībā noteikti, triju mēnešu laikā no šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minētā rakstiskā pieteikuma saņemšanas dienas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam attiecīgu rakstisku informāciju, kurā minēts atlīdzības neizmaksāšanas pamatojums.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa (trīs mēneši no šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minētā rakstiskā pieteikuma saņemšanas dienas) nokavējumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus neizmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai vai tiesas noteiktajam zaudējumu apmēram maksā trešajai personai 0,1 procentu no neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par katru nokavējuma dienu.

(4) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pamatoti pārsūdzējis tiesībaizsardzības iestāžu vai tiesas nolēmumu, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa tecējums tiek apstādināts līdz sūdzības izskatīšanai un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa tecējums tiek apstādināts, un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus arī, kamēr tiek izmeklēta krimināllieta.

(5) Ja trešo personu neapmierina apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tai ir tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu.

41.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība

(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs apdrošināšanas atlīdzību izmaksā piecu darbadienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais termiņš netiek ievērots apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vainas dēļ, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus izmaksājamai apdrošināšanas atlīdzībai maksā 12 procentus gadā no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.

(3) Līdz zaudējuma apmēra pilnīgai noteikšanai apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pēc cietušā lūguma var izmaksāt avansu.

42.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā,

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,

c) pēc satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,

d) apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku:

a) ja tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu,

b) ja transportlīdzekļa vadītājs apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

c) ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota;

3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies tā vainas dēļ;

4) personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šajā likumā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās satiksmē.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja tas transportlīdzekli ieguvis ar prettiesīgām darbībām;

3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

43.pants. Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem

Ārvalstniekiem, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzina Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

 

 

IV nodaļa

Pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā

44.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs

(1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina sabiedriskā organizācija “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kas saņēmušas licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā.

(2) Sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību regulējošie likumi Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību regulē tiktāl, ciktāl to neregulē šis likums.

(3) Ja apdrošinātājs tiek izslēgts vai izstājas no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Finansu un kapitāla tirgus komisija anulē apdrošinātāja licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai.

(4) Neraugoties uz dalības izbeigšanu, katrs apdrošinātājs pilda savas saistības un sedz administratīvos izdevumus, kas radušies laikā, kad tas bijis Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.

(5) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pilda Latvijas Republikas Zaļās kartes biroja funkcijas.

(6) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atbilstoši kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, veic tam noteiktos uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi.

45.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kompetence, tiesības un pienākumi

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas stabilitāti un attīstību.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:

1) nodrošina Garantijas fonda darbību;

2) izmaksā no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos;

3) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un iesniedz Finansu ministrijā priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) atbilstoši savai kompetencei izdod apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

5) uztur un attīsta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas sistēmu, nodrošina tās iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā un datu operatīvu pieejamību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apjomā;

6) nodrošina šā likuma 51.pantā minētās informācijas sniegšanu;

7) izstrādā un apstiprina transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanas metodiku, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

8) sniedz tiesā regresa prasības šajā likumā noteiktajos gadījumos;

9) organizē starptautisko sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un slēdz attiecīgus līgumus;

10) sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskajām, juridiskajām un medicīniskajām ekspertīzēm, tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu), kā arī attiecīgos pakalpojumus Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos;

11) sniedz palīdzību Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām to tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

12) sniedz atzinumu trešajām personām par apdrošinātāja lēmumu attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

13) apstiprina apdrošināšanas polišu veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;

14) apstiprina saskaņotā paziņojuma veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;

15) nodrošina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrus ar apdrošināšanas polišu un saskaņotā paziņojuma veidlapām.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no Ceļu policijas izziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām — darbam nepieciešamo informāciju;

2) pārstāvēt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai īpašnieku, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā iesniegts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

46.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas ir kopsapulce un valde.

47.pants. Kopsapulce

(1) Kopsapulce ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji.

(2) Kopsapulcei ir tiesības:

1) lemt par pasākumiem pret jebkuru apdrošinātāju, kas nepilda Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra pienākumus;

2) izdot visiem apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

3) pieņemt lēmumu par apdrošinātāja izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, ja atkārtoti netiek pildīti šā likuma 17.pantā minētie apdrošinātāja pienākumi;

4) iecelt amatā un atbrīvot no amata apdrošinātāju pārstāvjus konsultatīvajā padomē;

5) lemt par jebkuriem jautājumiem, ko iesniegusi valde vai konsultatīvā padome vai ierosinājis kāds apdrošinātājs;

6) noteikt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansu līdzekļu apmēru un samaksas kārtību;

7) ieteikt Finansu un kapitāla tirgus komisijai anulēt apdrošinātājam licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai;

8) lemt par citiem jautājumiem, kas nodrošina šā likuma īstenošanu.

48.pants. Valde

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un četri valdes locekļi.

49.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja finansēšana

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību finansē apdrošinātāji kopsapulces noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Kopsapulces noteiktajiem apdrošinātāju maksājumiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja uzdevumu un mērķu īstenošanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie apdrošinātāju maksājumi tiek ieskaitīti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā un ir izmantojami tikai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

50.pants. Sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām un informācijas sniegšana valsts pārvaldes institūcijām par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu

(1) Finansu ministrs izveido Konsultatīvo padomi. Konsultatīvās padomes sastāvā ir pa vienam pilnvarotajam pārstāvim no Finansu ministrijas, Finansu un kapitāla tirgus komisijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas ,Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas un Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas, kā arī deviņi kopsapulces ievēlēti apdrošinātāju pārstāvji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs.

(2) Konsultatīvā padome:

1) pieņem lēmumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos saistībā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

2) izskata valdes sagatavotos pārskatus par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Finansu ministrijai un Finansu un kapitāla tirgus komisijai apkopotu informāciju par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

51.pants. Informācijas sniegšana trešajām personām

(1) Trešajai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;

2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas polises numuru;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis.

(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstiski pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju trešā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.

52.pants. Garantijas fonds

(1) Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:

1) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

2) nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot šā likuma 26.panta 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus;

3) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis un kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 32.panta astotajā daļā minētajā gadījumā;

4) transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma bez viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ;

5) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu;

6) Latvijas Republikā reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot.

(2) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām ar prasības nokārtošanu pamatotām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, kā arī šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu.

(4) Ārvalstniekam vai ārvalstu juridiskajai personai, kuras dzīvesvietas vai reģistrācijas valsts normatīvie akti ierobežo zaudējumu atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda vai atbilstošas institūcijas attiecīgajā ārvalstī, zaudējumi no Garantijas fonda tiek atlīdzināti, piemērojot šādus pašus ierobežojumus.

(5) Garantijas fonda līdzekļus veido:

1) apdrošinātāju vienreizējās iemaksas;

2) atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām;

3) apdrošinātāju papildu iemaksas;

4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

(6) Garantijas fonda turētājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(7) Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis.

(8) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanas uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.

 

 

V nodaļa

Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm

53.pants. Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā

(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija pirms transportlīdzekļa reģistrācijas un tehniskās apskates pārbauda attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esību.

(2) Transportlīdzekļa reģistrācija un tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, izņemot šādus gadījumus:

1) ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai;

2) ja vienlaikus tiek veiktas divas vai vairākas secīgas reģistrācijas darbības un īpašnieks nesaņem transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību;

3) transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku pārtrauc un nodod transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija dod pielaidi ceļu satiksmē uz spēkā esoša apdrošināšanas līguma termiņu.

(4) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija šā likuma 10.panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā pieņem no transportlīdzekļu īpašniekiem transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

54.pants. Ceļu policijas tiesības un pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā

(1) Ceļu policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esību.

(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Ceļu policijas darbinieks sastāda attiecīgu administratīvo protokolu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu šā transportlīdzekļa piedalīšanos ceļu satiksmē līdz apdrošināšanas līguma noslēgšanai.

(3) Pēc Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai apdrošinātāja pieprasījuma Ceļu policija iepazīstina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju vai apdrošinātāju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī, ja nepieciešams, — pret samaksu izsniedz dokumentu kopijas, kuri sastādīti par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu.

55.pants. Sadarbība ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un ārstniecības iestādēm

(1) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par:

1) cietušajai personai izmaksātā slimības pabalsta apmēru;

2) cietušajai personai izmaksātās invaliditātes pensijas apmēru;

3) cietušās personas apgādājamiem izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru;

4) cietušās personas apdrošināšanas iemaksu algu apmēru par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas sedz izdevumus, ir tiesīgs (ziņas, ko šajā daļā minētās personas ieguvušas par cietušā ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, ir konfidenciālas):

1) rakstiski pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādes ziņas par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kas saistīta ar konkrēto ceļu satiksmes negadījumu;

2) izmantot tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumus;

3) nosūtīt cietušo uz medicīnisko izmeklēšanu, kas saistīta ar konkrētā ceļu satiksmes negadījumā radīto kaitējumu veselībai.

56.pants. Valsts robežsardzes pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot valsts robežu

(1) Valsts robežsardze pārbauda visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esību neatkarīgi no transportlīdzekļa piederības un reģistrācijas vietas.

(2) Ja transportlīdzekļa vadītājs, iebraucot Latvijas Republikā, nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esību, transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

(3) Ja pārbaudē konstatēts, ka, izbraucot no Latvijas Republikas, transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, tiek piemērots sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā. Transportlīdzekļa tālāka kustība pāri robežai ir pieļaujama tikai pēc naudas soda samaksas.

57.pants. Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakse

(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no saņemto apdrošināšanas prēmiju summas.

(2) Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota Ceļu satiksmes drošības padome.

 

 

VI nodaļa

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma

58.pants. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas struktūra

(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu — informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizētu kopumu (turpmāk — informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām un gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī cita informācija, kas nepieciešama apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tās palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidus, kā arī datu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minēto informāciju ietver līgumos, ko savstarpēji noslēdz šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas.

59.pants. Apdrošinātāja tiesības un pienākumi informācijas sistēmā

(1) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, saņemot šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs nodrošina datu nodošanu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājs no informācijas sistēmas saņem datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, apdrošināšanas līgumu darbības laiku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī citus datus, kas nepieciešami apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.

(3) Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātājs ir tiesīgs saņemt no informācijas sistēmas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku satiksmes negadījuma brīdī, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.

(4) Šajā pantā minēto datu apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Saņemot fizisko personu datus, apdrošinātājs informē attiecīgās personas par to, ka:

1) iegūtie dati tiks izmantoti informācijas sistēmā apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai;

2) labojumus sniegtajos datos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis informācijas sistēmai;

3) ziņas par sniegto datu izmantošanu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8.nr.; 2000, 3., 23.nr.).

2. Ar īpašu likumu nosaka:

1) šā likuma 10.panta ceturtās daļas, 17.panta trešās daļas, 32.panta trešās daļas un 53.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās laiku;

2) laiku, ar kuru spēku zaudē šā likuma 10.panta trešā daļa un 20.panta otrā daļa;

3) laiku, ar kuru standartlīgumi un robežapdrošināšanas līgumi ir spēkā Eiropas Savienības valstu un Eiropas ekonomiskās telpas valstu teritorijā;

4) laiku, ar kuru valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esības pārbaude netiek veikta Eiropas Savienības valstīs un Eiropas ekonomiskās telpas valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā arī citās valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kuri pirms iebraukšanas Latvijā jau ir šķērsojuši kādas Eiropas Savienības valsts robežu.

3. Līdz dienai, ar kuru standartlīgumi un robežapdrošināšanas līgumi ir spēkā Eiropas Savienības valstu un Eiropas ekonomiskās telpas valstu teritorijā, šā likuma 4.pants piemērojams šādi:

1) tiek slēgts kompleksais līgums ar lauksaimniecības produkcijas ražotāju — likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu zemnieku saimniecību vai tās īpašnieku, vai lauksaimniecības statūtsabiedrību, kurai pieder vairāki transportlīdzekļi, kas pakļauti transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai. Kompleksais līgums tiek slēgts ne vairāk kā par pieciem transportlīdzekļiem, no kuriem tikai viens var būt vieglais pasažieru automobilis. Slēdzot komplekso līgumu, netiek piemērots šā likuma 14.panta trešajā daļā minētais apdrošināšanas prēmijas samazinājums;

2) ja viens no transportlīdzekļiem, par kuru tiek slēgts kompleksais līgums, ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā, komplekso līgumu slēdz uz tādiem pašiem termiņa nosacījumiem kā standartlīgumu. Ja neviens no transportlīdzekļiem, par kuriem tiek slēgts kompleksais līgums, nav reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā, komplekso līgumu slēdz uz pilniem mēnešiem;

3) uz kompleksajiem līgumiem tiek attiecināts īpašs nosacījums — ja persona, kas lieto transportlīdzekli, par kuru ir noslēgts kompleksais līgums, šajā likumā noteiktajos gadījumos nevar uzrādīt apdrošināšanas polisi, uzskatāms, ka īpašnieka civiltiesiskā atbildība attiecībā uz šo transportlīdzekli nav apdrošināta;

4) kompleksais līgums izbeidzas pirms termiņa dienā, ar kuru standartlīgumi un robežapdrošināšanas līgumi ir spēkā Eiropas Savienības valstu un Eiropas ekonomiskās telpas valstu teritorijā. Komplekso līgumu vietā atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām tiek slēgti standartlīgumi vai Zaļās kartes. Transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo laikposmu līdz kompleksā līguma termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 10.panta piektās daļas 2.apakšpunktu.

4. Šā likuma 9.panta pirmā daļa stājas spēkā šādā kārtībā: ar šā likuma spēkā stāšanās dienu standartlīgumi tiek slēgti uz laiku līdz transportlīdzekļu reģistrā norādītajam nākamās tehniskās apskates datumam. Turpmāk standartlīgumus slēdz uz vienu gadu, sākot no tehniskās apskates datuma.

5. Ja tiek grozīts apdrošinātāja atbildības limita apmērs, grozījumi attiecas uz tiem apdrošināšanas gadījumiem, kuri ir notikuši pēc attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā.

6. Šā likuma 19.panta otrā daļa un 24.pants stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

7. Šā likuma 49.pants stājas spēkā no Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu nodošanas dienas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.179 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums”;

2) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.180 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums”;

3) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.252 “Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā”;

4) Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumi Nr.308 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas nāvi”;

5) Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi Nr.31 “Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”.

9. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā uzkrātie līdzekļi tiek ieskaitīti Garantijas fondā mēneša laikā no Ministru kabineta noteikumu par Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību spēkā stāšanās dienas.

10. Līdz dienai, kad Satiksmes biroja manta, tiesības, saistības, saistību nodrošinājums un pienākumi tiks nodoti Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

11. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņēmējs.

12. Mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Satiksmes biroja valdes priekšsēdētājs sasauc un vada Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dibināšanas kopsapulci.

13. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Finansu ministrija atbilstoši šā likuma prasībām nodod Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam Satiksmes biroja mantu, tiesības, saistības, saistību nodrošinājumu un pienākumus. Līdz Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņemšanas dienai šajā likumā noteiktās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas pilda Satiksmes birojs.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomu regulē 1997.gada 13.marta Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk— Likums), kas neatbilst Eiropas Savienības direktīvu 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC un 2000/26/EC prasībām, ne arī ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Sauszemes transporta apakškomisijas Rekomendācijā nr.5 (ar grozījumiem, kas veikti 2000.gada 16.novembrī) un Zaļās kartes sistēmas Biroju Padomes konstitūcijā minētajām prasībām.

2. Tiesību akta projekta būtība

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumprojekts (turpmāk — Likumprojekts) paredz ieviest Eiropas Savienības direktīvu 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC minēto prasību, piemēram, attiecīgi palielināt apdrošinātāju atbildības limitus, noteikt, ka apdrošinātāji brīvas konkurences apstākļos noteiks apdrošināšanas prēmiju apmērus, kā arī to samazināšanas un palielināšanas kārtību, noteikt apdrošinātājiem termiņus atbildes sniegšanai sakarā ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzību u.c. prasības. Saskaņā ar Finansu ministrijas rīcības plāna Valdības deklarācijas izpildei 01.05.01.03.punktu Likumprojekts paredz reorganizēt šobrīd Finansu ministrijas pārraudzībā esošo valsts institūciju — Satiksmes biroju — par visu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai licencēto apdrošinātāju veidotu Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju atbilstoši ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Sauszemes transporta apakškomisijas Rekomendācijā nr.5 (ar grozījumiem, kas veikti 2000.gada 16.novembrī) un Zaļās kartes sistēmas Biroju Padomes konstitūcijā minētajām prasībām.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sfēras sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kas attiecas uz brīvu pakalpojumu kustību.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts paredz apdrošinātāju atbildības limitu paaugstināšanu, tādējādi nodrošinot ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām pilnīgāku zaudējumu kompensāciju. Likumprojektā noteikts, ka ceļu satiksmes negadījumos cietušās personas papildus ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem saņems arī nemateriālo zaudējumu (par sāpēm un ciešanām) atlīdzību. Papildus Likumprojekts paredz lielāku gājēju aizsardzību, kuri saņems apdrošināšanas atlīdzību arī gadījumos, ja zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāja vaina nebūs pierādāma. Ja apdrošinātāju atbildības limitu straujais pieaugums neizsauks apdrošināšanas atlīdzību apmēra ievērojamu palielināšanos un ekonomiskā situācija Latvijā strauji nemainīsies, tad sākuma periodā nav paredzama apdrošināšanas prēmiju apmēra palielināšanās, bet iespējama pat samazināšanās, jo apdrošinātāji, strādājot ar brīvi regulējamām prēmijām, būs ieinteresēti klientu piesaistīšanā. Arī līguma termiņa noteikšana tikai uz vienu gadu nevarētu būtiski ietekmēt transportlīdzekļu īpašnieku intereses, jo Likumprojektā paredzēts, ka apdrošināšanas prēmiju, vienojoties ar apdrošinātāju, iespējams nomaksāt pa daļām. Tie transportlīdzekļu īpašnieki, kas līdz šim slēdza līgumus uz vienu gadu, varēs maksāt apdrošināšanas prēmiju pa daļām, kas būs vēl izdevīgāk. Jāņem vērā, ka šobrīd, slēdzot īstermiņa apdrošināšanas līgumus, to apdrošināšanas prēmiju kopsumma vienam gadam ir ievērojami lielāka, nekā slēdzot apdrošināšanas līgumu uz vienu gadu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts paredz atlīdzināt zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma rezultātā videi nodarīto kaitējumu.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Piezīmes
	2002	2003	2004	2005
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0	–930	–930	–930	Finansu ministrijas pamatbudžeta 07.00. programmas izmaiņas
		–2 745 –2 745	–2 745		Finansu ministrijas speciālā budžeta 01.00. programmas izmaiņas
Kopā	0	–3 675	–3 675	-3 675
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	–845	–845	–845	Finansu ministrijas pamatbudžeta 07.00. programmas izmaiņas Finansu ministrijas speciālā budžeta 01.00. programmas izmaiņas
		–1 340	–1 340	–1 340
Kopā	0	–2 185	–2 185	–2 185
3. Finansiālā ietekme	0	–85	–85	–85	Finansu ministrijas pamatbudžeta 07.00. programmas izmaiņas Finansu ministrijas speciālā budžeta 01.00. programmas izmaiņas
		–1405	–1405	–1405
Kopā	0	–1490	–1490	–1490
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nākamo 3 gadu ietekme uz Valsts budžetu tiek noteikta, ņemot par pamatu apstiprināto 2002.gada Satiksmes biroja un tā pārraudzībā esošo fondu plānoto budžetu. Tā kā paredzēts, ka Satiksmes birojs saskaņā ar Likumprojektu tiks reorganizēts* par nevalstisku organizāciju (Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju), Valsts budžetā netiks paredzēts turpmākais tā finansējums. Rezultātā prognozētie 2003.—2004.gada Valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi samazināsies par summu, kas Valsts budžetā paredzēta Satiksmes biroja darbības un tā pārraudzībā esošo fondu finansēšanai.

 

*Piezīmes: Saskaņā ar Likumprojektu Satiksmes biroja reorganizācija paredz, ka jaunizveidotais Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs būs Satiksmes biroja mantas, tiesību, saistību, saistību nodrošinājuma un pienākumu pārņēmējs, kā rezultātā tiks pārņemti arī naudas līdzekļi, kas glabājas Valsts kasē un kuru atlikums uz 01.02.2002. sastāda Ls 11 231 160,20, t.sk., Satiksmes biroja pamatbudžeta programma Ls 398 124,03, Speciālā budžeta programmas: Garantijas fonda apakšprogramma Ls 9 389 872,99, Interešu aizsardzības fonda apakšprogramma Ls 1 015 023,81, Ceļu satiksmes profilakses programma 58 968,77, Zaļo karšu apdrošināšanas programma Ls 369 170,60.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Kādi normatīvie akti — likumi un Ministru kabineta noteikumi —papildus jāizdod, un vai ir sagatavoti to projekti?

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nepieciešams izdarīt grozījumus šādos likumos:

1) Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā — attiecīgais likumprojekts ir sagatavots un tiks iesniegts vienotā dokumentu paketē ar šo Likumprojektu.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par:

1) kārtību, kādā aprēķināma apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarīto materiālo un nemateriālo zaudējumu. Ministru kabineta noteikumus nepieciešams izdot, jo Likumprojekts ievieš pilnīgi jaunu zaudējumu veida — nemateriālo zaudējumu atlīdzību, līdz ar to ir nepieciešams konkrētāk reglamentēt nemateriālo zaudējumu aprēķināšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts.

2) kārtību, kādā tiek atlīdzināti izdevumi no valsts vai pašvaldību budžeta par cietušo ārstēšanu, rehabilitāciju un tehniskajiem palīglīdzekļiem. Ministru kabineta noteikumus nepieciešams izdod, lai precizētu kārtību un personas, kas tiesīgas iesniegt prasības par izdevumu no valsts vai pašvaldību budžeta atlīdzināšanu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam. Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts;

3) transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi. Ministru kabineta noteikumus nepieciešams izdot, lai noteiktu kārtību, kādā veicama transportlīdzekļu tehniskā ekspertīze. Arī pašreiz spēkā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus. Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts;

4) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību. Ministru kabineta noteikumus nepieciešams izdot, lai noteiktu konkrētus apdrošinātāju pienākumus attiecībā uz atskaitījumu veikšanu Garantijas fondā, kā arī konkrētu Garantijas fonda uzskaitīšanas, izlietošanas un pārraudzības, un administrēšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumi paredzēs konkrētu atskaitījumu Garantijas fondā iemaksas kārtību, reglamentēs Garantijas fonda uzraudzības institūcijas — Garantijas fonda padomes darbību un pilnvaras. Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts;

5) informācijas sistēmas darbībai nepieciešamās informācijas apjomu un veidiem, kā arī informācijas apmaiņu. Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, jo nepieciešams noteikt konkrētu attiecīgo informācijas sistēmu un valsts nozīmes reģistru sadarbības mehānismu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas izveidei un uzturēšanai. Ministru kabineta noteikumu projekts vēl nav izstrādāts.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekta pilnīga atbilstība Eiropas Savienības direktīvu 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 91/323/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC prasībām paredzama no 2003.gada 1.janvāra.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Sauszemes transporta apakškomisijas Rekomendācijas nr.5 (ar grozījumiem, kas veikti 2000.gada 16.novembrī) un 1999.gada 3.jūnija Zaļās kartes sistēmas Biroju Padomes konstitūcijas prasībām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

1) Padomes 1972.gada 24.aprīļa direktīva 72/166/EEC par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lietošanu, un šādas apdrošināšanas obligātuma ieviešanu, Official Journal L 103/1 02/05/1972;

2) Otrā Padomes 1983.gada 30.decembra direktīva 84/5/EEC par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lietošanu, un šādas apdrošināšanas obligātuma ieviešanu, Official Journal L–8/17 11/01/1984;

3) Trešā Padomes 1990.gada 14.maija direktīva 90/232/EEC par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lietošanu, un šādas apdrošināšanas obligātuma ieviešanu, Official Journal L 129/33 19/05/1990;

4) Komisijas 1991.gada 30.maija lēmums 91/323/EEC attiecībā uz Padomes direktīvas 72/166/EEC piemērošanu un uz dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lietošanu, un šādas apdrošināšanas obligātuma ieviešanu, Official Journal L 177 05/07/1991;

5) Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīva 92/49/EEC attiecībā uz likumu un noteikumu koordināciju attiecībā uz tiešo nedzīvības apdrošināšanu un direktīvu 73/239/EEC un 88/357/EEC grozīšanu, Official Journal L 228 11/08/1992;

6) Ceturtā Padomes 2000.gada 16.maija direktīva 2000/26/EC par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas attiecas uz transportlīdzekļu lietošanu, un šādas apdrošināšanas obligātuma ieviešanu, Official Journal L 181, 20/07/2000.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
1.pants	72/166/EEC, 1.panta 1.punkts,	Atbilst
	1.panta 2.punkts 84/5/EEC
	3.pants	Atbilst
2.pants	72/166/EEC 3.panta 1.punkts	Atbilst
3.pants	72/166/EEC 3.panta 1.punkts	Atbilst
4.pants	72/166/EEC 1.panta 5.daļa,
	7.panta 1.daļa	Atbilst
5.pants	90/232/EEC 2.pants	Neatbilst	Ar pārejas periodu. Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka standartlīgumu spēkā esamību Eiropas Savienības valstu un Eiropas Ekonomiskās telpas valstu teritorijā noteiks ar īpašu likumu.
6.pants	72/166/EEC 7.panta 1.daļa	Atbilst
	90/232/EEC 2.pants	Neatbilst	Ar pārejas periodu. Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka robežapdrošināšanas līgumu spēkā esamību Eiropas Savienības valstu un Eiropas Ekonomiskās telpas valstu teritorijās noteiks ar īpašu likumu.
7.pants	72/166/EEC 1.pants 5.punkts,	Atbilst
	7.pants 1.punkts
	90/232/EEC 2.pants	Atbilst
8.pants		Netiek regulēts
9.pants		Netiek regulēts
10.pants		Netiek regulēts
11.pants	84/5/EEC 1.panta 4.daļa	Atbilst
12.pants	92/49/EEC 6.panta 3.punkts	Atbilst
13.pants	92/49/EEC 6.panta 3.punkts	Atbilst
14.pants		Netiek regulēts
15.pants	84/5/EEC 1.panta 2.daļa	Atbilst
16.pants	72/166/EEC 5.pants	Atbilst
	90/232/EEC 5.pants	Atbilst
17.pants	2000/26/EC 4.panta 1.—5.punkts	Atbilst	Ar pārejas periodu. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 2.punktu 17.panta spēkā stāšanos noteiks ar īpašu likumu.
18.pants	84/5/EEC 1.panta 1.punkts	Atbilst
	90/232/EEC 1.pants	Atbilst
19.pants	84/5/EEC 1.panta 1.daļa	Atbilst
20.pants		Netiek regulēts
21.pants		Netiek regulēts
22.pants		Netiek regulēts
23.pants		Netiek regulēts
24.pants	84/5/EEC 2.panta 1.daļa	Atbilst
25.pants		Netiek regulēts
26.pants	84/5/EEC 1.panta 1.daļa	Atbilst
27.pants		Netiek regulēts
28.pants		Netiek regulēts
29.pants		Netiek regulēts
30.pants		Netiek regulēts
31.pants		Netiek regulēts
32.pants	2000/26/EC 3.pants, 4.pants, 6.panta 1.daļa	Atbilst	Ar pārejas periodu. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 2.punktu 32.panta trešā daļa spēkā stāšanos noteiks ar īpašu likumu.
33.pants		Netiek regulēts
34.pants	84/5/ECC 1.panta 2.daļa	Atbilst
35.pants		Netiek regulēts
36.pants	84/5/EEC 1.panta 4.punkts	Atbilst
37.pants		Netiek regulēts
38.pants		Netiek regulēts
39.pants		Netiek regulēts
40.pants	2000/26/EC 4.panta 6.punkts	Atbilst
41.pants		Netiek regulēts
42.pants	84/5/EEC 2.pants	Atbilst
43.pants		Netiek regulēts
44.pants	72/166/EEC 1.panta 3.punkts	Atbilst
	84/5/EEC 1.panta 4.punkts	Atbilst
	2000/26/EEC 5.pants, 6.pants	Atbilst
45.pants	72/166/EEC 5.pants	Atbilst
	84/5/EEC 1.panta 4.punkts	Atbilst
	92/49/EEC 6.panta 3.punkts	Atbilst
	2000/26/EC 5.pants, 6.pants	Atbilst
46.pants		Netiek regulēts
47.pants		Netiek regulēts
48.pants		Netiek regulēts
49.pants	72/166/EEC 1.panta 3.punkts	Atbilst
50.pants		Netiek regulēts
51.pants	2000/26/EC 5.panta 3.punkts	Atbilst
52.pants	84/5/EEC 1.panta 4.punkts,
	2.panta 2.punkts	Atbilst
	2000/26/EC 6.pants, 7.pants	Atbilst
53.pants		Netiek regulēts
54.pants		Netiek regulēts
55.pants		Netiek regulēts
56.pants	72/166/EEC 2.pants	Neatbilst	Pašreiz neatbilst, bet Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka Eiropas Savienības valstīs un Eiropas Ekonomiskās telpas valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem netiks veiktas apdrošināšanas līguma spēkā esamības kontroles pēc īpaša likuma spēkā stāšanās.
	7.panta 1.punkts	Atbilst
57.pants		Netiek regulēts
58.pants	72/166/EEC 5.pants	Atbilst
	90/232/EEC 5.pants	Atbilst
	2000/26/EC 5.pants	Atbilst
59.pants		Netiek regulēts
Pārejas
noteikumi
1.punkts		Netiek regulēts
2.punkts	2000/26/EEC 3.pants, 4.pants	Atbilst	Pilnīga atbilstība Eiropas Savienības normām paredzama pēc īpaša likuma spēkā stāšanās.
	90/232/EEC 2.pants	Atbilst
	72/166/EEC 2.pants	Atbilst
3.punkts		Neatbilst	Ar pārejas periodu. Pilnīga atbilstība ar Eiropas Savienības normām paredzama pēc īpaša likuma
4.punkts		Netiek regulēts
5.punkts		Netiek regulēts
6.punkts		Netiek regulēts
7.punkts		Netiek regulēts
8.punkts		Netiek regulēts
9.punkts		Netiek regulēts
10.punkts		Netiek regulēts
11.punkts		Netiek regulēts
12.punkts		Netiek regulēts
13.punkts		Netiek regulēts

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apakškomisijas locekļiem (turpmāk — OCTA apakškomisija), kā arī Latvijas lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Konsultācijās OCTA apakškomisijas locekļi iesniedza priekšlikumus, kas tika apskatīti un apspriesti kopīgās LR Satiksmes biroja un OCTA apakškomisijas tikšanās reizēs. Likumprojekta izstrādē ņemti vērā OCTA apakškomisijas locekļu iesniegtie priekšlikumi, papildinājumi un iebildumi. OCTA apakškomisija atbalsta Likumprojekta tālāku virzību. Priekšlikumus un iebildumus par Likumprojektu iesniedza arī Latvijas lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji, tomēr savstarpējās tikšanās reizēs tikšanās dalībnieki vienojās par Likumprojekta redakciju.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts paredz pašreizējo Finansu ministrijas pārraudzībā esošo valsts institūciju — Satiksmes biroju — reorganizēt par nevalstisku institūciju, visu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanas licencēto apdrošinātāju veidotu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Ja indivīda tiesības tiks aizskartas ar Likumprojektu, viņš savas tiesības varēs aizstāvēt tiesā.

Finansu ministrs G.Bērziņš