Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie Jāņa bērni! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms turpinām izskatīt sēdē iekļautos darba kārtības jautājumus, ir priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina darba kārtības 31.jautājumu — likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifu) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” pārcelt kā pirmo piektajā sadaļā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jevgenijas Stalidzānes atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāva”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Lilitas Bulinas apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu — apstiprināt Lilitu Bulinu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija atbalstīja ministres ieteikumu un vienbalsīgi to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lilitas Bulinas apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Leona Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesim Leonam Baumanim beidzas 10 gadu pilnvaru termiņš 7.jūlijā. Līdz ar to Tieslietu ministrija ir sagatavojusi ieteikumu — apstiprināt minēto tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija izskatīja minētā ieteikuma atbalstīšanas iespējas un aizklātā balsojumā atbalstīja Leona Baumaņa apstiprināšanu tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Leona Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu rezultātu! Par— 75, pret —nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — “Par Artūra Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ieteikumu apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Augstākās tiesas tiesnesi Artūru Freibergu. Minētajam tiesnesim arī šā gada septembrī beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš un Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Artūra Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu!

Par — 78, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Saldus rajona tiesnese Mārīte Vesele maina dzīvesvietu. Līdz ar to viņa ir izteikusi vēlēšanos turpināt darbu Ogres rajona tiesā. Šādu iesniegumu ieteikuma formā ir atbalstījusi arī tieslietu ministre, un Juridiskā komisija vienprātīgi to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesis Čarlijs Šmits ievēlēts amatā vēl Augstākās padomes laikā, tātad viņš ir Siguldas tiesas tiesnesis, un Tieslietu ministrija ir izskatījusi un atbalstījusi priekšlikumu Čarlija Šmita apstiprināšanai Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnese Daina Baltā strādā Jelgavas tiesā. Viņa ir nokārtojusi tiesneša kvalifikācijas kolēģijas eksāmenu un saņēmusi Tieslietu ministrijas un kolēģijas atbalstu apstiprināšanai Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā arī šo priekšlikumu vienprātīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais— lēmuma projekts “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī šajā gadījumā rajona tiesas tiesnese tiek virzīta uz apgabaltiesu. Runa ir par Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Brigitu Būmeisteri, un Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu apstiprināt Brigitu Būmeisteri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tātad šis lēmuma projekts ir sagatavots, pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas tiesneses Jolantas Vagules iesniegumu, taču aicinu Juridiskās komisijas priekšsēdētāju vērst uzmanību uz acīmredzot vienu neprecizitāti lēmuma projektā, jo runa ir par 7.jūliju, nevis 7.jūniju. Runa ir par 7.jūliju. Tātad lūdzu to precizēt. Un Juridiskā komisija tieši šādu lēmuma projektu arī atbalstīja — ar šā gada 7.jūliju atbrīvot Jolantu Vaguli no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatījusi Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu”. Deputāti savā sēdē atzina, ka pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Labrīt, augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputātu grupa, kas parakstīja šo pieprasījumu, pamatā vadījās no tā, ka Satversmes 101.pantā mēs esam izdarījuši grozījumus par tieši vēlētām reģionālām pašvaldībām, par tieši vēlētām pašvaldībām, tādējādi rajona pašvaldības, reģionālās pašvaldības šodien ir ļoti sarežģītā situācijā no juridiskā viedokļa, jo viņu izveidošanas principus nosaka Pašvaldību likuma 3.pants, kas runā, ka reģionālās pašvaldības nav tieši vēlētas vai rajonu pašvaldības pašreizējās nav tieši vēlētas. Nenoliedzami, jau vairākkārt šeit no plenārsēdes tribīnes ir runāts par šo jautājumu, ir bijuši dažādi balsojumi, bet galarezultāts no šiem balsojumiem nav mainījies, un pilnīgi skaidrs, ka var pienākt brīdis, kad kāds griežas Satversmes tiesā un šī institūcija no Pašvaldību likuma 3.panta tiek izslēgta ārā. Tādēļ jau iepriekšējā Saeima ir pieņēmusi likumu “Par administratīvi teritoriālo reformu”, un šis likums noteica Ministru kabinetam iesniegt apspriešanai pašvaldībās jaunus likumprojektus. Viens no tiem ir likumprojekts par reģionālām pašvaldībām, otrs ir likumprojekts par reģionālām valsts pārvaldēm. Ja, tīri formāli pieejot šim jautājumam, “Likums par reģionālām pašvaldībām” tad, kad īpašu uzdevumu ministrs bija Bunkšs Jānis, likums ir parādījies, tika veikti saskaņošanas pasākumi ar visām ministrijām, lai izveidotu reģionālo pašvaldību funkcijas, arī par funkcijām ir panākta vienošanās starp ministrijām, un šis likums tīri formāli it kā ir. Tajā pašā laikā jāsaka, ka Ministru kabinets šo likumu nav nodevis ar savu lēmumu tā, kā to nosaka likuma 16.pants, nav nodevis ar savu lēmumu apspriešanai pašvaldībā.

Attiecībā par otru likumu, ko nosaka šis 16.pants, par reģionālo valsts pārvaldi, zināms darbs ir veikts ministrijā, tajā pašā laikā šeit jāsaka, ka nav pat likumprojekta. Ministrijas iekšienē nav tapis šis likumprojekts, un, nenoliedzami, vairākkārt Ministru kabinetā skatot jautājumu, gan 1999.gadā, gan 2000.gadā, gan arī vēlāk, ir tapuši viens otram ļoti pretrunīgi lēmumi. Vienā brīdī ir pozitīvs lēmums par 5 — 9 reģionālo pašvaldību izveidošanu, otrā brīdī reģionālās pašvaldības nav jāveido. Ir doti dažāda veida uzdevumi ministrijām, tajā pašā laikā reāli to, ko iepriekšējā Saeima ir vēlējusies likumā “Par administratīvi teritoriālo reformu” attiecībā par reģionālajām pašvaldībām un reģionālām valsts pārvaldēm, reāli process nav pavirzījies uz priekšu. Un pašreizējie Satversmes likuma 101.panta grozījumi ir radījuši problēmas, pēc būtības Ministru kabineta bezdarbībai, veselu četru gadu laikā.

Nenoliedzami, ir jābūt risinājumam, ir šodien sēdes darba kārtībā arī “Latvijas ceļa” priekšlikums — nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo problēmu apspriešanai, taču vasaras brīvlaikā, nenoliedzami, nekāda būtiska apspriešana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par šo jautājumu nevar būt, un arī lēmuma pieņemšana par grozījumiem likumos, vai tas ir Satversmē, vai tas ir Pašvaldību likumā, vai kādos citos likumos, vai Administratīvi teritoriālās reformas likumā, reāli nevar notikt, jo parlamenta sēdes varētu būt vasaras periodā tikai ārkārtas. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa turpina darbu.

Tādēļ lūdzu atbalstīt pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 23, atturas — 31. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par valsts meža zemesgabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4683, Saeimas Prezidijam iesniegtais atbildīgās komisijas lēmums “Par meža zemes gabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldībai”. Atbildīgā komisija saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus, un komisijai, izskatot šo jautājumu, nebija iebildumu pret zemesgabala nodošanu no valsts pašvaldībai.

Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu jau kā Saeimas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemesgabala nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Augsti godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs ļoti uzmanīgi ieskatīties dokumentā nr.4301 un jūsu tabulās dokumentā nr.4732. Tas ir parādīts tabulas 1.ailītē, arīdzan atkārtojot dokumenta numuru.

Godātie kolēģi! Šodien mans uzdevums ir ziņot, ka Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi un uzmanīgi izskatīja šo ar Saeimas lēmuma projektu komisijai nodoto tekstu pirmajam lasījumam. Un komisijā apkopojām tos priekšlikumus, kādi tika iesniegti saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli piecu dienu laikā kopš nodošanas komisijai.

Godātie kolēģi! Vakardien mēs visi šeit Saeimas plenārsēžu zālē klausījāmies Ministru kabineta pārstāvi Anatoliju Gorbunova kungu, kurš ļoti pārliecinoši ziņoja, ka pašreiz valdības viens no prioritārajiem jautājumiem ir iedzīvotāju veselības jautājums. Bet diemžēl vēl uzmanīgāk, pirms nākot jūsu priekšā, izlasot valdības deklarāciju, es gan tur neko tādu atrast nevarēju. Un līdz ar to man ir grūti pateikt, vai Anatolijs Gorbunova kungs mums vakardien centās nedaudz maldināt vai rādīt šīs lietas labākas, nekā tās ir šodien, vai arī tā bija viņa kā cilvēka — Anatolija Gorbunova — dziļa pārliecība, ka tā tam vajadzētu būt. Es pieļauju, ka tas bija otrais variants.

Bet lūk, palūkojieties valdības deklarācijā, par ko man šodien ir tā iespēja un pienākums atgādināt, tātad tas ir 10.3 punkts “Veselības aprūpe”. Tur gan ir vēl viena cita lieta, ko mēs nekādi neesam līdz šim brīdim šo divu gadu laikā sagaidījuši Saeimā. Un tas ir likumprojekts, par kuru mūsu valdība solīja Eiropai, ka tāds Latvijā tiks pieņemts. Un tas ir likums “Veselības aprūpes organizācijas likums”, kurš vistiešākajā veidā attiecas arī uz šodienas darba kārtības jautājumu.

Kolēģi! Es jūs aicinu šodien ļoti nopietni apdomāt un rast iespēju atbalstīt pirmajā lasījumā šo Saeimas lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” vēl joprojām un galvenokārt tādēļ, ka Latvijā šodien notiek mediķu streiks. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns simptoms un liecina par to, ka visiem spēkiem un kopīgiem spēkiem mums nepieciešams par to domāt.

Pagājušajā reizē es ļoti, teiksim, pat strikti nostājos par to, ka Labklājības ministrijā nav kārtībā jautājums ar ierēdņiem. Bet, lūk, pēdējās dienās, un tas notika šonedēļ jau Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kad runājām par ļoti nopietnu veselības problēmu, un tas ir par to, ka ļoti daudziem bērniem, jaunajām māmiņām organismā ir par daudz deficītā, tas ir, pārāk liels joda deficīts, un līdz ar to mūsu bērni 30% no pirmklasniekiem nav spējīgi uzsākt mācības skolā pēc vispārējās programmas. Tātad viņiem ir veselības kaitējumi, un šajā gadījumā tas ir intelekta jautājums. Tad, lūk, Labklājības ministrijas darbinieki dažu stundu laikā ir spējīgi izteikt savas domas rakstveidā un piedāvāt grozījumu tekstu likumprojektā. Tas nozīmē, ka darbaspēks ir, zināšanas ir, vajadzīga, manuprāt, tikai laba griba. Es aicinu kolēģus no pozīcijas partijām šodien atbalstīt pirmajā lasījumā lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”, jo uzskatu, ka gadījumā, ja jūs rastu iespēju atbalstīt, un es esmu tiesīga šodien jums to prasīt kā deputāte un komisijas priekšsēdētāja, tādā gadījumā mēs nopietni varam sākt runāt par tiem priekšlikumiem, kuri ir iesniegti šajā lēmuma projektā, un tur jau runa būtu ļoti konstruktīva. Es aicinu izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas skar veselības aprūpes sakārtošanu mūsu valstī, ir mātes un bērna veselības aprūpe.

Mātes un bērna veselība ir viens no svarīgākajiem posmiem kopējā sabiedrības veselības uzlabošanas stratēģijā. Šo veselības aprūpes daļu veido reproduktīvās veselības aprūpe, perinatālā aprūpe un bērna veselības aprūpe.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģiju Latvijā, kuras galvenie uzdevumi ir periodā no 2002. līdz 2007. gadam nodrošināt dzimstības pieaugumu vidēji par 5% gadā, mirstības samazināšanos līdz Eiropas vidējam līmenim, iedzimto patoloģiju skaitu un bērnu saslimstības samazināšanos, iespējas ikvienam iegūt zināšanas un sabiedrības atbalstu, rūpējoties par savu, sava bērna veselību un labklājību, paaugstināt reproduktīvās veselības aprūpes kvalitāti, bērnu pilnvērtīgu fizisko, psihoemocionālo attīstību, izglītojošo darbu ar iedzīvotājiem, sākot ar bērnu pirmsskolas un skolas vecumā.

Patiesi skaisti vārdi un cēli mērķi. Atliktu tikai priecāties par to, cik mūsu valsts ir norūpējusies par savu nākotni, ja vien nebūtu tik skumji, ka veselības aprūpei līdzekļi no iekšzemes kopprodukta procentuāli ir uz pusi zemāki nekā citās Eiropas valstīs. Un tie paši tiek sadalīti necaurspīdīgi un birokrātiski bezatbildīgi.

Skumji par to, ka ne māte, ne bērns nevar būt droši par iespējām saņemt savam veselības stāvoklim atbilstošu ārstēšanu un citus pakalpojumus. Nemaz jau nerunājot par pilnvērtīgu informāciju. Mums visiem zināms, ka demogrāfiskie rādītāji Latvijā jau desmit gadus ir vieni no nelabvēlīgākajiem Eiropā. Dati arī liecina, ka pieaug saslimstība un mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem. Augstais seksuālo un transmisīvo slimību līmenis negatīvi ietekmē reproduktīvo veselību, tādējādi ir viens no galvenajiem neauglības izraisītājiem.

Problēmas saasina gan Latvijas ģimeņu zemie ienākumi, kas ietekmē veselības aprūpes pieejamību, medikamentu iegādi, nepieciešamos brīvprātīgos veselības apdrošināšanas maksājumus, gan nepietiekams izglītības līmenis jautājumos, kuri skar sievietes un bērna, kā arī visas ģimenes veselību.

Nepietiekama uzmanība valstī tiek pievērsta arī tādām samilzušām problēmām kā alkoholisms, toksikomānija, narkomānija. Statistika šīs degradējošās saslimstības un atkarības raksturo ļoti virspusēji. To ticamības pakāpe ir ļoti zema.

Valstī nav arī vienotas statistikas par sieviešu un vīriešu neauglību. Nepietiekamā līmenī attīstīta perinatālā veselības aprūpe, profilaktiski diagnostisko ārstniecisko pasākumu kopums grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm, kā arī jaundzimušajiem līdz 7. dzīves dienai. Jāveido vienota perinatālo rādītāju datu bāze, kas ļautu definēt riska indikatorus un prognozēt nākotnes situāciju.

Kā viens no minēto problēmu risinājuma variantiem Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģijā ir minēts, ka jāievieš Valsts medicīniskās ģenētikas centra izstrādātais projekts agrīnai augļa patoloģiju un pārmantoto slimību diagnostikai, nodrošinot populācijas ģenētisko procesu kontroli un vadīšanu.

Diemžēl valsts nav atradusi līdzekļus šī svarīgā investīciju projekta realizācijai. Vēl vairāk. Valsts medicīniskās ģenētikas centram, sākot ar 2002. gadu, pamatojoties uz veselības aprūpes reformu, Labklājības ministrija vairs nepiešķir centralizēto finansējumu. Tātad apdraudēta ir šī centra pastāvēšana vispār, kā arī svarīgu izmeklējumu veikšana, jo tagad viss ir atkarīgs no ģimenes ārsta profesionalitātes un godaprāta.

Tādā pašā situācijā valstī ir vairāki citi augsti profesionāli veselības aprūpes centri: bērnu kardioloģijas centrs, bērnu surdoloģijas centrs, hemofīlijas centrs un citi.

Valstī nepietiek līdzekļu, lai uzturētu valsts Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, kurā strādā augstas klases speciālisti. Tāpat vāji attīstīta ir arī bērnu medicīniskās un sociālās rehabilitācijas sistēma. Tikai 45% jaundzimušo nav novērotas novirzes no normāla veselības līmeņa. Daudzām jaunajām mātēm trūkst piena, tāpēc jāpēta un jānovērš arī šī anomālija, jo tikai 27,5% bērnu līdz vienam gadam saņem krūts barošanu. 40% bērnu ļoti bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, daudziem ir skolioze, slikta redze un vājdzirdība.

Vai savu uzdevumu augstumos ir Valsts ģimenes veselības centrs? Vai valstij pietiek ar vienu tādu centru? Vai veselības mācība būtu jāievieš kā obligāts mācību priekšmets? Ja jā — tad cik ilgi tas jāmāca?

Šie un daudzi citi jautājumi paliek neatbildēti. Taču laiks rit uz priekšu, bet problēmas aug augumā. Secinu to, ka veselības aprūpei katastrofāli trūkst finansējuma, un mēs jūtam arī šīs problēmas ik uz soļa. Slimnīcās veidojas rindas, jo slimokases nevar apmaksāt ārstēšanās izdevumus. Apmaksājamo medikamentu izrakstīšana ir ierobežota, kā arī kompensējamo zāļu saraksta kvalitāte ir apšaubāma. Nav vienotas sistēmas, kā sastādīt katram pacientam ārstēšanās un rehabilitācijas plānu. Ne visi bērni ir pakļauti imunizācijas sistēmai. Ārstiem fiziski nav laika nodarboties ar ģimenes izglītošanu un tātad arī ar veselības profilakses darbu.

Mūsu partijas Saeimas frakcija pamatoti ir satraukta par veselības aprūpes sistēmas stāvokli valstī. Visus četrus gadus Sociālo un darba lietu komisijā, Sabiedrības veselības apakškomisijā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā esam uzdevuši jautājumus valdošo partiju valdības pārstāvjiem, gatavojuši priekšlikumus grozījumiem likumdošanā, visbeidzot — ierosinājuši Saeimas ārkārtas sēdi, lai novērstu nelikumības un atrisinātu samilzušās problēmas. Diemžēl ne vienmēr veiksmīgi, jo valdošā koalīcija daudzas reizes nav atbalstījusi mūsu iniciatīvu. Zinām, ka Labklājības ministrijā būtu jāmaina ne tikai ministrs, bet arī ierēdņi un arī visa līdzekļu sadale un izlietošanas kontroles mehānisms. Gribētos sagaidīt aktīvāku atbalstu arī no arodbiedrībām, profesionālām asociācijām un no sabiedrības kopumā.

Domāsim kopā par mūsu nākotni un būsim veseli!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt vienu pārdomu no finansu viedokļa: nauda, kas jāveltī ārstniecisko zāļu iegādei, tātad tas, ko veltījām no mājsaimniecības budžeta, un, otrkārt, ko valsts tērē kompensējamām ārstnieciskām zālēm. Un, tiekot līdz otrajam etapam, tur arī paredzēts viens jautājums Ministru kabinetam, ka jāizstrādā pasākumu plāns šajos nosauktajos jautājumos. Protams, mēs visi to redzam, ka veselības uzlabošanai tiek piedāvāts tirgū, aptiekās, arvien labākas, efektīvākas zāles. Taču arī vienlaikus pieaug finansu līdzekļi, kas aiziet šo zāļu iegādei. Latvijas zāļu tirgus dati liecina, ka 1996.gadā Latvijā tika realizētas zāles par 50 miljoniem latu, bet 2000.gadā jau par 103 miljoniem latu jeb palielinājums ir vairāk nekā divkārt.

Kā šis pieaugums noticis? Par cik uz zāļu realizācijas fiziskā apjoma palielinājuma rēķina un par cik uz zāļu cenu paaugstināšanas rēķina? Mēs ieguvām Centrālajā statistikas pārvaldē informāciju, ka medikamentu cenas 2002.gadā, šī gada sākumā, salīdzinot ar 1995.gadu, pieaugušas par 137%, tas ir, gandrīz divarpus reizes. Bez tam reizēm lētākās zāles tiek izstumtas ar dārgākām zālēm. Netieši par to liecina arī tas, ka ar katru gadu palielinās vidējā recepšu cena, it īpaši kompensējamo zāļu sistēmā. Tas arī pierāda medikamentu sadārdzināšanos. Šajā sakarībā gribas vērst uzmanību uz to, kā varētu ietekmēt šo procesu, mudināt aptiekas, zāļu lieltirgotavas stabilizēt zāļu cenas, nepieļaut to kāpumu. Pie tam Farmācijas likuma 5.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka zāļu un farmaceitisko produktu cenu veidošanas principus. Kā tas darbojas praksē, un vai Zāļu cenu aģentūra šo ierakstīto normu izmanto pilnīgi, veidojot kompensējamo zāļu sarakstu, es domāju, ka tas ir ļoti pārdomājams vēl jautājums. Bet manas uzstāšanās galvenā jēga ir šodien, ka gribu vērst uzmanību uz vienu netiešu risinājumu, kas kaut kādā mērā palīdzētu veidot mums veselīgāku jauno paaudzi un ieekonomēt veselībai novirzāmos līdzekļus.

Ir pierādīts, un tā mediķi informē, ka tikai 20% no cilvēka veselības nosaka veselības aprūpes sistēma, bet atlikušos 80% dzīvesveids un apkārtējā vide. Uzturs, dzīves apstākļi, fiziskā aktivitāte. Tātad ir jautājums par pārtikas kvalitāti, lai, lietojot kvalitatīvus un dabiskākus produktus, ierobežotu iedzīvotāju saslimstību. Un te gribētu jūsu uzmanību pievērst piemēram no Igaunijas prakses. Te kopš pagājušā gada 1.janvāra skolām tika piešķirts tā saucamais “skolas piena atbalsts”. Skolas piena subsīdijas maksāšanas galvenais mērķis Igaunijā ir — atbalstīt piena un piena produkcijas lietošanu bērniem, kā arī netiešu Igaunijas piena ražotāju attīstību. Skolas piena subsīdija tiek piešķirta pašvaldībām un pabalsta saņemšanai skolai jāpiesakās vietējā pašvaldībā. Pašlaik Igaunijā skolas piena atbalstu saņem skolēni līdz 3.klasei, bet turpmāk paredz to līdz 4.klasei. Sociālā ministrija, pie mums Labklājības ministrija tā būtu, noteikusi piena produktus, kas var tikt piedāvāti bērniem. Pagājušajā gadā piena šādu atbalstu saņēmuši Igaunijā 140 tūkstoši skolēnu, un šajā gadā šādam atbalstam nelielā Igaunijā paredzēti 509 tūkstoši latu. Skolas pabalsta subsīdija ir noteikta Igaunijas parlamenta pieņemtajā lauku attīstības un lauksaimniecības tirgus regulēšanas aktā. Tas ir piemērs no kaimiņiem, ka praktiski realizē jautājumu, vai tērēt naudu zālēm, kompensējamām zālēm tajā skaitā, vai arī iet uz mērķtiecīgām valsts programmām, uz veselīgāku pārtiku, sākot ar jaunajām paaudzēm.

Arī bagātajā Amerikā, kā mēs zinām, realizē programmu “Skolas piens”. Visa rezultātā palielinās pašu ražotāju produkcijas noiets, samazinās imports. Varbūt tas nepatīk zāļu lieltirgotājiem, šādas mērķprogrammas, kas ietekmē viņu apgrozību.

Gribu pasvītrot to, ka te notiek naudas pārlikšana no ārstniecisko zāļu iepirkšanas uz veselīgu uzturu, kas var ietekmēt saslimstības samazināšanu. Tātad veselīgu jauno paaudzi veidot ar mazākām izmaksām no mājsaimniecību budžeta viedokļa un valsts budžeta viedokļa. Tāda principiāla nostāja būtu vēlama tad, kad Ministru kabinets, pamatojoties uz šodien, cerams, pieņemto pozitīvo lēmumu, veidos pasākumu plānu arī šajā ārstniecisko zāļu izplatīšanas cenu stratēģijas laukā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts pieņemts. Sociālo un darba lietu komisija ierosina uzreiz izskatīt lēmuma projektu otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tā kā deputāti ceļ iebildumus, lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Barča. Vai es varu, godātie kolēģi un cienījamais Prezidij, izvēlēties tādu metodi, kā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 12.30.?

Sēdes vadītājs. Šodien līdz pulksten 12.30. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 51. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu, izsakiet citu priekšlikumu par iesniegšanas termiņu.

A.Barča. Jā, kolēģi. Man tiešām ir patiess prieks, ka jūs esat gatavi ļoti nopietni un radoši strādāt. Tādēļ nākamais mans priekšlikums — 26.jūnijs, jo mums ir vēl iespēja vasarā tikties ārkārtas sēdē, ja jums ir tāda vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 26.jūnijs. Paldies.

A.Barča. Paldies. Līdz 26.jūnijam gaidām jūsu radošos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4551. Izskatot valdības piedāvātos likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja un lūdz arī izskatīt kā steidzamu, un kā paskaidroja Zemkopības ministrijas pārstāvji, tad šis dokuments jau ir parakstīts, un arī priekšlikumi šeit nebūtu iesniedzami, un nebūtu vairāk teksts grozāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Balodis. Godātie deputāti! Ļoti lūdzu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi dokumentu nr.4658 — likumprojekts “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu, ko iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kiršteins, komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 2.priekšlikumu, kuru piedāvā deputāts Bunkšs un par kuru tika diskutēts komisijā, jāsaka, ka, neskatoties uz to, ka vairāki eksperti tieši bērnu tiesību jautājumos, kuri piedalījās šajā komisijas sēdē, norādīja, ka komisijas pašreizējā 3.panta redakcija nonāk tādā, varētu teikt, divdomīgā situācijā tām normām, kas ir iekļautas tajos likumos, kas regulē bērnu tiesības, bet, uzklausot arī šo ekspertu viedokli un arī deputāta Bunkša viedokli, komisija tomēr ar balsu vairākumu nolēma šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 5. — atbildīgā komisija piedāvā savu redakciju

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tāpat 8. un 9. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 10. priekšlikums ir atbildīgās komisijas piedāvājums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 11. un 12. priekšlikumu, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju — 13. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 14. — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kiršteina priekšlikumu — atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 15. — parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Bunkšs. 16., 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

J.Bunkšs. Arī 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 19. — parlamentārā sekretāra Kiršteina priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā 20. priekšlikumu savā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr. 4666 — “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Izskatām trešajam lasījumam sagatavoto redakciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzmanīgi iepazinās ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem un pieņēma sekojošu lēmumu.

Vispirms. 1. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to atbildīgās komisijas 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Komisija noraidīja virkni deputāta Požarnova kunga iesniegto priekšlikumu, uzskatot, ka iesniegtie priekšlikumi, kas ir konceptuāli pēc būtības, nav izskatāmi, sagatavojot likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam, un, ņemot vērā to, ka sākotnēji priekšlikumi nāca tikai un vienīgi no Aizsardzības ministrijas, komisija uzskatīja, ka Požarnova kunga iesniegtie priekšlikumi varētu tikt izskatīti vēlāk, konceptuāli šos priekšlikumus izdiskutējot.

Līdz ar to komisija neatbalstīja 3., 4.,5., 6. un 7. — deputāta Požarnova priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3. priekšlikumu. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! 3. priekšlikums ir tehniskas dabas priekšlikums. Īstenībā ir pilnīgi vienalga, kas ir tas, kurš ievieto laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šo te paziņojumu, ka uz iestādes vadītāja amatu tiek izsludināts konkurss. Taču šie priekšlikumi ir kontekstā ar pārējiem, un tādēļ es šādu priekšlikumu sagatavoju.

3., 4 un 5. priekšlikums attiecas uz to, ka visus jautājumus par iestādes vadītāju jeb, varētu teikt, par valsts sekretāra iecelšanu un atbrīvošanu lemj nevis Civildienesta pārvalde, bet ministrs. Es uzskatu, ka Civildienesta pārvalde nodarbojas nevis ar kadru kalvi, nevis ar to, lai paaugstinātu ierēdņu atbildību, bet, tieši otrādi, piesedz ierēdņu bezdarbību un bezatbildību.

Manā praksē, strādājot ministra amatā, bija konkrēts piemērs kā, pieņemsim, tas, ka Veselības departamenta direktore pārkāpa Korupcijas novēršanas likumu un vienlaikus savienoja departamenta direktora amatu Labklājības ministrijā un valdes locekļa amatu Rīgas novada slimokasē, par ko nebija informējusi ministriju.

Tajā brīdī, kad es uzdevu, lai valsts sekretāre risina šo jautājumu, un likums nosaka, ka mēneša laikā valsts sekretāram ir jāierosina dienesta izmeklēšana un šī te disciplinārā lieta, tas netika izdarīts. Tad, kad jautājums tika nosūtīts pēc tam Civildienesta pārvaldei, Civildienesta pārvalde, nepareizi traktējot likumu, paziņo, ir iestājies noilguma termiņš. Taču likums skaidri un gaiši nosaka, ka disciplināro lietu var ierosināt par gadu vecu pārkāpumu. Tā ka jebkurā gadījumā šeit netiek runāts par to, lai ierēdņiem paaugstinātu atbildību, bet tieši otrādi — Civildienesta pārvalde “nogludina”, varētu teikt, ierēdņu neizdarības jeb strādā pēc principa: “Vārna vārnai acī neknābs.”

Un tādēļ šie te trīs priekšlikumi — 3., 4. un 5. — attiecas tieši uz to, lai paaugstinātu ministra iespējas risināt kadru jautājumus un noņemtu šo te jautājumu no Civildienesta pārvaldes.

Lūdzu tos atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi deputāti! Vēlreiz atkārtoju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs diskutējām tieši par jautājumiem, kurus norādīja Požarnova kungs. Un, ņemot vērā to, ka salīdzinoši daudz pretenziju tika izvirzīts pret Valsts civildienesta pārvaldi, un ņemot vērā to, ka mums komisijā nebija iespējams uzklausīt šīs pārvaldes ekspertus par tiem pārmetumiem, kas izskanēja no deputāta Požarnova kunga puses, komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” trešajam, galīgajam, lasījumam.

Es aicinu komisijas vārdā neatbalstīt šos iesniegtos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 7, atturas— 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Tālāk 5. — Požarnova kunga priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 4. vispirms...

G.Dambergs. ... arī nav atbalstīts. 4., es atvainojos! 4. — Požarnova kunga priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Dambergs. Komisija noraidīja arī 5. — Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mani izteikumi attieksies vispār uz to, kādā veidā tiek pausta komisijas attieksme pret izskatāmo jautājumu. Ir ļoti jauki klausīties, ka, redziet, nebija neviens no Civildienesta pārvaldes, mums nebija iespēju apspriesties, un tāpēc mēs nolēmām priekšlikumu noraidīt. Es gan domāju, ka tādā gadījumā vajadzēja pagaidīt, kamēr kāds ierodas, un izskatīt šo priekšlikumu. Un līdz ar to gan par iepriekšējiem, gan par šo priekšlikumu es uzskatu, ka šāda attieksme ir galīgi nenopietna, tā parāda, ka likums tiks pieņemts nepilnīgā veidā un, vienalga, pie šādām lietām vajadzēs atgriezties. Tā ka šinī gadījumā te jau ir pilnīgi tāda pamatnostādne jāpauž, ka tā nevar strādāt ar tik nopietnu likumprojektu. Un tādā veidā, vismaz tā es te sapratu no skaidrojuma, ka, lūk, mums nebija iespējas izskatīt, un tāpēc mēs vienkārši nolēmām noraidīt.

Es vienkārši šinī gadījumā uzskatu, ka tā ir nenopietna strādāšana.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Īsumā par situācijas būtību.

Andreja Požarnova priekšlikumi ir ļoti būtiski un ļoti tādi, kas ietekmē ārkārtīgi valsts sekretāra statusu un attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošo civildienesta iestāžu vadītāju statusu. Un, proti, ja mēs pieņemsim Andreja Požarnova priekšlikumu, tad mēs dodam tiesības, ļoti plašas tiesības, politiskām amatpersonām — ministriem — iecelt un atcelt no amata tātad civildienesta iestāžu vadītājus. Tagad šīs tiesības saskaņā ar spēkā esošo likumu ir dotas tātad, vadoties no konkursa rezultātiem, Civildienesta pārvaldei. Turklāt ir kāda diskutabla norma, proti, ka, aizejot ministram, zaudējot savu amatu, automātiski amatu zaudē arī valsts sekretārs un visi attiecīgās ministrijas civildienesta iestāžu vadītāji. Mēs komisijā ļoti plaši diskutējām par to, bet nevis kontekstā ar to situāciju varbūt Labklājības ministrijā, par tiem gadījumiem, ko minēja Požarnova kungs, bet pēc būtības. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka, ja varētu attiecināt šo ideju, ko Požarnovs iekļāvis savos priekšlikumos, attiecībā uz valsts sekretāriem, attiecībā uz kuriem tiešām vajadzētu dot lielāku varu, ministram lielāku iespēju ietekmēt. To atbalsta arī mūsu eksperts komisijā Egils Levits, kurš rūpīgi izvērtēja Andreja Požarnova priekšlikumus, bet attiecībā uz visu civiliestāžu vadītājiem, ka, aizejot ministram, atkāpjoties valdībai, automātiski zaudē savu amatu attiecīgo visu civiliestāžu vadītāji. Kolēģi, tas ir ļoti būtisks priekšlikums! Un tas nav saistībā ar to situāciju Labklājības ministrijā, un tā tiešām arī, manuprāt, nebija normāla, un es pievienojos šajā ziņā Andreja Požarnova viedoklim, bet priekšlikumi ir ārkārtīgi radikāli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Es gribētu nolasīt no Egila Levita atzinuma vienu ļoti nelielu citātu attiecībā uz šiem priekšlikumiem. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, ar to faktiski tiek jau daļēji ieviests politiskā ierēdņa institūts. Par to pēdējos gados daudz ir diskutēts. Principā parlamentārās demokrātijas sistēmā tas ir nepieciešams starpposms starp ministru un regulāro ierēdniecību. Un tālāk pēc teksta, ka, protams, par šo jautājumu ir nopietni jāizdiskutē un šis jautājums jārisina ar atsevišķu likumu. Kādēļ nepieciešams šis atsevišķais starpposms? Tādēļ, ka īstenībā ir tā, ka ierēdniecības pienākums ir saņemt politisko lēmumu un izpildīt to un nodrošināt tā realizāciju. Faktiski īstenībā ir otrādi, tādēļ ka, ja notiek kaut kādas diskusijas par kaut kādiem tehniskiem grozījumiem, par tādiem noteikumiem, kas neietekmē neko īpaši, tādā gadījumā ir viss tā, kā vajag. Bet tajā brīdī, tad, kad tiek pieņemts politiskais lēmums sakārtot finansiālo plūsmu vai sakārtot kaut ko tādu, kas ietekmē padoto ierēdņu ekonomiskās intereses, tādā gadījumā sākas karš.

Tas, ko es pieredzēju attiecībā uz Rīgas novada slimokasi. Pirmām kārtām Rīgas novada slimokase bija izstrādājusi vairākas ķēdes, kādā veidā atmazgāt naudu. Pirmā ķēde, tas ir, tika pieņemts lēmums, ka visu uzņēmumu kontiem jāatrodas Rīgas norēķinu centrā, kur nauda kavējas vairāk nekā desmit dienas pārskaitot, protams, no tā tika gūta zināma peļņa.

Nākamā lieta attiecībā uz aptiekām, ka daļa no aptiekām saņēma, daļa nesaņēma šī pasūtījuma tiesības izplatīt kompensējamos medikamentus, par ko, protams, bija zināma ieinteresētība.

Trešā lieta — attiecībā uz līgumu slēgšanu par medicīnisko pakalpojumu apjomu ārstniecības iestādēm.

Nākamais. Rezerves fonda sadalījums. Tālāk militārpersonu nauda, kas ir par Krievijas pilsoņiem, un tā tālāk un tā joprojām. Un tajā brīdī, kad tika pieņemts lēmums ar šo slimokasi neslēgt vairs līgumu, tad visas tās personas principā iestājās tādā pozā un sākās faktiski sabotāža. Pēkšņi es saņemu paziņojumu, ka izrādās, ka Veselības departaments nekādā veidā nevar saņemt informāciju no Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūras. To var nodrošināt tikai ar pilnvarniekiem. Bet principā šeit parādās tā situācija, ka, ja strādā ierēdniecība pēc principa: jo sliktāk, jo labāk, tādā gadījumā netiek pildīti tie politiskie lēmumi, kas ir uzdoti, — sakārtot finansiālo plūsmu. Un tas nav tikai Labklājības ministrijā, tas var būt jebkurā citā ministrijā gadījumā, ja neparādās valsts sekretāra atbildība par ministrijas kopīgo darbību. Un tādēļ mans priekšlikums ir tāds, ka valsts sekretārs tiek mainīts gadījumā, ja mainās valdība. Un gadījumā, ja reiz nāks pie varas cits ministrs, jo tādā gadījumā viņš strādā kopā ar to personu, kurai viņš uzticas, un tādā gadījumā ministrs var izpildīt savus solījumus, ko viņš devis saviem vēlētājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Te nu esam nonākuši pie visai būtiskas lietas. Lagzdiņa kungs saka, ka priekšlikumi ir ļoti būtiski, ka priekšlikumi ir radikāli, bet nepieņemsim. Atstāsim visu, kā bijis. Pieredze rāda, un tieši labklājības ministra pieredze rāda, ka ir vajadzīgi šie radikālie priekšlikumi, šī radikālā rīcība, jo norises procesu, visas lietas, izrādās, diktē ierēdņi. Vai tas ir normāli? Tad kas ir ministri? Ministri ir marionetes, kuras rausta aiz diedziņiem pulka ierēdņi? Mēs vispār esam devuši ierēdniecībai ārkārtīgi lielas pilnvaras. Viņi ir faktiski neatbrīvojami, un esam nonākuši faktiski lielā mērā pie sasistas siles.

Gaiļa kungs radīja šo ierēdniecību, šo kastu, īpašo kastu, par ko mēs esam runājuši ne reizi vien, pats tagad viņš divus gadus braukā apkārt pasaulei. Mēs lai tiekam galā ar visām šīm lietām. Un, kā izrādās, atstājis sprāgstvielu. Bumbu ar laika degli, kura nu jau faktiski ir uzsprāgusi un pierādījusi, ka ir vajadzīga šī radikālā rīcība. Un es domāju, ka komisijai obligāti bija nepieciešams ļoti būtiski atlikt šī jautājuma izskatīšanu, bet apspriest. Kas jums traucēja aicināt ierēdniecības pārstāvjus, vadītājus, ar viņiem apspriesties, lai, tā sakot, izdarītu šo operāciju. Lai ministrs varētu strādāt tā, kā tam pieklājas. Jo savādāk mēs ministrus saucam šeit, runājam, kritizējam viņus, bet faktiski viņa rīcības spējas ir ierobežotas, rokas ir sasietas. Kā tad lai rīkojas? Lūk! Un tagad mēs vieglu prātu noraidām ministra priekšlikumus, kuri ir pierādījušies dzīvē, ka šādā veidā strādāt nevar. Tie notikumi ir acīmredzami. Tādēļ, kolēģi, es lūdzu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, argumenti par to, ka, redziet, uz trešo lasījumu mēs nevaram kaut ko grozīt likumos, arī fundamentāli, man liekas, tie nav īstie argumenti. Šeit Požarnova kungs ir piedāvājis modeli, par ko jau ir runa diezgan ilgi, jau varētu teikt — vairākus gadus tiek apspriests šis jautājums, kopumā, kuluāros, un ne tikai kuluāros.

Šis priekšlikums nav vērsts pret ierēdniecību kopumā. Ierēdniecībai, manuprāt, ir jābūt ļoti izglītotai, labi apmaksātai, un arī viņus ir jāstimulē tālāk izglītoties, un lai viņi strādātu tieši tajā vietā, kur viņiem jāstrādā.

Bet otra lieta ir, ka, ja mainās valdība, nāk cilvēki ar savām programmām, ar saviem mērķiem, kurus viņi grib zināmā laika posmā sasniegt. Viņi nāk ar tiem cilvēkiem, ar to izpildvaras daļu, kura faktiski pieņems lēmumus un tālāk novadīs uz ierēdņiem, kuri šos lēmumus realizēs. Tā ir pati būtiskākā šī... šis priekšlikums. Un, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka šādā veidā varētu darīt. Un, manuprāt, tad arī valdības būtu ilglaicīgākas, ticiet man!

Latvijā lielāko tiesu valdības krīt ierēdņu dēļ. Ne jau kaut kādu citu iemeslu dēļ.

Lagzdiņa kungs, manuprāt, jums vajadzēja tomēr šeit strādāt pie šīm redakcijām, neskatoties uz to, ka trešajā lasījumā — labi, tur Kārtības rullis vai kā tur, teiksim, ir noteicis, bet šeit ir būtiska lieta, kura faktiski ir ārkārtīgi svarīga tieši mūsu valstij, valsts pārvaldei un valsts varas realizācijai .

Tāpēc lūdzu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu ieviest skaidrību par šī priekšlikuma būtību un par diskutējamās normas būtību. Šeit nav runa, godātais Tabūna kungs, par to, ka šīs normas pieņemšanas gadījumā ministram tiktu dotas plašākas iespējas atcelt no amata slinkus, korumpētus iestāžu vadītājus. Šī norma ir pavisam savādāka. Šobrīd spēkā ir noteikums, kas nosaka, ka civiliestāžu vadītājus un arī valsts sekretāru amatā ieceļ ministrs. Spēkā esošā norma nenosaka, ka šie civiliestāžu vadītāji un valsts sekretāri tiek iecelti amatā uz ministra pilnvaru laiku. Požarnovs ierosina, mūsu kolēģis, noteikt to, ka visi civiliestāžu vadītāji un tajā skaitā arī valsts sekretāri tiek iecelti amatā uz attiecīgā ministra pilnvaru laiku. Ko tas nozīmē, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu? Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ministrs atkāpjas, ja krīt valdība, ja nomainās Saeima, tad jaunu vēlēšanu rezultātā automātiski amatus zaudē, godātie kolēģi, visi valsts sekretāri, kas būtu diskutējams un, manuprāt, pieņemams, jo valsts sekretārs ir tā politiskā amatpersona, kā pareizi norāda Levita kungs, kura varētu zaudēt amatu kā galvenā amatpersona ministrijā, civildienesta ierēdnis, vadošais, un nākamais ministrs, kurš varbūt nāks no citas partijas, ieceltu jaunu valsts sekretāru, bet Požarnova priekšlikums ietver ļoti radikālu normu un noteikumu, ka, proti, zaudē amatu ne tikai valsts sekretārs, bet visu civiliestāžu vadītāji, un tādi ir simtiem. Un kāda šeit var būt pēctecība darbā?

Kolēģi, tas ir pārāk ekstrēms priekšlikums. Komisija diemžēl nenobalsoja manu tātad to priekšlikumu par to, ka šādu...

Sēdes vadītājs. Laiks...

J.Lagzdiņš. ... tiesību ministram attiecināt tikai uz valsts sekretāriem.

Paldies.

Sēde vadītājs. Jānis Škapars.

J.Škapars (LC). Godātie kolēģi! Tikko mēs pieņēmām Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Un šinī likumā tomēr tie principi attiecībā uz valsts pārvaldi ir pavisam citi. Šeit attiecībā uz Požarnova ierosināto priekšlikumu ienāk konceptuāli jauna attieksme attiecībā uz valsts pārvaldi.

Es uzmanīgi uzklausīju šo priekšlikumu attiecībā uz valdības stabilizāciju, bet vēl ir viens cits jautājums, kas acīmredzami savstarpēji jāsabalansē. Tas ir valdības stabilitāte un visa valsts aparāta stabilitāte.

Jānis Lagzdiņš pareizi teica, ja ienesīsim šo normu attiecībā uz iestāžu vadītāju maiņu, mainoties ministram, un turklāt ieceļot viņu tikai uz ministra pilnvaru laiku, mēs ienesīsim pilnīgu nestabilitāti valstī. Automātiski visi ierēdņi uz šo brīdi, kad mainīsies valdība, zinās, ka viņiem ir amati jāatstāj vai vismaz viņi pilnībā ir atkarīgi no tā ministra, kas šo nozari vadīs.

Tāpēc arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir ienests tāds moments un konceptuāli tas ir iestrādāts attiecībā uz pārmantojamību attiecībā uz valsts pārvaldes stabilitāti un pārmantojamību.

Es domāju, ka šinī ziņā šis priekšlikums nav pieņemams un ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums ir diezgan konceptuāls, kaut gan tiek apspriests tikai trešajā lasījumā. Tik tiešām, ir pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, un šajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir skaidri un gaiši norobežota politiskā vadība ministrijā. Un ir skaidri un gaiši šajā likumā noteikts, ka politiskā vadība ministrijā ir ministrs un parlamentārais sekretārs kā faktiskais ministra pirmais vietnieks. Bet tajā pašā laikā valsts sekretārs, pārējie civildienesta ierēdņi un civiliestāžu, un ne tikai civiliestāžu, arī specializēto civiliestāžu un citu iestāžu vadītāji... šeit darbojas pavisam princips, šeit jādarbojas ir stabilitātes principam, kur, mainoties politiskai vadībai, saglabājas stabila profesionālā vadība.

Otrām kārtām, kādēļ tad šāds civildienests tiek veidots? Civildienests tiek veidots, lai pretsvarā privātam sektoram piesaistītu, un stabili piesaistītu, kvalitatīvus civildienesta ierēdņus. Tādēļ viņiem tiek piedāvātas dažādas šīs te sociālās normas, kas ir šajā likumā. Nu, varbūt ne pilnā mērā, varbūt mēs vilcināmies finansu dēļ attiecināt šo te ierēdņu statusu uz daudz plašāku personu loku, kas ir nākotnes un finansu jautājums. Bet skaidri un viennozīmīgi, un šeit es gribētu iebilst savam draugam Jānim Lagzdiņam, ka valsts sekretārs ir civildienesta augstākais vadītājs, un nevar viņam arī piedāvāt komisijas nepieņemtajā variantā un tādēļ šeit kā kompromisa kaut kādu variantu piedāvāt... nu tad, kā sacīt, valsts sekretārs atkāpsies līdz ar ministra maiņu. Nē! Tieši otrādi — valsts sekretārs ir tieši tas, kas paliek stabils, kas nemainās, un faktiski kā tāda aisberga virsotne, kalna virsotne notur pretrunā ar šīm politiskajām peripetijām, notur šo te visu civildienestu. Ja kādam, kā sacīt, ir ļenganas rociņas un viņš nevar atcelt valsts sekretāru, ko ministrs var izdarīt diezgan viegli, tad tā ir tā ministra problēma... nevis šeit mums piedāvāt kaut kādus apšaubāmus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man absolūti nav šaubu par to, ka kolēģis Požarnovs iesniedza šo priekšlikumu labestīgu un godīgu jūtu vadīts, ņemot vērā arī pieredzi Labklājības ministrijā, zināmu pieredzi. Taču kolēģis Škapars un kolēģis Muciņš norādīja uz divām ārkārtīgi būtiskām lietām, kas, manuprāt, padara par vēl vairāk, krasāk noraidāmu kolēģa Požarnova priekšlikumu.

Pirmkārt, valsts strādās kā drudzī. Un, otrkārt, kurš spējīgs, sevi cienošs cilvēks ies civildienestā strādāt? Un būs tā kā vienā no ministrijām, ka faktiski strādā praktikanti, studenti. Nedrīkst šādas lietas pārgalvīgi iebalsot! Es gan piekrītu varbūt Lagzdiņa kungam vairāk nekā Muciņa kungam, ka uz valsts sekretāru to varētu attiecināt. Bet uz visu korpusu — nu nekādā gadījumā nedrīkst to pieļaut. Kas notiks valstī ar mūsu vienu balsojumu?

Es ļoti lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, vesela rinda šeit klātesošo bijušo ministru ir saskārušies ar līdzīga rakstura problēmām kā Požarnova kungs — par ierēdņu patvaļu vai ierēdņu dažāda veida rīcību, kuru vienkārši bieži vien ministrs kā politiska amatpersona nav spējīgs izkontrolēt. Jāsaka, ka šādas darbības notiek. Es šaubos, vai šādas darbības nenotiks tajā brīdī, ja pēc ministra pilnvaru laika nomainīsies visi pārējie iestāžu vadītāji, civildienesta iestāžu vadītāji, un arī speciālā civildienesta iestāžu vadītāji, jo šeit jau nav runa par valsts sekretāru. Kā es saprotu, Požarnova kungs gribēja runāt par vienu, bet uzrakstīts ir daudz plašāk. Attiecībā par ministra kompetenci es domāju, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā mēs tomēr esam mēģinājuši ielikt valsts sekretāru kompetenci, valsts civildienesta iestāžu kompetenci un arī ministru, biroju un parlamentāro sekretāru kompetenci. Un, kas attiecas uz politiskām amatpersonām, tas ir, par parlamentāro sekretāru, ministru un ministra birojiem, kas ir uz ministra pilnvaru laiku, tā ir tā institūcija, kas mainās tajā brīdī, kad ministrs aiziet, šiem cilvēkiem ir esošajā jaunpieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā daudz lielākas pilnvaras, nekā bija līdz šim. Un arī sakārtots no juridiskā viedokļa, kā ministrs var pārņemt jebkuru procesa vadību, lēmuma pieņemšanu jebkurā savā pārraudzības, pakļautības iestādes darbībā. Lai nerastos tādas problēmas, kā ir bijis līdz šim.

Nenoliedzami, pārņemot lēmuma pieņemšanu, ministram saistībā ar šā procesa pārņemšanu rodas arī juridiska atbildība par rezultātu, lai arī nepieļautu tās kļūdas, kas ir bijušas līdz šim.

Attiecībā par parlamentārajiem sekretāriem. Parlamentāro sekretāru vara ir paplašināta, salīdzinot ar to, kāda bija līdz šim. Parlamentārais sekretārs uz ministra pilnvarojuma pamata var dot rīkojumus jebkurai amatpersonai, tajā skaitā arī valsts sekretāram.

Attiecībā par birojiem. Ļoti diskutabla norma, jo dažādās ministrijās šie institūti darbojas dažādi. Ir padomnieki, palīgi, un pēc tam rodas problēmas, kā nu kurā ministrijā. Pašlaik likumdevējs ir reglamentējis, ka visās ministrijās, visi ministri, arī īpašu uzdevumu un valsts ministri, var veidot birojus, tas ir instruments, ko ministrs ņem kā politiskās figūras sev līdzi, ejot darbā uz vienu vai otru ministriju. Reāli politisko amatpersonu vara ir nostiprināta, salīdzinot ar to, kāda bija līdz šim ministriem.

Un vēlreiz atgādinu, ka šis priekšlikums skar nevis tikai valsts sekretāru, bet skar visus valsts civildienesta, speciālā civildienesta iestāžu vadītājus. Tas nebūtu pieļaujams, ka, aizejot ministram, visa ministrijas pārraudzības, pakļautības iestāžu darbība tiktu paralizēta.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — otro reizi.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Bieži vien cilvēks, kad runā, tad viņš saka vienu, bet viņa poza, viņa ārējā izpausme runā kaut ko citu. Man ļoti patika Muciņa kunga teiktais, ka valsts sekretārs kā tāda aisberga virsotne saglabā stabilitāti. Jā, tiešām oficiāli ir tā, ka valsts sekretāram ir jāsaglabā stabilitāte attiecībā uz civildienestu, uz pārējo ierēdņu darbību, bet realitāte ir tāda, ka, ja reiz kādas ministrijas paspārnē izveidojas kādas koruptīvās saites, tādā gadījumā tās, protams, tiek saskaņotas ar valsts sekretāru, un tas ir tā persona, kura uztur to. Un, ja reiz mums ir Korupcijas apkarošanas likums, ja reiz mums ir, ja citādākā veidā mēs cīnāmies pret korupciju, tad nevajadzētu cīnīties pret valsts sekretāru maiņu. Un tālākie priekšlikumi ir, ka valsts sekretāram un citiem ierēdņiem ir jārotē reizi divos gados, un komisija arī to ir noraidījusi. Un tādēļ mana pārliecība ir tāda: kamēr mēs nepieņemsim šādu priekšlikumu, ka valsts sekretāri mainās, un kamēr mēs nepieņemsim priekšlikumus, ka ierēdņi rotē, tikmēr tiešām būs tāda situācija, ka valsts sekretārs būs ieinteresēts, lai valdības mainās reizi gadā, kamēr ministri vēl nav iepazinušies ar to sistēmu, nezina to, kas notiek ministrijā. Un viņi kā aisberga redzamā daļa uzturēs visu to, ko pašreiz vēlētāji mums kritizē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums — otro reizi.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Pēteris Salkazanovs pieskārās problēmai un minēja, ka iestāsies haoss zināmā veidā šo ministru maiņas laikā.

Es gribētu apgalvot pretējo. Nekāda haosa nebūs un būt nevar. Manuprāt, pieņemot šo lēmumu, tiek stabilizētā partiju sistēma vispār valstī, jo katrai partijai būs jāpasaka, kas tie būs par ierēdņiem, kas tie būs par cilvēkiem, kuri tiks nominēti atbilstošos amatos. Viņi nonāks zināmā veidā preses krustugunīs, nonāks televīzijas krustugunīs, un tiks izvaicāti, un par to tiks spriests par partiju, par tās nopietnību un par tās vispār dzīvotspēju un strādātspēju. Kas tā par partiju, kas nespēj faktiski stādīt priekšā 100 vai 50 vai 100 vai 150 ierēdņus? Kas tā par partiju! Tā ir sīkpartija, kura neko nespēs realizēt, tikai varēs pļurkstēt no tribīnes, es atvainojos par izteicienu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, mēs saskaramies ar nopietnu problēmu šodien, un kādā veidā tika iedibināta ierēdņu institūcija un samērojama ar procesiem, kas bija valstī. Uz šiem jautājumiem ir jāatbild, vai tas bija savlaicīgi, priekšlaicīgi, zināmā apjomā pietiekami, profesionāli sagatavots, godprātīgi.

Bet es domāju, varbūt mums nevajadzētu modelēt likumu un ierosināt grozījumus likumā, balstoties uz atsevišķiem gadījumiem. Viens gadījums — labs ministrs, blakus slikti ierēdņi. Cits gadījums — slikts ministrs, labi ierēdņi. Trešais gadījums — labs ministrs, labi ierēdņi. Ceturtais — slikts ministrs, slikti ierēdņi. Droši vien, ka ir jāatrod modelis, ka uz visiem gadījumiem tas ir pielietojams, un tas ir sistēmiskums. Es jums piedāvāju tieši šo variantu, un paņemam priekš Latvijas līdzīgu modeli, kas notiek ar Itāliju. Itālijā arī ik pēc 8—10 mēnešiem vidēji mainās valdība, un Itālija pastāv, Itālija attīstās. Bet viņiem ir šis princips — politiķi nāk un aiziet, ierēdņi paliek. Ierēdņi nodrošina stabilitāti valstī un profesionālo jautājumu risinājumu. Patīk mums tas vai nepatīk attieksmē pret ierēdņiem.

Ar piedāvājumu, ka Latvijā, ienākot jaunam ministram, viņam tiek tiesības mainīt ierēdņus, protams, mēs saskaramies ar ļoti konkrētu situāciju, ka vieni cilvēki absolūti būs pārliecināti, ka viņu laiks jau beidzas, citi, ka viņu laiks tikai sāksies. Ne par kādiem stabiliem procesiem mēs nevaram runāt. Varētu būt skatīts jautājums par to, ka, ienākot ministram, viņam ir tiesības izvēlēties valsts sekretāru, bet mēs arī šo jautājumu pietiekami skrupulozi izanalizējām mūsu komisijā un nonācām pie secinājuma, ka faktiski, ja ministrs saņem tiesības mainīt valsts sekretāru, tad valsts sekretārs vairs nav ierēdnis. Viņš arī kļūst par politisku figūru. Bet tādā gadījumā viņš aizvieto šī ministra biroja vadītāju, un tas jau vairs nav pareizi. Mūsuprāt, ministram ar sava biroja vadītāja starpniecību, ierēdņiem savā ministrijā ir jādod ļoti konkrēts politisks uzdevums, un ierēdņiem, tai skaitā valsts sekretāram, ir jāprot organizēt darbs profesionāli, lai šo politisko uzdevumu realizētu. Kādā veidā ministrs kontrolēs ierēdņiem dotā uzdevuma izpildi, to pārbaudīs, tā arī veiksies ministrijas darbs. Es ceru, ka kopumā katra ministrija sakārtos šo darbu, ka tas būs sistēmas piedāvājums, un, manuprāt, tāda sistēma ir pareiza.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Noklausoties debates par šo likumprojektu trešajā lasījumā, es pasacīšu tikai nedaudz vārdus. Es varētu iedomāties, kas notiktu valstī tad, ja, teiksim, mainoties valdībām vai mainoties ministriem, tiek atsaukti vai noņemti arī visi ierēdņi, tajā skaitā valsts sekretārs un civildienesta pārvalžu priekšnieki.

Es varu iedomāties, kāds tas būs haoss, kādu brīdi valdītu valstī, un es šeit pievienojos 100% kolēģim Škaparam un arī Muciņa kungam. Es jums pievienojos, jūsu argumentācijai, un neatbalstīšu Požarnova kunga priekšlikumu, jo es domāju, ka ministram ir jāapzinās, pirms viņš iet uz savu amatu, un jābūt labam speciālistam savā nozarē, un jābūt ministram, tik tiešām ministram, nevis krēsla aizņēmējam. Un ja viņš nespēj atsaukt vai noņemt ... panākt valsts sekretāra noņemšanu no amata vai kāda, teiksim, cita pārvaldes priekšnieka darba kvalitātes uzlabošanu, tad tā ir tikai paša ministra vaina.

Vienīgi varētu piekrist Požarnova kungam tādā variantā, ja, teiksim, valsts sekretāra amatu vai civildienesta pārvaldes priekšnieka amatu ieņemtu augstskolu vakara nodaļas students. Viņi... students piestrādātu pa dienu šajos augstajos amatos un, krītot valdībai vai aizejot ministram, nāktu nākamie studenti, un viņiem būtu laba piepelnīšanās, pa dienu strādājot.

Es domāju, ka vajadzētu dažiem ministriem, kuri nu diemžēl ir atsaukti no saviem amatiem, vajadzētu nolikt sāņus personiskās aizvainojuma jūtas un gods godam turpināt darbu tālāk, kāds viņiem ir atvēlēts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Tā kā laika ir atlicis maz, cienījamie kolēģi, attiecībā par rotāciju. Rotācija ir iestrādāta likumā par civildienestu un speciālajos likumos, pieņemsim, Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Reāli problēmas būtība par rotāciju ir saistīta ar to, ka Ministru kabineta darbība šajā virzienā, ko likumdevējs tālāk ir deleģējis Ministru kabinetam, bieži vien saistās ar bezdarbību. Reāli rotācija šodien daudzmaz ir uzsākta Valsts ieņēmumu dienestā, pārējās institūcijās, un kur nu vēl par valsts sekretāriem... Šī rotācijas sistēma nedarbojas.

Un te nav vainīgs likumdevējs, te ir vainīga izpildvara, kas nevar iedarbināt šo mehānismu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām tālāk izskatīt likumprojektu, es gribētu vērst uzmanību uz diviem aspektiem, no kuriem viens iezīmē šo priekšlikumu priekšvēsturi, otrs vairāk ir veltīts likuma izskatīšanas tālākajai perspektīvai.

Vispirms, cienījamie kolēģi, ne jau Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija pirmā komisija, kura šo jautājumu skatīja pēc būtības. Gribu informēt cienījamos kolēģus deputātus, ka līdzīga rakstura priekšlikumi tika skatīti arī Ministru kabinetā, Ministru kabineta locekļu pulkā, un diemžēl šie priekšlikumi neguva vairākuma Ministru kabineta locekļu atbalstu. Profesionāļu — ministru, izpildvaras vadītāju atbalstu.

Otrkārt, gribu vērst kolēģu uzmanību, ka, izskatot šo likumprojektu par civildienestu trešajā lasījumā, nav plānots, ka šie jautājumi netiktu skatīti tālāk. Jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir iesniegti Ministru kabineta sagatavoti grozījumi šajā pašā likumā. Līdz ar to šie priekšlikumi, kuri ir iekļauti šodien likumprojekta trešā lasījuma redakcijā, noteikti tiks skatīti arī turpmāk, izdarot papildu grozījumus un papildinājumus likumā par valsts civildienestu.

Par 5. priekšlikumu komisija balsoja pret.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 11, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu jums, ka mums ir tikšanās komisijas telpās ar kultūras darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. ...Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (SDS). Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks starpbrīdī, šajā starpbrīdī, Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ...Guntaram Krastam.

G.Krasts (TB/LNNK). Izmeklēšanas komisija kuģniecības un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Dzeltenajā zālē tepat blakus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Atgādinu, ka mums pulksten 11.00 būs tas gods uzklausīt Valsts prezidentes uzrunu.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pavasara sesijas noslēguma sēdē mūs uzrunās Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Lūdzu, prezidentes kundze!

V.Vīķe–Freiberga (Valsts prezidente). Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti un deputātes! Ekselences! Dāmas un kungi!

Nu jau gandrīz četrus gadus, 7.Saeimas darbības laiku, jūs, godātie deputāti, esat veikuši grūto un atbildīgo tautas priekšstāvju darbu, cenzdamies iemiesot tautas gribu un varu. Jūs esat lēmuši likumus, pēc kuriem dzīvot mums, valsts iedzīvotājiem. Trīs no šiem četriem gadiem esmu strādājusi plecu pie pleca ar jums, pateicoties uzticībai, ko jūs man esat dāvājuši un ko esmu centusies attaisnot ar savu darbu valsts labā. Jums un man, mums ir bijusi tā privilēģija piedalīties vēsturiskos, Latvijas nākotnei būtiskos pārmaiņu un izaugsmes procesos. Mūsu kopīgais darbs tautas un valsts labā ir nesis augļus, kas jau tagad ir skaidri saredzami un kam vajadzētu vainagoties ar Latvijai vēsturiskiem lēmumiem NATO un Eiropas Savienības sammitos šā gada beigās.

Pirms 11 gadiem atgūtā Latvijas neatkarība mums ir radījusi iespēju darboties pasaules apritē. Taču mēs šajā pasaulē neesam vieni. Katrai valstij ir savas intereses, bet tas nebūt nenozīmē, ka vienas valsts intereses būtu sasniedzamas tikai uz citas valsts rēķina. Tieši otrādi — atrodot sabiedrotos ar kopējām interesēm, pat mazām valstīm kā Latvijai paveras tās pašas attīstības iespējas kā daudz lielākām valstīm. Mūsu prasme dzīvot neatkarīgi nozīmē izprast gan savas, gan citu vajadzības, savienojot tās partnerības un izpratnes saitēm. Sadarbība ir šī gadsimta sākuma atslēgas vārds. Tā ir Eiropas mazo valstu solidaritāte, tā ir lielu un mazu valstu kopība demokrātijas un humāno vērtību aizsardzībā. Valstu nacionālo interešu saskaņošanas rezultātā rodas vienoti viedokļi, kurus tālāk pauž lielās starptautiskās organizācijas. Tādēļ liela uzmanība jāpievērš mūsu līdzdalībai tajās. Arī mūsu vēlme atrasties ES un NATO telpā nepārprotami izriet no mūsu nacionālajām interesēm.

Ģeogrāfiski un garīgi Latvija vienmēr ir piederējusi eiroatlantiskajai telpai, tikai mums visiem zināmi vēsturiski apstākļi ilgu laiku ir kavējuši mūsu fizisko dalību tajā. Tagad mēs atgriežamies savā īstajā vietā un to vairs neatstāsim. Šobrīd, tāpat kā vienmēr, mūsu pirmā prioritāte ir nacionālā drošība. Drošība — tas ir valsts neatkarības un suverenitātes pamats. Drošība — tā ir mūsu spēja nodrošināt valsts intereses pasaules arēnā un Latvijas iedzīvotājiem tādus dzīves apstākļus, kādos katrs varētu īstenot savas dzīves personīgās intereses un ieceres. Tomēr par drošību ir jāmaksā nodevas, tāpat kā jebkuram citam. 2% no mūsu kopprodukta par drošību, par mūsu visu drošību. Tā nav izšķērdība, tas ir ilgtermiņa ieguldījums.

Gribu atzinīgi izteikties par jūsu sapratni, akceptējot ilgtermiņa valsts aizsardzības programmu un paredzot līdz 2008.gadam šos divus procentus no nacionālā kopprodukta valsts aizsardzības budžetam.

Neatkarība nav nekas nemainīgs, uz mūžu dots. Par to jārūpējas katru dienu. Tāpat kā to dara NATO biedru valstis, ar kurām mūs vieno kopējas vērtības un kopējs skats uz nākotni. Es ceru un ticu, ka šā gada Prāgas galotņu tikšanās reizē saņemsim oficiālu aicinājumu iestāties NATO aliansē un ka šādā veidā paātrināsim mūsu atgriešanos Eiropā.

Mums ļoti vērīgi jāseko visiem starptautisko attiecību procesiem, lai netiktu pieņemti lēmumi, kas negatīvi skar mūsu valsts intereses. Starptautiskajā arēnā Krievijai un ASV ir sācies jauns attiecību posms, parakstot deklarāciju par kopīgas Krievijas un NATO padomes izveidošanu.

Domāju, ka tas pozitīvi ietekmēs arī mūsu attiecības ar mūsu Austrumu kaimiņu, mūsu attiecību ceļš ar Krieviju ir bijis nelīdzens. Tomēr fokusējamies uz šā ceļa perspektīvu, ne katru tā grambu. Mēs vēlētos, lai šo grambu būtu mazāk, jo starp kaimiņvalstīm ir svarīgi uzturēt dialogu, gan bez priekšnoteikumiem, atrunām un nosacījumiem. Ir svarīgi, ka mūsu attiecībās parādās jauni dienas kārtības punkti. Ne mazāk svarīgi, ka arī Krievija sāk pieņemt un atzīt tos tiesību noteikumus un principus, kuriem seko Eiropa. Piemēram, pieņemot savu jauno Pilsonības likumu.

Godājamie deputāti! Mūsu demokrātiskās institūcijas un mūsu domāšana veiksmīgi ir pārdzīvojušas zināmus sakārtošanas darbus, un tie joprojām turpinās sabiedrībā un ļaužu sirdīs. Es redzu dienu no dienas, kā tauta atgūstas, kā tauta atgūst ticību savai zemei un arī savai valstij. Mēs visi kopā esam valsts. Un mēs katrs esam atbildīgi par tās sekmēm, mums katram savā vietā savs darbs veicams.

Kā jums tas jau tik labi zināms, Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir ļoti būtiska mūsu valsts ārpolitikas līnija, tāpēc es visiem spēkiem esmu centusies to virzīt un atbalstīt. Galīgo vārdu par mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā pēc gada teiks Latvijas tauta. Un es ļoti vēlētos, lai šī izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz pietiekamu zināšanās sakņotu pārliecību. Es domāju, ka šobrīd partijām būtu tālredzīgi vairāk neatlikt savu vēlētāju izglītošanu par savu nostāju un tās argumentāciju Eiropas Savienības lietās. Es domāju, ka katram politiķim ne tikai diendienā ir jābūt atvērtam sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem par Eiropas Savienības tematiku, bet arī pašam aktīvi jāaicina uz šādu sarunu.

Ir saprotamas cilvēku rūpes par to, kas notiks ar mūsu valstisko neatkarību, kultūru un valodu jaunajā Eiropā? Es domāju, ka tiesības Eiropas Savienības Konventā kā darba valodu līdz ar citām Eiropas valodām izmantot mūsu mātes un tēva valodu ir labākā atbilde šādam satraukumam. Tomēr nevaram šobrīd maskēties aiz labā toņa. Cilvēkiem ir jāzina, kādas būs jaunās iespējas visdažādākajās jomās un kādi būs ierobežojumi. Tās ir lietas, kuras ir jāzina visiem — zemniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, strādniekiem.

Latvija sekmīgi saskaņo savus likumus ar Eiropas Savienības likumiem. Ar jūsu tiešu līdzdalību Latvija ir iekļāvusies Eiropas tiesiskajā telpā. Nākamajai Saeimai un valdībai šajā telpā būs jāstrādā. Tā mums ir jauna telpa, kurā jāmācās orientēties, saskatīt savas iespējas un tās izmantot. Mums jābūt racionāliem un precīziem, gan plānojot resursus, gan izvirzot prioritātes.

Es sajūtu, ka Latvijas cilvēkos šodien jau valda stingra apņēmība — mēs iesim Eiropā, bet tikai tad, ja mēs tur būsim kā līdzīgs starp līdzīgiem. Jā, Latvija ir gatava uzņemties to pašu atbildību un saņemt tās pašas tiesības, kas ir vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet mēs arī sagaidām, ka Latvijas pilsoņiem tiks piešķirtas tās pašas tiesības un iespējas, kas ir jau esošo ES dalībvalstu pilsoņiem. Mēs esam gatavi kopā ar citām dalībvalstīm runāt par šīs savienības modernizāciju, jau šodien esam dialogā ar lielu daļu no dalībvalstīm un sagaidām šī dialoga padziļinājumu ar visām ES dalībvalstīm, institūcijām un organizācijām.

Tikpat svarīgi kā darboties starptautiskajās organizācijās ir uzturēt tiešas, divpusējas attiecības ar pasaules valstīm, ar mūsu Eiropas kaimiņiem, ar ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu. Domāju, ka tas mums ir izdevies. Un ka paralēli integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās esam spējuši izveidot labas un uzticības pilnas attiecības ar dažādām pasaules lielvalstīm. Tas ir būtisks Latvijas ārpolitikas sasniegums.

Godājamie deputāti! Vienpadsmit gadus mēs esam aktīvi strādājuši, lai nostiprinātu Latvijas politisko neatkarību. Tagad ir pienācis laiks nākamajam solim — paātrināt ikviena pilsoņa ekonomisko patstāvību un neatkarību. Lai valsts ekonomiskās attīstības pieaugums vistiešākajā veidā saistītos ar katra indivīda labklājību. Latvija vairs nav kalpu valsts, bet tā arī vēl pilnībā nav saimnieku valsts. Latvijā tieši to jauno finansu avotu dēļ, kuri ienāk valstī caur starptautiskajām institūcijām, arvien vairāk cilvēku varēs saukt sevi par uzņēmējiem. Biznesa vide pārveidojas ļoti strauji. Un šobrīd var teikt, ka mazā un vidējā biznesa attīstība ir nosacījums valsts ekonomikas stabilitātei un izaugsmei. Esmu stingri pārliecināta, ka nodokļu politikai, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmēju, jābūt daudz elastīgākai, ļaujot elpot un godīgi maksāt nodokļus valsts kasē. Šim procesam ir jānotiek mijiedarbībā ar lielo investīciju piesaisti, tāpēc pamatota ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju vēlme — saņemt daudz skaidrāku atbalstu no valsts.

Aicinu jūs turpināt darbu pie nodokļu politikas uzlabošanas, vienlaikus raugoties, lai Latvijas darījumu vide nepārvēršas par cīņu lauku, kurā pēc kaujas paliek vien kritušie un ievainotie. Kaujas laukā kā kritušus mēs gan labprāt redzētu ēnu ekonomikas ieročus, tā sauktos “caurumus” normatīvajos aktos, negodīgo konkurenci, valsts un savu līdzcilvēku krāpšanu. Ēnu ekonomika valstij un vairumam tās iedzīvotājiem nodara milzīgus zaudējumus. Rezultātā pietrūkst naudas skolotājiem un ārstiem, zālēm un mācību līdzekļiem. Pietrūkst naudas policijai, kuras vājais tehniskais aprīkojums tai neļauj kļūt par pietiekami efektīvu šķērsli noziedzībai, un it īpaši organizētai noziedzībai. Šis burvju loks ir jāpārcērt. Cīņa pret ēnu ekonomiku ir valsts iekšējās drošības nostiprināšana vistiešākajā nozīmē.

Šajā sakarā es augsti vērtēju politisko izšķiršanos par Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja izveidošanu.

Gribu novēlēt, lai šis birojs kļūtu par nopietnu spēku korupcijas apkarošanā, un ceru, ka tas saņems mūsu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī visas sabiedrības atbalstu.

Godājamie deputāti! Tiesiskas valsts pamats ir stabila un attīstīta likumu bāze. Vēlos pateikties jums par sadarbību, kopīgi strādājot pie likumu uzlabošanas un pilnveidošanas.

2001. un 2002. gada laikā atkārtoti tika caurlūkoti 8 likumi. Visos gadījumos mani iebildumi tika uzklausīti un ņemti vērā. Vēlos pateikties tiem deputātiem un tām komisijām, kuras bija iesaistījušās šajā procesā, gan rūpīgi vērtējot argumentus, gan meklējot un sekmīgi atrodot kompromisa risinājumus. Tas ir vēl viens pierādījums demokrātijas attīstībai valstī.

Cilvēki arvien aktīvāk seko likumdošanas darbam parlamentā un izmanto iespējas aizsargāt savas kolektīvās intereses. Ceru, ka sabiedrības līdzdalība likuma pieņemšanas procesā tikai paplašināsies.

Īpaši gribētu atzīmēt mūsu sadarbību, veicot grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgajiem. Šī mana iniciatīva radās situācijā, kad bez tiesas sprieduma Latvijas cietumos atradās aptuveni 200 nepilngadīgo, daļa no tiem vairāk nekā 2 un pat 3 gadus. Saeima ir arī atbalstījusi būtiskus grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgo krimināllietu izskatīšanas termiņiem, drošības līdzekļu piemērošanā, kā arī iespēju piemērot saīsināto procesu visās krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie, ja šie noziegumi nav saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu un nav izraisījuši smagas sekas.

Tādējādi tiek nodrošināta likumu bāze, kas ievērojami samazina nepilngadīgo uzturēšanos apcietinājumā līdz tiesas spriedumam. Ar jūsu atbalstu ir labotas kļūdas, kuras atbildīgo amatpersonu nevērības dēļ tika pieļautas, gadiem ilgstoši turot apcietinājumā jauniešus, kuru vaina vēl nebija pierādīta.

Narkotiku izplatība Latvijā pakāpeniski kļūst par sava veida genocīdu pret tautas genofondu. Joprojām nāves tirgoņi mūsu valstī jūtas pārāk brīvi. Es domāju, ka sabiedrība vēlētos redzēt aktīvu Saeimas rīcību šajā jautājumā. Noziegumu skaita pieaugums un tiesu prakses analīze par sodu piemērošanu narkotiku lietās bija par iemeslu tam, kādēļ esmu nosūtījusi Saeimai lūgumu izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai tiesām būtu iespējams noteikt atšķirīgus sodus narkotiku lietotājiem un to izplatītājiem. Ļoti ceru uz jūsu sapratni un atbalstu šī ierosinājuma izskatīšanā.

Godātie deputāti! Varam justies gandarīti, ka cilvēktiesību izpratne aug mūsu valstī līdz ar sabiedrību. Tikai apzinoties savas tiesības, cilvēki var tās aizstāvēt un izmantot. Es aicinu jūs turpināt darbu pie efektīva neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības mehānisma pilnveidošanas.

Latvijas iedzīvotājiem ir arī tiesības sagaidīt, lai likumdošana vistiešākajā veidā būtu saistīta ar likumu piemērošanu un likumības nodrošināšanu valstī. Tikai tad varēsim runāt par tiesu varu kā tiesiskas valsts garantu.

Es esmu aicinājusi tiesnešus darīt visu, kas viņu spēkos, lai pilnībā nodrošinātu šo tiesiskumu ikvienam mūsu valsts cilvēkam, lai ne mazākās aizdomas neliktu mums šaubīties par savu un savas valsts drošību. Tieši kā valsts iekšējās drošības jautājumu es saprotu tieslietu sistēmas nākotni.

Es palieku cerībā, ka tiesneši būs atvērti tiesu sistēmas uzlabošanai savu līdzcilvēku un savas valsts labā.

Tiesiskuma garantijas mums visiem ir nepieciešamas. Kontrabanda, cilvēku tirdzniecība, narkotiku izplatība, korupcija, nelegālu finansu līdzekļu aprite — tie visi ir uzskatāmi par pietiekami nopietnu apdraudējumu valsts drošībai un pat tās neatkarībai. Šajā laikā politiskajā leksikā ir aktualizējies vārds “terorisms”. Tas īsā laikā un milzu mērogā kļuvis par tematu, kurā izpaužas valsts nepieciešamība koncentrēt savus politiskos, ekonomiskos, militāros un sociālos spēkus. Terorisms ir sērga, kas apdraud ikvienu pasaules valsti.

Godātie deputāti! Viena no jomām, kurā Saeima precīzi jutusi likuma izmaiņu nepieciešamību un to izdarījusi, ir Saeimas vēlēšanu likums. Es vēlos jums pateikties par precīzo un atbildīgo darbu, izprotot gan valodas, gan cilvēktiesību, gan starptautisko kontekstu šiem grozījumiem. Es augstu vērtēju arī jūsu rūpes, lai latviešu valodas lietošana pēc iespējas pilnīgāk atbilstu Valsts valodas likuma burtam un garam. Es ceru, ka aizsāktā sadarbība starp Valsts valodas komisiju un Saeimu ies plašumā, palīdzot atrast visatbilstošākos līdzekļus, lai latviešu valoda savā dzimtenē justos labi arī tajās pārmaiņās, ko sev līdzi nes straujais zinātnes un tehnikas progress.

Īpaši atbildīgs brīdis gaida mūs 2004.gadā, kad atbilstoši Izglītības likumam paredzēta pāreja uz divvalodīgo apmācību skolās ar citu mācību valodu. Gatavība šī likuma īstenošanai būs pārbaudījums visiem, kas saistīti ar tā ieviešanu dzīvē. Latvijas iedzīvotāji ir prasīgi pret savu valsti. Pastāvot sakāpinātām gaidām, bieži seko vilšanās. Īpaši tad, ja cilvēks vēl nav tik stiprs, ja viņam gribas daļu savas nastas uzlikt uz valsts pleciem. Politiķa goda un ilgtermiņa karjeras jautājums ir neizmantot šo stāvokli nelietīgi, bet rosināt cilvēkus patstāvībai. Tas nozīmē — strādāt ar pilnu atbildības apziņu gan tiem, kas darbu turpinās 8.Saeimā, gan tiem, kas aizies citos pienākumos.

Es pateicos par kopīgo darbu un ceru uz jaunu sadarbību tautas un valsts labā! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, prezidentes kundze, par uzmundrinošajiem vārdiem, kas tika veltīti parlamentam! Es vēlu sekmes jums mūsu kopīgajā darbā un, protams, priecīgus Līgo svētkus!

Bet tagad mēs turpināsim... (Aplausi.) ... turpināsim darbu pie likumprojektiem.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Trešais lasījums. 6.priekšlikums.

G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi! Turpinām darbu ar likumprojektu.

6. — deputāta Požarnova kunga priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es savu uzstāšanos gribētu sākt ar nelielu ievadu — pateicību. Izsaku lielu atzinību frakcijai PCTVL, kā viņa vēl tur saucas, un visām partijām, kas ir aiz viņas par sagādāto lielisko iespēju 14.jūnijā noskatīties varenu futbola spēli starp Beļģiju un Krieviju, kurā uzvarēja neapšaubāmi labākais un spēcīgākais, un es saprotu, ka PCTVL jau to arī bija gaidījuši. Tā ka varbūt jūs vēl kaut ko tik jauku varēsiet man sagādāt. (No zāles deputāts Lujāns: “Bet kāds šeit sakars ar futbolspēli?”). Redziet, Lujāna kungs jau plāno nākamos soļus! Tālāk es gribētu runāt tagad par 6.priekšlikumu. Redziet, ko šis priekšlikums galvenokārt nozīmē. Tas nozīmē atteikšanos no liekas politikas pļāpāšanas Ministru kabinetā. Un es domāju, ka vispār tas, ko šodien Andrejs Požarnovs ir iesniedzis apspriešanai, faktiski tikai iezīmē pakāpenisku pāreju uz nedaudz citu izpratni par to, kas ir ministrs un ko mēs no viņa gaidām.

Gribētu atgādināt, ka jebkurai augstai amatpersonai ir ne tikai jāuztic pienākumi, bet jādod arī tiesības. Un šodien bieži vien ministram ar tām tiesībām tā nu ir, kā ir. Ministrs ir politiska persona. Politiska amatpersona, kurš arī politiski atbild par daudz ko. Bet reizē mēs viņam uzkraujam arī veselu rindu citu pienākumu. Diemžēl! Bet tiesības šajā laukā viņam tikpat kā nav. Un tāpēc, ja mēs noņemam liegt iespēju ministram skaidri paust savu attieksmi tad, kad ir kāds jāieceļ amatā vai jāatceļ, un atdodam šīs iespējas Ministru kabinetam, kas tur notiks? Tur sāksies politisko intrigu pīšana un nekas cits. Jo tur nāks viena partija, nāks otra partija, sāks skatīties, kam tad tas atbilstošais ierēdnis vairāk ir vajadzīgs, un mēs radīsim galīgi liekas diskusijas, mēs radīsim papildu pretrunas starp ministru, kuram mēs esam uzkrāvuši galveno atbildību un kuru mēs kritizēsim par visu, kas notiek ministrijā. Bet mēs viņu būsim atstājuši, atgrūduši nost. Un, redziet, tā jau ir tā nelaime, ka šodien Latvijā mēs izvairāmies runāt par milzīgo ļaunumu, kas ir nodarīts, dodot varu dažiem “pelēkajiem kardināliem” dažādās ministrijās. Klusi un mierīgi to visu izveidojot kā veselu tīklu valstī. Un brīnāmies par to, ka vienu vai otru jautājumu mēs nevaram atrisināt. Un tajā pašā laikā nākam šeit un satraucamies: “Ak, Dievs, kas notiks, kāds haoss būs!” Pareizi. Tāpēc, ka ir kompānijas, ir cilvēku apvienības, kam ir vajadzīga tieši tāda sistēma, kāda tā šodien ir, un nedod Dievs, tur kaut ko mainīt! Un tad mēs skatāmies, kur palikuši dokumenti, kāpēc savlaicīgi nav pieņemts lēmums, un tikai tad, kad ir jāuzkrauj atbildība par kaut ko, tad, protams, visvienkāršākais ir ministrs. Lūdzu, tas ir galvenais, tas ir atbildīgais, tam par visu ir jāatbild. Ierēdnis paliek malā un ar smīnu noskatās, kā viena ministra vietā atnāk otrs ministrs, un šī naivā runāšana no tribīnes, ka ministrs, lūk, tas tur var viens pats visu panākt savā ministrijā, nu, ir vienkārši jāpasmaida, klausoties tādu runāšanu. Šādu cilvēku vajadzētu ielikt par ministru un paskatīties, kā viņš tad tiks galā ar saviem pienākumiem.

Tā kā šodien man liekas, ka šeit, spriežot...

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Dobelis. ...mēs spriežam arī par nedaudz jaunu pieeju šo jautājumu risināšanai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Bet kā bija ar tiem krieviem? Tu pasaki skaidri!”)

M.Lujāns (PCTVL). Paldies. Patīkami dzirdēt, ka ne tikai Juris Vidiņš lasa SM vēstis, vai kā te Kalvītis sauca, ka Dobelis skatās arī Krievijas televīziju, it sevišķi paldies, ka, Juri, tu beidzot esi novērtējis arī “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ieguldījumu objektīvi. Patīkami, ka vismaz “Tēvzemes” pārstāvis arī. Protams, es neceru, ka tu balsosi par mūsu sarakstu, bet nu balso, par kuru tu gribi. Patīkami, vismaz tu vari vienreiz iegūt objektīvu informāciju nevis pastarpināt no “Dienas” vai citiem Latvijas masu medijiem. (No zāles deputāts Dobelis: “Bet Krievija zaudēja!”)

Cienījamie kolēģi! Bet varbūt mēs atgriezīsimies atpakaļ pie civilierēdņiem, protams, es arī domāju, tā kā Dobeļa kungs pats jau skatījās, es domāju, arī civilierēdņi skatījās visi futbola mačus un priecājās līdzi gan uzvarām, gan sakāvēm, bet šinī brīdī man rada ļoti lielu izbrīnu: “Tēvzemei un Brīvībai” vismaz pēdējos septiņus gadus ir valdošajā koalīcijā. Krištopana valdībā vismaz ar deviņiem ministriem, citās valdībās jau vēlākā laika posmā aizvien samazinoties ministru skaitam, bet “Tēvzemei un Brīvībai” vajadzēja agrāk ierosināt šo jautājumu. Šodien mēs runājam par vienu lietu. Māra Gaiļa laikā sāktā ierēdņu sistēmas veidošana, tā tika pamesta, un tālāk ierēdņi ir automātiski vai autonomi attīstījušies paši par sevi. Un pēc būtības mums ir jārunā par to, ka ierēdniecība ir izveidojusies kā klaja vai savā veidā koruptīva... nu ne koruptīva, bet noteikta sistēma, kura autonomi dzīvo valsts iekšienē ar savu valsts uzbūvi. No vienas puses, es varu piekrist tam, ka ne ar tādu uzlēcienu, kā šodien dara Požarnova kungs, it sevišķi, ja tas ir aizskarts emocijā, ir jārunā par to, ka šī sistēma ir jāpārveido. Un maz es ticu, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pamodusies, pēkšņi to atrisinās. Es ceru, ka jaunajā Saeimā patiešām arī draugs Einars ar visu savu pulku to veiks, jo viņiem viens no galvenajiem lozungiem ir — atrisināt vienreiz ar ierēdniecību jautājumu. Pirmkārt, viens jautājums, pirmkārt, ierēdniecības ratifikācija un vismaz jaunākās ierēdniecības pakāpes minimālās zemās algas, un tad atkal ir otra pakāpe, tas ir ierēdniecības augstākais ešelons, kur līdz šim bija gan pilnvarnieki, gan padomes locekļi, saņēma gan papildu atalgojumus, kas bija bieži vien lielāki nekā pamatalga, gan arī par deputātu un prezidentes algu. Tā ir diemžēl realitāte. Protams, ir viens jautājums — vai ir jāsaista, teiksim, augstāko ešelonu ar ministru? Diezgan diskutabls jautājums, it sevišķi Latvijas valstī, kur bieži vien ministri mainās varbūt pusgadā, un tas izraisa noteikti diezgan lielu disbalansu pašā ierēdniecības sistēmā. Bet es vēlreiz saku — šis jautājums varbūt būs pat atsevišķas plenārsēdes jautājums, kurā būtu jāpārrunā ierēdņu sistēma, kā šī sistēma ir attīstījusies, cik tā izmaksā valstij, kāds ir tās efekts.

Strādājot pastāvīgi komisijās, es saskāros ar anekdotiskiem gadījumiem, ka Latvijas jūras sistēma — Satiksmes ministrijā ir viens ierēdnis. Un, nedod Dievs, ja šis ierēdnis aiziet kādā brīdi prom no amata, saņemot atalgojumu kaut kur 170—200 latu robežās uz papīra. Cilvēks, kas kūrē visu kuģniecības sistēmu Latvijā. Un pietiek, lai viņš aizietu prom, un šī informācija ar viņu ir aizgājusi prom. Nav informācijas nodošanas mehānisma. Šinī brīdī es uzskatu, ka atbalstīt Požarnova kungu bez nopietnākas diskusijas ir diezgan riskanta spēle. Un te es nerunāju par to, vai nākamajā Saeimā valdību veidosim mēs vai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vai kāda cita partija. Ir nopietni jārunā par valsts nākotni, par sistēmu, kas ir efektīvi spējīga strādāt, nevis vienkārši kas nodarbojas ar pašatražošanu, ierēdņu skaita palielināšanu un izveido par mākslīgo “melno bedri”, kurā tiek iepludināti budžeta līdzekļi. Pagaidām diemžēl strādā šis mehānisms. Šodien pamosties nevajag, Dobeļa kungs. Labāk skatieties futbolu, ko ir atbalstījis “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un tad būs mazāk problēmu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Bet Krievija zaudēja!”) Jūs mazāk radīsiet kopā ar Požarnova kunga priekšlikumiem, mazākus zaudējumus Latvijas valstij, jo vismaz viens līdzjutējs bieži vien ir labāk nekā nepārdomāti priekšlikumi Saeimas likumprojektos. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Bet krievi vairāk nespēlēs. Aizbrauca mājās.”) Es protams, piekrītu, Dobeļa kungs jums ir tiesības bļaut, kliegt, bet to labāk darīt pie televizora, skatoties futbola mačus, ko atbalstījusi mūsu partija.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Klausoties debates, tā vien šķiet, ka Požarnova kunga priekšlikuma pieņemšana vai nepieņemšana izšķir to, kāda būs mūsu valsts pārvalde. Izšķir to, vai būs kādas tiesības ministriem vai nebūs. Atklāti sakot, šis priekšlikums ir tāds, kas tikai mazliet palīdzētu varbūt ietekmēt ministram attiecīgās ministrijas darbu. Bet pats būtiskākais ir tas, ka mēs pirms dažām nedēļām esam pieņēmuši jauno Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Un, ja kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vismaz debašu laikā par šo likumu būtu uzmanīgi izlasījuši jauno Valsts pārvaldes iekārtas likumprojektu, kurš tagad ir jau pieņemts, tad jūs būtu atraduši šajā jaunajā likumā, ļoti plašajā likumā, daudzas normas, kas dod tiesības ministriem ļoti būtiski ietekmēt savas nozares civiliestāžu, civildienesta ierēdņu, civiliestāžu vadītāju darbu. Es minēšu tikai vienu vienīgu piemēru no šī jaunā likuma. Jaunais likums dod tiesības ministram kā politiskai amatpersonai pārņemt no savas nozares civildienestu ierēdņu kompetences ļoti daudzus valsts pārvaldes uzdevumus. Tas nozīmē, ja, piemēram, valsts sekretārs nepilda savus pienākumus un nav iespēju kā citādāk ietekmēt valsts sekretāra darbu, tad ministrs kā augstākais ministrijas vadītājs pēc jaunā likuma spēkā stāšanās var attiecīgo kompetenci, valsts pārvaldes uzdevumu pārņemt no nepaklausīgā valsts sekretāra vai kāda cita civildienesta ierēdņa kompetences un tādējādi šo problēmu risināt.

Tāpat jaunais likums dod daudzas citas iespējas ministram ietekmēt un uzlabot ministrijas darbu. Es aicinātu ministrus pēc šī likuma spēkā stāšanās ievērot un izmantot likumā dotās tiesības! Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Juri, pasaki par “Latvijas ceļu.” Tu daudz esi kļūdījies!”)

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jābūt ir skaidrai vienai un tai pašai patiesībai. Neviens, es ceru, šeit neierosina kaut ko tādu likumu labojumos, kas būtu domāts, lai iestāde strādātu sliktāk. Jebkurš priekšlikums ir domāts iestāžu darba uzlabošanai, un šeit nav cīņa pret ierēdņiem kā tādiem, tas ir pilnīgi izslēgts. Cīņa ir pret iesīkstējušiem cilvēkiem, kuri ieņem šīs ierēdņu vietas, faktiski nepildīdami godīgi ierēdņu pienākumus.

Kādreiz mēs lietojām tādu jauku vārdu “stagnāts”. Un šķiet, ka šad un tad šo vārdu vajadzētu atcerēties, un par to šeit ir runa.

Lagzdiņa kungs, paldies par to, ka citos likumos kaut kas ir labāks ielikts jau iekšā, bet šķiet, ka jūs nenoliegsit, ka arī šajā likumā vajadzētu šo to izmainīt nākotnē, un šodien faktiski mēs esam tikai pieskārušies tam, ka šādas izmaiņas būtu nepieciešamas.

Lujāna kungs, es tagad retāk skatos Krievijas televīziju, jo diemžēl Krievijas izlase vairs nepiedalās čempionātā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Kā es minēju iepriekš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja 6. — deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt likumprojekta 11. panta 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 8, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja arī deputāta Andreja Požarnova iesniegto 7.priekšlikumu, kas līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā piedāvāja izslēgt 14. panta 3.daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 2, atturas — 61. Priekšlikums noraidīts.

G.Dambergs. 8. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir redakcionāls, un lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 9. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums — ir iestrādāts atbildīgās komisijas 10. priekšlikumā un guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 11. — deputāta Andreja Požarnova priekšlikums — diemžēl nav guvis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu vismaz ieskatieties šodien, ja neesat agrāk lasījuši šo priekšlikumu. Kāds ir pamats šādam priekšlikumam?

Kāpēc divu gadu vietā parādās vārds “viens gads”. Ļoti vienkārši. Cik tad nu valdības ir tādas bijušas kopš neatkarības atjaunošanas, kas ir bijušas spējīgas nostrādāt divus gadus?

Lūk, par to jau šeit ir runa! Jo mēs šeit minam vērtēšanas komisiju, kuru izveido attiecīgais ministrs. Divu gadu laikā attiecīgais ministrs ir kļuvis par citu attiecīgo ministru, un līdz ar to parādās jauna pieeja diemžēl darba vērtēšanai.

Tā ka padomājiet! Šis priekšlikums ir tikai vairāk vai mazāk saistīts ar praktisko dzīvi. Šis nav īpašs kaut kāds uzbrukums, bet šeit ir kaut kāda sistēma, šeit priekšlikuma iesniedzējs jums piedāvā kaut cik reāli paskatīties uz to, kas notiek ministrijās, un dot ministram skaidrāku pārskatu un lielākas iespējas kaut ko saturēt tā, kā viņš to ir atradis par vajadzīgu. Jo citādi, ja mēs atstājam šādu ierēdņa darbības un rezultāta vērtējumu, tad ļoti mierīgi var būt dažāda veida darbības, ka ministru pastumj nost, parādās jauns ministrs un sākas jaunas pārrunas par to, kas tas tāds — “ierēdnis” un kā jāvērtē viņa darbība. Varbūt atcerēsimies Izglītības un zinātnes ministriju, kur īsā laikā “izskrēja cauri” vesela virkne ministru! Nu, dod Dievs, ja viņi visi vienādi ir vērtējuši ierēdņus! Var jau būt, ka tā ir tāda laimīga sakritība.

Jebkurā gadījumā, paskatieties, lūdzu, šeit nav cita kaut kāda atšķirīga pieeja darbam vispār. Šeit ir konkrēta pieeja reālajam stāvoklim, kāds ir valstī, lai dotu iespēju vienas valdības darbības ietvaros veikt arī nepieciešamo ierēdņu darbības vērtējumu. Un nekas cits vairāk!

Tā ka es uzskatu, ka šādu priekšlikumu atbalstīt nozīmē dot iespēju strādāt tai valdībai, kura uzņemas atbildību par darbu ministrijās, par ierēdņu darbību, un dot viņai tiesības reizē arī vērtēt to, kas ir noticis šīs valdības darbības laikā attiecīgajā ministrijā.

Tā ka aicinu tomēr šoreiz šo saprātīgo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Hokeju tagad skatīsimies, Modri, futbolu vairāk nē!”)

M.Lujāns (PCTVL). Es jau saprotu Krievijas futbola komandas fanātiķa Dobeļa satraukumu, ka viņa iemīļotā komanda diemžēl vairs nespēlē, bet nu ko var darīt šinī jautājumā... Bet par hokeju jārunā ar “Latvijas ceļa” pārstāvjiem, kuri labāk zina rezultātus un ļoti veiksmīgi min tos.

Bet tagad, cienījamie kolēģi, es gribētu atgriezties pie civilierēdņiem. Šeit ir patiešām viens nopietns jautājums. Padomāsim tā: tātad katru gadu iestādes vadītājs tiks vērtēts. Tas ir ļoti labi, ja. Bet tas nozīmē, ka pēc būtības tas pats iestādes vadītājs strādās kaut kādā drudžainā situācijā. Viņš visu laiku baidīsies pieņemt lēmumus, lai, iespējams, kāds no ministriem nepasaka, ka, lūk, viņš ir slikti strādājis.

Diemžēl ir jāsamierinās, Dobeļa kungs, ar to, ka katrs ministrs kā politiska figūra, ja viņam, protams, ir smadzenes un partija viņam atļauj to risināt, tad viņš nāk ar savu programmu: kāpēc viņš grib būt ministrs, kādu programmu viņš grib realizēt. Un patiešām šeit jau ir galvenais, lai tas pats valsts sekretārs un augstākā ministrijas ierēdniecība arī sāk tad strādāt un izpildīt šīs programmas, kas viņiem ir kā profesionāļiem jāveic. Daudz nepatīkamāka lieta ir cita lieta, par ko mums būtu vienreiz jārunā godīgi: ministrija, ierēdniecība mums ir bieži vien pārlieku politizēta. Gribam vai negribam, kaut vai viņiem kā ierēdņiem nav tiesību vai ir ierobežotas tiesības darboties politiskajās partijās, viņi ir politizēti. Un tad iestājas pretruna starp to, ka ministrs ir vienas partijas pārstāvis, bet valsts sekretārs dvēselē ir kaut kādas citas partijas pārstāvis. Un dabiski, ka viņš būs antagonisks ministra lēmumiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir vēl būtiskāka. Un tad var notikt politiskā izrēķināšanās, kas nav nevienam vajadzīgs. Ir cits jautājums, ka ir daudz striktāk jāuzstāj, jautājums ir par to, ka nedod Dievs, ja valsts sekretārs sāk jūtami realizēt kaut kādu politisku pasūtījumu, tad ir jārisina jautājums par viņa atbrīvošanu. Bet es vēlreiz pasaku: ja politiskais ministrs ir vāja figūra, viņš nevarēs pārvaldīt ierēdniecības aparātu. Un tad ir vainīga pati partija, kura viņu ir virzījusi uz amatu. Diemžēl tā ir reāla prakse. Nu necienīs ierēdniecība vāju ministru. Ja ministrs nebūs kompetents, ja viņš neies iekšā ar savu palīgu aparātu, tādēļ likums un dzīve atļauj, ka gan var būt palīgi, gan padomnieki ministram, kas arī palīdz viņam veikt normāli savas funkcijas. Tādēļ ir arī parlamentārais sekretārs, kas nāk parasti no partijas un atkal palīdz kontrolēt mehānismu. Un šinī brīdi ieslēgt vienkārši draudu elementu, ka valsts sekretāram draudēs katru gadu atlaist no darba, mēs saņemsim tikai, ka neviens normāls cilvēks negribēs iet tur strādāt, jo neviens cilvēks negribēs, it sevišķi viena gada laikā, kad tu esi tikko sācis gatavot savas programmas vai arī sācis realizēt programmas, vai pirmie augļi tikai parādās. Un tad ir momentāls sitiens. Nu tas neiet, šāda sistēma, ir jādomā, es vēlreiz teicu, bet ne tā, pieskrienot klāt pirmsvēlēšanu periodā. Un es vēlreiz saku: man ir kauns par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura Labklājības ministriju ir pārvaldījusi jau, man liekas, kādus septiņus vai astoņus gadus. Vai tad jūsu ministri visi ir bijuši tik vājas figūras, kas nav spējuši ierēdņus nolikt pie vietas? Tad ko jūs darāt valdībā? Nu, ejiet skatieties televizoru, futbolu vai hokeju, priecājieties, un nav te ko raudāt un činksēt nepārtraukti no tribīnes!

Mūsu frakcija ar mieru jūs nomainīt normālā valdībā un gan jau mēs tos ierēdņus... atrisināsim jautājumu, bet jūs skatieties futbolu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ja mēs paskatāmies 35.panta pirmo daļu, tad tā nosaka, ka visi ierēdņi tiek novērtēti reizi gadā. Izņēmums ir iestāžu vadītāji. Šis pants neattiecas tikai uz valsts sekretāriem, bet arī uz citu iestāžu vadītājiem. Un šajā brīdī ir tāda situācija, ka jautājumu par neatbilstību var ierosināt atbilstoši Civildienesta ierēdņu atbildības likumam, un līdz ar to tā procedūra ir sekojoša. Sākumā viņš ir pirmoreiz jānovērtē ar viszemāko pakāpi, un pēc tam tad, kad notiek otrā novērtēšana, tad gadījumā, ja reiz šī te zemākā pakāpe nav izmainīta, tādā gadījumā var atbrīvot no darba.

Un tas, ar ko es saskāros savā darbā, ka Sociālās palīdzības departamenta ierēdņi nāk sūdzēties par to, ka pārraudzības iestādes — Sociālās palīdzības fonda — direktori nevar atbrīvot no darba, pret kuru ir ierosināta krimināllieta, viņa ir novērtēta ar viszemāko pakāpi, un sākas savstarpējā izrēķināšanās, sāk vākt parakstus, sāk vākt vēstules un tā tālāk un tā joprojām. Bet, ja likums nosaka, ka ne retāk kā reizi divos gados, protams, ka var arī ātrāk vērtēt, ne retāk kā reizi gadā. Bet jebkurā gadījumā tiesvedības gadījumā atsaucas uz šā likuma pantu. Un līdz ar to faktiski izveidojās situācija, ka šo iestādes vadītāju atbrīvoja pēc izēšanas principa. Un beigu beigās bija cilvēks spiests uzrakstīt atlūgumu. Tā nav normāla situācija, ka nevar novērtēt ierēdņa atbildību tā, kā tas ir nepieciešams. Un gadījumā, ja reiz viņš neatbilst savam darbam, tad atbrīvot no darba. Un tādēļ es piedāvāju grozīt šo te pantu un noteikt, ka vērtē ne retāk kā reizi gadā, kaut gan faktiski principā tas ir ne retāk kā reizi divos gados, tas var ietvert to pašu normu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz visnotaļ loģisko argumentāciju, kura izskanēja šā priekšlikuma sakarā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu un šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 5, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja arī 12. — deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikumu, kas piedāvāja 37.panta pirmās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ļoti patika Damberga kunga piezīme, ka, neskatoties uz visnotaļ loģiskiem argumentiem, kuri izskanēja, aizstāvot priekšlikumu, komisija to noraidīja. Varu turpināt. Neskatoties uz visnotaļ loģiskiem argumentiem, kuri izskanēja, Saeima priekšlikumu noraidīja. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka daļēji balsojums ir pilnīgi automātisks, vispār nesaprotot, par ko balso. Nu tad saulē nobrūnināts īkšķis ir galvenais arguments, kā balsot. Tā nu tas ir. Vai ne?

Tagad paskatīsimies nākamo priekšlikumu. Īkšķis tāpat karāsies gaisā ar galu uz leju. Bet paskatieties, par ko būs balsojums. Lūdzu! Kāds ir esošais teksts? “Ierēdni valsts interesēs var pārcelt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.” Nu ģeniāls teikums! Ko tas vispār izsaka? Pasakiet, lūdzu, balsotāji, īkšķa turētāji! Jūs tādu arī atbalstīsiet? Ko jums piedāvā deputāts Požarnovs? Viņš jums skaidri piedāvā: “Ierēdni valsts interesēs reizi divos gados pārceļ citā...” un tā tālāk, kā tekstā. Nu paskatieties taču, lūdzu! Nolūks jau ir kaut vai nedaudz uzlabot stāvokli, un nevajag automātiski balsot pret tikai tāpēc, ka to, lūk, ir iesniedzis tas un tas, un ir vēlamais variants par katru cenu saglabāt esošo, kaut arī ne sevišķi loģisko tekstu. Tā ka lūdzu esiet tik laipni un pamatojiet, kāpēc tad šajā gadījumā tiešām komisija ir izvēlējusies noteikt vai nenoteikt laiku.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es skatījos visu laiku uz savu īkšķi, tas nav brūns, bet tas ir gaišs. Juri, Juri, tu tā nerunā! Jo šoreiz es arī aicināju arī kolēģus atbalstīt cienījamā drauga Požarnova priekšlikumu, un mūsu frakcija patiešām šo priekšlikumu atbalstīs, jo tajā šoreiz tomēr ir arī profesionalitātes pazīmes. Jo patiešām ierēdņu aparātam ir jārotē, lai neveidotos tā situācija, ko es norādīju, ka kaut vai Satiksmes ministrijā, vienam cilvēkam aizejot prom, visa informācija pazūd. Šiem ierēdņiem ir jārotē, lai informācija būtu pie vairākiem. Tad vismaz krīzes situācijā var nomainīt ar otru ierēdni, plus vēl viena lieta, kas ir noteikta, it sevišķi, tā kā arī prezidentes kundze norādīja, tā ir korupcija, lai ap ierēdņiem neveidotos koruptīva sistēma. Nomainoties biežāk, šo sistēmu ir daudz grūtāk izveidot, un tas būtu patiešām normāls priekšlikums. Un tādēļ es aicinu arī pārējos kolēģus atbalstīt šinī brīdī un patiešām parādīt pirkstu uz augšu, nevis uz leju, kā Dobeļa kungs uztraucās. Un paldies par tādu diezgan loģisku priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Pēc šīm debatēm tā es īsti arī nesapratu, vai mēs debatējam par to, cik daudz kuram kāds īkšķis ir nosauļots vai mazāk nosauļots, bet par 37.panta būtību es neko tādu nedzirdēju. Es gribu kā komisijas loceklis vienkārši tikai tik daudz pateikt, ka komisijā ļoti skaidri un precīzi bija saprotams, ka trešajā lasījumā tik konceptuālu jautājumu, kādu piedāvā Požarnova kungs, vienkārši nav iespējams iekļaut. Jo tas ir saistīts ne tikai ar kaut kādu mehānisku ierēdņu pārcelšanu no vienas vietas uz citu vietu, bet tas ir saistīts arī ar ļoti konkrētiem finansu līdzekļiem. Tas jau nav vienkārši process. Paskatieties, kas tiek piedāvāts Požarnova kunga priekšlikumā! Reizi divos gados jebkurš ierēdnis, vienkārši sakot, rotē uz pilnīgi citu vietu. Un es tiešām nevaru iedomāties ne tikai no šī te procesa vadības viedokļa vien, kā tas varētu notikt. Bet es nevaru iedomāties arī, kāda motivācija ir tiem ierēdņiem pie viņu pašreizējās šīs situācijas, ja mēs neskatāmies tikai augstākā līmeņa ierēdņus, kāda motivācija, teiksim, šādā te ierēdņa amatā vispār atrasties. Mums ar šo te priekšlikumu tiek piedāvāta nepārtraukta rotācija.

Es neiebilstu tam, ka mēs varam runāt par to, ka varbūt vēl lielākā vai īsākā laikā varētu... mēs varbūt vēl kādu sistēmu šeit iedibināt, bet tādā gadījumā tas nav izdarāms trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Jāpiekrīt ir kolēģiem no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka mūsu valstī un jo īpaši civildienestā joprojām nedarbojas normāla darbinieku rotācijas sistēma. Šī sistēma ir ieviesta daudz maz Iekšlietu ministrijas tātad pārraudzībā esošās iestādēs un tātad Valsts ieņēmumu dienestā.

Bet priekšlikums, ko piedāvā kolēģis Andrejs Požarnovs, nevis uzlabo šo sistēmu, rotācijas sistēmu, tiesisko reglamentāciju rotācijas sistēmai, bet gan ierobežo ministru tiesības. Es paskaidrošu, kādēļ.

Ja mēs gadījumā pieņemtu Andreja Požarnova priekšlikumu, tad, kā norādīja Jānis Bunkšs, obligāti visus civildienestu ierēdņus reizi divos gados būtu jāpārceļ citā darbā. Un es pieļauju, ka ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad civildienesta un valsts interesēs būtu nepieciešams saglabāt ierēdni iepriekšējā amatā un viņu nepārcelt, nepieļaut rotāciju.

Otra lieta ir tā, ka spēkā esošā norma ļauj rotēt ierēdnim vai pārcelt viņu citā darbā biežāk nekā reizi divos gados. Tātad arī šajā ziņā ministrs tiek ierobežots, un tādējādi es aicinātu neatbalstīt šo Andreja Požarnova normu, kas nevis dod plašākas tiesības rotācijas principa piemērošanai, bet, tieši otrādi, ierobežo ministru un civiliestāžu vadītāju šo rotācijas sistēmu piemērot.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es galīgi šobrīd negribētu Bunkša kungam piekrist, ka tas ir konceptuāli jauns priekšlikums. Šobrīd likums nosaka, ka ierēdni var pārcelt, bet vienīgais — šī likuma norma netiek pildīta. Pieņemot šādā redakcijā šo normu, tiks izpildīts likums, un šī ierēdņu rotācija notiks, un notiks tā iemesla dēļ, kā pilnīgi pareizi Lujāna kungs minēja, lai neveidotos šīs koruptīvās saites. Jo ja ierēdnis ir atsevišķa profesija... ja ierēdnim ir jāmācās, ja viņam ir jānokārto eksāmens, tas nozīmē, ka viņš var strādāt jebkurā amatā, kas ir atbilstoši ierēdniecības definīcijai noteikts, un viņš vienalga kurā ministrijā var strādāt, un rotācija var notikt vienas ministrijas ietvaros.

Un tādēļ, pieņemot šāda veida priekšlikumu, netiek pieņemta kaut kāda nepieciešamība pēc papildu finansu resursiem, vienkārši tiek ievērots likums. Jo, kā jau iepriekš tika debatēs minēts, tad šobrīd šī te norma pieļauj rotāciju, vienkārši izpildvara nepilda šo normu.

Un vienīgais, faktiski 70 ierēdņi ir rotējuši, un faktiski tas bija tikai tādēļ, ka īpašu uzdevumu ministra sekretariāts tika pārcelts uz Finansu ministriju, un sakarā ar to notika reorganizācija, un tā bija lielākā ierēdņu rotācija.

Bet tā kā šeit likumā ir noteikts, ka kvalifikācijas interesēs... ka valsts interesēs un tā tālāk, tā šī norma netiek pildīta. Un tādēļ es piedāvāju šo te normu noteikt, ka tā ir obligāta, un es lūdzu Saeimu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja kāds neprot klausīties vai nedzird, tad nevajadzētu nākt tribīnē un lielīties ar savu nemācēšanu klausīties.

Un, ja kādam kāda ķermeņa daļa vairāk interesē nekā apspriežamais jautājums, tad viņš to arī vēlas sadzirdēt.

Un tāpēc atkārtoju īpaši tiem, kas neprot klausīties, vēl vienu reizi.

Tieši esošais teksts ir ārkārtīgi izplūdis un vispārējs. Iedziļinieties vēlreiz tajos vārdos: “var pārcelt”, tātad var arī nepārcelt, tātad var sēdēt tur mūžīgi. Un vēl vienreiz atkārtoju tos vārdus, kas vispār ne pēc kādas loģikas neizklausās: “uz noteiktu vai uz nenoteiktu laiku.” Tātad pilnīga patvaļa — dari, kā gribi! Nekādu ierobežojumu, nekādu prasību! Un tas arī rada to stagnātismu diemžēl. Jā, tie, kas šeit nāk un ar putām uz lūpām aizstāv esošo, tie paši ir stagnāti, viņiem ir labi, un viņi negrib neko mainīt. Viņus neinteresē progress valstī, nekas viņus neinteresē. Viņus silta vietiņa interesē. Tieši tā!

Un tāpēc, ja mēs vēlamies produktīvu pieeju, plašāku skatu arī uz to, kas notiek attiecīgā ministrijā vai plašākā struktūrā, vienīgais variants ir sistemātiskas maiņas, un tad būs arī vieglāk operēt ar līdzekļiem. Vai tad labāk ir līdzekļus paredzēt noteiktam un nenoteiktam laikam? Varbūt tomēr ir labāk līdzekļus paredzēt skaidri noteiktam laikam — diviem gadiem? Un kam ir vajadzīga neskaidrība, jā, viņu ļoti apmierina esošais teksts.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Diezgan dīvainas lietas notiek. Debates pārliecina gandrīz visus, ka izmaiņas ir vajadzīgas šajā likumā. Bet izmaiņas neradīsim, jo, redziet, Požarnova kungs atļāvās konceptuāli piedāvāt konceptuālas lietas. Tātad tāpēc nepieņemsim! Lagzdiņa kungs teica debatēs, ka ļoti būtiski ir šie priekšlikumi. Nu, ja būtiski, tātad ļoti vajadzīgi, radikāli ja, arī vajadzīgi. Tātad izmaiņas ir vajadzīgas, bet visu atstāsim tāpat, kā ir. Es atvainojos, vai tā ir jāveido likumi? Šāds likums, likuma grozījums — čiks vien būs un vairāk itin nekas! Nu tad vienalga — trešajā lasījumā vai kādā citā neviens neliedz paņemt vēl papildus mēnesi, papildus divus, debatēt, aicināt ekspertus, aicināt tos pašus ierēdniecības pārstāvjus, arī vasarā, lūdzu! Pavisam droši! Bet neradīsim likumu, kas būs vienkārši čiks! Nu tas taču nav loģiski, cienījamie kolēģi! Kas tā par likuma veidošanas tehnoloģiju! Skaidri un gaiši visi atzīst, ka šīs izmaiņas vajadzīgas, lai normāli varētu funkcionēt ministrijas, bet — nē, izmaiņas neradīsim, tāpēc ka tās iesniedza Požarnova kungs, kurš pārstāv apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas jo bieži iesniedz radikālus, patiešām nepieciešamus, būtiskus priekšlikumus. Nu vai tas ir loģiski?! Vienkārši smieklīgi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es kādu brīdi domāju, kādēļ Bunkša kungs teica, ka būs nepieciešami līdzekļi, un tagad es sapratu: te ir nopietna problēma. Iedomājieties, ka ir pagājuši divi gadi, un tagad no, teiksim, Aizsardzības ministrijas visi ierēdņi, paņēmuši savus mīļo vadoņu portretus, puķītes, raudot visi iesēžas mašīnās un brauc, teiksim, uz kaut kādu Satiksmes ministriju. Teiksim, no Labklājības ministrijas visi ierēdņi atkal dodas uz Ekonomikas ministriju. Tad jūs iedomājieties, vienīgais vajadzētu, Bunkša kungs un arī cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji, vajadzētu nolikt datumu, noteikt, kuros datumos, vai nu tas bija vēsturiski rudenī vai pavasarī, visi ierēdņi pārbrauc no vienas ministrijas uz otru. Un tas būtu patiešām.... tad vismaz varētu arī ieekonomēt naudu, lai varētu šo pārvešanu organizēt ar pāris autobusiem vai ar pāris smagajām mašīnām, lai visu ierēdņu mantību varētu normāli līdztekus pārvietot no vienas ministrijas uz otru ministriju. Bet šinī brīdi es aicinātu tomēr atbalstīt Požarnova labo, racionālo, revolucionāru domu, un patiešām es domāju, kāpēc nevar ierēdņi braukt no vienas ministrijas uz otru un radoši strādāt. It sevišķi, ja mēs esam attīstījuši Māra Gaiļa koncepciju par ierēdņu korpusu. Tā kā veiksim šādus racionālus risinājumus, un es aicinu vēlreiz savus frakcijas kolēģus balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdinš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi, deputāti! Šķiet, ka vēlēšanu tuvums ir kaut kā radījis mūsos tādu absolūtu kurlumu, vismaz daļā deputātu. Es gribētu pavisam skaidri un lēni paskaidrot lietas būtību. Jau septiņus gadus spēkā esošie likumi par valsts civildienestu dod tiesības jebkuram civiliestādes vadītājam, jebkuram ministram bez jebkādiem ierobežojumiem, kā tikai tie, kas noteikti likumā, pārcelt jebkuru civildienesta ierēdni tajā pašā civiliestādē vai citā civiliestādē. Šo tiesību izmanto Tautas partijas ministri — Gundars Bērziņš un Mareks Segliņš. Ja to neizmanto citi ministri pietiekamā apjomā, tad par to ir vainojami ministri. Un, ja mēs pieņemsim deputāta Andreja Požarnova priekšlikumu, tad ministru tiesības un civiliestāžu vadītāju tiesības rotācijas kārtībā pārcelt ierēdņus citā amatā tiks ierobežotas. Tieši pretēja ir šo priekšlikumu būtība. Tie ierobežo rotāciju.

Es aicinu neatbalstīt tādējādi šos priekšlikumus, bet reāli sākt izmantot spēkā esošās normas, kas ir ļoti plašas tiesības dodošas.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, deputāta Požarnova priekšlikums ir absolūti atrauts no realitātes, jo tas nepārprotami izjauc stabilitāti valsts pārvaldes sistēmā. Jā, starp citu, arī Vācijā, kur, piemēram, skolotāji ir ierēdņi, viņus ir tiesības pārcelt uz citu apdzīvotu vietu, bet tanī pat laikā tas taču nenotiek plānveidīgi pēc stingri apstiprināta plāna, bet individuāli. Par to jau arī runāja Lagzdiņa kungs, ka šobrīd ir tiesības pārcelt pie mums ierēdņus, it īpaši tos, kas ir saistīti ar ekonomikas lietām, uz citu darba vietu, un tas tiek darīts. Bet tas nevar notikt plānveidīgi, absolūti plānveidīgi, kā to piedāvā Požarnova kungs. Ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, tad, manuprāt, Latvija vispār paliktu bez ierēdņiem. Man nav īpašu simpātiju pret ierēdņiem, bet neviena valsts bez ierēdņiem nekad nav iztikusi. Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs — otro reizi.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Tiešām rodas sajūta, ka viens otrs labprāt klausās tikai to, ko runā pats. Kāpēc konceptuāls ir šis priekšlikums? Tieši tā iemesla dēļ, ka šis priekšlikums atbalsta tādu vienlaidu regulāru, divgadīgu ierēdņu nomaiņu viņu amatos. Tā ir tā lieta, kuru arī varbūt ar diezgan lielu sajūsmu Lujāna kungs šeit labprāt redzētu, teiksim, priekš šīs te pārceļošanas no vienas ministrijas uz otru.

Bet, ja runājam par stagnātiem un progresīvām lietām, tad man nāk prātā vēl padomju laikos skolā mācītais un dzirdētais. Un mani tā diezgan tajā laikā sajūsmināja tāda informācija, ka Stahanovs savu progresīvo darbību izpelnījās tieši ar to, ka sāka braukt ar vagonetēm divreiz ātrāk nekā pārējie viņa kolēģi. Man šis Požarnova kunga priekšlikums atgādina ļoti stipri līdzīgu šo pašu situāciju.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jebkuros apstākļos šis priekšlikums vēlreiz atspoguļo to, ka ir vienkārši problēmas pašreizējā valdošās koalīcijas darbā. Un vakar, kur mēs skatījāmies jautājumu par premjera atbildību, vienkārši šodien tas ir spilgts apliecinājums. Pašreizējais likuma piedāvājums patiešām ļauj mierīgi, pārdomāti valdībai strādāt un atrisināt jautājumu par to, lai katrs ierēdnis arī pildītu viņam uzdotos pienākumus. Ja ir nepieciešams rotācijas variants, tādā gadījumā arī katra departamenta, katras iestādes, katras ministrijas ietvaros tas ir izdarāms, tikai ir vajadzīga šī politiskā griba. Ja kādai ministrijai diemžēl kaut kādu apstākļu dēļ neizdodas uz vietas risināt savus jautājumus, protams, ministram ir pilnas tiesības griezties pie Ministru prezidenta un panākt, lai Ministru kabinets nāk attiecīgajai ministrijai, varbūt arī citām ministrijām, pēc nepieciešamības palīgā atrisināt visus šos jautājumus. Sliktākajā gadījumā pat valdība var ierakstīt savā valdības deklarācijā jautājumu, kurām tieši ministrijām attiecīgajā laika posmā ir steidzami nepieciešama palīdzība, lai sakārtotu ierēdņu statusu. Bet es domāju, ka, protams, šo jautājumu var atrisināt arī bez valdības deklarācijas ieraksta, vienkārši ir vajadzīga konkrēta griba, un tas viss ir realizējams pašreizējā likuma ietvaros. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, bet šajā gadījumā situācija ir tāda, ka šis priekšlikums, par kuru mēs tik ilgi šobrīd debatējam un tik daudz Saeimas laika esam iztērējuši, patiesībā nes pretrunu jau savā redakcijā. Un tieši tādēļ to nevar atbalstīt. Jo šeit apgalvojums “Ierēdņi valsts interesēs reizi divos gados pārceļ citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā” nebūt neliecina, ka šāds uzstādījums ir valsts interesēs. Tieši tādēļ ir jāatbalsta tā redakcija, kādu ir atbalstījusi komisija, jo šeit ir iespēja katrā gadījumā par pārcelšanu izvērtēt, vai šī pārcelšana ir valsts interesēs. Un nekādā gadījumā nav pamata apgalvot, ka, ikvienu ierēdni regulāri un obligāti pārceļot, šāda situācija, ja cilvēks ir strādājis kompetenti, viņš ir pieredzējis, lielisks eksperts savā jomā, pārcelt nekādā gadījumā nevar būt valsts interesēs, to turpmāk apgalvojot striktā likuma normā. Un tieši tādēļ šo priekšlikumu tādā redakcijā, kā tas ir izteikts, atbalstīt nevar.

Turklāt es aicinātu, kolēģi, visos gadījumos, kad tiek skatīti jautājumi, kas attiecas uz valsts pārvaldes iekārtu, uz valsts pārvaldes organizāciju, tomēr vispirms atcerēties, par kādiem principiem mēs esam vienojušies vēl pavisam nesen, pieņemot Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Īstenībā tas priekšlikums ir nenopietns, jo ierēdņi nav monstri, kas dzīvo vieni paši. Ierēdņiem, neaizmirsīsim, arī ir dzīvesbiedri un dzīvesbiedres. Viņiem ir arī bērni. Un iedomājieties, ja katru ierēdni ik pēc diviem gadiem mēs pārceļam uz jaunu darba vietu, tad viņiem līdzi dodas arī dzīvesbiedres un dzīvesbiedri. Un viņiem arī varbūt ir jāmaina darbs, un bērniem savukārt ir jāmaina izglītības iestāde, kurā viņi mācās. Tā ka, cienījamie kolēģi, īstenībā, ja pavisam atklāti runā, šis priekšlikums ir vienkārši nenopietns.

Sēdes vadītājs. Šīs saturīgās debates turpinās Pēteris Tabūns, otro reizi runās.

P.Tabūns (TB/LNNK). Tikai pavisam īsa replika visa šī sakarībā. Ābiķa kungs, jūs teicāt un aizstāvējāt šo ierēdniecības stabilitāti. Es teikšu, ka šī miegainā, šī iesīkstējusī stabilitāte... ziniet, kā tai ir vārds? Tā ir stagnācija. Lūk! Mēs jau tagad lielāmies ar stabilu valsts attīstību. Vai ir šī stabilā valsts attīstība? Nav, protams. Stabilā korupcija, stabilā mafija, kontrabanda un stabilā nabadzība.

Vai ar to vajag lielīties? Tad, lūk, tēvzemiešu priekšlikums un konkrēti Požarnova priekšlikums ir beidzot iemest šajā sasmakušajā stabilitātē vienu riktīgu akmeni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu

Komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Es varu jūs aicināt tikai un vienīgi līdzīgi kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīt 13. — deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par 12. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Dambergs. Atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā neguva arī 13. — noslēdzošais deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 16, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” kopumā, ļaujiet man izteikt gandarījumu, pat prieku par to, ka šeit mūsu kolēģu vidū ir cilvēki ar ļoti vērtīgiem, ļoti vajadzīgiem un valsts pārvaldi uzlabojošiem priekšlikumiem. Un varu jums tikai un vienīgi nosolīties, ka, izskatot Ministru kabinetā sagatavoto grozījumu paketi attiecībā uz Valsts civildienesta likumu, visi šie racionālie priekšlikumi atradīs stingru un stabilu vietu mūsu valsts pārvaldes iekārtas sistēmā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 7. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām darbu, ir jāizskata vairāki priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

12 deputāti ierosina līdz sēdes beigām, izskatot jebkuru jautājumu, debatēs noteikt runāšanas laiku 5 minūtes pirmo reizi un vienu minūti — otro reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 13, atturas — 12. Priekšlikums atbalstīts.

Juridiskā komisija ierosina izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” un “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātru darbinieku savienībai” izskatīšanu pirmajā lasījumā pārcelt pēc 30. darba kārtības punkta. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nekādā gadījumā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 18, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Desmit “Latvijas ceļa” frakcijas deputāti lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” izskatīšanas trešajā lasījumā.

Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!” “Nav!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 25.

Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Bet tagad jūs visi esat laipni aicināti, arī jūs, finansu ministra kungs, uz Jāņu alus un siera degustāciju Saeimas ēdnīcā. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Ir saņemts desmit deputātu ierosinājums izslēgt darba kārtības 25. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” no šīsdienas sēdes darba kārtības, iekļaujot to kādā no iespējamām ārkārtas sesijām. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Ir saņemts 5 deputātu jautājums ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par “Latvenergo” pārstrukturizāciju. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Nākamais izskatāmais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4668, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Minētajā likumprojektā ir 89 priekšlikumi, no kuriem 1. ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs par visu likuma tekstu. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi visā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šo juridisko domu ir noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! 3. priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pati piedāvā priekšlikumu par izslēgumu 1.pantā sestajā punktā un aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4. priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā izslēgumu 1.panta septītajā punktā, aicinot deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 5. priekšlikums ir Juridiskā biroja par 1.panta desmito punktu, komisija aicina šo papildpajas jautājumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. ... atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 6. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums pie 2.panta. Aicinām atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7. ir līdzīgi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums pie 2.panta pirmās daļas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tālāk ir 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta, pie 4.panta redakcionāli precizējot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. priekšlikums tāpat ir Juridiskās komisijas, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi pie 5.panta par sabiedrības atbildības ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 6.panta redakciju. Komisija ir atbalstījusi Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbalstīts daļēji 11.priekšlikumā ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, un iestrādāts 12. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 13. — Juridiskā komisija — izslēgt 8.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14. priekšlikums. Juridiskā komisija — aizstājumu 9.pantā, ir atbalstīts viennozīmīgi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums— aizstājums 10.pantā — ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts, redakcionāli precizējot 11.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums 11.panta otrā daļā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums — deputāts Dobelis — papildināt 11.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums — Juridiskā komisija prasa izteikt 13.panta pirmās daļas 6.punktu redakcijā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums — Juridiskā komisija arī 13.panta pirmās daļas 7.punktu prasa izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Izslēgums 13.pantā, ko piedāvā Juridiskā komisija, nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Izslēgt 13.panta 1.daļas 16.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums. Juridiskā komisija par 13.panta otro daļu ir atbalstīta no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Izslēgums 13.pantā, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. 16.panta pirmās daļas otrā teikuma izslēgums, ierosina Juridiskā komisija, ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums. Juridiskā komisija par 16.panta otro daļu ir atbalstīta no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums. Juridiskā komisija izslēgumā 16.panta otrajā daļā ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija prasa papildināt 16.pantu, un aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. Juridiskā komisija pie 17.panta atkal un atkal ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums. Deputāta Gaiļa priekšlikums 18.panta redakcijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums. Deputāts Gailis piedāvā jaunu astoto daļu 18.pantam. Komisija neatbalsta deputātu Gaili.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums. Deputāts Gailis nav atbalstīts arī pārmaiņās, bet tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tāpat nav balsojams deputāta Gaiļa 33.priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 34.priekšlikums. Deputāts Freimanis izsaka 19.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā, komisija nav atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 35.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks daļēji atbalstīts par 20.pantu, bet komisija tomēr izsaka to savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums — papildināt 20.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 37. priekšlikums — Juridiskais birojs. Izslēgums likuma 14.pantā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 38. priekšlikums — izslēgt 22.panta 8.punktu. No Juridiskā biroja. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums. Juridiskais birojs runā par 23.panta jaunu redakciju. Komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā izslēgumu 23.pantā. Arī šeit komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums. Parlamentārajam sekretāram Sprindžukam aizstājums 23.pantā. Komisija atkal piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 42.priekšlikums. Deputāts Sokolovskis ierosina papildināt 23.pantu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums. Juridiskā komisija runā par ceturtās nodaļas nosaukumu un piedāvā to komisijai. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums. Juridiskais birojs daļēji tiek atbalstīts 24.panta trešajā daļā, tomēr komisija ar priekšlikumu nr.45 to izsaka savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums. Deputāts Freimanis par 25.panta piekto daļu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Juridiskā komisija prasa izteikt 30.panta redakciju. Komisija atbalsta daļēji un izsaka šo pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā, kuru arī lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums — izslēgt grozījumu likumu 22.pantā. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 50. priekšlikums. Tāpat Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju ir izslēgusi likumprojekta 23.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un tad komisija piedāvā parlamentam 51.priekšlikumā 33.panta redakciju. Un aicina deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti... Atklājam debates par 51.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — šo 51.priekšlikumu. Bet es gribu tikai izteikt pāris komentārus, kā mēs esam nokļuvuši līdz šim rezultatīvam iespējamam balsojumam šodien. Jāsaka, ka ceļš bija ļoti sāpīgs, lai izdarītu šos grozījumu projektus šajā kooperācijas likumā. Un LSDSP frakcijas deputātu ierosinājums, un, pateicoties arī pozīcijas deputātu pievienojumam jeb atbalstam, mums izdevās arī šo 51.priekšlikumu ļoti nopietnā, radikālā veidā ieaust iekšā, tātad lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi nemaksātu tieši nodokli, bet maksātu caur saviem biedriem, tātad pārpalikums aizietu biedriem, kas kooperatīvu veidojuši, un tad viņi aplikti tiek ar nodokli. Šī principiālā pozīcija ir ļoti nozīmīga, un šinī gadījumā opozīcijas deputāti arī bez pozīcijas deputātu atbalsta nebūtu to sasnieguši.

Varēja, protams, būt visas šīs normas par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem atsevišķā likumā, bet tas būtu vēl grūts ceļš, tas prasītu mēnešus vai pusgadu, un lietderīgi priekš tautsaimniecības ir, lai šādā veidā šie grozījumi notiktu šajā pašā likumā, neveidojot jaunu likumu šobrīd.

Es aicinātu šo normu, kas šobrīd šajā likumā parādās kā jauna, izmantot jebkurā tautsaimniecības nozarē, veidojot, teiksim, jebkurā lauksaimniecības nozarē šādus pakalpojumu kooperatīvus, kas ļoti atvieglotu to veidošanas un funkcionēšanas režīmu.

Es gribu minēt vienu tādu klasisku piemēru. Ir tāda kooperatīvā sabiedrība “Latraps”, kuras pamatbāze ir Elejā, kas nodarbojas ar kviešu un rapša produkcijas komplektēšanu, sagatavošanu pārdošanai, un, galvenokārt pateicoties kooperatīvam, lauku saimniecības var realizēt ārvalstu tirgū, Eiropas Savienības valstu tirgū lielas kviešu un rapša sēklu partijas, saņemot par to vismaz 10—15% augstākas cenas, nekā katrs lauku saimniecībā censties realizēt un ar lielākām realizācijas izmaksām šos kviešus un rapša sēklas gan vietējā vai arī citu valstu tirgū. Tā ka šis ir klasisks tāds piemērs, ja vēl šī norma tiks iebalsota, ka atvieglos šo lietu turpmāk.

Jāsaka par nožēlu, ka tas tikai notiek tik vēlu. Es atceros, kādus sešus gadus atpakaļ arī esošais laikam zemkopības ministrs ieņēma kooperācijas valsts ministra amatu, un tad bija pavisam noliedzoša attieksme pret šādu saimniekošanas mehānismu, pret šādu kooperatīvu izveidošanas kārtību, kā tas tiek iestrādāts progresīvi šobrīd. Un šis ir ļoti vērtīgi ne tikai šiem kviešiem vai rapša sēklām, vērtīga šāda kooperācija ir ābolu audzētājiem, lai veidotu lielas augļu glabātavas un iekarotu tirgu ar mūsu kvalitatīvo, pašu izaudzēto produkciju. Līdzīgi par citiem produkcijas veidiem. Es visnotaļ atbalstu šo priekšlikumu, un tas būs, kaut novēlots, labs impulss kooperatīvu kustības attīstībai laukos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam. Viņš runās par procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātam Linardam Muciņam mikrofonu! Lūdzu, nāciet tribīnē!

L.Muciņš (LC). Es par procedūru gribētu. Es aicinātu cienījamo referentu tomēr nosaukt priekšlikuma numurus, jo mēs nevaram sekot savādāk. Siera šķirnes arī ir ļoti daudz.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es atbalstu šo Juridiskās komisijas vadītāja aizrādījumu.

Debates par 51.priekšlikumu tiek slēgtas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsaucieni: “Nav!) Nav. Turpinām. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es tagad mēģināšu, Muciņa kungs, ārkārtīgi lēni vēlreiz atkārtot, ka 51.priekšlikums, Muciņa kungs, es domāju, ka es esmu precīzāks kā jūs četrreiz kopā.

Bet tagad mēģināsim ļoti lēnām izskatīt 51.priekšlikumu, atbildēt uz Arņa Kalniņa iebildumiem komisijas vārdā un paskaidrot deputātiem, ka tieši šis priekšlikums izsauc... Vajag, vajag, vajag! Ka tieši šis priekšlikums izsauc visbūtiskākās debates, ārkārtīgas iebildes no finansu institūcijām Latvijas Republikā, un šis priekšlikums ar nr.51, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. (No zāles deputāts L.Muciņš: “Tautsaimniecības komisijas vēsturē ieies.” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vēsturē neieies, Muciņa kungs, ieies tikai Juridiskās komisijas noraidītie priekšlikumi. Ir kompromiss starp visām pusēm. Jo, ja mēs nepieņemtu šo priekšlikumu ar nr.51 par 33.pantu, Muciņa kungs, tad šajā valstī būtu šis likums jānoraida pilnībā un jāmēģina nodalīt kooperatīvu no kooperatīviem katru ar atsevišķu likumu. Diemžēl Zemkopības ministrija to neizdarīja vai negribēja izdarīt, vai vienojās ar deputātiem, ka tas šobrīd nav jādara, un mēs ilgu, garu diskusiju rezultātā izstrādājām komisijas priekšlikumu, kura numurs, Muciņa kungs, ir 51 un kas runā par 33.panta redakciju. Tāpēc aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

52.priekšlikums, kas lūdz izslēgt visu 36.pantu, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija, kuru vada deputāts Muciņš, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat nav atbalstīts arī 53. ...

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Es atvainojos, par 36.pantu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kura numurs ir 53., un es aicinu komisijas vārdā deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 54.priekšlikums līdzīgi ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kas piedāvā izslēgt 36.panta trešo un ceturto daļu. Komisija lūdz deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums. Runā par 37.panta otrās daļas otro teikumu par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kurās ir vairāk nekā 200 biedru. Komisija šo Dobeļa kunga priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 56.priekšlikums. Aizstājums 38.pantā par revīzijas komisijām tiek piedāvāts no atbildīgās komisijas. Atbildīgā komisija aicina 56. priekšlikumu deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums no deputāta Dobeļa ir atbalstīts daļēji par biedru kopsapulces funkcijām. Ir iestrādāts 58. priekšlikumā, kuru izstrādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un es aicinu deputātus komisijas vārdā to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 59. priekšlikums ir par 39. panta otro daļu, kuru iesniedz deputāts Dobelis. Es aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 60. priekšlikums — izslēgt 39. panta 2. daļas 5. punktā, ko iesniedzis deputāts Dobelis, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 61. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 39. panta otrās daļas 5. punktu par sabiedrības valdes ievēlēšanu un atcelšanu, tāpat arī par padomes locekļu, revīzijas komisijas locekļu atsaukšanu, ir atbalstīts daļēji, ietverts panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 62. priekšlikums. Iesniedz Juridiskā komisija deputāta Muciņa vadībā. Ir aizstājums 39. panta otrajā daļā par 7. punktu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63. priekšlikums. Atbildīgā komisija, saņemot norādījumus no Juridiskās komisijas, ko vada deputāts Muciņš, piedāvā izslēgumu 39. panta otrās daļas 7. punktā un aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija diemžēl nav saņēmusi atbalstu par izslēgumu 39.panta otrajā daļā, šis ir priekšlikums ar numuru 64.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Cienījamo tautsaimniecības, lauksaimniecības un agrārās politikas priekšsēdētāj, Leiškalna kungs! Es visnotaļ esmu pateicīgs par to, cik rūpīgi atbildīgā komisija ir izvērtējusi Juridiskās komisijas priekšlikumus, kaut gan viņa ir centusies pieņemtajiem priekšlikumiem pierakstīt piezīmi, ka ir atbalstīts daļēji atbildīgās komisijas redakcijā, tā piesavinoties Juridiskās komisijas laurus, kaut gan pēc konteksta ir redzams, ka ir pieņemts pilnīgi, bet es par to neapvainojos, jo svarīgākais ir rezultāts. Bet, runājot par 64. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, man nav saprotams, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstīts, jo gan uzņēmējdarbības likumdošanā, gan jaunajā komerclikumdošanā sabiedrības uzņēmumu, uzņēmējsabiedrības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu nosaka kopsapulces lēmums. Līdz ar to īpašnieks var, protams, nu, stimulēt šādu, kā sacīt, lēmumu savā kooperatīvā, ja viņam pieder tāds uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, viņš var likt saviem pilnvarniekiem balsot par to, bet tajā pašā laikā paskatīsimies, kāds ir otrās daļas šis te sākums, un tur ir teikts: vienīgi biedru kopsapulcei, pilnvaroto sapulcei ir tiesības.... un tālāk nāk 8. punkts. Tāpēc gan pret veco likumdošanu, gan pret jauno komerclikumdošanu, nu, šāds ieraksts 8. pantā ir absolūti juridiski neloģisks. Mēs saprotam, ka no saimnieciskā viedokļa, protams, kopsapulce vai tur valde, teiksim, teiks saviem pilvarniekiem, ko darīt ar to uzņēmumu — reorganizēt, likvidēt, dibināt vai kaut kā citādāk... Bet no juridiskā viedokļa par šo jautājumu lemt var vienīgi šīs institūcijas kopsapulce. Ja viens cilvēks, kas būs pilnvarots no kooperatīva, ieradīsies un būs šī kopsapulce, tad viņš arī tā nolems. Bet šeit mēs runājam tikai par juridisko sakārtošanu, mēs absolūti nejaucamies jūsu vadītās komisijas saimnieciskajos jautājumos. Paldies!

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies Muciņa kungam par norādījumiem! Jāteic, ka komisija tiešām ārkārtīgi rūpīgi iepazīstas gan ar Juridiskās komisijas, gan ar Juridiskā biroja priekšlikumiem. Reiz bija gadījums ar pilnvarām un ar notāriem, kuru dēļ mūsu likumu atraidīja atpakaļ. Bet es šeit gribu atzīmēt, ka komisija, izņemot, manuprāt, mani vienu pašu, jo es, Muciņa kungs, balsoju tieši par Juridiskās komisijas priekšlikumu, pēc būtības noraidīja jūsu priekšlikumu, kura numurs ir 64, par 39. panta otrās daļas 8. punktu. Protams, ja parlaments, paklausot jūsu aicinājumam, atbalstīs Juridisko komisiju, tad 65. — atbildīgās komisijas priekšlikums — vairs nebūs balsojams. Tā ka juridiskai domai, protams, ir visas durvis vaļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 8, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Tādā gadījumā man atliek aicināt deputātus aizstāt 39.panta otrās daļas 8.punktā vārdus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā, kura priekšlikuma numurs ir 65.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 66. ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kas ir atbalstīts no komisijas, un aicinu parlamentu darīt tieši tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 67. — daļēji atbalstītais un ļoti pareizais Juridiskās komisijas, kuru vada Muciņa kungs, priekšlikums — ir iestrādāts tālākajā komisijas redakcijas pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 68. — deputāta Dobeļa priekšlikums — ir guvis nepārprotamu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums pie 41.panta ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Es lūdzu atbalstīt šo 69.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 70.priekšlikumā savukārt atkal un atkal ir atbalstīts deputāts Dobelis par 41.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71. priekšlikums, Dobeļa kungs, ir atbalstīts, bet komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu priekšlikumu precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 72. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 43.panta 4.punktu — gaida parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 73. — Juridiskās komisijas priekšlikums par 46.panta redakciju — ir atbalstīts, Muciņa kungs, es atvainojos, daļēji... Bet Tautsaimniecības komisija 74.priekšlikumā, vadoties no jūsu iesnieguma, ir radījusi redakciju, kuru aicinu atbalstīt Saeimu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75. — deputāta Dobeļa priekšlikums — ir atbalstīts un izteikts kā 46.panta devītā daļa.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 76. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir izteikt 47.pantu šādā redakcijā. Ir atbalstīts, un komisija atļāvās precizēt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 77. priekšlikums — Juridiskā komisija ir guvusi nedalītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 79.priekšlikums. Juridiskais birojs, protams, ir atbalstīts — piedāvājums izslēgt grozījumu 31.pantā. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat ir piedāvāts izslēgt likuma 52.pantu. Tas ir 80.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums no Juridiskās komisijas par izslēgumu 54.pantā atkal ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums par 55.pantu — no komisijas ir atbalstīts, atļāvāmies precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 83.priekšlikumā Juridiskā komisija piedāvā papildināt likumu ar 55.prim pantu par atbildību. Komisija to atbalsta daļēji un lūdz Saeimu atbalstīt 84.priekšlikumā jauno papildinājumu 55.prim panta izskatā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 85. priekšlikums piedāvā izslēgumu. Piedāvā attiecīgi atbildīgā komisija. Aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 86. — Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 4.punktu ir atbalstīts daļēji, ietverts komisijas priekšlikuma 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 86. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, papildinājums pie pārejas noteikumiem ar 4. — 8.punktu, attiecīgajā redakcijā tiek aicināts parlamentu to atbalstīt...

Sēdes vadītājs. 87. priekšlikums.

K.Leiškalns. 87.priekšlikums par... jā, par pārejas noteikumiem...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 88.priekšlikums — deputāts Dobelis par pārejas noteikumiem ir atbalstīts daļēji, ietverot 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums — Dobeļa kungs ir atbalstīts daļēji, ietverot pārejas noteikumu 7.punktā. Un aicinu deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdz ar to es aicinu deputātus nobalsot par likumprojektu, jau par likumu galējā, trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Es atvainojos, Straumes kungs! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1069.

1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts ir 2. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, kas būs 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 6. — Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. — Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikums — komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 10. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” trešajam lasījumam un liek jums priekšā šādas redakcijas. 1. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 2. un 3. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 4. — Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums — ir atbalstīts 5. priekšlikumā Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 6. — iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 7. — Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 8. — Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums.

9. — Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums — ir pieņemts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 11. — Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums — nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 12. un 13. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 12. priekšlikums tiek atbalstīts, 13. priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 15. — Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 16. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums — neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Kolēģi, 15.lappuse. 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 18. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 19. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Guva atbalstu arī 21. — Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Un 22. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts tika 23. — Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 24. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 25. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Neatbalstīja 26. — Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 27. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 28. — Kuduma kunga, 29. — Segliņa kunga, 30. — Bojāra kunga un 31. — Bērziņa kunga priekšlikums — ir identiski, un lūdzam komisijā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts ir Saeimas deputāta Urbanoviča kunga 32.priekšlikums, iestrādāts 33. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 34. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja iekšlietu ministra Segliņa kunga 35.priekšlikumu,

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 36. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 37. un 38. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 39. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 40. — Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums — neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, lūdzu zvanu! Balsosim par 40. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 3, atturas — 63. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. Paldies!

41. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums — komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Neguva atbalstu 42. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav ieibldumu.

Dz.Kudums. 43. — Ministru prezidenta Bērziņa priekšlikums — ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 44. — Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums — neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 43. Lūdzam...

Sēdes vadītājs. 45.priekšlikums.

Dz.Kudums. Es atvainojos. Lūdzam atbalstu 45. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Neguva atbalstu komisijā 46. — Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 46.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispirms apsveicu visus Jāņus (zālē ovācijas) kā Saeimā, tā Latvijā ar ļoti krāšņiem svētkiem. Un vislielākie novēlējumi mūsu priekšsēdētājam Jānim Straumem, kuram šodien ir ļoti smaga diena.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Atbilstošs pants tiek debatēts.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! 138., 139.pantā ir runa par pieaicinātiem lieciniekiem. Viņi ir neatkarīgas personas un vienmēr tiek pieaicināti. Viņi piedalās pie apskates, piedalās pie kratīšanas dzīvoklī vai darba vietā, un piedalās arī, ja ir notikusi avārija, autoavārija vai kāda cita. Un nav saprotams, kāpēc tas ir jāizslēdz. Ja mēs izslēdzam to, ka liecinieki nav vajadzīgi šādos gadījumos, tad var mainīties lietas būtība. Vai nu par labu cietušajam, vai par sliktu, vai tā, kā vajag. Tas ir viens.

Otrs. Lieciniekiem jābūt, citādi kļūdas, var būt pat nelabojamas kļūdas ieviesīsies obligāti, un visās pasaules valstīs, arī Latvijā 20., 30.gados Latvijā liecinieki bija, un viņi vienmēr tika pieaicināti. Diemžēl, lai nebūtu kļūdu, mēs nevaram izslēgt šos divus pantus. Es aicinu jūs tos atstāt, jo mūsu institūcijas, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, Iekšlietu ministrija, diemžēl kotējas ar mīnus 9%, un Tieslietu ministrija ar mīnus 30%. Tātad viņiem diezgan daudz ir nepiestrādāta, un, lai nebūtu kļūdu, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atstāt 138., 139.pantu tā, kā tie darbojās līdz šim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 6, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Paldies. Lūdzam atbalstu 47. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk 44.lappusē lūdzam atbalstu 48. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk Saeimas deputāta Dzintara Kuduma 49. priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Tā, lūdzu, kolēģi... Nākamais 50. priekšlikums ir 63.lapaspusē, kas ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums, komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš... Iebildumu nav. Lūdzu!

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! 49. — Saeimas deputāta Kuduma priekšlikums — piedāvā atjaunot trešajā lasījumā veselu nodaļu — sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kuras mēs, balsoties uz Juridiskās komisijas priekšlikumu otrajā lasījumā, ar Saeimas balsojumu izņēmām ārā, uzskatot, ka šajā nodaļā nav sabalansēta informācija par faktiem un pierādījumiem un operatīvā informācija, kura tiek, kā sacīt, kolekcionēta par dažādiem cilvēkiem, kas figurē krimināllietās, novērojot, kur viņi iet, ko viņi dara, ar ko tiekas, un no tā izdarot kādus juridiskus secinājumus.

Juridiskā komisija joprojām nav grozījusi savu viedokli. Juridiskā komisija paliek pie sava viedokļa, ka tādai nodaļai vismaz šobrīd nav pamata būt Kriminālprocesa likumā... kodeksā... ja jaunajā Kriminālprocesa likumā to varētu iestrādāt, tad to ir ļoti rūpīgi jāsabalansē un jāpēta, kuras no darbībām mums dod informāciju par faktiem, kas atbilst Kriminālprocesa likuma vispārējai daļai, un kura mums dod dažādus pieņēmumus, no kuriem mēs gribam veidot dažādu kaut kādu apsūdzību un tā tālāk.

Juridiskās komisijas viedoklis nav mainījies, tādēļ Juridiskā komisija iebilst pret 49. priekšlikuma, trešajā lasījumā apmēram 50 lappušu bieza priekšlikuma, iekļaušanu pēkšņi likumā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šis 197. pants bija izņemts par labu mūsu advokātiem, par cik noziegumi paliek ar katru gadu rafinētāki smagi un, protams, noziedznieki arī ir labi izglītoti visdažādākajā veidā arī juridiski, tāpēc visa šī speciālā un sevišķi veicamā izmeklēšanas darbība ir jāatbalsta, tai ir jābūt, jo citādi mēs nekādā veidā neapkarosim ļoti smagos noziedzības gadījumus, kuri Latvijā ir bijuši, ir un arī, protams, ka tie būs, jo uz šodienu jūs paskatieties statistikā, cik ir noziegumu un cik ir atklāts. Un, ja mēs vēl tagad noņemam sevišķā veidā veicamo izmeklēšanu, tas ir, izmantojot tehniku un citus tehniskos palīglīdzekļus, tad mūsu noziedznieki un tas, kas notiek Latvijā, tas notiks vēl smagāk.

Un mēs patiesībā, ja neatbalstām šo priekšlikumu, tad mēs palīdzam mūsu noziedzniekiem attīstīt savu industriju. Paldies.

Tāpēc tas ir jāatstāj tā, kā tas bija, un Kuduma priekšlikums jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Tā, kolēģi... tā kā 49. priekšlikums tika tomēr atbalstīts, kā es sapratu, tad 50. būtu loģiski atbalstīt. Nav jau...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. — deputāta Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu.

Dz.Kudums. 50. — Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikums — guva komisijā atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Tagad būs nonsenss, ja šāds priekšlikums tiks pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams, deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Kolēģi, tagad par 51. — Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikumu — es tomēr gribētu izteikties garāk.

Aizsardzības un iekšlietu komisija gari diskutēja, un Bojāra kunga priekšlikums ir līdzīgs faktiski manam priekšlikumam, kurš ir pēc būtības darba grupas priekšlikums, ko izstrādāja Kūtra kungs un mums prezidente komisijā, un iepriekšējā tiešām Saeimas sēdē, kur skatīja šo jautājumu, tika noraidīts. Bet, kā jūs atceraties, ģenerālprokurors visās publiskās uzstāšanās ir lūdzis atbalstu Saeimai šim priekšlikumam. Kāpēc viņš to ir darījis? Vai tad aiz laba prāta? Vai aiz kaut kādām politiskām spēlītēm? Nē! Aiz praktiskiem apsvērumiem. Jo šobrīd ir redzams, ka mēs nespējam tikt galā ar organizēto noziedzību, un šis pants bija noteikti iekļaujams šeit mūsu jaunajā Kriminālprocesa kodeksā. Līdz ar to varētu veidot normālu pierādījumu bāzi, un bažas par to, ka, teiksim, šinī gadījumā kaut kas tiks slēpts vai kaut kādā citādā veidā tur atkal nomuļļāts, kā viens otrs saka, nebūt tas tā nav. Ja sevišķā veidā iegūtie pierādījumi tiek likti tiesā kā pierādījumi, tad tādā gadījumā arī advokātam ir iespēja iepazīties ar visu materiālu, visu materiālu, kas ir iegūts šinī gadījumā sevišķā veidā, šos operatīvos pasākumus veicot. Ar visu! Un līdz ar to, teiksim, var būt šis divpusējais strīds tiesā, un tur nekādu problēmu nav. Man joprojām nav saprotama šī būtiski cietā nostāja pret šīm normām. Un salīdzināt ar kaut kādu totalitārismu, ar staļinismu — tas ir kaut kāds pilnīgs idiotisms! Es atvainojos par izteicienu! Jo arī Vācijā un daudzās citās valstīs likumdošanā šīs normas pastāv un darbojas ļoti efektīvi un normāli. Latvijas valstī tas nav vajadzīgs. Nu nezinu, kāpēc.

Tāpēc es lūdzu... šeit bija daļēji atbalstīts Bojāra kunga priekšlikums, tas ir tanī saistībā, ka atbalstīts tika 50. priekšlikums Faktiski šis ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Leon, pasaki visu taisnību!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, noziedzība nevar nekad attīstīties tādos veidos kā Latvijā, ja tā nesaņem attiecīgu atbalstu vai visdažādākā veidā netiek tai piestrādāta visdažādākā palīdzība. Tā ir ļoti nepatīkama lieta, bet diemžēl tā ir, un jūs redzat, kā smagi notikuši noziegumi netiek atklāti. Izskatot un analizējot otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas un konsultējoties ar juristiem, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem praktiski, un viņi ikdienas dzīvē ar tām saskaras, viņi bija sašutuši par to, ka Saeima pieņēma šo ļoti slikto izmaiņu, kad tika izslēgts 197.pants. Kādā veidā varēs atklāt tās noziedzības, kuras tehniski, juridiski un visdažādākā veidā ļoti labi sagatavotas, ja netiks pielietoti speclīdzekļi, tehniskie līdzekļi, netiks pielietotas cita tehnika, tad tie noziedzīgie darījumi netiks atklāti un noziedznieki mierīgi atpūtīsies un staigās uz brīvām kājām, kā notiek arī ļoti daudzos gadījumos uz šodienu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs nevaram izslēgt tos pantus, kuri nav deklaratīvi, bet kuri ir vajadzīgi priekš mūsu prokuratūras darbības, priekš mūsu Iekšlietu ministrijas darbības un priekš visiem tiem dienestiem, kurus mēs no jauna radījām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo citādā veidā mēs radīsim problēmas ne tikai mūsu pilsoņiem, bet arī paši sev. Paldies! (Starpsauciens: “Leon, domā par Jāņiem!”)

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Otrajā lasījumā es atgādināšu, mēs nevis kaut ko no likuma izslēdzām, kā Bojāra kungs teica, bet mēs neiekļāvām likumā. Līdz ar to runāt, ka mēs kaut ko esam izslēguši no likuma, šeit galīgi nav pamata. Tas ir viens.

Otra lieta. Ja man jārunā par Kuduma kunga priekšlikumiem, cik es saprotu, viņš tos nedaudz bija precizējis. Tātad mēs tos varam šeit apspriest trešajā lasījumā, tad Bojāra kunga priekšlikums vienkārši atkārto otrā lasījuma redakciju un saskaņā ar Kārtības rulli, tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs. (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Muciņa kungs! Es nestrādāju jūsu komisijā, es nenodarbojos ar materiālu norakstīšanu. Un tie ierosinājumi, ir izstrādāti ne jau tikai uz maniem slēdzieniem, bet uz juristu diemžēl. Bet jūs aizstāvat mūsu advokātu pozīciju, lai advokāti varētu mierīgi vinnēt to vai citu procesu. Tāpēc, cienījamie kolēģi, vajag būt neitrāliem un neiesaistīties tajās darbībās, kuras mūsu likumdošanu novedīs strupceļā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Nevēlaties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 44. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. 52. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 53. — Latvijas Republikas tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 54. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja 55. un 56. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā neguva atbalstu 57. — Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Komisijā guva atbalstu 58. un 59. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk 91.lappusē 60. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 61. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Komisijā guva atbalstu 62. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts tika komisijā arī 63. un 64. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 65. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 66. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisijā tika atbalstīts tieslietu ministres Labuckas kundzes 67. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Kā arī Saeimas Juridiskā biroja 68.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā guva atbalstu 69. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 114.lappusē 70. — Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Guva atbalstu 71. — Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Tika atbalstīts 72. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Guva atbalstu 73. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Guva atbalstu 74. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 75. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisijā guva atbalstu tieslietu ministres Labuckas kundzes 76. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Netika atbalstīts 77. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts tika 78. — Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir ļoti nopietns jautājums. Ja lieta ir nonākusi līdz kriminālvajāšanai, ir veikta visa kriminālizmeklēšana, lieta ir novesta līdz tiesai, un tagad jūs paskatieties, kas tiek iestrādāts. Ja prokurors divas reizes nav piedalījies šīs krimināllietas izskatīšanā, to pārtrauc. Tātad krimināllieta tiek norakstīta.

Cienījamie kolēģi! Ja lieta ir ierosināta, tiek veikta izmeklēšana un tālāk krimināllieta aiziet līdz tiesai, protams, nav nekas jauns, ka uz prokuroru var izdarīt visdažādāko spiedienu, un viņš var saslimt vienu reizi, var saslimt otro reizi, nu, un trešajā reizē viņš arī var neparādīties tiesas sēdē. Prokurori nav neaizvietojami. Tātad, ja viņš divas reizes neparādās krimināllietas izskatīšanā, trešajā reizē nozīmē citu prokuroru, bet krimināllieta ir jānoved līdz tiesai un līdz attiecīgam risinājumam. Bet, ja tādā veidā, kā veikta izmaiņa, tas nozīmē, ka noziedznieku mierīgi atbrīvos un viņš varēs turpināt savu melno darbību. Tāpēc šādu izmaiņu, kura ir izdarīta tīšuprāt, par labu noziedzniekiem, diemžēl nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Bojāra kunga bažas, protams, ir saprotamas, bet jābūt kaut kādai disciplīnai arī valstī. Ja prokurors neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas otro reizi, praktiski lieta ir jāizbeidz. Un, ja gadījumā viņš to nav izdarījis, manuprāt, viņš tiks atstādināts no darba un nākamā procesa viņam vairs nebūs. Tā ka es lūgtu neatbalstīt Bojāra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 9, atturas — 53. Nav atbalstīts priekšlikums.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 79.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 80. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 81., 82. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 83. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 84., 85. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 86. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 87. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 88. un 89. — Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 90. — Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 91. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 92. un 93. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 94. un 95. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 96. — Labuckas kundzes priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 97. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 98. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 99. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 100. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 101. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 162.lappusē 102. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 103. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Kā arī 104. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 105. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 106. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Kā arī 107. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 108. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstu 109. un 110. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 111. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 112. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt… Es atvainojos, 113. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums — neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 114. — Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 196. lappusē 115. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 116. — Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijas atbalstu guvis 117. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 118. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 119. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk 122. lapaspusē ir 122. — Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 120. — 224. priekšlikums.

Dz.Kudums. 124. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 120. priekšlikums vispirms ir jāizskata.

Dz.Kudums. Nu ja… Es atvainojos… 120. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. 121. priekšlikums — 234. lappusē.

Dz.Kudums. Tieši tā. Tātad 121. — tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. 246. lappuse tālāk.

Dz.Kudums. Tieši tā. 122. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 123. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 124. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 125. priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. 125. — iekšlietu ministra priekšlikums — tiek noraidīts.

Dz.Kudums. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, ir saņemts piecu deputātu ierosinājums — saskaņā ar Kārtības ruļļa 142. pantu veikt pārbalsošanu par 49. priekšlikumu.

“Par” runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Kārtības rullis prasa pamatojumu, tāpēc es mēģināšu to minēt.

Tiešām, mēs tajā Jāņu svinēšanas jautrībā palaidām garām ļoti principiālu šo te balsojumu, kur balsis gandrīz sadalījās līdzīgi. Tas ir ļoti nozīmīgs Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš būtu noteikti jāatbalsta, jo tikai ar šādām metodēm ir iespējams cīnīties pret noziedzību. Šī metode ir konkrētajās normās konkrētajā sadaļā. Tas ir viens.

Un otrs. Tīri procesuālais pamatojums ir tāds, ka vienkārši virkne deputātu, nu, balsojot par to, konstatēja vienkārši, ka viņi parādās, ka nebalso par konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš runās “pret”.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es vēlos atgādināt klātesošajiem un arī Juridiskās komisijas locekļiem, ka Juridiskās komisijas locekļu vienbalsīgs lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu. Bija 13 konceptuāla rakstura priekšlikumi Kriminālprocesā, kurus mēs izskatījām, mums bija vesela rinda pie 12 šiem te mezglu punktiem precizējumi un koriģējumi, ko es ceru, ka atbildīgā komisija, paldies viņai, ņēma vērā, bet par 13. — par šo operatīvās darbības viens pret vienu iestrādāšanu Kriminālprocesā un pārvēršanu… Kriminālprocesa pārvēršanu par, es pat neizteikšos, par kādu procesu, ne par inkvizīciju vai par kādu citu procesu, ir apšaubāma lieta, pie kuras mēs arī nevaram pirmām kārtām ne pirmajā lasījumā, pēc tam otrajā un trešajā lasījumā izdarīt korekcijas, kur ir kaut kādi, protams, elementi, ko mēs varam un kurus vajag iekļaut procesā. Bet ir vesela rinda elementu, kurus mēs nevaram iekļaut procesā. Un tagad paņemt trešajā lasījumā viens pret vienu... paņemt tos, ielikt un tālāk neko nelabot, neprecizēt — tas nav valstiski, un tas nav pieejami, jo tas draud ar daudz smagākām sekām pilsoņu un personu tiesībām un visām citām lietām.

Es aicinu neatbalstīt šādus priekšlikumus gan pārbalsošanas, gan pašas balsošanas.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5 deputātu priekšlikumu pārbalsot 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 22, atturas — 18. Priekšlikums guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim atkārtoti par 49. — deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 11, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Ir saņemts vēl viens 5 deputātu priekšlikums, kurš šobrīd nav izskatāms, par pārbalsošanu.

Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisijas savās sēdēs vairākkārt atgriezās pie šī jautājuma, un gala rezultātā, ievācot nepieciešamo informāciju un analizējot jautājumu par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam, nolēma, ka šāda nodošana ir jāizdara.

Kādi bija Juridiskās komisijas argumenti? Juridiskās komisijas argumenti bija pirmām kārtām tādēļ, ka šis fonds negūst nekādus blakus ienākumus, bet atrodas šajā īpašumā, par kuru viņš nespēj, protams, maksāt pietiekami īres maksu, un, otrām kārtām, nav nekādi blakus ienākumi šim fondam. Tai pašā laikā fonds veic attiecīgu sabiedrisku funkciju, sabiedrisku funkciju, Leiškalna kungs, un organizē attiecīgu barikāžu aizstāvju medaļu izsniegšanu, un veic tādas lietas, kur varbūt mums vajadzētu nodarbināt veselu rindu ierēdņu, un tādā veidā, es domāju, arī paši šī barikāžu fonda dalībnieki aktīvi iesaistās šo jautājumu risināšanā un sabiedrība var ietaupīt veselu rindu tekošos izdevumus un budžeta naudu.

Tai pašā laikā tādai institūcijai ir nepieciešamas telpas, kurās tā var darboties, kurās tā arī var izveidot un ir izveidojusi attiecīgu muzeju, kurā ir izstādītas ar barikādēm saistītās... dažādi priekšmeti, un tas ir saistīts ar mūsu jaunatnes patriotisko audzināšanu un izglītību.

Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un es aicinu arī atbalstīt šo priekšlikumu Saeimu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jālemj par 10 deputātu ierosinājumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 34. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 16. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš jānosaka un otrā lasījuma termiņš.

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 27.jūnijs. Un Juridiskā komisija aicina izskatīt likumprojektu pirmajā ārkārtas sēdē pēc...

Sēdes vadītājs. Pirmajā ārkārtas sesijas sēdē. Deputātiem... Atvainojiet, kad jūs noteicāt priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

L.Muciņš. 28. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā droši vien tas būs...

L.Muciņš. Es atvainojos! 27.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 26. Nav iebildumu. Jā, nav. Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šis likumprojekts paredz sakārtot jautājumus, kas saistās ar tiesu izpildītāju darbību, sakārtot jautājumus, kas saistās ar jauna zvērināta tiesu izpildītāju institūta ieviešanu. Mēs esam šodien darba kārtībā arī iekļāvuši likumprojektu otrajā lasījumā “Par zvērinātajiem tiesu izpildītājiem”. Šis likumprojekts ir saistīts ar šo likumprojektu, un mēs to izskatām pirmajā lasījumā.

Ministru kabinets ir rūpīgi izstrādājis šo jautājumu. Tieslietu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē uzturēja grozījumus Civilprocesa likumā, un es uzskatu, ka tie ir arī Ministru kabineta sēdē vairākkārt skatīti, un pamatā visi šie grozījumi, izņemot dažus Civilprocesa ievada jautājumus, kurus precizē, ir saistīti ar speciālas “E” daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kura saucas “Tiesu un citu institūciju nolēmumu izpilde”. Juridiskā komisija uzskata, ka šis likumprojekts tādā veidā būtu pieņemams pirmajā lasījumā un atbalstāms. Aicinu jūs to arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 10. jūlijs.

Lūdzu, vārds Linardam Muciņam par procedūru.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka varbūt šeit izveidojās neliela nesaprašanās pirms pusdienām, bet vakar Prezidijs nodeva Juridiskajai komisijai Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Civilprocesu likumā, Civillikumā, kā arī vēl divus grozījumus “Par Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” un vēl par represētām personām, un par īpašuma nodošanu Teātru darbinieku savienībai. Par cik šie jautājumi bija nodoti Juridiskajai komisijai, bet tie nebija iekļauti dienas kārtībā, Juridiskā komisija lūdz tos iekļaut dienas kārtībā, pēc 30.punkta, be ...

Sēdes vadītājs. Šis jautājums jau ir izlemts balsojot. Deputātu vairākums noraidīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

L.Muciņš. Jā, bet priekšlikums bija pārcelt, par cik tas nebija iekļauts.

Sēdes vadītājs. Bet tas tika noraidīts balsojot. Tā ka atvainojiet, lūdzu! Turpināsim darbu!

Likumprojekts “Repatriācijas likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Vajag apskatīt dokumentu. Mums ir dokuments nr. 3391 — “Repatriācijas likums”. Bet tas ir saistīts ar dokumentu nr. 4653, kas ir 40.jautājums šodienas darba kārtībā. Repatriācijas likums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau 5.Saeimas laikā 1995.gadā oriģināli izstrādāja Repatriācijas likumu, un mēs bijām drusku pārsteigti, kad mēs saņēmām šo priekšlikumu no Ministru kabineta, jo tur pilnīgi ir ignorētas vairākas normas, kas ir pastāvējušas visu šo laiku oriģinālajā Repatriācijas likumā, īpaši normas, kas ir par izceļotājiem, jo, kā arī pareizi Juridiskā komisija savā atzinumā pievērsa uzmanību, ka šajā valdības likumprojektā ir pilnīgi pārrakstīts esošā Repatriācijas likuma teksts, un ir izlaista šī būtiskā ievadnorma, kā arī izceļotāji. Tātad mēs aicinām noraidīt šo likumprojektu, un tad, kad būs 40. darba kārtības punkts, atbalstīt šo grozījumu pirmajā lasījumā Repatriācijas likumā. Šis ir apspriests, mēs esam aizrakstījuši vēstuli Ministru kabinetam, atbilde bija Ministru kabineta vārdā no iekšlietu ministra, ka viņi atbalsta mūsu pieeju — iestrādāt šīs normas esošajā likumā, apspriest ar Repatriācijas centra darbiniekiem, ar nevalstiskām organizācijām: gan Pasaules brīvo latviešu apvienību, gan Krievijas latviešu biedrību, un Laimu Vlasovas kundzi, kas strādā mūsu vēstniecībā Maskavā par šiem jautājumiem. Aicinu atbalstīt… noraidīt šo likumprojektu un atbalstīt tad, kad būs 40. darba kārtības punkts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Repatriācijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 29, atturas — 37. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — nav referenta.

Nākamais — likumprojekts “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu ir izstrādājis Ministru kabinets. Ministru kabinets ar šo likumprojektu aizvieto jau iepriekš darbojošos likumprojektu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”. Šis likumprojekts precizē valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ņem vērā prakses jautājumus, kā arī novērš pretrunas un strīdīgos momentus spēkā esošajā likumdošanā.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu” un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā— lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vasaraudzei!

Ž.Vasaraudze (TP). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.3019 un nr.4663. Konkrētais likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Kredītiestāžu likuma atbilstību zvērinātu tiesu izpildītāju institūtu ieviešanai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Ž.Vasaraudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 15.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”. Pirmais lasījums. Izglītības kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā izskatīt jums divus likumprojektus. Vienu ar reģistra numuru 1271. un otru ar reģistra numuru 1318.

Pirmais ir likumprojekts, ko ir sagatavojusi Kultūras ministrija un iesniedzis Ministru kabinets. Un otrs ir alternatīvais likumprojekts, ko ir sagatavojusi komisija.

Paskaidrošu, ka komisijai neradās nekādas domstarpības par likumprojekta pirmo sadaļu, kura paredz, ka Autortiesību likumā fiziskām personām ir tiesības, nemaksājot atlīdzību, reproducēt filmu vai fonogrammu personīgām vajadzībām. Taču diemžēl līdzšinējais likums nenorādīja apjomu, kādā šī reproducēšana pieļaujama, un šī iemesla dēļ praksē bija apgrūtināts tiesību sargājošo institūciju darbs, jo bija grūti piemērot atbildību par eksemplāru izgatavošanu un uzglabāšanu, jo vainīgā persona parasti paskaidroja, ka, piemēram, 100 vienādas filmu kopijas ir izgatavojusi un uzglabājusi personīgiem mērķiem.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmo sadaļu likumā, un tā ir iekļauta arī alternatīvajā projektā.

Tanī pat laikā komisija, izskatot šo likumprojektu, uzaicināja uz komisijas sēdi Autortiesību aģentūras vadību, konkrēti Paklones kundzi, kura norādīja, ka diemžēl anotācijās, ko mēs saņēmām komisijā, ir neprecizitāte, jo anotācijā apgalvotais, ka iepriekšminētā Latvijas Autortiesību aģentūra atbalsta likumprojekta izstrādi, diemžēl tā neizrādījās patiesība, jo Autortiesību aģentūra atbalstīja šī likuma projekta pirmo sadaļu, par ko es jau runāju, bet diemžēl otro sadaļu neatbalsta.

Līdzīgu vēstuli mēs saņēmām no Latvijas Autoru apvienības vadītājas Māras Zālītes, kura arī savā vēstulē norādīja uz to, ka nebūtu pareizi, ja noteikums par autoratlīdzību stājas spēkā tikai 2004. gada 1. janvārī.

Tā ka mums arī radās pamatotas bažas,vaa atlikt šī jautājuma risināšanu tik tālu — vēl vairāk nekā uz pusotru gadu, mēs nolēmām iesniegt alternatīvu likumprojektu, kurš atbalsta valdību likumprojekta pirmajā sadaļā, bet jautājumu, kas skar autora atlīdzību un termiņu, kādā stājas spēkā šī sadaļa, tomēr atstāt vēl atklātai diskusijai uz otro lasījumu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu atbalstīt alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”, kuru pirmajā lasījumā iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 15, atturas — 57. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta — “Grozījumi Autortiesību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 10. jūlijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Godātie kolēģi! Saskaņā ar šo pēdējo balsojumu lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā”” nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Izglītības inovācijas fonda likums”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Skatām dokumentu ar numuru 4536 un 4665. Izglītības inovācijas fonda likums.

Pirms deputāti izsaka savu attieksmi balsojot, es gribētu atgādināt, ka šā likumprojektu virzīšanu pirmajā lasījumā atbalstījusi ir ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet arī Juridiskā komisija un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Protams, šeit var diskutēt par likuma spēkā stāšanās laiku, termiņiem, tādēļ, ja deputāti atbalsta pirmajā lasījumā šo likumprojektu, Saeimas komisija... mēs aicināsim Saeimas komisiju nosūtīt šo likumprojektu valdībai izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 11. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš —10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts — “Dzīvnieku barības aprites likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Strādājam ar dokumentu nr.4667. Tātad 1.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 5. un 6. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk 7. — Sprindžuka priekšlikums — ir atbalstīts

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 8., arī Sprindžuka priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 9. priekšlikums tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, un 11. priekšlikums arī.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk 12. mums ir Sprindžuka priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 13. — Sprindžuka priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 12. un 13. tiek atbalstīti.

M.Lujāns. Jā. 14. ir Sprindžuka priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Lujāns. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies, iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Paldies! Tagad mēs strādāsim, godājamās deputātes, cienījamie deputāti, ar dokumentu nr.4653, 40.jautājums šodienas darba kārtībā.

Šie bija tie valdības vēlamie grozījumi, bet tagad uzrakstīts, ka sagatavoti kā grozījumi spēkā esošā Repatriācijas likumā.

Ir trīs punkti. Šeit esošā likumā nav ietverta lēmuma apstrīdēšanas kārtība par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

Otrs, ka nav norādīts dokumentu kopums, kurš jāiesniedz Latvijas Republikas pilsonim, lai saņemtu repatrianta statusu.

Un trešais, ir mainījusies spēkā esošā likumdošana, kura reglamentē valsts un pašvaldību funkcijas palīdzības sniegšanai repatriantu adaptācijai un integrācijai šeit, Latvijā.

Arī likumprojekts precizē repatriācijas centru kā struktūrvienības vietu kopējā pārvaldes struktūrā Iekšlietu ministrijā.

Tādēļ es aicinātu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šad tad tomēr jāatgādina tādas vienkāršas patiesības. Un, godātie likuma iesniedzēji, ziniet, es tomēr domāju, ka Latvijas pamatiedzīvotāji — līvi — nav Kadafi režīma atbalstītāji lībieši. Un tāpēc lūdzu tad, kad jūs turpmāk griezīsities pie līviem, tad uzrunājiet viņus tā, kā viņus ir jāuzrunā, un nejauciet šīs divas tik dažādās lietas. Tā ka es saprotu, ka līviem pašiem varbūt gribētos pat nedaudz vairāk par šo tēmu parunāt, jo kaut kā pārāk bieži cilvēki lieto vārdus, nezinot to īsto nozīmi, un rodas galīgi nesaprotami pārpratumi. Un arī šinī gadījumā, ja jau mēs runājam par repatriāciju, tad visdrīzāk repatriācija varētu attiekties uz tiem cilvēkiem, kā jūs paši esat pateikuši, persona, kura ir Latvijas pilsonis, vai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai līvs. Bet, ja jūs pasakāt... (Zālē troksnis.) Pasakāt to, ka viens no vecvecākiem ir nevis Latvijas Republikas pilsonis, kā, piemēram, šis te kungs Leons Bojārs, bet, ja jūs pasakāt, ka viens no vecākiem vai vecvecākiem ir lībietis, tad es domāju, ka kāds no Kadafi režīma piekritējiem, izvēlējies par dzīvesvietu Latviju, var pretendēt uz šo repatriantu tiesību izmantošanu. Tā ka, lūdzu, esiet tik laipni, vai tiešām tādas vienkāršas zināšanas nav, ka var ražot dokumentu ar tik rupjām kļūdām? Nu, it kā negribētos nākt un runāt par tādām lietām, bet, tā kā es vairākkārt redzu vienu un to pašu kļūdu, tad gribas šad un tad par to atgādināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Inese Birzniece.

I.Birzniece. Godātais deputāt, Dobeļa kungs! Šis likums ir jau spēkā no 1995.gada oktobra. Tur ir divas nometnes gan vai “līvs” ir pareizais vai “lībietis”, abi tiek lietoti likumā. Tātad, man liekas, ja jums ir priekšlikumi, tiks atbalstīti pirmajā lasījumā, tad lūdzu, iesniedziet.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Birzniece. Ierosinu priekšlikumus uz otro lasījumu iesniegt līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. 1. jūlijs. Paldies! Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisija uz sēdi komisijas telpās!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar aicinājumu likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā” , “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” un “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai” izskatīt pēc 40.darba kārtības punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 15, atturas — 5. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu uzmanību! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā sekojošas izmaiņas: likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” izskatīt pēc darba kārtības 40.punkta. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es ierosinātu šos divus likumprojektus pārcelt aiz nule nobalsotajiem Juridiskās komisijas ierosinātajiem un mūsu pārceltajiem likumprojektiem. Es divos vārdos pateikšu, kādēļ būtu nepieciešams pieņemt šos abus, it īpaši likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”. Jūs paši zināt, ka tuvojas 8.Saeimas vēlēšanas un ir nepieciešams, lai šis likums pēc iespējas ātrāk stātos spēkā, jo nosaka konkrētus termiņus, kādos valdībai un mums jāizpilda noteikti pienākumu.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta nr.1320. Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas speciālā likumprojekta— Civilprocesa likuma — izstrādāšanas grupā, kur arī ir izstrādāta vesela rinda iepriekš, pirmajā lasījumā pieņemtie civilprocesa grozījumi. Juridiskā komisija saņēma šo likumprojektu pa tiešo no Tieslietu ministrijas un atbalstīja. Jo likumprojekts vienkāršo, paātrina un atslogo tiesu darbu civillietu izskatīšanā. Es nevēlos jūs aizkavēt detaļās uz visiem šī likumprojekta aspektiem, bet likumprojekts paredz mantojuma tiesību, laulības šķiršanas lietu, kā arī citu lietu paātrinātu un ātrāku izskatīšanu gan tiesā, gan arī precizē gadījumus, kur bezstrīdus gadījumos to var izskatīt ārpus tiesas, tādā veidā atslogojot mūsu jau tā noslogotās tiesas civilprocesa jautājumā.

Juridiskā komisija negribēja šo likumprojektu pievienot otrajam lasījumam, bet uzskatīja, ka to ir nepieciešams arī izskatīt Saeimā pirmajā lasījumā, kādēļ jums piedāvā šo likumprojektu. Aicinu šo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra nr.1319. Šis likumprojekts ir nesaraujami saistīts ar grozījumiem Civilprocesa likumā un, ja mēs atbalstām grozījumus Civilprocesa likumā, tad paredz nelielus precizējumus pašā Civillikumā.

Juridiskā komisija tāpat uzskatīja, ka grozījumi Civilprocesa likumā un Civillikumā ir pietiekami svarīgi, lai šos grozījumus neiesniegtu otrajā lasījumā pēkšņi negaidītus, bet lai tos tomēr izskatītu pirmajā lasījumā un atbalstītu analogi, kā tas tika izdarīts ar grozījumiem Civilprocesa likumā. Aicinu jūs atbalstīt grozījumus Civillikumā pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra nr.1316. Juridiskā komisija pati izstrādāja grozījumus likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Šo likumprojektu mēs mēģinājām saistīt ar 14.jūniju, kad izskanēja arī represēto aicinājumi precizēt Latvijas likumdošanu, kas saistīti ar represēto statusu, kā arī ar represēto personu reabilitāciju. Savā laikā 1990.gadā man personīgi izstrādājot un iesniedzot Augstākajā padomē šo likumprojektu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, dažādu apstākļu dēļ netika iekļauta reabilitēto personu sarakstā Latvijas PSR Kriminālkodeksa 59.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu reabilitācija, tas ir, reabilitētas netika personas, kuras padomju tiesību izpratnē bija izdarījušas valsts nodevību, dzimtenes nodevību. Nu, toreiz bija zināma sarežģīta situācija, mēs reabilitējām veselu rindu personas, bet šīs personas nē. Šobrīd ir pienācis laiks šo likumu atvērt, kā arī ierakstīt šajā likumā Latvijas PSR Kriminālkodeksa 59.pantu, jo šie cilvēki ir sen gaidījuši šo iespēju, lai viņi tiktu reabilitēti. Aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, likumprojekta reģistra numurs 1315, kurā piedāvā izteikt 3. un 6. pantu jaunā redakcijā sakarā ar to, ka nesen mēs izdarījām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kurā paredzējām to, ka deputāti dod svinīgo solījumu, tas ir, zvērestu.

Šeit ir iekļauts gan zvēresta teksts, kas ir iekļauts Satversmē, gan arī tie tehniskie jautājumi, kurus mēs uzskatījām, ka ie nav jāiekļauj Latvijas Republikas Satversmē. Šobrīd šie jautājumi kopā ar zvēresta tekstu ir iekļauti Saeimas Kārtības rullī, un mēs uzskatām, ka, par cik likuma spēkā stāšanās ir paredzēta 2002. gada 5. novembrī, ir jāsagatavo šī likumdošana jaunajai Saeimai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Pirmais lasījums.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi bija sagatavojusi likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Tas deva iespēju Juridiskajai komisijai to izskatīt jau šodien pēc tam, kad Prezidijs to vakar nodeva mūsu rīcībā.

Bija pievienoti visi nepieciešamie zemesgrāmatu izraksti, izziņas, kā arī attiecīgo ministriju atzinumi, kuri pozitīvi novērtēja šāda īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai.

Latvijas Teātra darbinieku savienībai pieder nekustamais īpašums ēkas veidā Rīgā, Dzirnavu ielā 135, taču tas atrodas uz valstij piederošas zemes, par ko viņi nepārtraukti maksā diezgan lielas summas īres nomas maksu.

Juridiskā komisija atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu, kurš bija pamatots un sagatavots ar visām nepieciešamām izziņām, un uzskatīja, ka šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā.

Bez tam mēs nolēmām, ka tam ir piešķirama steidzamība. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt steidzamības jautājumu, kā arī pēc tam atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu! Par steidzamību jārunā no tribīnes pagaidām vēl.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo iesniegumu. Mēs bijām uzaicinājuši visas pārstāvētās puses, un gan Ministru kabinets, gan Finansu ministrija, gan Nekustamā īpašuma aģentūra, gan visi atbalsta šo likumprojektu, un to būtu ļoti vajadzīgs pieņemt steidzamības kārtā, lai atdotu šo īpašumu, lai to varētu veiksmīgāk apsaimniekot un lai varētu arī šajā gadījumā sniegt atbalstu, kaut vai nelielu, mūsu teātra darbiniekiem un aktieriem, kuriem dzīve nemaz tik salda nav.

Es aicinu ļoti atbalstīt Muciņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai Kārlis Leiškalns vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es vēlos runāt nevis pret ēkas nodošanu Teātra darbinieku savienībai, bet es vēlos runāt pret lēmuma aizkavēšanu, ko dara Ābiķa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 2.

Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.jūnijs, otrā lasījuma termiņš — pirmā ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4704, tas ir likumprojekts“Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””.

Likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu, un 4.lappusē ir 1.priekšlikums, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Un ir priekšlikums šo atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad arī 2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un ir vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu arī sagatavojusi atbildīgā komisija, un arī būtu vēlams šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs — 15.pantā aizstāt vārdus “Latvijas Radio un televīzijas padome” ar vārdiem “Nacionālā radio un televīzijas padome”, un šis priekšlikums būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, arī būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu, ko iesniedza Egils Baldzēns, atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Tad atbildīgā komisija sagatavoja 7.priekšlikumu un par 20.pantu, un tas ir jums piedāvātajā redakcijā. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Un atbildīgā komisija arī sagatavoja 8.priekšlikumu par 21.panta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisijas sagatavoja arī 9.priekšlikumu par 22.panta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Un sagatavoja 10.priekšlikumu par 23.panta grozījumiem arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija arī sagatavoja 11.priekšlikumu par 24.pantu un piedāvātā redakcijā būtu vēlams pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikumu par 20.panta... 12.priekšlikumā atbildīgā komisija piedāvā 25.pantu, jums piedāvātā redakcijā būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13.priekšlikumu arī sagatavoja atbildīgā komisija, un to būtu vēlams pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Un 14.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas, un būtu vēlams to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu!

J.Stalidzāne. Tad... trešajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais— likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Strādājam ar dokumentu nr.4705.

Šajā likumprojektā uz trešo lasījumu 1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir iekļauts arī atbildīgās komisijas priekšlikumā, sagatavojot 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Un atbildīgās komisijas 2. priekšlikumu, arī būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija, būtu lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4. priekšlikumu arī sagatavojusi atbildīgā komisija, būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Tā. Juridiskā komisija bija iesniegusi 5.priekšlikumu. Arī šis priekšlikums tiek no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs, un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikumu sagatavoja arī atbildīgā komisija, būtu vēlams to atbalstīut.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikumu arī sagatavoja atbildīgā komisija, un būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums par 23.pantu arī ir atbildīgās komisijas. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 12. priekšlikums — par labojumiem otrā lasījuma 25.pantā. Arī ir atbildīgās komisijas, un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Baldzēns, — no komisijas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noraida šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 14. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Un likumprojektu kopumā atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par likuma “Par pašvaldībām atbilstību Satversmē””. Kā referentam vārds deputātam Jānim Bunkšam.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jautājumam, kurš ir minēts lēmuma projektā, “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei” tika veltīta vesela Saeimas ārpuskārtas sēde. “Latvijas ceļa” frakcija piedāvā šai sēdei turpinājumam risinājumu un uzskata, ka neatbilstība vispirms būtu izskatāma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un nepieciešamības gadījumā šī komisija varētu sagatavot arī attiecīgos likuma grozījumus.

Aicinu balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tiešām jāpiekrīt Bunkša kungam, bija ārkārtas sēde, bija ārkārtas jautājums, bija pieprasījums, bija jautājumi valdībai, taču pašreizējais piedāvājums, ko piedāvā “Latvijas ceļš”, — nodot šī jautājuma izlemšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, liecina par to, ka valdība savu bezdarbību grib pārvelt uz Saeimu, vienu no komisijām, neatrisinot to jautājumu tur, kur tas bija jāatrisina. Vairākkārt parlamenta opozīcija ir lūgusi valdību rīkoties, bet šinī brīdī jāsaka, ka “Latvijas ceļš” šo rīcību grib pārvelt no Ministru prezidenta vai Ministru kabineta pleciem uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, novilcināt laiku un neko neatrisināt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Par pašvaldībām atbilstību Satversmei”. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 18. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4506B.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisijā atbalstīts arī 2.— Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 3.— Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt arī galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 12.maija sēdē izskatīja likuma projektu“Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” trešajam lasījumam.

Ir principā divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Un arī 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija sēdē apsprieda grozījumus likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” trešajam lasījumam un nolēma virzīt uz Saeimu. Ir četri priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 3. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī lūdzam atbalstu 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais— likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 11.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” trešajam lasījumam.

Tabulā 1.priekšlikums ir Saeimas deputāta Muciņa kunga un Bunkša kunga priekšlikums.

Un analogs ir arī 2. — Saeimas deputātes Demakovas kundzes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 3. un 4. ir šo pašu deputātu priekšlikumi. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā 5. sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 6. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Neguva atbalstu deputātu Muciņa kunga, Bunkša kunga un Demakovas kundzes 7. un 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 9. — Saeimas deputātu Muciņa kunga un Bunkša kunga priekšlikums, kā arī 10. — Saeimas deputātes Demakovas kundzes priekšlikums ir daļēji atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 12. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 13.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 14. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa 15.priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētajā redakcijā 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 17. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Neatbalstījām arī Saeimas deputāta Bekasova kunga 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 20.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. 28.lappuse.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 22. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 24. — Saeimas deputātes Helēnas Demakovas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. — deputātes Demakovas priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Tālāk 25. priekšlikums, kuru iesniedzis Muciņa kungs un Bunkša kungs, faktiski atbalstīts iepriekšējā Demakovas kundzes priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstīt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, neviens — neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 4698 — “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums.

Komisija saņēma 16 priekšlikumus, ļoti nopietni tos izdiskutēja, un es aicinu kolēģus atbalstīt.

Likumprojekts ir būtisks arī tādēļ, ka esam paredzējuši, ka otrajā lasījumā vienojamies, to ir atbalstījis arī valdības vadītājs, un tas ir premjera kungs, un likumam būtu nepieciešams stāties spēkā 1.jūlijā. Tādēļ es aicinu jūs, kolēģi, saspringt un ļoti nopietni izskatīt!

Tātad 1. priekšlikums. Iesniedz deputāts Egils Baldzēns. Diemžēl Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Katrā ziņā Sociāldemokrātu savienības frakcija ir ļoti gandarīta par to, ka šeit pašreiz šajā likumprojektā valdības partijas un arī citas opozīcijas partijas ir gatavas iet bērniem pretī un no 1998. gada labvēlības statusu atsevišķiem bērniem ir pārcēluši uz 1994. gadu. Tātad tie, kas ir dzimuši 1994. gada 1. janvārī, tie var saņemt 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Bet visi bērniņi, kas ir dzimuši pirms šī 1994. gada 1. janvāra, saņem pavisam citu naudas summu, tas ir, 4 lati 25 santīmi mēnesī.

Un es gribētu uzsvērt to, ka šādi bērnus dalīt divās kategorijās, neapšaubāmi, ir amorāli kā politiķiem, tā jebkuram godīgam cilvēkam, kas saprot arī to, kas ir cilvēktiesības un arī bērnu cilvēktiesības.

Tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija aicina, it īpaši Tautas partiju, kura vienmēr ir iestājusies par demogrāfisko jautājumu un situācijas uzlabošanu, vismaz vārdos šinī gadījumā atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu, kas nosaka to, ka bērni nav dalāmi divās kategorijās — tajos, kas attiecīgi ir dzimuši no 1994. gada 1.janvāra ar vienu pabalsta apmēru, un tos, kuri ir dzimuši līdz 1994. gada 1. janvārim, ar otru pabalsta apjomu, daudz mazāku. Nedalīsim bērnus pareizajos un nepareizajos, un tad es domāju, ka mēs īstenosim arī cilvēktiesības un parādīsim, ka mēs esam politiķi, kas savus bērnus nešķiro pēc dzimšanas datumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles deputāte A.Barča: “Jā, vēlos!”)

A.Barča. Godātie kolēģi! Un visi, kuri mani dzird. Pateicoties Baldzēna kungam par iedvesmojošu runu, gribu piebilst, ka nedaudz neprecīzi.

Pašreiz arīdzan šeit ir runa likumprojektā par pirmo bērnu ģimenē un par šiem sešiem latiem. Un nevar teikt tā, ka visi pārējie saņem 4 latus 25 santīmus. Runa ir par pirmo bērnu, bet otrais, trešais, ceturtais, piektais un tā tālāk bērniņi ģimenē saņem indeksētu ar attiecīgu koeficientu šo pabalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — nav, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 2. priekšlikums — Labklājības ministra vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisijā atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 3. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 4 — deputāta Klemetjeva priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 5. — ministra Makārova kunga priekšlikums — ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 6. — deputāta Klementjeva priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. Ministra Vladimira Makārova kunga 7.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 8. priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 9. priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 10. priekšlikums — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Esta kungs. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iestrādāts 11. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 12. priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 13. priekšlikums — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 14. priekšlikums — deputāte Aija Barča. Priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājos 15. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

A.Barča. 16.priekšlikums komisijas redakcijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dainis Stalts.

D.Stalts (TB/LNNK). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi! Jūsu uzmanībai šajā sēdē izskatāmais dokuments ar numuru 4700. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Kopumā uz trešo lasījumu ir saņemti 15 priekšlikumi, rūpīgi izvērtēti un izsecināts, ka visi 15 ir atbalstāmi.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 2.priekšlikums arīdzan no Juridiskā biroja, arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 3.priekšlikums no deputāta Daiņa Stalta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 4. priekšlikums — no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 5.priekšlikums arīdzan no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 6.priekšlikums tāpat no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 7.priekšlikums — deputāts Dainis Stalts. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 8.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 9.priekšlikums no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 10.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 11.priekšlikums — atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 12.priekšlikums — deputāts Dainis Stalts. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. Tāpat 13.priekšlikums no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 14.priekšlikums no deputāta Daiņa Stalta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts.15.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. Lūdzu atbalstīt arī visu likumprojektu trešajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

D.Stalts. Paldies! Novēlu priecīgi nolīgot, nepiesārņot Latviju un atsārņot savas dvēseles!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Dokumenta numurs 4688.

1.priekšlikums, ko iesniedza finansu ministrs Bērziņa kungs par vienreizēja pabalsta izsniegšanu Ministru kabineta noteiktā kārtībā, ir faktiski iestrādāts komisijas 2.priekšlikumā — par kompensācijas izmaksu, bet papildus likumā noteiktām kompensācijām un pabalstiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Kiršteins. Līdz ar to lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Dokumenta nr. 4689.

1.priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Tieši tas pats, kas iepriekšējā gadījumā, iestrādāts 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikumu — ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 5.priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Kiršteins. 6.priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

A.Kiršteins. Lūdzu atbalstīt kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Dokumenta nr. 4701. 1.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 2. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums — iestrādāts 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. Aicinu nobalsot kopumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4725.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un arī 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuri ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 3. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums — komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir arī atbalstīts 4. un 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam apskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Atvainojos! Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 4726. Tātad 1.priekšlikums. To ir iesniedzis iekšlietu ministrs, kurš ierosina izslēgt 3. panta 6.punktu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 2. priekšlikums — deputāts Freimanis, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Tā. Es runāju pagājušoreiz, kad bija otrajā lasījumā. Un, iespējams, īsumā atkārtošu būtību. Tātad, liekas, ir viena liela nejēdzība, ka cilvēki, kuri, saņemot izdienas pensiju, pirms tam ir cītīgi strādājuši un arī pēc tam cītīgi strādā un maksā nodokļus, ka viņi par to tiek sodīti, jo tie, kas tālāk nestrādā, saņem pilnu izdienas pensiju, bet, ja viņi strādā un iemaksā sociālo nodokli un aiziet vecuma pensijā, tad viņiem tiek samazināta izdienas pensija.

Es pilnīgi saprotu, pagājušajā reizē Jurdža kungs teica, ka mans priekšlikums noraidīts tāpēc, ka tur nav ietverti gadi, kuri ir strādāti pirms izdienas pensijas, tātad pirms darba iekšlietu sistēmā. Nu šoreiz es palaboju priekšlikumu un piedāvāju ieskaitīt visus gadus, izņemot tos, par kuriem ir aprēķināta izdienas pensija. Bet izrādās, ka tas nav bijis īstais arguments, lai pagājušajā reizē to noraidītu, jo šis priekšlikums ir noraidīts arī šoreiz. Īstais iemesls acīmredzot ir tas, ka Jurdžs dienesta laikā, kamēr viņš bija ministrs, policisti viņam bija tā sariebuši, ka viņš būtu ar mieru visiem pat noņemt izdienas pensiju. Un jāsaka, ka man nav ne radu, ne draugu policijā, un arī zināma daļa ir sariebusi tā, ka liekas, ka viņi aiz savas bezdarbības viena daļa nav pelnījuši ne pensiju, pat ne algu. Bet tajā pat laikā ir vesela, es domāju — lielākā daļa, kuri cītīgi ir strādājuši, strādādami par policistiem, un viņi nevar būt mierīgi arī pēc izdienas pensijas saņemšanas, un viņi strādās arī pēc tam godīgi un cītīgi, un viņi ir pelnījuši, lai kaut kā savu dzīvi nodrošinātu labāku vecumdienās nekā tie, kas ir loderējuši. Tātad mēs, noraidot šo priekšlikumu, sodām nevis tos, kas ir loderīgi bijuši savā dzīves laikā, bet tos, kas ir cītīgi un godīgi strādājuši gan tajā laikā, kamēr iekšlietu sistēmā, gan pēc tam. Pie tam šis priekšlikums neaizskar nevienu pārējo pensionāru intereses, jo vecuma pensiju maksā no sociālā budžeta un izdienas pensiju no valsts budžeta. Un jāsaka, ka tad, kad bija priekšlikums par to, ka netaisnīgo normu labot tātad par to, ka cilvēki, kas no 1996.gada līdz 2000.gadam ir iemaksājuši lielas iemaksas un saņem lielas nepelnītas pensijas un uz tā rēķina iztukšo pensiju fondu, no kā cieš pārējie cilvēki, tad šo priekšlikumu toreiz noraidīja. Un tie, kas arī šoreiz noraidīja, tas noraidījums ir pilnīgi neloģisks. Tādēļ varbūt ka jums tapis labs prāts pēc pārtraukuma, un iepriecināt uz Jāņiem arī policijas darbiniekus, kuri centīgi strādājuši un tomēr šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie kolēģi! Ilgi domāju, vai nākt un savam partijas biedram kaut ko iebilst vai ne. Bet acīmredzot man ir jānāk un jāskaidro šī situācija. Jo tā jau nu gluži nav, ka cilvēks, kurš saņem izdienas pensiju, pēc tam čakli strādā, un tad, kad viņam izpildās pilnais pensijas vecums, tiek absolūti Latvijā apbižots. Nu nepavisam tā nav! Tādēļ, ka likums “Par valsts pensijām” nosaka, ka tajā brīdī, kad cilvēks sasniedz pilno pensijas vecumu, viņa pensiju aprēķina pēc visa kopējā sociālās apdrošināšanas stāža, tas ir, kopējā darba stāža, un ņemot vērā viņa ieguldījumu un iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā. Un nu nestāstiet gan, ka policijas darbinieks, kurš ļoti čakli strādā, saņem izdienas pensiju, pēc tam čakli strādājis un tiek apbižots. Tā tas nav. Rēķiniet, pēc kuras formulas gribat. Lieta gan šeit ir nedaudz citāda, un tas ir izmaksas avots. Ja ir izdienas pensija, lūk, šiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem top maksāta no Iekšlietu ministrijas budžeta, tad tad, kad piešķir šo kopējo vecuma pensiju, tā tiek maksāta no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Un, manuprāt, pēc tā, kā tas tiek pensionēšanā regulēts Latvijā, tas ir tikai pareizi. Tātad atvainojiet, kolēģi, bet, manuprāt, mans kolēģis deputāts Gunārs Freimanis šo pensionēšanas sistēmu Latvijā ne sevišķi pareizi ir izpratis. Un tādēļ arī Sociālo un darba lietu komisija vienprātīgi, šo priekšlikumu izskatot jau atkārtoti, otro reizi, tomēr noraidīja.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis, otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Es varbūt kaut ko nesapratu, bet es neteikšu, ka tā ir partijas biedru vaina.

Nākamais priekšlikums. Burtiski, kas te ir rakstīts. Pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas darbinieka izdienas pensiju samazina apmēram par piešķirtās vecuma pensijas apmēru. Tātad, ja viņam piešķir vecuma pensiju, viņam tiek samazināts. Bet tie, kas nav strādājuši un vecuma pensija nav lielāka, viņam izdienas pensija paliek pilnā apjomā. Šeit samazina. Kopējais pensijā saņemtais paliek tā pati izdienas pensija. Kopējais paliek, jo no izdienas pensijas samazina vecuma pensiju, bet kopējais paliek tas pats.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs. Cienījamie kolēģi! Es domāju, kādreiz padomju laikos bija teiciens, ka tie ir klaji meli un propaganda, un es domāju, ka gan es mīlu policistus, gan policisti arī ciena mani. Un tieši šis priekšlikums izslēgs no policistu pensijas kaut kur 10 gadus. Tā kā Freimaņa kungs arī izteicās, ka viņš nesaprot, tad es domāju, ka vienkārši mēs nevaram atbalstīt, jo tās ir cita likuma normas, un es saprotu, ka Freimaņa kungs nav ne politiķis, ne ugunsdzēsējs, ne cietuma darbinieks, ne robežsargs, un viņš arī nav sociālais darbinieks.

Tā ka es domāju, ka komisija pareizi ir nolēmusi, ka neatbalstīs šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 12, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Jurdžs. 3. priekšlikums — deputāta Freimaņa. Šis priekšlikums ir saistīts un arī nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 4.priekšlikums — iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, un šis priekšlikums saskan ar šo likumu, ar likumu par valsts pensijām, un atļauj tā saucamo pensiju eksportu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 5.priekšlikums — iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. Redakcionālais precizējums pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais— likumprojekts “Par 1980. gada 10. oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otro protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Saņemts viens Ārlietu komisijas — atbildīgās komisijas tātad — priekšlikums redakcionāli precizēt grozījumu tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 1. septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība”.

Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Viens atbildīgās komisijas priekšlikums redakcionāli precizē grozījumu tekstu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies, iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Saņemts viens priekšlikums, kas precizē likumprojekta 2.pantu, ārlietu ministra priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Aicinu atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumu galīgajam lasījumam nav. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Kā redzam, priekšlikumi nav saņemti otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamie kolēģi! Pirmajam lasījumam tiek piedāvāts valdības iesniegtais likumprojekts “Par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Šis likumprojekts ir komplektā ar nākamo likumprojektu, tātad likumu par sociālajiem pabalstiem, un tā uzdevums ir sakārtot situāciju sociālās palīdzības sniegšanā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta virzību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Mauliņš. Lūdzu.

Z.Mauliņš (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālās palīdzības jomu Latvijā patlaban regulē likums “Par sociālo palīdzību”, kas tika pieņemts 1995.gadā un atspoguļo tā laika priekšstatu par Latvijai jaunu nozari — sociālo palīdzību. Šī nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, un esošais likums neatspoguļo daudzus būtiskus jautājumus, kuru reglamentēšana likumdošanā ir nepieciešama. Uz šā likuma bāzes sagatavoti divi jauni likumprojekti. Viens — par valsts sociālajiem pabalstiem, otrs — par materiālo atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem un tādiem sociālajiem pakalpojumiem kā sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija un sociālais darbs.

Likumprojekts par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei nodala sociālo palīdzību kā materiālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem krīzes situācijā no tādiem sociālajiem pakalpojumiem kā sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija un sociālais darbs, kas noteiktās dzīves situācijās var būt nepieciešami jebkuram cilvēkam neatkarīgi no viņa materiālā stāvokļa. Sadaļa “Par sociālo palīdzību” likumprojektā veidota, balstoties uz koncepciju par garantētā minimālā pabalsta ieviešanu pašvaldībās. Šo koncepciju Saeima jau būtībā ir vērtējusi divos lasījumos, izskatot grozījumus spēkā esošajā likumā “Par sociālo palīdzību”. Likumā noteikti vispārīgie principi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā un apmaksā, atstājot pašvaldībām iespēju izvēlēties efektīvākās un klientu vajadzībām atbilstošākās pakalpojumu formas. Likumā tiek formulēts, ka sociālie pakalpojumi sniedzami, pamatojoties uz speciālista izvērtējumu, un tie nodrošināmi klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, nodrošināma aprūpe institūcijās. Lai veidotu tādu pakalpojumu finansēšanas modeli, kas veicina pakalpojumu attīstību dzīvesvietās, paredzēts pakāpeniski visas sociālās aprūpes institūcijas, kas līdz šim bija valsts pārziņā, nodot pašvaldībām, jo līdz šim pašvaldības bija ieinteresētas nosūtīt cilvēkus uz valsts finansētajām veselības aprūpes iestādēm.

Likumprojektā iekļautas normas, kas nodrošinātu klientiem tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem, precizētas klientu tiesības, vienlaikus uzsverot arī pienākumus, paredzēts veidot Kvalitātes kontroles inspekciju. Un netiek veidota jauna iestāde, bet reorganizējot divas esošās ministrijas iestādes. Likumprojektā precīzāk noteikta pašvaldību sociālo dienestu loma un kompetence sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī noteiktas izglītības prasības un profesionālās darbības galvenie uzdevumi sociālā darba speciālistiem.

Gribu atzīmēt, ka likumprojekts būtiski nepaplašina pašvaldību funkcijas, bet tikai tās precizē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es nebūtu uzstājies, ja nebūtu jānoklausās Labklājības ministrijas aģitbrigādes uzstāšanās. Ja mēs paņemam šo likumprojektu un paskatāmies aizmugurē, tad mēs varam uzrakstīt, ka tas ir aizejošās valdības labu nodomu protokols. Mēs palasām to, ka likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Cienījamais kungs! Iespējams, jūs tanī laikā nebūsiet ne Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, un jūsu vārds varbūt būs tikai atstāts annālēs, ka tāda persona ir bijusi.

Tāpat arī, protams, ir patīkami, ka Andris Bērziņš beidzot varonīgi pateicis, ka 2004.gada 1.janvārī bērnu pabalsts Latvijā būs 6 lati. Patiešām, tas ir patīkami, ka aizejošā valdība paziņo, ka nākamām valdībām pēc veseliem gandrīz diviem gadiem būs 6 lati. Es ceru, ka tā jaunā valdība daudz ātrāk pārskatīs šo likumu, ko mēs ar lielām pūlēm pieņemsim šajā Saeimā. Es domāju, ka nākamā Saeima atradīs vairāk līdzekļu gan bērnu pabalstiem, gan šīm problēmām. Jo patiešām “Latvijas ceļš” nekad nav sevišķi rūpējies par Latvijas sabiedrības attīstību, arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aiz nacionāli patriotiskiem saukļiem vienmēr ir aizmirsusi sabiedrības attīstību. Bieži vien liekas, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar “Latvijas ceļu” vairāk uztrauc jautājums par to, kā cīnīties ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, nevis risināt jautājumu, lai palielinātu, tajā skaitā arī pamatnācijas, cilvēku skaitu.

Protams, var uztaisīt logo ar trim maziem bērniem, tikai nav zināms, vai bērnus var uzturēt par 6 latiem. Pagaidām vismaz līdz 2004.gadam var uzturēt par 4 latiem 50 santīmiem. Padomju laikā bija, Leiškalna kungs neatļaus man samānīties, 4,50 maksāja rubļos, tas ir kaut kas cits. Tātad mēs esam bērnu vērtību novērtējuši padomju laika izstrādājuma vērtībā. Protams, es saprotu, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvi tagad atkal klaigā, un futbola mačs vēl, iespējams, nav sācies. Nevajag satraukties, un it sevišķi priekš jūsu frakcijas Krievijas izlase nespēlē. Tā ka nevajadzētu. Vajadzētu varbūt parunāt par sociālām problēmām. Bet šo diskusiju izraisīja jūsu ministrijas parlamentārā sekretāra uzstāšanās. Ja jau ciniski runā, tad nevajag ņirgāties un vienkārši stāstīt Latvijas tautai un Saeimai bada stāstus. Un man vienkārši ir kauns par ministrijas parlamentāro sekretāru.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Aija Barča vēlas runāt debatēs? Lūdzu!

A.Barča (LSDSP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arīdzan es nebūtu nākusi šeit tribīnē, ja nebūtu noklausījusies Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, dziļā cieņā, Mauliņa kungs, jūsu teiktos ļoti pozitīvos vārdus. Man gribētos, lai kolēģi ļoti labi saprot, ka šos divus ļoti nopietnos likumus mēs gaidījām vairāk nekā divus gadus. Vairākkārt Sociālo un darba lietu komisija sarakstījās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņa kungu un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt šos likumprojektus Saeimā. Kaut gan visa Latvija un visi sociālie darbinieki un klienti pamatā jau bija sen informēti, ka likumi jau sen, sen, sen ir izstrādāti. Tikai šodien mēs par tiem varam runāt pirmajā lasījumā. Atklāti teikšu, kolēģi, likums ir izstrādāts, bet izstrādāts, manuprāt, stipri viduvēji. Jo, ja mēs šeit lasām tādas interesantas lietas, ka, lūk, tiesības veikt sociālo rehabilitāciju, organizēt vai sniegt sociālo aprūpi un sociālo palīdzību ir personām, kuras ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tātad runa ir par koledžu Latvijā. Nu parādiet un pastāstiet, kur Latvijā ir kāda koledža, kura sagatavo sociālos darbiniekus, kuri varēs šajā līmenī kārtīgi strādāt. Un tepat, nu, ne tālā nākotnē būs 2005.gads, kā paredzēts pārejas noteikumos, kad mums vajadzēs pārējos darbiniekus, sociālos darbiniekus, no darba atbrīvot. Tātad no 2003.gada jau faktiski vēl ne iestrādes, ne programmu, nekā nav, līdz 2005.gadam 1.janvārim šie darbinieki būs sagatavoti. Un tā es varētu atgādināt un runāt arī par vairākiem šī likuma pantiem. Bet laika diemžēl nav.

Varbūt arī tikai vēl viena lieta. Likumā ir interesants 10.pants, kur rakstīts “Pašvaldību sociālais dienests”. Un izrādās, ka pašvaldības ir tiesīgas, uz priekšu būs tiesīgas šos sociālos dienestus izveidot tikai tad, ja pašvaldībā ir 5000 un vairāk iedzīvotāju. Bet, ja šo 5000 nav, ja ir 4000 vai 4500 vai vēl nedaudz mazāk, tādā gadījumā viss šis darbs ir jāveic vietējai pašvaldības domei vai padomei. Nu, es nezinu, man šķiet, ka arī šajā jautājumā Labklājības ministrijas atbildīgie ierēdņi diez vai labi orientējas Latvijas pašvaldību skaitliskajā sastāvā.

Aicinot balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, es ļoti nopietni aicinu kolēģus gan no pozīcijas, gan opozīcijas, gan arīdzan Labklājības ministriju vēlreiz saspringt un otrajam, trešajam lasījumam iesniegt ļoti nopietnus priekšlikumus. Šodien ar šādiem priekšlikumiem Saeimu jau ir pagodinājusi Latvijas neredzīgo biedrība, Latvijas nedzirdīgo biedrība un atsūtījuši savus priekšlikumus likumprojektā “Par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Es ļoti ceru arī uz pārējo Latvijas nevalstisko invalīdu organizāciju, pensionāru organizāciju un visas Latvijas sabiedrības atbalstu šī likumprojekta izstrādē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? (Starpsauciens no zāles: “1.augusts”.) 1.augusts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Valsts sociālo pabalstu likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Valsts sociālo pabalstu likums”. Gluži tāda pati vēsture kā iepriekš manis runātajam likumprojektam. Jautājumā par valsts sociālo pabalstu lietām arīdzan Labklājības ministrija ir strādājusi ilgu un garu laiku, bet diskusijās Sociālo un darba lietu komisijā atbildīgajiem Labklājības ministrijas pārstāvjiem tika uzdoti ļoti daudzi un dažādi jautājumi, diemžēl ne uz visiem saņēmām konkrētas un pietiekami kompetentas atbildes.

Tātad jautājums pamatā ir par to, kas notiks tālāk ar atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, un Labklājības ministrija, manuprāt, ne sevišķi nopietni to pārdomājot, ir ielikusi šajā likumā tādu normu, ka labais darbs, ko mēs veicām šīs 7. Saeimas laikā, ka par aizbildņu pienākumu pildīšanu tagad samaksāts tiek šiem pirmās pakāpes radiniekiem, un ļoti daudzus bērnus pie sevis audzina vecmāmiņas, viņu vecākie brāļi un vecākās māsas, un viņi netiek nodoti šajās audzināšanas iestādēs, kuras mēs saucam par bērnu namiem, tad uz priekšu Labklājības ministrija šādu apmaksu aizbildņiem, atlīdzību par aizbildņu pienākumu pildīšanu nav vairs paredzējusi un aicina nepiešķirt taisnās līnijas radiniekiem.

Tātad viens mīnuss jautājumā par to, ko mēs esam labu paveikuši 7. Saeimā.

Runa ir arī par to, ka sarežģītāka būs situācija, lai saņemtu pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, un mums vēl joprojām tiek stāstīts par to, ka tas ir ļoti sarežģīti, ka vajag šo sistēmu pārskatīt, ka invalīdu jautājums ir ļoti būtisks, un tad mums liek atcerēties 1992. gadu, šo pirmo likumu par invalīdu medicīnisko un sociālo palīdzību, diez kāpēc aizmirstot tos varonīgos solījumus jautājumā par to brīdi, kad Latvijā tikai akceptēta koncepcija — vienādas iespējas visiem, un tālāk darbs pie šiem likumiem netika turpināts.

Kolēģi! Ir ļoti daudz jautājumu, kurus vajadzētu vēl labot šajā likumā par valsts pabalstiem. Ļoti daudz jautājumu ir diskutējami, tādēļ es šodien, runājot Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajam lasījumam, bet ļoti nopietni strādāt ar priekšlikumiem, tos pārdomāt un līdz 1. augustam, ja jūs tā akceptēsiet, iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai, lai mēs varētu septembrī un vēlākais oktobra mēnesī šo likumu pieņemt tomēr 7. Saeimas sasaukuma laikā, jo esam pietiekami iestrādājušies gan Sociālo un darbu lietu komisijā, gan arī cilvēki, kuri atbildīgi par sociālajiem jautājumiem, ir visās frakcijās, un es domāju, tā būtu mūsu goda lieta šos divus lielos likumus novest līdz galam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts sociālo pabalstu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Barča. 1. augusts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1121. Tā kā otrajā lasījumā nav ienākuši nekādi priekšlikumi, ir priekšlikums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Bērziņš. 1. augusts.

Sēdes vadītājs. 1. augusts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Darba strīdu likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu — reģistrācijas numurs 1154.

1. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 2. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 3. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 4. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 5. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

A.Bērziņš. Deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Balsojam par 6. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 6, atturas — 57. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Bērziņš. Paldies! 7. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 8.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 9.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 10.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 11.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 12.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums — daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 13.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Bērziņš. 14.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 15.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 16.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 17.priekšlikums — Labklājības ministrijas Požarnova kunga priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 18. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 19. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 20. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 21. — labklājības ministra Požarnova kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 22.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 23. priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 24.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 25.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 26.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 27. priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 28. priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Bērziņš. 29.priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 30. priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 31.priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 32. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 33. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 34.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 35. priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 36.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 37.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 38.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Bērziņš. 39.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 40. priekšlikums

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret— nav, atturas — 3. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu.

A.Bērziņš. 40. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 41. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 42. priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 43.priekšlikums— Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 44. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 45. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 46.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 47.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 48. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 49.— deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 50.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 51.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Bērziņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1. augusts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Publisko institūciju likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēl 2000.gada beigās ir sagatavojusi šo likumprojektu “Publisko institūciju likums”. Bet, ņemot vērā to, ka komisija strādāja pie diviem citiem likumiem, kas ar šo ir saistīts, un proti, darba ar tiem diviem likumiem rezultātā mēs esam pieņēmuši Saeimā “Valsts pārvaldes iekārtas likumu”, tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija redzot, ka tas darbs ir pabeigts, un redzot, ka šis Publisko institūciju likums vēl savu aktualitāti ir saglabājis, atturoties tikai vienam komisijas loceklim, lēma par to, ka Publisko institūciju likums būtu tālāk virzāms skatīšanai Saeimā, tādēļ es aicinu šo likumprojektu pagaidām atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Bunkšs. Šā gada 1.augusts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

Izskatām — likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis te ar likumu apstiprinātais līgums veidos pamatu savstarpējai sadarbībai muitas administrācijām starp abu valstu nacionālajām muitas administrācijām informācijas apmaiņas jomā — palīdzēs novērst starptautisko psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri valstu robežām, veicinās dažāda veida formalitāšu savstarpējas pārbaudes un šīs darbības precīzāku kontroli.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 2, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 1. septembris.

Nākamais — likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Latvijas pievienošanās šai konvencijai palīdzēs Latvijai iekļauties globālajā cīņā pret terorismu un palīdzēs arī juridisku dažādu konsultāciju attiecību veidošanai ar citām valstīm šā starptautiski nosodāmā nodarījuma apkarošanā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kurš atbalstu ir guvis arī Ārlietu komisijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 1.septembris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienojoties šai konvencijai ar šo likumprojektu, ko mēs izskatām, Latvijai atkritīs nepieciešamība legalizēt dažādus publiskos dokumentus, konkrēti dokumentus, ko izdevušas dažādas iestādes vai amatpersonas, administratīvos dokumentus, notariālos aktu oficiālus apliecinājumus un citus valsts dokumentus, kas Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, samazinās formalitātes sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas ir ratificējušas šo konvenciju.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas....

G.Krasts. 1. septembris bija.

Sēdes vadītājs. 1.septembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis ir tipveida līgums, kādu Latvija noslēgusi šobrīd jau ar 17 valstīm, atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu. Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Lai mazāk Leiškalna kungs kliedz, jo man ir uzmanīgi jāklausās, ko viņš kliedz no zāles, man ir grūtāk runāt. Cienījamie kolēģi! Man patīk mūsu ārlietu politika. Tagad mēs beidzot sagaidījām, kad Konrāds Kalējs nomira, un tad mēs beidzot arī virzām šo likumprojektu un sadarbību.

Patiešām, mēs ilgstoši diskutējām agrāk par šī lēmuma pieņemšanu, pēc tam veiksmīgi nobāzām, un tagad, kad kā rezultātā mums bija jāpieņem šis likumprojekts, diemžēl man ir patiešām jāizsaka nožēla, ka mums šī politika, ārlietu politika bieži vien ir vairāk pakārtota starptautiskām institūcijām nekā savam veselajam saprātam. Patīkami vismaz, ka tagad pieņemsim, bet nu diemžēl nevajadzētu vienmēr to risināt kaut kādu starptautisku institūciju ietekmē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Krasts. Gaidīsim priekšlikumus, ja tādi būs. Bet, kā jau es teicu, šis ir tipveida līgums, kādu ir 17, bet katrs līgums ir rūpīgi jāizstudē, pirms mēs to varam virzīt uz priekšu, Lujāna kungs. Steiga starptautiskajās attiecībās neko labu nenes. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15.septembris.

Sēdes vadītājs. 15.septembris.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, novēlot jums priecīgus Līgo svētkus, es informēju jūs, ka rīt Saeimas Prezidijs lems par ārkārtas sesijas sasaukšanu 27.jūnijā pulksten 9.00.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns (Starpsauciens: “Ir!”), Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Andris Šķēle, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Pēc 2002.gada 19. un 20.jūnija sēdes

— “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. (Reģ.nr.686) (Dok.nr.4658) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1089) (Dok.nr.4661) Balsojums: 82 par, 1 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. (Reģ.nr.839) (Dok.nr.4668) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1069) (Dok.nr.4673) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1070) (Dok.nr.4674) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.1233) (Dok.nr.4690) Balsojums: 77 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1040) (Dok.nr.4691) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1065) (Dok.nr.4695) Balsojums: 75 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.1076) (Dok.nr.4698) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. (Reģ.nr.1180) (Dok.nr.4700) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1140) (Dok.nr.4688) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.969) (Dok.nr.4689) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1176) (Dok.nr.4701) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. (Reģ.nr.1107) (Dok.nr.4704) Balsojums: 77 par, 0 pret 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. (Reģ.nr.1106) (Dok.nr.4705) Balsojums: 81 par, 0 pret 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.1171) (Dok.nr.4725) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ.nr.1231) (Dok.nr.4726) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”. (Reģ.nr.1287) (Dok.nr.4551; nr.4645) Balsojums par steidzamību: 77 par, 0 pret, 9 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 77 par, 0 pret, 4 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

“Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ.nr.1277) (Dok.nr.4506; nr.4506B) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1249) (Dok.nr.4403; nr.4706) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1240) (Dok.nr.4356; nr.4707) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”. (Reģ.nr.1227) (Dok.nr.4313; nr.4708) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.1250) (Dok.nr.4404; nr.4711) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. (Reģ.nr.1248) (Dok.nr.4396; nr.4712) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem”. (Reģ.nr.1245) (Dok.nr.4384; nr.4713) Balsojums: 68 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.1237) (Dok.nr.4338; nr.4718) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. (Reģ.nr.1257) (Dok.nr.4440; nr.4719) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.1130) (Dok.nr.3982; nr.4720) Balsojums: 73 par, 1 pret, 1 atturas.

 

— “Dzīvnieku barības aprites likums”. (Reģ.nr.1254) (Dok.nr.4410; nr.4667) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””. (Reģ.nr.1228) (Dok.nr.4314; nr.4709) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība””. (Reģ.nr.1229) (Dok.nr.4315; nr.4710) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Streiku likumā”. (Reģ.nr.1121) (Dok.nr.3953; nr.4684) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Darba strīdu likums”. (Reģ.nr.1154) (Dok.nr.4059; nr.4702) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. (Reģ.nr.1117) (Dok.nr.3930; nr.4636) Balsojums par steidzamību: 46 par, 0 pret, 34 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 68 par, 2 pret, 16 atturas.

— “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. (Reģ.nr.1317) (Dok.nr.4730; nr.4730A) Balsojums par steidzamību: 77 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 70 par, 0 pret, 2 atturas.

 

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.866) (Dok.nr.3011; nr.4644) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”. (Reģ.nr.1289) (Dok.nr.4555; nr.4659) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.874) (Dok.nr.3019; nr.4663) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Autortiesību likumā”. (Reģ.nr.1318) (Dok.nr.4731) Balsojums: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Izglītības inovācijas fonda likums”. (Reģ.nr.1284) (Dok.nr.4536; nr.4665) Balsojums: 65 par, 0 pret, 11 atturas.

— “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””. (Reģ.nr.1307) (Dok.nr.4653; nr.4677B) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. (Reģ.nr.1315) (Dok.nr.4727; nr.4727A) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. (Reģ.nr.1316) (Dok.nr.4728; nr.4728A) Balsojums: 59 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.1319) (Dok.nr.4734; nr.4734A) Balsojums: 65 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1320) (Dok.nr.4735; nr.4735A) Balsojums: 50 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. (Reģ.nr.1275) (Dok.nr.4504; nr.4679) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Valsts sociālo pabalstu likums”. (Reģ.nr.1276) (Dok.nr.4505; nr.4680) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Publisko institūciju likums”. (Reģ.nr.701) (Dok.nr.2319; nr.4703) Balsojums: 76 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.1286) (Dok.nr.4545; nr.4714) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. (Reģ.nr.1288) (Dok.nr.4554; nr.4715) Balsojums: 85 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. (Reģ.nr.1244) (Dok.nr.4383; nr.4716) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”. (Reģ.nr.627) (Dok.nr.2153; nr.4717) Balsojums: 83 par, 0 pret, 6 atturas.

 

— “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”. (Reģ.nr.1312) (Dok.nr.4694; nr.4694A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. (Reģ.nr.1313) (Dok.nr.4699; nr.4699A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. (Reģ.nr.1323) (Dok.nr.4738; nr.4738A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1324) (Dok.nr.4739; nr.4739A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Reģ.nr.1325) (Dok.nr.4743) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

 

— “Par Saeimas deputātes Jevgenijas Stalidzānes atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāva”. (Dok.nr.4692) Balsojums: 68 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par Saeimas deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāva”. (Dok.nr.4693) Balsojums: 68 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par Lilitas Bulinas apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4721) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Leona Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4722) Balsojums: 75 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Artūra Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4749) Balsojums: 78 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4750) Balsojums: 75 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4751) Balsojums: 77 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4752) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4753) Balsojums: 79 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4754) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā”. (Dok.nr.4683) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei”. (Dok.nr.4646) Balsojums: 65 par, 0 pret, 18 atturas.

 

— “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. (Dok.nr.4301; nr.4732) Balsojums: 87 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Repatriācijas likums”. (Reģ.nr.972) (Dok.nr.3391; nr.4652) Balsojums: 3 par, 29 pret, 37 atturas.

 

— “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”. (Dok.nr.4681) Balsojums: 28 par, 48 pret, 17 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1310) (Dok.nr.4685; nr.4685A) Balsojums: 33 par, 4 pret, 46 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ.nr.1311) (Dok.nr.4686; nr.4686A) Balsojums: 12 par, 24 pret, 42 atturas.

— “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi”. (Reģ.nr.1321) (Dok.nr.4736; nr.4736A) Balsojums: 28 par, 14 pret, 41 atturas.

— “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas aizsargu organizācijai”. (Reģ.nr.1322) (Dok.nr.4737; nr.4737A) Balsojums: 16 par, 13 pret, 34 atturas.

 

— “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu”. (Dok.nr.4647; nr.4647A) Balsojums: 31 par, 23 pret, 31 atturas.

Saeimas preses dienests

 

Pēc 2002.gada 19. un 20.jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Pats pirmais, kas nāk prātā, domājot par vakardienas un šodienas Saeimas sēdi, ir tas, ka Saeimai izdevās spert ne pārāk lielu, tomēr būtisku soli bērnu pabalstu maksāšanas palielināšanas virzienā. Šodien Saeima izmainīja esošo situāciju, kad par pirmo bērnu, kas piedzimis ģimenē pēc 1999.gada 1.janvāra, maksā 6 latus, bet par visiem pārējiem — 4 latus 25 santīmus. Turpmāk par pirmo 1994.gadā un vēlāk dzimušo bērnu jau ar šī gada 1.jūliju maksās 6 latus. Par tiem bērniem, kas dzimuši 1988.gadā un vēlāk, 6 latus maksās ar nākamā gada 1.janvāri, bet ar 2004.gada 1.janvāri 6 latus maksās jau visiem bērniem. Seši lati nav daudz, tomēr to bērnu skaits, par kuriem vecākiem maksās 6 latus, ir būtiski paplašinājies. Droši vien būs daudz un dažādu tulkojumu un interpretāciju, kurai pirmajai radās šī ideja — kādai no opozīcijas frakcijām vai kādai no pozīcijas frakcijām. Pirmo reizi šis priekšlikums radās opozīcijas pārstāves A.Barčas vadītajā Sociālo un darba lietu komisijā. Koalīcijas padome atrada par iespējamu šos maksājumus garantēt no valsts budžeta, jo budžets pildās tik labi, ka ar 1.jūliju šīs izmaiņas ir iespējams ieviest. Šis lēmums pierādīja vienu mūžsenu patiesību, ka patiesi svarīgas lietas Saeimā iespējams pieņemt, ja opozīcija un pozīcija sadarbojas.

Es gribētu savā un visu frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu, Ministru prezidenta un ministru vārdā apsveikt visus Jāņos un novēlēt priecīgu līgošanu. Māris Čaklais kādreiz rakstīja: “Arī dvēselei reiz gribas padzerties. Tad dvēsele pasauc miesu sāņus un saka: “Sadzersim!” Un tad ir Jāņi.”

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Saeima vakar un šodien strādājusi gana cītīgi, un tas ir pavisam dabiski pirmssvētku laikā, jo latvieši pirms Jāņiem sapoš savas sētas un steidz padarīt visus nepadarītos darbus. Arī Saeimas darba lauciņš būs sakopts pirms šīs sesijas slēgšanas.

Man gribētos atzīmēt kādu nelielu, tomēr ļoti nozīmīgu lietu, kas tika iedibināta, pieņemot grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, proti, Tautas partijas frakcija ar gandarījumu var atzīmēt, ka Saeima ir pieņēmusi mūsu deputātes H.Demakovas priekšlikumu, kas attiecas uz Zemessardzes veterāniem. Paredzēts izveidot apakšvienību, un spēcīgi vīri, veterāni netiks diskriminēti, jo viņi kā brīvprātīgie arī turpmāk varēs palīdzēt mūsu bruņotajiem spēkiem.

Man īpaši gribētos atzīmēt grozījumus likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām” un “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”. Likumi pilnveidoti, lielā mērā ierobežojot “melno kasu” iespējamību, jo tajos noteikts, ka pēc vai pirms katras politiskas reklāmas raidīšanas jānorāda, kura politiskā partija ir finansējusi šo reklāmu. Mūsuprāt, ļoti būtisks ir pienākums rūpīgi uzskaitīt reklāmas raidlaiku un par to samaksāto naudu.

Mēs pirms svētkiem tomēr nevaram lepoties tikai ar padarītajiem darbiem, jo šodien no darba kārtības tika izslēgti divi ļoti svarīgi jautājumi — grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” un grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, un ne jau tādēļ, ka tie būtu nenozīmīgi vai neaktuāli, bet gan tādēļ, ka deputātu vairākums nespēja vienoties par tādiem lēmumiem, kas nesagrautu nodokļu un budžeta sistēmu.

Tautas partija ir apņēmības pilna darīt visu, lai šie likumi tomēr tiktu pieņemti pēc iespējas drīzāk kādā no ārkārtas sēdēm, kā arī nosargāt gan budžetu, gan nodokļu sistēmu.

Noslēgumā atļaujiet novēlēt jums priecīgus svētkus, saticību un laimi katrā ģimenē, priecīgu Līgo vakaru un jauku Jāņu dienu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Man jāizsaka nožēla, ka Saeima neatbalstīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas izstrādāto likumprojektu par darījumiem ar lauksaimniecības un mežu zemi, kas noteica, ka pirkt vai privatizēt zemi var tās personas, kuras nodzīvojušas Latvijā ne mazāk kā desmit gadus, vai arī uzņēmumi, kuri ir Latvijas nodokļu maksātāji ne mazāk kā 5 gadus. Tādā veidā mēs pasargātu Latviju no zemes izpārdošanas un saglabātu to Latvijas pilsoņiem.

Tika izdarīti grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, nosakot, ka personas, kuras dienējušas Latvijas policijā vai robežsardzē un kuras dienestu pārtraukušas sakarā ar Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā un tāpēc nesaņem izdienas pensijas, saņem īpašu piemaksu. Šo jautājumu sāka risināt bijušais iekšlietu ministrs R.Jurdžs. Gan Sociālo un darba lietu komisija, gan Saeima šos priekšlikumus atbalstīja.

Ļoti svarīgi un zināmā mērā savstarpēji saistīti jautājumi bija balsojums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, Saeimas lēmums par situāciju veselības aprūpē un grozījumi Civildienesta likumā. Šie jautājumi ir savstarpēji saistīti tāpēc, ka 1995.gadā Māra Gaiļa valdības laikā tika izveidota ierēdniecība, ar kuru šobrīd ir diezgan daudz problēmu. Tai būtu jāstrādā profesionāli, nodrošinot pārmantojamību valdības darbā. Diemžēl diezgan bieži rodas situācija, kad, izveidojoties zināmām ekonomiskajām saitēm, ministri nav tiesīgi neatkarīgi izlemt jautājumu. Diemžēl netika pieņemts grozījums Civildienesta likumā, kas nodrošinātu ierēdņu rotāciju. Tāpat netika pieņemts arī priekšlikums, kas paaugstinātu ierēdņu atbildību.

Saeima neizteica neuzticību Ministru prezidentam A.Bērziņam, jo daudzi ministri valdībā strādā veiksmīgi.

Nobeigumā es visiem gribētu novēlēt priecīgus Jāņus! Es ļoti ceru, ka šogad Jāņos nebūs tādu avāriju, kādas bija pirms trijiem gadiem.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienības frakcija izskatīšanai šajā divu dienu Saeimas plenārsēdē bija sagatavojusi vairākus grozījumus likumos. Viens bija saistīts ar akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem un motocikliem atkarībā no to vecuma un dzinēja tilpuma — jo lielāks dzinēja tilpums, jo šim nodoklim jābūt lielākam. Tādējādi bagātajiem cilvēkiem, kuriem ir ļoti dārgas automašīnas, akcīzes nodoklis tiktu palielināts un valsts budžets tiktu papildināts ar 3 līdz 4 miljoniem latu. Šo naudu savukārt varētu tērēt mazturīgo Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Taču parlamenta vairākums — valdošā koalīcija — šos priekšlikumus neatbalstīja.

Mēs bijām sagatavojuši arī priekšlikumus grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, kas paredzēja noteikt progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli — iedzīvotājiem, kuru mēneša ienākumi ir 80 latu un mazāk, nodoklis nebūtu jāmaksā. Tādējādi iedzīvotāju lielākā daļa reāli saņemtu vairāk. Bet tiem, kuri mēnesī saņem vairāk nekā 200 latus, būtu noteikts lielāks ienākumu nodoklis, nekā tas ir pašreiz. Tādējādi šiem iedzīvotājiem, kuru nav pārāk daudz, bet, salīdzinot ar citām valstīm, viņu skaits tomēr ir ievērojams, ienākumu nodoklis būtu nosakāms lielāks — nevis 25 lati, bet 43% liels nodoklis nosakāms tiem, kuru gada ienākums pārsniedz 9600 latus.

Gribu atzīmēt, ka ir pieņemts pozitīvs lēmums par bērnu pabalstiem, kas tiks paaugstināti jau no šī gada 1.jūlija. Varētu teikt, ka šis ir opozīcijas un pozīcijas savstarpējo attiecību skaidrošanas pozitīvs rezultāts četru gadu garumā. Esmu pārliecināts, ka tas tomēr skaidrojams ar 8.Saeimas vēlēšanu tuvošanos.

Pieņemot grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”, tomēr netika atbalstīts mūsu priekšlikums, kas nosaka, ka no 2002.gada 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 20 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, par otro bērnu ģimenē šis pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks. Tādējādi bērni netiktu dalīti pēc vecuma, un tie bērni, kuriem šis paaugstinātais pabalsts pienākas, to arī saņemtu.

Vēl gribu runāt par galīgajā lasījumā pieņemto likumu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”. Šis likums nenoliedzami saistīts ar to, ka nauda, ko politiskās partijas tērēs priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām, tiks uzskaitīta kā izdevumi, tādējādi būs lielākas kontroles iespējas par visiem partiju tēriņiem.

Sveicu visus Līgo svētkos un novēlu priecīgu līgošanu no Jāņiem līdz Pēteriem!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Noslēdzot 7.Saeimas pavasara sesijas darbu un ievērojot, ka līdz šī sasaukuma beigām ir atlikuši tikai četri mēneši, mēs uzskatījām par nepieciešamu vēlreiz izvērtēt jautājumu, kāpēc vairākās jomās nav redzamas un jūtamas, mūsuprāt, sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas. Tāpēc mēs vēlreiz gribējām izvērtēt šī Ministru kabineta darbu kopumā un Ministru prezidenta atbildību par to.

Mēs secinājām, ka tādās jomā kā cīņa ar ēnu ekonomiku, korupciju, jautājumu risināšana zemkopībā, iedzīvotāju nodrošināšana ar ārstniecības pakalpojumiem, autoceļu uzturēšana un reģionālā politika šī Ministru kabineta un premjerministra divu gadu darbības laikā pozitīvas pārmaiņas nav notikušas. Pēc mūsu iniciatīvas tika sauktas arī vairākas ārkārtas sēdes, taču redzams, ka praktiski viss palicis tikai nodomu protokolu līmenī un, iespējams, Ministru kabinets šo jautājumu risināšanu nodos tālāk jau 8.Saeimai. Zīmīgi, ka tieši šodien notiek mediķu streiks, jo arī viņi nav apmierināti. Bijušais labklājības ministrs Andrejs Požarnovs ir teicis, ka tieši premjerministrs viņam traucējot strādāt, jo pats gribot uzņemties politisko atbildību, tāpēc arī bijušais ministrs atbalstīja lēmuma projektu par Ministru prezidenta Andra Bērziņa demisijas pieprasīšanu. Jāatzīst, ka, ja pats nespēj palīdzēt, tad vismaz netraucē citiem strādāt.

Arī jautājumā par reģionālo politiku redzams, ka citi valsts reģioni savā attīstībā stipri atpaliek no centra — Rīgas, tādējādi likums par reģionālo politiku faktiski ir pretrunā ar Satversmi, tomēr tas politiķiem netraucē šo jautājumu atstāt nerisinātu.

Līdz ar to bija vēlreiz jāanalizē situācija un jādod iespēja valdībai atbildēt uz mūsu jautājumu, vai tā grib un vai var atlikušajā laikā risināt radušos situāciju valstī.

Konsultāciju gaitā mēs paši atradām atbildi uz savu jautājumu. Jā, arī dažas valdību veidojošās partijas radusies situācija neapmierina, bet tās tomēr uzskata, ka četru mēnešu termiņš ir nepietiekošs, lai situāciju radikāli mainītu. Mēs uz radikālām pārmaiņām neuzstājam, bet valdībai bija iespēja vairākās jomās iezīmēt virzienu, kas būtiski mainītu situāciju. Tāda bija mūsu piedāvājuma būtība.

Novēlu mūsu Jāņiem un Līgām labu laiku Līgo vakarā, lai mūs silda Jāņu ugunskurs un lai mums visiem būtu iespēja likt galdā gan alu, gan sieru!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Cienījamie kolēģi jau daudz ko ir pastāstījuši, bet es šo sesiju gribu noslēgt ar vārdiem — mēs saskaramies ar stagnāciju.

Mūsu frakcija arī vakar atbalstīja neuzticības izteikšanu Andra Bērziņa vadītajai valdībai. Diemžēl jāsaka, ka visi labie nodomi viņa darbā nav realizējušies. Atzīmēšu, ka pati valdība savu ministru darbību nekontrolē, un tā ir galvenā problēma. Atbildība par valdošās koalīcijas izdarībām jāuzņemas premjeram. Raksturīgākais ir pēdējā laika notikums ar Sporta spēļu atbalsta fondam piešķirto finansējumu no valsts budžeta par iekasēto tabakas akcīzes nodokli 700 000 latu apjomā. Šī nauda ļoti noderētu mūsu valsts depresīvajiem reģioniem, sociālo pabalstu izmaksām un vēl daudzām citām sfērām.

Šajās pirmssvētku dienās mēs beidzot uzzināsim, cik tad īsti maksā a/s “Latvijas kuģniecība”. Pēc Līgo svētkiem, 25.jūnijā, būs beigusies uzņēmuma izsole, un tad būs redzams, vai valsts budžetā par šo procesu būs ieskaitīta nauda, vai arī politiskās spēles ap “Latvijas kuģniecību” turpināsies.

Laikam arī jautājums par privatizācijas sertifikātu izmantošanu tiks atlikts līdz rudenim. Iespējams, ka valdošā koalīcija nolems, ka tos varēs izmantot līdz šī gada beigām.

Šodien diemžēl netika atbalstīta iniciatīva par to, ka valsts civildienestā ierēdņiem jābūt rotācijā, pretējā gadījumā rodas situācija, ka ierēdnis un valsts katrs dzīvo savu dzīvi, bet cilvēks, kura labā ierēdnim ir jāstrādā, nevar saņemt ne palīdzību, ne atbalstu, bet tikai ierēdņa ķengas vai kaut kādas nemotivētas prasības. Valdošā koalīcija šo jautājumu baidījās aizskart, lai situāciju nesaasinātu vēl vairāk.

Saeima šīs sesijas laikā ir kārtīgi strādājusi. Arī sesiju starplaikā — vasarā — ir gaidāmas vairākas ārkārtas sesijas. Strādās arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas privatizācijas un kontrabandas jautājumos. Esmu pārliecināts, ka darbs būs intensīvs un spraigs.

Novēlu visiem priecīgus, gaišus un jaukus Jāņus, bet pie stūres dzērumā nesēsties!

Saeimas preses dienests

 

Saeima nolemj:

Uzdot Ministru kabinetam:

1. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu Latvijas valstij iespējami izdevīgākus nosacījumus tiesvedības procesā starp a/s “Tilts Communications” un Latvijas valsti.

2. Līdz 2002.gada 17.jūnijam iesniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā informāciju par Latvijas puses līdzšinējām izmaksām tiesvedības procesā, tajā iesaistītajām amatpersonām un speciālistiem.

3. Sagatavot un apstiprināt jaunu telekomunikāciju sektorpolitiku, ņemot vērā paredzamās pārmaiņas Latvijas telekomunikāciju tirgū.

4. Informēt Eiropas Komisiju, ka kompāniju “Telia AB” un “Sonera Corporation” apvienošanās var radīt telekomunikāciju sakaru monopolu Eiropas Savienības kandidātvalstī Latvijā.

Saeima atzīst par nepieciešamu panākt valsts ietekmes nostiprināšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Lattelekom”, saglabājot 51 procentu SIA “Lattelekom” kapitāla daļu valsts īpašumā, lai nodrošinātu valsts daļas vērtības pieaugumu un panāktu, ka SIA “Lattelekom” īsteno Latvijas lauku rajonu sakaru modernizāciju.

Rīgā 2002.gada 13.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē atsaukusi deputātu Aināru Šleseru no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē atsaukusi deputāti Jevgeniju Stalidzāni no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Lilitu Bulinu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Leonu Baumani par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Artūru Freibergu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Mārīti Veseli par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Čarliju Šmitu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas tiesneša amata.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Dainu Balto par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē apstiprinājusi Brigitu Būmeisteri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē ar šā gada 7.jūliju atbrīvojusi Jolantu Vaguli no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.jūnija sēdē nolēmusi uzdot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izvērtēt likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un, ja nepieciešams, sagatavot likumu grozījumus.

Rīgā 2002.gada 20.jūnijā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

— informēja par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 8.sēdē apspriestajiem jautājumiem un pieņemto deklarāciju un rekomendācijām.

 

— tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Lejassaksijas federālās zemes Landtāga Pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas pārstāvjiem.

 

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” sagatavošanu 3.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” sagatavošanu 3.lasījumam;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Imigrācijas likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”.

 

— atlika likumprojekta “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu” izskatīšanu 2.lasījumam līdz papildu informācijas saņemšanai;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””;

— strādāja ar likumprojekta “Fizisko personu sākumdeklarēšanas likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

 

— sprieda par komisijas darbu sesiju starplaikā.

 

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” sagatavošanu 3.lasījumam;

— uzklausīja Eiropas Savienības PHARE projektu eksperta S.Bruna-Nilsena un Konkurences padomes pārstāvju informāciju par parlamentāro kontroli pār Eiropas Savienības likumdošanas ieviešanu Latvijas likumdošanā.

 

— atzina par noraidāmu deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar SIA “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications””.

Saeimas preses dienests