"Lietošanas pamācība pavisam jaunai Eiropai"

Eiro neapšaubāmi ir revolūcija visu cilvēku dzīvē. 2002.gadā savstarpēji saistīto 11 suverēno valstu nacionālās valūtas izzudīs par labu naudai, kas pagaidām nav ieguvusi patstāvīgu ietekmi.

Ekonomiskās, finansiālās un informācijas globalizācijas spiediena dēļ pasaule pārveidojas daudz straujāk nekā vecās Eiropas valstis, kas ir vāji iesaistījušās brīvās saistībās. Globalizācija izrādīsies nenovēršama. Taču vai tā ir pareiza? Un vai ar savu ekonomisko, finansiālo, sociālo un kultūras modeli tā neiegūs vienīgi amerikānisku tēlu? Par to jālemj pašiem eiropiešiem.

Karš Kosovā un tā traģiskās bēgļu ainas ir piešķīrušas eiropiešiem zināmu bezspēcības reputāciju kā politiskajai savienībai, kas nav spējīga nodrošināt aizsardzību savā kontinentā.

Austrumeiropas un Viduseiropas tautas demonstrē savu līdzdalību demokrātijā, mierā un uzplaukumā. Kas tām tiek piedāvāts pretī? Brīvās tirdzniecības zona, kas pazūd bezrobežu telpā? Variablās ģeometrijas Eiropa? Institūcijas, kas starptautisko līgumu ietvaros izlemj visu pasaulē, nerespektējot tautu brīvību?

Eiropa atrodas brasla vidū. Tā riskē sabrukt, ļaujoties atvaram, kas būtu tikpat nožēlojami, cik tās pašreizējā nespēja gūt panākumus.

Kādēļ veidot tādu Eiropu, kas nebūtu ne impērija, ne republika, ne valstu asociācija, ne arī federācija, bet gan suverēna republiku un monarhiju savienība?

No franču un pārējo Eiropas valstu vēlētājiem būs atkarīgs, vai Eiropa iegūs tādu formu, kas tiks atzīta referendumos. Tiks ievēlēta Eiropas Asambleja, kas nomainīs esošo Eiropas Parlamentu.

Francūži, tāpat kā visu pārējo Eiropas valstu pilsoņi, ievēlēs savus pārstāvjus vienotā Valstu palātā. Šīs palātas funkcijās būs atsevišķu valstu varas un interešu aizstāvība to dažādībā un to teritorijās.

Eiropieši ievēlēs Eiropas prezidentu, kas iemiesos sevī augstāko varu un uzstāsies tās vārdā. Tā Eiropas pilsoņi, arī francūži, nodrošinās savu pārstāvju demokrātisku kontroli visās atbildības jomās. Tas pats attieksies arī uz vāciešiem, itāliešiem, spāniešiem u.c.

Un tā izveidosies daudznacionāla un suverēna Eiropas tauta. Tiks atjaunots varas līdzsvars. Prezidents varēs atlaist Asambleju. Taču ne Valstu palāta. Savukārt konstitucionālā tiesa nodrošinās jauno institūciju harmonisku funkcionēšanu.

Prezidenta rīcībā būs ministri, kas reizē ar viņu būs atbildīgi par plašākām reģionu funkcijām: ārpolitiku, aizsardzību, drošību, finansēm, ekonomiku, imigrāciju. Ikvienā jomā katrs franču un citu Eiropas valstu pilsonis apzināsies Eiropas pienākumus un tiesības, kā arī savu valstu, monarhiju un republiku tiesības un pienākumus.

Valstu palāta un Konstitucionālā tiesa garantēs savu attiecīgo prerogatīvu ievērošanu.

Suverēna Eiropa neaprobežosies ar vēlētām vai juridiskām institūcijām. Lai radītu apstākļus savai identitātei, nepieciešams radīt savu tēlu un dvēseli. Arī robežas, lai aptvertu sava jaunā politiskā veidojuma robežas. Eiropas pilsonību un pilsonisku valsti, kas atstātu neskartas nacionālās pilsonības. Laicīgu režīmu, ievērojot individuālo reliģisko un kulta brīvību.

Viena problēma šķiet īpaši sarežģīta. Kur lai novelk Eiropas ģeogrāfiskās robežas, kas ļautu definēt kopēju kultūru, līdzdalības sajūtu un identiskas vērtības; indivīda priekšrocības pār grupu, ikvienam garantētu brīvību un drošību?

Ir tādi, kuri neatbalsta Turcijas iekļaušanu suverēnajā Eiropā. Raksta autori domā, ka ļoti nozīmīgs faktors ir Turcijas sekulārisms.

Neapšaubāmi tiek kritizēta Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas neiekļaušana šajās robežās.

Tiek izteikts vienkāršs priekšlikums: Eiropas pienākums ir miera un cilvēciskās cieņas ietvaros garantēt personības attīstību. To raksturo tiesību, brīvības, solidaritātes ievērošana pret nabadzīgajām valstīm; kultūru, valodas, sociālās organizācijas formu dažādības tiesību atzīšana; centieni veidot partnerattiecības ar citiem reģioniem (Krieviju, Vidusjūras valstīm, Āfriku, Āziju, Latīņameriku).

Visbeidzot — Eiropa kalpos civilizācijai, kā to pēdējā laikā demonstrējusi 14 ES valstu attieksme pret Austriju. Demokrātija un cilvēktiesības veido pamatu līdzdalībai Eiropā. Neatsakoties no saviem principiem.

"Le Monde"

Ali Magudi un Žeroms Mono