Kad lietderība pārbaudīta dzīvē

Par jaunā Komerclikuma darbības sākumu valstī

Vakar, 2. jūlijā, Uzņēmumu reģistrs (UR) rīkoja preses konferenci par Komerclikuma (KCL) reformas pirmā pusgada darbības rezultātiem. Tajā piedalījās UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis, UR galvenā valsts notāra vietnieks Jānis Endziņš, Ārvalstu investoru padomes juridisko jautājumu darba grupas vadītājs Edgars Līvmanis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis un UR sistēmu apkalpojošās SIA “Lursoft” prezidents Ainars Brūvelis.

Kopš šā gada 1. janvāra ir spēkā Komerclikums, sākot apjomīgu reformu uzņēmējdarbības tiesiskajā regulējumā un nodrošinot lielāku kreditoru un trešo personu aizsardzību. Komerclikuma reforma paredz daļēju uzņēmumu pārreģistrāciju no Uzņēmumu reģistra uz Komercreģistru, kā arī nosaka jaunu kārtību subjektu dibināšanai un reģistrācijai Komercreģistrā.

UR galvenais valsts notārs M. Gulbis sākumā informēja, ka UR viedoklis par Komerclikuma darbības sākumu ir pozitīvs un nav attaisnojušās savulaik vairākkārt izskanējušās bažas par Latvijas tautsaimniecības sagrāvi un ārvalstu investoru neieinteresētību investīciju ieguldīšanā. Gada sākumā gan bijusi jūtama zināma atturība reģistrācijas procesā, bet pēdējos mēnešos šie skaitļi ir ievērojami auguši un pietuvojušies iepriekšējo gadu vidējam rādītājam.

Pašlaik Komercreģistrā kopumā reģistrēti 1788 komersanti un 303 pārreģistrējušies no Uzņēmumu reģistra uz Komercreģistru— kopumā ieraksti par 2091 komersantu. Komercreģistrā reģistrētas arī 52 prokūras. Visvairāk — 76 procenti — reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Žurnālisti preses konferencē varēja uzskatāmi tabulās iepazīties ar pētījumu, kura izveidi koordinēja Zviedrijas patentu un reģistrācijas iestāde. Šie pētījumi par reģistrācijas procesu, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tika publiskoti Eiropas komercreģistru konferencē Norvēģijā šā gada 11. jūnijā. Latvijas vidējie rādītāji šajā jomā ir tuvu Eiropas standartiem.

Pie Komerclikuma darbības veiksmēm jāatzīmē: tiesiskais regulējums, veicot reorganizāciju, kas nodrošina kreditoru interešu aizsardzību; mazākumakcionāru aizstāvība; statūtu noformēšanas vienkāršošana; mantisko ieguldījumu novērtēšana, nepieļaujot neadekvātu mantu ieguldīšanu pamatkapitālā; nepieļauj iespēju padomes vai valdes locekli ievēlēt aizmuguriski, kā tas notika līdz šim, jo Komerclikums paredz valdes vai padomes kandidātam sniegt savu piekrišanu; Komercreģistra ierakstus publicē “Latvijas Vēstnesī”.

UR galvenā valsts notāra vietnieks J. Endziņš runāja par trim svarīgākajiem aspektiem: par reformas gaitu, par iespējām, ko dod KCL, un paša likuma kvalitāti. Ka sākums ir bijis veiksmīgs, par to jau liecina pēdējos mēnešos pieaugošais komersantu skaits. Uzņēmēji ir sapratuši, ka drošāk ir sadarboties ar tiem kolēģiem, kuri reģistrējušies Komercreģistrā. Tagad ir lielākas iespējas kreditoriem atgūt savus līdzekļus, mantu, jo to paredz likums. Runājot par KCL kvalitāti, J.Endziņš uzsvēra, ka vislabāk likuma lietderība atklājas, to pārbaudot dzīvē, jo tad izkristalizējas tā vājās un stiprās puses. Īsi sakot, likums ir jātestē, un nepilnības laika gaitā jānovērš. Taču priekšlikumi par iespējamiem grozījumiem jāizstrādā, visu rūpīgi pārdomājot. Piemēram, UR jau tagad izsaka savus ierosinājumus KCL par akciju sabiedrībām. Lieta tāda, ka ar grozījumiem KCL, kuri pieņemti 2002. gada 15. martā, svītrota 253. panta norma, kas paredzēja UR iesniegt akcionāru sarakstu akciju sabiedrībām. UR uzskata: jāveic grozījumi, paredzot, ka informācija par akciju sabiedrību akcionāriem — akcionāru saraksts — iesniedzams Komercreģistra iestādei vismaz reizi gadā. Komercreģistrā reģistrētas 20 akciju sabiedrības, no kurām piecas pārreģistrējušās no Uzņēmumu reģistra uz Komercreģistru. Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 1727 akciju sabiedrības, bet gada pārskatus UR iesniegušas 846.

Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Edgars Līvmanis atzinīgi vērtēja Komerclikuma darbības pirmā pusgada rezultātus, uzsverot, cik svarīgi uzņēmējiem un ārvalstu investoriem ir precīzi zināt spēles noteikumus. Notiek harmonizācija ar Eiropas standartiem. Ārvalstu investoru padome jau no likuma izstrādāšanas sākuma aktīvi iesaistījās šajā darbā, ierosinot savus priekšlikumus mazākumakcionāru interešu aizstāvībai. “Komerclikums bija nepieciešams, jo kopš deviņdesmito gadu sākuma jūtami mainījusies uzņēmējdarbības vide, ar laiku radās pretrunas likumu normās. Komerctiesību kodifikācija bija neizbēgama,” — tā atzina E. Līvmanis. Viņa ieskatā, KCL izstrādes sākumā bija izveidojies it kā informācijas vakuums, radās zināma neizpratne, dažādas baumas, taču pēc tam situācija uzlabojās, un tagad var teikt, ka investīciju klimats kļuvis saprotamāks un interesantāks, jo investori vēlas skaidrību. Protams, jāturpina dialogs ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ārvalstu investoru padomei arī ir savi ierosinājumi KCL pilnveidošanai, piemēram, tajā būtu jāiestrādā sadaļa par koncernu, kā arī jālīdzsvaro ieguldījumu veidi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis, kas šajā amatā esot trīsdesmit vienu dienu un nākot no praktizējošiem uzņēmējiem, uzreiz savas uzrunas sākumā uzsvēra: uzņēmēji jau kopš likumprojekta izstrādes sākuma nav vērsušies pret to, bet pauduši dažādus viedokļus. Viņš atzinīgi vērtēja UR kā valsts institūciju, kas daudz darījusi un dara reformas īstenošanā. To veicina arī KCL. Tirdzniecības kamerai ir nostādne, ka uzņēmējdarbības vide ir jāsakārto atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, blakus komerctiesībām jābūt arī komercpienākumiem. A. Lasmanis izteica gan savu personīgo, gan kameras viedokli, ka līdz nākamajai Saeimai nevajadzētu steigties ar KCL grozījumiem, jo tie ir rūpīgi apsverami. Šai atziņai pievienojās gan J. Endziņš, gan pārējie, jo steigā var nodarīt kaitējumu citām likuma normām vai terminoloģijai. Taču uz gada beigām izvētītos un apspriestos priekšlikumus, iespējams, jaunais parlaments varētu pieņemt.

Ļoti pozitīvi vērtējama UR un Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbība, rajonos un pilsētās rīkojot seminārus, skaidrojot Komerclikumu, tā dotās iespējas, uzklausot uzņēmēju domas.

SIA “Lursoft” prezidents Ainars Brūvelis savukārt informēja žurnālistus par tehniskajām iespējām internetā sekot līdzi UR reģistrā un tā nodaļās notiekošajiem reģistrācijas procesiem, iegūt vajadzīgās ziņas un par tuvākajām iecerēm.

Konferences nobeigumā žurnālisti saņēma atbildes uz jautājumiem, piemēram, vai tuvākajā nākotnē paredzamie grozījumi KCL neietekmēs tos uzņēmējus, kuri jau reģistrējušies Komercreģistrā, vai nenāksies atkal ko pārreģistrēt. UR vadītāji var nomierināt uzņēmējus, ka paredzamās izmaiņas neietekmēs reģistrācijas procesu, turklāt KCL pamatos atbilst ES likumdošanai šajā jomā, un UR centīsies stingri iestāties par šo stabilitāti.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore