Aizvakar, 2.jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Turpinājums.

Sākums “LV” 3.07.2002., Nr.99

Akceptēti “Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un maksāšanas kārtību”, kuri nosaka valsts nodevas likmi par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un nodevas maksāšanas kārtību.

Valsts nodevu maksā mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs un ievedējs par katru reģistrējamo mēslošanas līdzekli.

Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju ir šāda: ja kalendāra gadā apritē ir vairāk nekā 1000 t minerālmēslu jebkurā iepakojumā (vai vaļēji) vai vairāk nekā 100 t mikroelementu minerālmēslu, — 200 latu; ja kalendāra gadā apritē ir 50-1000 t minerālmēslu jebkurā iepakojumā vai 5-100 t mikroelementu minerālmēslu, — 100 latu; ja kalendāra gadā apritē ir mazāk nekā 50 t minerālmēslu jebkurā iepakojumā vai līdz 5 t mikroelementu minerālmēslu vai tehniski apstrādāto organisko, organominerālo mēslu, ražošanas blakusproduktu un kaļķošanas materiālu, — 50 latu.

Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa pārreģistrāciju ir šāda: ja kalendāra gadā apritē ir vairāk nekā 1000 t minerālmēslu jebkurā iepakojumā vai vairāk nekā 100 t mikroelementu minerālmēslu, — 100 latu; ja kalendāra gadā apritē ir 50-1000 t minerālmēslu jebkurā iepakojumā vai 5-100 t mikroelementu minerālmēslu, - 50 latu; ja kalendāra gadā apritē ir mazāk nekā 50 t minerālmēslu jebkurā iepakojumā vai līdz 5 t mikroelementu minerālmēslu, vai tehniski apstrādāto organisko, organominerālo mēslu, ražošanas blakusproduktu un kaļķošanas materiālu, — 25 lati.

Valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju persona maksā kredītiestādē par pieciem turpmākajiem kalendāra gadiem (līdz pārreģistrācijai) pēc tam, kad Valsts augu aizsardzības dienests pieņēmis lēmumu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju (vai pārreģistrāciju), un saņem darījumu apliecinošo dokumentu (kvīti).

Ja persona kalendāra gada laikā ieved mēslošanas līdzekļa daudzumu, kas pārsniedz to daudzumu, par kuru ir samaksāta valsts nodeva, persona atbilstošo valsts nodevas starpību saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu samaksā mēneša laikā pēc kalendāra gada beigām.

Darījumu apliecinošo dokumentu (kvīti) persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu”, kuri paredz apstiprināt līguma projektu un pilnvaro kultūras ministru parakstīt līgumu.

Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība vēlēdamās rūpīgi izstrādāt konkrētus pasākumus, lai nostiprinātu 1972. gada Konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību paustos principus un mērķus attiecībā uz noteiktiem genocīda upuru kultūras mantojuma objektiem, vienojās par sekojošo: katra puse veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu un saglabātu kultūras mantojumu, kas pieder visām tām nacionālajām, reliģiskajām vai etniskajām grupām, tai skaitā genocīda upuriem Otrā pasaules karā, kas dzīvo vai dzīvoja tās valsts teritorijā.

Noteikts, ka līgumā lietotais termins “kultūras mantojums” nozīmē piemiņas vietas, vēsturiski nozīmīgas vietas, pieminekļus, kapsētas un mirušo piemiņas vietas, kā arī arhīvu materiālus, kas ar minēto saistīti.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”, kuri nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs, augstākās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs.

Smagu traumu un saslimšanu gadījumā līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde, kā arī nelielu sadzīves traumu gadījumos, ja nav apdraudēta izglītojamā veselība un dzīvība, izglītojamajam pirmo palīdzību sniedz izglītības iestādē vai izglītības iestādes dibinātājs nodrošina pirmās palīdzības pieejamību ārstniecības iestādē.

Izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu, finansē no izglītības iestādes dibinātāja līdzekļiem.

Pirmo palīdzību izglītības iestādēs sniedz medicīnas kabinetā. Izglītības iestādes medicīnas kabinets atbilst sanitāri higiēniskajām prasībām, ir nodrošināts ar nepieciešamajām medicīniskajām ierīcēm, aprīkojumu un medikamentiem (noteikti noteikumu 1.pielikumā), kā arī ar iespēju izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Ja izglītības iestādē nav medicīnas kabineta un iestādes dibinātājs ir nodrošinājis pirmās palīdzības pieejamību ārpus izglītības iestādes, iestādē uz 100 izglītojamajiem jābūt vienai aptieciņai pirmās palīdzības sniegšanai (aptieciņas saturs noteikts 2.pielikumā).

Vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs pirmo palīdzību sniedz ārstniecības persona — pirmsskolas iestāžu un skolu māsa.

Ja izglītojamais saslimst, pirmsskolas iestāžu un skolu māsa atbrīvo viņu no mācību stundām, bet ne ilgāk kā uz vienu mācību dienu, lai izglītojamais apmeklētu primārās veselības aprūpes ārstu.

Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pirmsskolas iestāžu un skolu māsas vai citas sertificētas ārstniecības personas klātbūtni izglītības iestādes rīkotajos sporta un veselības veicināšanas ārpusstundu pasākumos. Izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pirmsskolas iestāžu un skolu māsu vai citu sertificētu ārstniecības personu organizē izglītības iestādes darbinieku mācības pirmās palīdzības sniegšanā.

Interešu izglītības iestādes vadītājs nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu izglītojamajam līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde.

Vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs pirmsskolas iestāžu un skolu māsa kopīgi ar izglītības iestādes vadītāju organizē: sanitāri higiēnisko normu ievērošanas kontroli; traumatisma cēloņu novēršanas kontroli; veselīga uztura iespējas; dienas režīma ievērošanu skolas internātā; metodisku palīdzību pedagogiem veselīga dzīvesveida un veselību veicinošu pasākumu popularizēšanā.

Vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs pirmsskolas iestāžu un skolu māsai ir šādi pienākumi: veikt izglītojamo profilaktiskās apskates — antropometriskos mērījumus, redzes un dzirdes pārbaudi, stājas traucējumu, arteriālā asinsspiediena un pulsa kontroli; veikt kašķa, pedikulozes pārbaudes un šo slimību profilaksi; reizi gadā izglītības iestādē vai sadarbībā ar teritoriālajām zobārstniecības iestādēm izglītojamajiem organizēt zobu profilaktisko apskati; veikt alkoholisma, smēķēšanas, narkomānijas un toksikomānijas, kā arī seksuāli transmisīvo slimību profilaksi; veikt dopinga profilaksi izglītības iestādēs, kas īsteno interešu izglītības programmas sportā; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dokumentēt sniegtos pakalpojumus un veiktās pārbaudes; veikt izglītojamo atlasi imunizācijai un informēt vecākus par plānoto vakcināciju.

Akceptēts likumprojekts “Par 1988.gada 10.marta Konvenciju par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu un tās 1988.gada 10.marta Protokolu par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu”.

Saskaņā ar ANO Drošības padomes 2001.gada 28.septembra rezolūciju Nr.1373, kura paredz plašu vēršanos pret terorismu, Latvijas kā jūras valsts pienākums ir pievienoties starptautiskajai konvencijai ar mērķi cīnīties pret nelikumīgām darbībām, kas vērstas pret kuģošanas drošību.

Likums ir nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties 1988.gada 10.marta Konvencijai par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu un tās 1988.gada 10.marta Protokolam par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu, lai vērstos pret terorismu visās tā izpausmēs.

Noteikts, ka Satiksmes ministrija koordinē Konvencijā un Protokolā paredzēto saistību izpildi.

Akceptēts likumprojekts “Par Papildprotokolu Eiropas līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu”.

Latvijas Republika ir pievienojusies Eiropas līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu, kam 2001.gada 8.novembrī Eiropas Padomes dalībvalstis pieņēmušas papildprotokolu, lai uzlabotu līguma praktisko piemērošanu.

Papildprotokols Eiropas līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu ir izstrādāts, lai uzlabotu līguma darbības efektivitāti, īpaši jautājumos, kas skar sadarbību starp dalībvalstu centrālajām institūcijām, sazināšanos starp juristiem un pieprasījuma iesniedzējiem, kā arī līguma piemērošanas efektivitāti centrālo institūciju darbībā. Protokolam var pievienoties tikai tās valstis, kas ir pievienojušās līgumam, bet savstarpējās palīdzības pienākums saskaņā ar šo Protokolu attiecas tikai uz Protokola dalībvalstīm. Atrunas ne pie viena no Protokola pantiem nav atļautas.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.222 “Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa””.

Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.222 “Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa” tiek regulēta atzīmes izdarīšana gadījumā, kad tiek piešķirta valsts pensija, taču ir vairāki izdienas pensiju veidi, kuru piešķiršanas gadījumā arī sakarā ar to jāizdara minētā atzīme. Noteikumos nepieciešams atsevišķi izdalīt katru institūciju, kura izdara atzīmi par izdienas pensijas piešķiršanu algas nodokļa grāmatiņā.

Grozījumi paredz noteikt, ka nodokļa maksātājam, kuram ir piešķirta pensija, grāmatiņā atzīmi par pensijas piešķiršanu, norādot datumu, ar kuru pensija piešķirta, izdara: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai likumam “Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”; Aizsardzības ministrija, ja piešķirta izdienas pensija atbilstoši Militārpersonu izdienas pensiju likumam; Iekšlietu ministrija, ja piešķirta izdienas pensija atbilstoši likumam “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”; Ģenerālprokuratūra, ja izdienas pensija piešķirta atbilstoši Prokuroru izdienas pensiju likumam.

Ja persona ir zaudējusi tiesības uz pensiju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra 15 dienu laikā no dienas, kad izbeigušās tiesības saņemt pensiju, grāmatiņā norāda datumu, ar kuru ir zaudētas tiesības uz konkrēto pensiju.

Nodokļa maksātājs, kuram pensija piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra un kurš pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt, grāmatiņu iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, kura ir piešķīrusi attiecīgo pensiju, vai darba devējam.

Akceptēti noteikumi “Cūku pārraudzības kārtība”. Pārraudzību veic ganāmpulkā, ja cūkas ir reģistrētas un apzīmētas normatīvajos aktos par dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

Noteikts, ka pārraudzību veic: persona, kura ir saņēmusi sertifikātu pārraudzības veikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, reģistrējusies kā individuālā darba veicējs vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar juridisko personu; attiecīgā ganāmpulka īpašnieks vai tā pilnvarota persona, ja attiecīgā persona ir beigusi pārraudzības kursus un saņēmusi pārraudzības apliecību. Pārraudzības gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” izdod iepriekšējā gada pārraudzības rezultātu apkopojumu.

Ciltsdokumentos par vaislas sivēnmātēm reģistrē šādus ražības datus: auglība — dzīvu dzimušo sivēnu skaits; nedzīvu dzimušo sivēnu skaits; dzīvotnespējīgo sivēnu skaits; anomālijas; pielikto vai atņemto sivēnu skaits; atšķirto sivēnu skaits un vecums. Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās ražības datus uzskaita saskaņā ar ciltsdarba programmu cūkkopībā.

Sertificētam pārraugam ir šādas tiesības un pienākumi: informēt dzīvnieku īpašnieku par pārkāpumiem pārraudzības darba organizēšanā; iesniegt Ciltsdarba valsts inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības darba organizēšanā; nodrošināt ražības datu reģistrēšanu triju dienu laikā; paaugstināt kvalifikāciju attiecīgos kursos un izglītojošos pasākumos.

Ganāmpulka īpašniekam ir šādas tiesības un pienākumi: organizēt pārraudzību; saņemt konsultācijas no sertificēta pārrauga par dzīvnieku pārraudzības organizēšanu; iesniegt Ciltsdarba valsts inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības darbā; reizi gadā sniegt centram pārraudzības informāciju; nodrošināt pārraudzību normatīvajos aktos par ciltsdokumentācijas kārtošanu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības īpašniekam — sniegt šajos noteikumos minēto pārraudzības informāciju šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai.

Akceptēti noteikumi “Par Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses, sadarbības līgumu”, kuri paredz apstiprināt sadarbības līgumu.

Līgums paredz noteikt, ka Latvijas Republikas valdība un Beļģijas franču kopiena īsteno sadarbību šādās Beļģijas franču kopienas kompetencē esošās jomās: sadarbība starp universitātēm un zinātnē; izglītība; kultūra; jaunatne un interešu izglītība; audiovizuālā joma (tai skaitā informācija); veselība (profilakse, veicināšana un izglītība); sociālās lietas (pirmsskolas bērni, sociālā palīdzība jaunatnei); sporta politika.

Līgums paredz noteikt, ka Latvijas Republikas valdība un Valonijas reģions īsteno sadarbību šādās Valonijas reģiona kompetencē esošās jomās: ekonomika (ekonomiskā attīstība — inovācijas — restrukturizācija — industriālā iniciatīva — ārējā tirdzniecība — dabas bagātību izmantošana — mazo un vidējo uzņēmumu darbības veicināšana); vide un ūdens politika; lauku atjaunošana un dabas saglabāšana; administratīvā decentralizācija un varas subordinācija (provinces un komūnas); zinātniskā un tehnoloģiskā pētniecība; lauksaimniecības politika; enerģētika; teritorijas labiekārtošana, tai skaitā vēstures un kultūras mantojuma saglabāšana; dzīvokļu saimniecība; tūrisms; profesionālā apmācība; nodarbinātība un sociālais progress; veselības aprūpe; sociālās lietas un invalīdu integrācija; sabiedrisko objektu celtniecība un transports; sports (infrastruktūras).

Sadarbība starp pusēm notiek šādās sfērās: informācijas apmaiņa; pieredzes un personu apmaiņa; savstarpēja specializācijas vai vasaras laika stažēšanās organizēšana, pētniecība, stipendiju piešķiršana, ievērojot Eiropas Savienībā spēkā esošo nediskriminācijas principu; vienošanos noslēgšana par iepriekšminētajiem jautājumiem; tieša dažādu institūciju (tirdzniecības kameru, universitāšu, uzņēmumu, asociāciju u.c.) sadarbība; kopīgu projektu izstrāde un īstenošana; savstarpēja tehnoloģiju un prasmju apmaiņa profesionāļu tikšanos, semināru, darbnīcu organizēšana ekspertu un projektu īstenotāju interesēs; pētījumu un ekspertīžu veikšana; decentralizētas sadarbības veicināšana; savstarpēja produktu un pakalpojumu veicināšana; partnerattiecības starp uzņēmumiem un kopuzņēmumu veidošana.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par abpusēju vīzu režīma atcelšanu”, kuri apstiprina līguma projektu.

Līgumu par abpusēju vīzu režīma atcelšanu ar Rumānijas valdību notu apmaiņas ceļā paredzēts noslēgt šī gada 5. un 6. jūlijā notiekošās NATO kandidātvalstu valdību vadītāju tikšanās laikā Rīgā kopā ar līgumu par personu atpakaļuzņemšanu (readmisijas līgumu). Līguma noslēgšana nepieciešama, lai paplašinātu Latvijas pilsoņiem pieejamo bezvīzu ceļošanas telpu un īstenotu Latvijas Republikas saistības, pārņemot Eiropas Savienības normas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam Indikatīvajam rīcības plānam Šengenas acquis prasību īstenošanai.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments