"Berlīnes ieskats Eiropas nākotnē"

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers nākamo piektdien grib runāt par Eiropas Savienības nākotni un pirmo reizi raksturot arī iespējamo Eiropas apvienošanas mērķi Vācijas sarkani zaļās valdības skatījumā.

Tādējādi ārlietu ministrs iezīmē pārmaiņas Berlīnes ārpolitikā, tāpat kā pagājušajā nedēļā rīkojušās arī vairākas citas ES valstis. Citādi nekā 1999. gada decembrī ir vēlamas plašas debates par galīgo ES izskatu un tās politiku: cik lielai suverenitātei beigās ES ir jāpaliek nacionālajām valstīm? Kāda suverenitātes daļa tām ir jāatdod ES Komisijai vai arī jādala ar partneriem? Līdz šim valdības, pārsvarā politisku iemeslu dēļ, lai eiroskeptiķiem būtu mazāk iemeslu uzbrukumiem, gandrīz visās dalībvalstīs ir izvairījušās no oficiālās atbildes.

Pēdējā ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās reizē Azoru salās beidzot sākās debates par mērķi. Acīmredzot dalībvalstis ir sapratušas, ka gaidāmā 12 jaunu dalībvalstu uzņemšana prasa principiālu mērķa noteikšanu — galīgo varas sadalījumu starp "Briseli" un nacionālajām galvaspilsētām. Tomēr ārlietu ministri arī atzīst, ka jaunais ES līgums, par kuru pašreiz notiek sarunas, Savienību tomēr pilnībā nesagatavo paplašināšanai uz austrumiem.

Francijas diplomāti pat ļāva nojaust, ka Parīze, vēlākais 2004. gadā, plāno galīgās ES līguma reformas. Pašreizējām reformām šī gada decembrī ir jāpārtop līgumā, kas pēc tam 18 mēnešos būs jāakceptē dalībvalstu parlamentos.

Azoru salās kļuva skaidrs, ka dalībvalstis jautājumā par Savienības nākotni dalās divās grupās: vienas vēlas iet tālāk par pašreizējo sadarbības un nacionālās suverenitātes nodošanas līmeni ES kompetencē. Pie tām pieder Beneluksa valstis, Vācija, Francija, Itālija, kā arī Spānija, Portugāle un Grieķija. Otrā pusē galvenokārt atrodas briti un skandināvi, kuri ir skeptiskāk noskaņoti pret ciešāku apvienošanos un nekādā gadījumā nav gatavi savas nacionālās valstis iekļaut Eiropas federatīvajā valstī.

Ja abas nometnes viena otru ilgāku laiku bloķēs, atkal varētu tikt atdzīvināts plāns izveidot "Eiropas kodolu". Arī tas ārlietu ministriem kļuva skaidrs Azoru salās.

Par reformām atbildīgais komisārs Barnjē brīdināja, ka neviens no šiem ceļiem nesola atrisinājumu. Un arī "Eiropas kodola" idejas izvirzītājs vācu ārpolitikas eksperts Karls Lamers cer uz skandināvu un britu izpratni: ir jādraud ar "Eiropas kodolu", lai attīstītu pietiekami spēcīgu spiedienu un lai beigās visi tomēr kādu gabalu pavirzītos uz priekšu.

"Die Welt"

Nikolauss Blome