LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Horvātijas Republikas valdība (turpmāk tekstā — “Līgumslēdzējas puses”);

Vēloties veicināt ciešāku ekonomisko sadarbību to starpā, ņemot vērā vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā;

Atzīstot, ka līgums par šādiem ieguldījumiem paredzēto režīmu veicinās privātā kapitāla plūsmu un Līgumslēdzēju pušu saimniecisko attīstību;

Apstiprinot, ka stabila ieguldījumu sistēma palielinās saimniecisko resursu efektīvu izmantošanu un uzlabos dzīves līmeni;

Apņēmušās noslēgt līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību;

Ir vienojušās par turpmāko:

1. pants

Definīcijas

Šajā līgumā:

1. Termins “ieguldījums” nozīmē visu veidu aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji iegulda otras Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar normatīviem aktiem un, cita starpā, taču ne tikai, ietver:

a) kustamu un nekustamu īpašumu, ieskaitot zemes īpašumu, kā arī visas citas lietu tiesības, piemēram, hipotēkas, aizturējuma un ķīlas tiesības, tiesības noteiktu laiku izmantot svešu īpašumu un līdzīgas tiesības;

b) akcijas, pajas, ķīlu zīmes un cita veida dalību uzņēmējsabiedrībās;

c) prasības par naudu un visa veida darbību, kam ir ekonomiska vērtība, ieskaitot visus aizdevumus, kas piešķirti ekonomiskas vērtības iegūšanai;

d) intelektuālā īpašuma tiesības, kā noteikts daudzpusējos līgumos, kas noslēgti Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas aizgādībā, ciktāl abas Līgumslēdzējas puses ir tajos iesaistītās puses, ieskaitot, taču ne tikai, autortiesības un blakustiesības, rūpnieciskā īpašuma tiesības, preču zīmes, patentus, rūpnieciskus dizainus un tehniskus procesus, augu šķirņu tiesības, nepatentētās praktiskās zināšanas (“know-how”), uzņēmējdarbības noslēpumus, tirdzniecības zīmes un uzņēmējsabiedrības prestižu;

e) tiesības iesaistīties saimnieciskās un tirdzniecības darbībās, ko nosaka ar likumu un izmantojot līgumu, ieskaitot koncesijas dabas resursu meklēšanai, apstrādei, iegūšanai vai izmantošanai.

Jebkuras izmaiņas aktīvu ieguldījumu vai atkārtota ieguldījuma formā neietekmē raksturu, kas tiem piemīt kā ieguldījumiem.

2. Termins “ieguldītājs” nozīmē visas fiziskas vai juridiskas personas, kas iegulda otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

a) attiecībā uz Latvijas Republiku:

i) “fiziska persona” ir pilsonis vai nepilsonis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

ii) “juridiska persona” ir jebkurš veidojums, kas ir nodibināts vai izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

b) attiecībā uz Horvātijas Republiku:

i) “fiziska persona” ir Horvātijas Republikas pilsonis saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

ii) “juridiska persona” ir veidojums, kas izveidota, reģistrēta vai citādi attiecīgi izveidota saskaņā ar Horvātijas normatīvajiem aktiem un kura atrodas, un kuras reālā uzņēmējdarbība tiek veikta Horvātijas teritorijā.

3. Termins “ienākumi” nozīmē ieņēmumus no ieguldījumiem un tie, cita starpā, taču ne tikai, ietver peļņu, dividendes, procentus, kapitāla peļņu, autora honorārus, maksājumus par patentu vai licenču izmantošanu un citas nodevas.

4. Termins “nekavējoties” nozīmē termiņu, kāds parasti ir vajadzīgs, lai izpildītu vajadzīgās formalitātes maksājumu pārvedumam. Minētais termiņš sākas dienā, kurā ir iesniegts pārveduma pieprasījums un nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.

5. Termins “brīvi konvertējama valūta” nozīmē visas valūtas, kuras Starptautiskais valūtas fonds periodiski nosaka kā brīvi izmantojamas saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda līguma pantiem un visiem to grozījumiem.

6. Termins “teritorija” nozīmē:

a) attiecībā uz Latvijas Republiku: Latvijas Republikas teritoriju, ieskaitot teritoriālos ūdeņus, kā arī jebkuru jūras teritoriju ārpus tiem, pār kuru Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē savas suverēnas tiesības attiecībā uz šo teritoriju jūras gultni, zemaugsni un dabas resursiem;

b) attiecībā uz Horvātijas Republiku: Horvātijas Republikas teritoriju, kā arī to jūras teritoriju, kas atrodas blakus teritoriālo ūdeņu ārējai robežai, ieskaitot jūras gultni un zemaugsni, uz kuru Horvātijai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir suverēnas tiesības un, kas atrodas tās jurisdikcijā.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un pieņemšana

1. Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ieguldījumu veikšanai tās teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2. Lai sekmētu savstarpējas ieguldījumu plūsmas, katra Līgumslēdzēja puse pēc otras Līgumslēdzējas puses lūguma cenšas informēt otru Līgumslēdzēju pusi par ieguldījumu iespējām tās teritorijā.

3. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vajadzības gadījumā lieki nekavējoties piešķir atļaujas, kas vajadzīgas saistībā ar konsultantu un ekspertu darbībām, kā arī pamatdarbiniekiem, ieskaitot augstāko vadību un tehnisko personālu, kurus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāji nodarbina ieguldījumu mērķiem.

3. pants

Ieguldījumu aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā sniedz pilnu aizsardzību un drošību otras Līgumslēdzējas puses ieguldījumiem un ieguldītāju ienākumiem. Neviena Līgumslēdzēja puse ar patvaļīgiem vai diskriminējošiem pasākumiem nekavē šādu ieguldījumu attīstību, pārvaldību, saglabāšanu, izmantošanu, paplašināšanu, tirdzniecību un, vajadzības gadījumā, likvidāciju. Katra Līgumslēdzēja puse ievēro visas saistības, kuras tā būtu noslēgusi attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem.

2. Pret abu Līgumslēdzēju pušu ieguldītāju ienākumiem vai ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ir godīga un objektīva attieksme saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šā līguma noteikumiem.

4. pants

Labvēlības režīms un lielākās labvēlības režīms

1. Neviena Līgumslēdzēja puse savā teritorijā nepiešķir nelabvēlīgāku režīmu otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem, nekā tā piešķir savu ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem vai kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks attiecīgajiem ieguldītājiem.

2. Neviena Līgumslēdzēja puse savā teritorijā otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldību, saglabāšanu, izmantošanu vai realizāciju nepiešķir nelabvēlīgāku režīmu nekā tā piešķir savu ieguldītāju ieguldījumiem vai kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks attiecīgajiem ieguldītājiem.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumus neiztulko tā, lai vienai Līgumslēdzējai pusei uzliktu pienākumu attiecināt arī uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem visus režīmus, priekšrocības vai privilēģijas, ko var attiecināt uz pirmo Līgumslēdzēju pusi, izmantojot:

a) visas esošas vai turpmākas muitas ūnijas vai ekonomikas apvienības, brīvās tirdzniecības zonas vai tamlīdzīgus starptautiskus līgumus, kuru puse ir vai turpmāk var kļūt kāda Līgumslēdzēja puse;

b) visus starptautiskus līgumus vai noteikumus, kas pilnīgi vai daļēji attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

5. pants

Ekspropriācija

1. Līgumslēdzēja puse tieši vai netieši neveic citas Līgumslēdzējas puses ieguldītāja ieguldījuma ekspropriāciju vai nacionalizāciju savā teritorijā un neveic pasākumu vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību (turpmāk tekstā — “ekspropriācija”), ja vien šie pasākumi netiek veikti:

a) sabiedrības interesēs,

b) nediskriminējošā veidā,

c) saskaņā ar likumos noteikto procedūru un

d) nodrošina tūlītēju, adekvātu un efektīvu kompensāciju.

2. Kompensāciju izmaksā nekavējoties.

3. Kompensācija ir līdzvērtīga ekspropriētā ieguldījuma patiesajai tirgus vērtībai tieši pirms ekspropriācijas. Patiesā tirgus vērtība neatspoguļo nekādas izmaiņas vērtībā, kas radušās tāpēc, ka ekspropriācija ir kļuvusi iepriekš zināma.

4. Kompensācija ir pilnībā realizējama un brīvi pārvedama.

5. Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, ko ietekmējušas otras Līgumslēdzējas puses veiktā ekspropriācija, ir tiesības uz ātru lietas izskatīšanu pēdējās Līgumslēdzējas puses tiesu iestādē vai citā kompetentā un neatkarīgā iestādē, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu un kompensācijas izmaksāšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem.

6. pants

Kaitējuma vai zaudējuma atlīdzība

1. Ja kādas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem tiek nodarīts zaudējums vai kaitējums kara vai cita bruņota konflikta dēļ, kura cēlonis nav Līgumslēdzēja puse, kurai pieder ieguldītāji, pilsoņu nemieru, revolūciju, dumpju vai līdzīgu notikumu dēļ pēdējās Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro restitūcijas, atlīdzināšanas, kompensācijas vai visu citu izlīgumu režīmu, kas nav nelabvēlīgs nekā pēdējās Līgumslēdzējas puses piemērotais režīms pašu ieguldītājiem vai visu trešo valstu ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks attiecīgajiem ieguldītājiem

2. Neskarot šī panta 1. punktu, vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kuriem kādā no šajā punktā minētajiem gadījumiem ir nodarīts kaitējums vai zaudējums otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, kura cēlonis ir:

a) bruņoto spēku vai iestāžu veikta mantas vai mantas daļas rekvizīcija;

b) pilnīga vai daļēja mantas iznīcināšana, ko veic bruņotie spēki vai iestādes un kas nenotika karadarbības laikā un apstākļu nepieciešamības dēļ,

piešķir tūlītēju restitūciju un, vajadzības gadījumā, tūlītēju, atbilstīgu un efektīvu kompensāciju par kaitējumu vai zaudējumu, kas ciests rekvizīcijas laikā vai mantas iznīcināšanas dēļ. Izrietošos maksājumus veic brīvi konvertējamā valūtā un tie nekavējoties ir brīvi pārvedami.

7. pants

Maksājumu pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka visi maksājumi saistībā ar otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem tās teritorijā nekavējoties ir brīvi pārvedami uz un no šīs valsts teritorijas. Šādi pārvedumi cita starpā, taču ne tikai, ietver:

a) sākumkapitālu un papildu summas, lai saglabātu vai palielinātu ieguldījumus;

b) ienākumi;

c) maksājumus, kas veikti saskaņā ar līgumu, ieskaitot aizdevuma līgumu;

d) ieņēmumus no visu ieguldījumu vai to daļas tirdzniecības vai likvidācijas;

e) kompensācijas maksājumus saskaņā ar šā līguma 5., 6. un 8. pantu;

f) maksājumus, kas izriet no ieguldījumu domstarpību atrisinājuma;

g) peļņu un citu saistībā ar ieguldījumiem iesaistītā ārvalstu personāla atalgojumu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka pārvedumi saskaņā ar šī panta 1.punktu tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā pēc oficiālā apmaiņas kursa, kas ir spēkā pārveduma dienā tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā ir veikti ieguldījumi.

3. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka termiņam, kas sākas no 5., 6. un 8. pantā minētajiem gadījumiem līdz maksājuma pārveduma dienai kopā ar kompensāciju tiek aprēķināti procenti pēc LIBOR koeficienta un maksājumus veiks saskaņā ar šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem.

8. pants

Aizvietošana

Ja kāda Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra veic maksājumu saskaņā ar atlīdzību, nodrošinājumu vai apdrošināšanas līgumu pret nekomerciāliem riskiem, kas saistīti ar ieguldītāja ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, otra Līgumslēdzēja puse atzīst visu šāda ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai pusei vai tās nozīmētajai aģentūrai un pirmās Līgumslēdzējas puses vai tās nozīmētas aģentūras tiesības ar aizvietošanu īstenot visas šādas tiesības un prasības tāpat, kā tās priekštecim.

9. pants

Citu noteikumu spēkā esamība

Ja kādas Līgumslēdzējas puses noteikumi vai starptautiskas saistības, kas Līgumslēdzēju pušu starpā pastāv pašlaik vai izveidojas pēc tam papildu šim līgumam, ietver vispārēju vai īpašu normu, kas otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem dod tiesības uz labvēlīgāku režīmu nekā noteikts pašreizējā līgumā, šādai normai, ciktāl tā ir labvēlīgāka, ir dodama priekšroka pār šo līgumu.

10. pants

Domstarpību izšķiršana starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju

1. Visas domstarpības par ieguldījumiem starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju izšķir sarunu ceļā.

2. Ja 1. punktā minētās domstarpības nevar izšķirt sešos (6) mēnešos pēc rakstiska paziņojuma, pēc ieguldītāja lūguma domstarpības izšķir šādi:

a) Līgumslēdzējas puses kompetentā tiesā vai

b) samierināšanās ceļā vai šķīrējtiesā Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā (ICSID), kas izveidots ar konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (atvērta parakstīšanai Vašingtonā 1965. gada 18. martā). Šķīrējtiesas gadījumā katra Līgumslēdzēja puse ar šo nolīgumu jau iepriekš negrozāmi piekrīt ar visām šādām domstarpībām griezties šajā centrā, pat ja nepastāv atsevišķs šķīrējtiesas līgums starp Līgumslēdzēju pusi un ieguldītāju. Šī piekrišana nozīmē atsacīšanos no prasības, ka ir jāizsmeļ iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi; vai arī

c) šķīrējtiesas ceļā ar trim šķīrējtiesnešiem saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem, kuros grozījumi izdarīti ar pēdējo grozījumu, ko abas Līgumslēdzējas puses apstiprinājušas, kad iesniegts pieprasījums uzsākt šķīrējtiesas procedūru. Šķīrējtiesas gadījumā katra Līgumslēdzēja puse ar šo līgumu jau iepriekš negrozāmi piekrīt ar visām šādām domstarpībām griezties minētajā tribunālā, pat ja nepastāv atsevišķs šķīrējtiesas līgums starp Līgumslēdzēju pusi un ieguldītāju; vai arī

d) šķīrējtiesā saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesas noteikumiem.

3. Spriedums ir galīgs un saistošs; to izpilda saskaņā ar valsts likumiem; katra Līgumslēdzēja puse nodrošina šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu un izpildīšanu saskaņā ar atbilstīgajiem normatīvajiem aktiem.

4. Līgumslēdzēja puse, kas ir strīdā iesaistītā puse, nevienā samierināšanās vai šķīrējtiesas procedūras vai sprieduma izpildīšanas posmā neceļ iebildumus, ka ieguldītājs, kas ir otra strīdā iesaistītā puse, ir saņēmis atlīdzību, izmantojot nodrošinājumu attiecībā uz visiem zaudējumiem vai to daļu.

11. pants

Domstarpību izšķiršana Līgumslēdzēju pušu starpā

1. Domstarpības Līgumslēdzēju pušu starpā par šī līguma interpretāciju vai piemērošanu pēc iespējas izšķir sarunu ceļā.

2. Ja saskaņā ar šī panta 1. punktu domstarpības nevar izšķirt sešos (6) mēnešos, pēc kādas Līgumslēdzējas puses lūguma to iesniedz šķīrējtiesas tribunālā.

3. Šādu šķīrējtiesas tribunālu ad hoc izveido šādi: katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi un šie divi šķīrējtiesneši vienojas par kādu trešās valsts pilsoni, kurš būs viņu priekšsēdētājs. Šādus šķīrējtiesnešus ieceļ divos (2) mēnešos no dienas, kad viena Līgumslēdzēja puse ir informējusi otru Līgumslēdzēju pusi par savu nodomu iesniegt strīdu izskatīšanai šķīrējtiesas tribunālā, kura priekšsēdētāju ieceļ turpmāko divu (2) mēnešu laikā.

4. Ja šī panta 3. punktā norādītos termiņus neievēro, abas Līgumslēdzējas puses, neesot citiem atbilstīgiem noteikumiem, var lūgt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju iecelt vajadzīgās amatpersonas. Ja Starptautiskās tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai citādi tiek kavēts veikt minēto darbību, priekšsēdētāja vietnieku, vai, viņa nespējas gadījumā, Starptautiskās tiesas locekli ar lielāko darba stāžu ar tādiem pašiem nosacījumiem lūdz iecelt vajadzīgās amatpersonas.

5. Šķīrējtiesa nosaka savus procesa noteikumus.

6. Šķīrējtiesas tribunāls pieņem lēmumus, izmantojot pašreizējo līgumu un saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Lēmumus tas pieņem ar balsu vairākumu; šis lēmums ir galīgs un saistošs.

7. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisku pārstāvniecību šķīrējtiesas procedūrās. Priekšsēdētāja izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Tribunāls spriedumā tomēr var noteikt citu izmaksu sadalījumu.

12. pants

Līguma piemērošana

Šo līgumu piemēro ieguldījumiem, kas veikti pirms vai pēc šī līguma stāšanās spēkā, taču nepiemēro visiem ieguldījumu strīdiem, kas varētu būt radušies pirms tā stāšanās spēkā.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis līgums stājas spēkā pēdējā paziņojuma saņemšanas dienā pa diplomātiskiem kanāliem, ar ko viena Līgumslēdzēja puse paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei, ka ir izpildītas tās iekšējās juridiskās prasības saistībā ar šī līguma stāšanos spēkā.

14. pants

Darbības ilgums un denonsēšana

1. Šis līgums paliek spēkā desmit (10) gadus un pēc tam to pagarina uz turpmākiem desmit gadu periodiem, ja vien gadu pēc sākotnējā vai visu turpmāku termiņu beigām kāda Līgumslēdzēja puse nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par nodomu denonsēt šo līgumu. Šajā gadījumā denonsēšana stājas spēkā pēc kārtējā desmit (10) gadu perioda termiņa beigām.

2. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms dienas, kad šī līguma denonsēšana stājas spēkā, turpina attiekties šī līguma noteikumi desmit (10) gadus no šī līguma denonsēšanas dienas.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.

Parakstīts Rīgā 2002.gada 4.aprīlī divos eksemplāros latviešu, horvātu un angļu valodā un abi teksti ir vienlīdz autentiski. Ja pastāv atšķirības interpretācijā, noteicošais ir teksts angļu valodā.

LATVIJAS  REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Indulis Bērziņš ārlietu ministrs

HORVĀTIJAS  REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Tonino Picula ārlietu ministrs