"Spriedze starp ES un ASV ir kritiska"

Attiecībām starp abiem pasaules varenākajiem politiskajiem un ekonomiskajiem blokiem ES un ASV regulāri tiek izsniegta biedējoša veselības apliecība, kurā vārds "intensīvā terapijas nodaļa" ir optimistiskā prognoze. ES eksperti kā ārstniecības līdzekli parasti izmanto pragmatiskā reālisma devu: attiecības bieži ir saspringtas, taču nekādā gadījumā ne tik sliktas kā to slava, saka ES komisārs ārējo attiecību lietās Kriss Patens. Pašreiz šī nomierinošā medicīna neatstāj nekādu ietekmi. Transatlantisko krīžu avotu saraksts kļūst arvien garāks, bet tēmas kļūst arvien jūtīgākas: līdz ar zināmo tirdzniecības karu par banāniem, hormonizēto gaļu un modificēto pārtiku spriedzi ir izraisījusi arī turpmākā ES drošības un aizsardzības politika un visbeidzot skandāls par noklausīšanās sistēmu "Echelon", ar kuras palīdzību ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un pikantā veidā arī Lielbritānija ir izspiegojušas (pārējās) ES dalībvalstis. Faktiski "Echelon" ES un ASV attiecībās ir kā sprāgstviela, bet vēl pateikt nevar, vai ar to politisku iemeslu dēļ pietiks kontrolētai eksplozijai. Vispirms ES Parlamentam ceturtdien ir jāpieņem lēmums par to, vai tas uzdrošināsies izveidot izmeklēšanas komisiju. ES dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri ar "Echelon" jautājumu nodarbosies maija beigās. Noklausīšanās skandāls ilustrē komplicēto pretējo spēku cīņu, kas pašreiz nosaka transatlantiskās attiecības. ASV un ES globalizācija ir piespiedusi arvien ciešāk sadarboties tirdzniecības jomā. Taču preces visur var pārdot tikai tad, ja tirdzniecības barjeru ir, cik vien iespējams, maz. Šeit sadarbība funkcionē relatīvi gludi. Taču ASV un ES nav tikai ekonomiskas partneres vien, bet arī sāncenses cīņā par vecajiem un jauniem tirgiem.

" Echelon" norāda uz neuzticēšanos, kādu abas puses joprojām izjūt viena pret otru. Taču to apstiprina arī citi piemēri. Kaut vai daudzie tirdznieciskie strīdi. Te saduras pasaules uzskati: nesatricināmā ASV ticība progresam un dziļi iesēdusies eiropiešu skepse pret tehniku. Transatlantiskās saprašanās problēmas pagātne vienmēr noveda līdz citu motīvu meklēšanai. Viens no šādiem piemēriem ir pašreizējās debates par turpmāko ES drošības un aizsardzības politiku. Amerikāņi ir norūpējušies par to, ka ES dalībvalstis par spīti pretējiem apgalvojumiem piekāpsies Francijas spiedienam un pēc iespējas piekops no ASV neatkarīgāku politiku un tādā veidā sagraus NATO. Taču eiropieši ASV plānus instalēt jaunu pretraķešu aizsardzības sistēmu vērtē kā pirmo pazīmi, ka Vašingtona koķetē ar jaunu "splendid isolation" fāzi. Te sava loma ir arī tam, ka pašreiz ASV notiek prezidenta vēlēšanu cīņa. Daži ES novērotāji uzskata, ka problemātisks ir arī tas fakts, ka amerikāņiem lēnām, bet noteikti ES paliek arvien mazāk uzticamu sarunu partneru. Parīze Vašingtonai tāda nebūs nekad, ar Londonu tai gan ir "īpašas attiecības’, taču "Echelon" rāda, ka ES dalībvalstij Lielbritānijai kādreiz vajadzēs izšķirties, pret ko būt lojālai. Vācija, kas līdz šim tika uzskatīta par drošu sarunu partneri, arī pašreiz ASV nav īsti omulīga. Jaunā pašapzinīgākā Vācija vairs neievēro devīzi "gudrākais piekāpjas", ko nesen pierādīja arī strīds par jauno Starptautiskā valūtas fonda prezidentu. Tāpēc ASV un ES galotņu sanāksmē, kas notiks jūnija sākumā, sarunu tēmu netrūks. Turklāt Portugālē ieradīsies arī Bils Klintons. Taču daudzi Briselē baidās, ka abas puses varētu arī neatrast pareizo toni.

"Die Presse"

Dorisa Krauza