Par Eiropas sapņa piepildīšanu

Foto: A.F.I.

Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Dr. phil. Pērs Stīgs Mellers:

«Dānija darīs visu, lai šā gada beigās ES noslēgtu sarunas ar kandidātvalstīm, kuras ir gatavas iestājai, un Kopenhāgenas sammits decembrī kļūtu par paplašināšanas sammitu».

Eiropas Savienība grasās pieņemt vienu no vissvarīgākajiem lēmumiem Eiropas vēsturē. Tagad reizi un, cerams, par visām reizēm mums ir iespēja saglabāt mieru un stabilitāti nākamajām paaudzēm, mums ir radusies iespēja atstāt pagātnē bijušos karus un konfliktus. Tieši tāda ir Eiropas Savienības paplašināšanas patiesā nozīme. Paplašinot Eiropas Savienību, mēs apvienojam šo kontinentu un iesaistām austrumu un rietumu valstis ciešā un saistošā sadarbībā. Paplašināšana ir Eiropas Savienības nozīmīgākā prioritāte nākamajos sešos mēnešos, kuru laikā mana valsts, Dānija, būs tās prezidējošā valsts.

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Padome tikās Kopenhāgenā un formulēja nosacījumus, kuriem kandidātvalstīm jāatbilst, lai tās varētu kļūt par dalībvalstīm. Šodien tiek uzskatīts, ka desmit kandidātvalstis – Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Kipra un Malta – drīz būs gatavas dalībai ES.

Mūsu mērķis vēl nav sasniegts. Vēl ir jāpieņem grūti lēmumi, kandidātvalstīm vēl jāturpina sagatavošanās darbi dalībai ES. Dažām valstīm šis uzdevums ir smagāks nekā citām. Vēl jācenšas nostiprināt administratīvo kapacitāti, jāpabeidz ekonomiskās reformas un nacionālajiem parlamentiem jāpieņem nepieciešamā likumdošana. Mums izdosies veiksmīgi noslēgt sarunas tikai tad, ja kandidātvalstis būs tam gatavas. Zinot to, kas jau ir izdarīts, es esmu pārliecināts, ka pēdējie sagatavošanās darbi tiks veikti savlaicīgi.

Dānija ar lielām cerībām gaida Latvijas dalību ES. Tas, kā Latvija ir tiekusies uz mērķi kļūt par ES dalībvalsti, skaidri apliecina šīs valsts apņemšanos gūt panākumus. Maz ir tādu jautājumu, par kuriem vēl jāpabeidz sarunas, un likumdošana jutīgās jomās, piemēram, attiecībā uz minoritātēm, atbilst starptautiskajiem standartiem. Dānija ir konsekventi atbalstījusi Latvijas centienus.

ES ir pieņēmusi pārejas noteikumus vairākās jomās, piemēram, par apkārtējo vidi, nodokļiem, brīvu kapitāla kustību un lauksaimniecību. No savas puses ES, rēķinoties ar dalībvalstu pamatotajām bažām, ir prasījusi dažus pārejas nosacījumus. Taču pamatprincips paliek neskarts – ES nebūs otršķirīgu valstu. Tas ir fakts. Kandidātvalstis vēlas kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Un par tādām tās kļūs.

Kļūstot par dalībvalstīm, šīs valstis kļūs par līdztiesīgiem partneriem Eiropas demokrātisko tautu ciešajā sadarbībā. Katra jaunā dalībvalsts kļūs par svarīgu spēlētāju, kas veidos rītdienas Eiropu. Latvija dažādos veidos jau ir devusi savu ieguldījumu Eiropas vēsturē un identitātē. Daudzi eiropieši baudījuši Jesajas Berlina esejas vai slavenā mākslinieka Jaņa Rozentāla gleznas.

Dalība kandidātvalstīm nodrošinās vislabākos iespējamos apstākļus modernas labklājības valsts veidošanai, pēc kā to iedzīvotāji ir gadu desmitiem ilgojušies. Jaunajām dalībvalstīm būs neierobežota pieeja pasaules lielākajam kopējam tirgum, kurā drīz vien būs 500 miljonu patērētāju. Uzlabosies izredzes eksporta un investīciju jomā. Tās iesaistīsies sociālās un ekonomiskās kohēzijas politikā, ar kuras palīdzību ES cenšas sasniegt visumā salīdzināmus dzīves līmeņus visā ES. Iesaistīšanās kopējā lauksaimniecības politikā būs svarīgs attīstības pamats, it īpaši lauku rajonos.

Patiesības brīdis ir tuvu. Vai mums izdosies rast atrisinājumus, kas veiksmīgi pabeigs paplašināšanas procesu? Mana atbilde ir: «Mums jāatrod un mēs atradīsim.» Pārāk daudz ir likts uz spēles, lai Eiropa varētu pieļaut, ka šī izdevība atkal paiet garām neizmantota. Mēs neliksim Centrāleiropas un Austrumeiropas tautām vilties. Beidzot mums izdosies nobeigt asiņaino XX gadsimtu, kas aizsākās 1914.gada augustā.

“DIENA”