Par mazpilsētu ebreju traģēdiju

Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs:

Bauskā jau 1941. gada 2. jūlijā notika t.s. ķīlnieku nošaušanas akcija, kad, atriebjoties par Bauskas apkārtnē atrastajiem apgānītajiem vācu karavīru līķiem, nošāva 10 sagūstītos sarkanarmiešus un 10 baušķeniekus – 5 padomju aktīvistus un 5 ebrejus. Šajā laikā notikušās represijas pret civiliedzīvotājiem, kuras veica arī vācu militārajām komandantūrām pakļautās latviešu pašaizsardzības vienības, sākotnēji nebija vērstas pret ebrejiem, bet gan pret bijušajiem aktīvistiem neatkarīgi no viņu tautības. Pretebreju aktivitātes jūlija sākumā Bauskā izpaudās atsevišķu ebreju dzīvokļu un veikalu izdemolēšanā un aplaupīšanā, vecās koka sinagogas nodedzināšanā un pretebreju likumdošanas izsludināšanā. Bauskas policisti ir bijuši aktīvi ebreju izlikšanā no dzīvokļiem un novietošanā vietējā geto teritorijā, ko pavadīja ebreju mantu piesavināšanās. 1941. gada 15. jūlijā Bauskas ambulancē gan notika necilvēcīga 56 ebreju vīriešu sterilizācija bez anestēzijas. Galu galā 55 no viņiem drīz vien tika nogalināti. Vienīgi Israilam Toikam izdevās izbēgt no ambulances un rast patvērumu pie savas klases biedrenes Lūcijas Budzinskas, bet vēlāk pie Žaņa Rigerta. Kādu ebreju meitenīti izdevās izglābt, pateicoties aukles Annas Krieviņas attapībai.

Ap 600–700 Bauskas un tās apriņķa ebreju iznīcināšana norisinājās 1941. gada 9.–10. augustā Vecsaules pagasta Likvertenu silā. Tās pēc vācu komandantūras rīkojuma vajadzēja organizēt Bauskas apriņķa policijai, kas arī atbildēja par ebreju savākšanu vienkopus kādas ēkas pagalmā tagadējās Rīgas un Salātu ielas stūrī, transportēšanu, Vecsaules meža iekšējo un ārējo apsardzi, kā arī nāvei nolemto dzīšanu līdz nāves soda izpildes vietai. Šaušanu veica tieši no Rīgas atbraukušie Arāja komandas locekļi.

1941. gada jūlija pirmajā pusē Krustpils ebreji tika masveidā arestēti un ievietoti pilsētas lopkautuves telpās. Nedēļu vēlāk viņus pārvietoja uz geto Rīgas ielā, bet vēlāk nogalināja Kaķīšu purvā. Lai gan lielākās daļas Krustpils un tas apkārtnes ebreju iznīcināšanu veica Arāja komanda, akcijā piedalījās arī okupācijas varas dienestā iestājušies vietējie iedzīvotāji, kuri staigāja pa zemnieku sētām, meklējot lauku darbos izdotos vai citādi no masveida iznīcināšanas pagaidām paglābušos ebrejus. Nogalināto vidū bija arī nepilngadīgā Beila Bella Veide un vēl četri ebreju pusaudži, kuri patvērumu bija atraduši Krustpils pagasta saimnieka Pētera Zālīša mājās. 1941. gada 3. augusta vakarā šos piecus ebreju jauniešus Rogāļu krūmājos nogalināja.

Līdzīgi kā citās Latvijas mazpilsētās arī Preiļos ebrejiem sākotnēji bija aizliegts iziet uz ielas, tad tos apzīmēja ar dzeltenajām zvaigznēm un iesaistīja spaidu darbos. 1941. gada 27. jūlijā ap 400 Preiļu ebreju sadzina sinagogā, bet pēc tam 3–4 stundu laikā pļavā netālu no ebreju kapiem nogalināja. Pēckara tiesas prāvas liecina, ka pilsētnieki, redzot, kas notiek, lūguši atdot viņiem vismaz zīdaiņus un bērnus, bet tiem atbildēts, ka par līdzjūtības izrādīšanu viņus pašus var nogalināt. 9. augustā, Preiļu un Līvānu pašaizsardzības vienību dalībnieku šauteņu apdraudēti, bedres nelaimīgajiem upuriem bija spiesti rakt vietējie zemnieki. Nevēloties piedzīvot sev nolemto likteni, ebreju tirgotājs Grīmans izmisumā aplēja savu māju ar benzīnu, nošāva sievu, bērnu, māsasmeitu un, aizdedzinājis māju, nošāvās arī pats. Tajā pašā laikā, neskatoties uz dzīvības briesmām, Preiļu iedzīvotājam Staņislavam Vuškānam izdevās paslēpt astoņus ebrejus, to skaitā divus bērnus.

Savukārt Silenes 189 ebreju dzīvības 1941. gada jūlija beigās tika izdzēstas, šaujot no kāda iepriekš ierīkota slēpņa netālu no Smilgu ezera. Bet vairākus simtus Maltas ebreju 1941. gada septembrī nošāva slepeni kādas mājas pagrabā 1.Maija ielā. Lai gan nav pierādīts, ka Maltā un Silenē darbojās “ne pilnībā nacistu kontrolē esošas bruņotas bandas”, jāsecina, ka arī šeit eksekūcijās piedalījās vietējie pašaizsardzības dalībnieki, pie tam tie nebija tikai latvieši, bet arī vietējie poļi, krievi, baltkrievi un lietuvieši, un ne jau tautība, protams, bija par pamatu līdzdalībai šajos noziegumos.

Par holokaustu Latvijā ir atbildīgs nacistiskās Vācijas okupācijas režīms un konkrēti cilvēki, kas veica šos noziegumus.

“LAUKU AVĪZE”