• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par aprēķina laulībām ar Eiropu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.07.2002., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64234

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par celulozes rūpnīcas projektu

Vēl šajā numurā

05.07.2002., Nr. 101

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par aprēķina laulībām ar Eiropu

KENINS.JPG (20656 bytes)
Foto: A.F.I.

Ekonomikas profesors Gundars Ķeniņš–Kings (ASV):

Uzņemšana ES visvairāk norāda uz vienošanās procesu. Franči, uzauguši citā kultūrā, teiktu, ka sarunas norāda uz aprēķina laulību līguma slēgšanu. Vienošanās rezultāts abiem līguma slēdzējiem nav vienlīdzīgs. Vienlīdzīga labumu sadalīšana ir tīra utopija, ko mēģina praktizēt mazturīgos klosteros un īsti nabadzīgās zemēs. Labākajā gadījumā līguma noteikumi sarunu pusēm būs tikai vairāk vai mazāk pieņemami. Tad vienošanās rezultāts būtu abpusēji izdevīgs. Neizdevīgi līgumi ātri noved pie tālākām grūtībām un ne vienmēr tos var sekmīgi revidēt.

Kā jau aprēķina laulībās mēs varam tikai cerēt, ka lielāka tuvība un varbūt pat īsta mīlestība nāks ar laiku, kopīgi strādājot un dzīvojot. Īstenībā mēs šo aprēķina laulību jautājumā mazāk skatāmies šodien iespējamo. Nākotne šajās attiecībās ir svarīgāka. Mēs visi ceram attiecības uzlabot. Attiecības mainās un vienošanās procesi parasti turpinās arī pēc līguma noslēgšanas. Mēs domājam par problēmām, kas jāatrisina drīzumā vai arī vēlāk, cerot uz labāku, abām pusēm izdevīgāku rītdienu. Vienošanās ietvers abpusējus labumus un pienākumus un gaidāmo saskaņu. Daudz kas no šīm dinamiskām attiecībām izpaudīsies tikai ikdienas sadarbībā. Baltijas valstu sarunas kavē ne tikai pieļautā dažādība dažu ES valstu praksē, bet iespaidīgā šķirteņa atrašanās turpat kaimiņos un nepatīkami lielās intereses izrādīšana par sava aizgājušā partnera dzīvi un nodarbošanos.

Tagad apvienošanos procesos ir runa par tādu Eiropu, kur būtībā nav lielu un neatrisināmu domstarpību par politiskiem procesiem un saimnieciskām problēmām. Īstenībā nav pat lielu grūtību atsevišķām valstīm pieļaut paturēt lielāku patstāvības daļu un dažādību politiskos uzskatos un tautsaimniecības organizācijā. Tomēr ES vadītājiem, tālāk veidojot saskanīgu savienību, ir jāņem vērā gan sava, gan Baltijas valstu agrākā vēsture un nesenā pieredze. Jāņem vērā ne tikai Baltijas valstu gatavība strādāt un dzīvot ES, bet arī tas, ka Krievija joprojām ilgojas iekļūt Eiropas “kopējās mājās”. Varam droši pieņemt, ka viens no galvenajiem ES vadības uzdevumiem vistuvākajā nākotnē būs atrast visiem pieņemamu izkārtojumu attiecībām ar Krieviju un citām bijušajām padomju republikām. Tas, starp citu, mani vedina domāt, ka reāli labas Latvijas attiecības ar Ameriku, Krieviju un citām valstīm būtībā veidos ES, aizstāvot savu biedru saimnieciskās intereses. ES ir sarunās spēcīgāka par atsevišķām mazajām valstīm. Tieši ES vienošanās par tirdzniecību ar Krieviju (un arī Ameriku) ir stratēģiski svarīga arī Latvijai. ES vēlas Krievijas tirgus un nākotnē arī vairāk Krievijas naftu, gāzi un izejvielas.

Laika gaitā ar lielu darbu Baltijas valstis, īpaši Latvija, ir vienojušās ar ES pārstāvjiem par daudzām iestāšanās līguma sadaļām. Vēl jārod tikai dažu sarežģītu problēmu risinājums: ieskaitot attīstības plānus, aizsardzību un pabalstu izkārtojumus jau tuvākajā nākotnē līdz 2002. gada beigām. Attiecībā uz krievu bezpavalstniekiem Latvijā ir skaidrs, ka daļa no tiem vienmēr apšaubīs lietderību iestāties ES. Viņi nevēlas Latvijas aprēķina laulības ar ES, jo viņi mīl Padomju Savienības pēcteci, Krievijas Federāciju. Šī pēdējā problēma pamazām izzudīs pati no sevis, Otrā pasaules kara veterāniem izmirstot.

Latvijas iestāšanos ES izšķirs latvieši Latvijā. Ņemot vērā progresu sarunās, liekas, ka Latvija ir, kaut arī tikai nesen, sasniegusi augstu sarunu līmeni un profesionālu izpratni komplicētos jautājumos. No politiskā viedokļa ES valstis varbūt vēlas vairāk jau tagad. Taču ir arī skaidrs, ka lielākus kopīgus labumus ES var iegūt, pēc iespējas agrāk uzņemot Baltijas valstis.

Balsotājiem ir trīs izvēles.

 

Pirmā ir paļauties uz labvēlīgu likteni un absolūtu brīvību, kā arī raudzīt izdzīvot pašiem ar saviem spēkiem, neiesaistoties plašākā apvienībā. Šāda izvēle ir līdzīga visas tautas dzīvošanai naturālā saimniecībā, maz importējot un maz eksportējot. Tas ne tikai ierobežo, bet arī kavē modernas saimniecības attīstību. Brīva tauta neizolējas no citām tautām, bet spēj brīvi rīkoties. Pat ja Latvija spētu ražot vairākumu no šodien nepieciešamajām precēm, to izmaksas būtu bezjēdzīgi augstas. Izvēloties šo ceļu, sabiedrisko kārtību sagraus vispārēja nabadzība, neapmierinātība un kontrabandas tirdzniecība vai arī to nožņaugs pašu uzraugu un kontrolieru bari. Valsts būs tik nespēcīga, ka tajā savu kārtību ieviesīs stiprākais kaimiņš. Doma, ka Latvijas valsts sarunu pārstāvji vieni paši izkārtos vislabākās attiecības ar uzņēmējiem tuvākos un tālākos kaimiņos, mani pēc desmit gadu nesekmīgiem centieniem nepārliecina.

 

Otrā iespēja ir noraidīt iestāšanos ES un apzināti mesties lielā kaimiņa apkampienos. Ir gluži iespējams, ka Krievijā jau rīt izveidosies labāka saimnieciskā sistēma. Tā būs pakārtota īpatnējai kārtībai, ko grūti saukt par demokrātisku Rietumu izpratnē. Latvijai šādas Krievijas valdnieki nevar ne solīt, ne dot pat ierobežotu autonomiju. Šādā apvienībā var dominēt tikai lielākais un stiprākais partneris.

 

Trešā iespēja ir pārdomāta brīva izvēle iestāties demokrātiskā valstu apvienībā ES. Daži saka: tā Latvija var pazaudēt savu brīvību. Ja brīvība noliedz katru iespēju būt draudzīgu tautu saimē, tad tā ir tikai iebaidītas bārenītes brīvība. Īsta brīvība nav meklējama izolācijā, bet piemērotāku biedru un partneru izvēlē. Politiski ES nav saredzama nevienas valsts hegemonija. Nav arī nevienas noteicošas valodas, visu aptverošas kultūras vai vienas stipras reliģiskas pārliecības. Kā to norāda itāliešu rakstnieks Umberto Eko, ES būs daudzvalodu un daudzkultūru kopiena. Tā neapdraud nevienu no savienībā iekļautajām valstīm. Šī ir vienīgā no trim iespējām, kur tautu dažādība tiek ne tikai pieļauta, bet arī tieši kopta. Šī ir vislabvēlīgākā latviešu tautas ilga mūža iespēja. Iestāšanās ES nesola Latvijai bezbēdīgas dienas, bet daudzsološas iespējas strādāt vērtīgus darbus. Iestāšanās ES ir jāatbalsta kā iespējami vislabākā Latvijas tālākas izaugsmes izvēle.

 

“LAUKU AVĪZE”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!