Par e–Rīgas projekta soļiem

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis:

Nupat ir uzsākta projekta e–Rīga īstenošana, paredzot, ka jau tuvākajā nākotnē dažādas formalitātes ar Rīgas domes institūcijām varēs kārtot ar interneta starpniecību, nestaigājot pa daudzajiem amatpersonu kabinetiem.

Jau šobrīd daudzi cilvēki veic finanšu darījumus ar e–bankas starpniecību, bet e–Rīga paredz, ka līdzīgi iedzīvotāji varēs rīkoties, arī izmantojot šī projekta pakalpojumus – varēs nomaksāt pašvaldībai pienākošos nodokļus, saņemt vai pasūtīt kādu izziņu un veikt citas tamlīdzīgas operācijas. Darbiniekiem būs pieeja arī pie valsts reģistriem, kas mums ļaus identificēt to personu, kura ar e–Rīgas starpniecību vēlēsies kārtot jebkādus darījumus ar pilsētu. Tādējādi mums būs pieejami tie dokumenti, kuri par attiecīgo cilvēku vai uzņēmumu jau ir izdoti un uzglabāti dažādās citās institūcijās. Tas nozīmē, ka attiecīgajai personai vairs nebūs jāskraida pa dažādām valsts un pašvaldību institūcijām, lai saņemtu kādu nepieciešamo izziņu, jo tā mums jau būs. Turklāt darbiniekiem būs arī visai pilnīga informācija par attiecīgās personas pagātni, kas ļaus mums zināt, vai šī persona, piemēram, nav sodīta.

Lai projekts e–Rīga darbotos pēc iespējas efektīvāk, astoņās Rīgas vietās – sešās pilsētas izpilddirekcijās, kādā no Rātslaukuma namiem, kā arī Arhitektūras pārvaldē – tiks izveidotas vienas pieturas aģentūras jeb informācijas centri, kur cilvēki tad arī varēs saņemt sev nepieciešamo dokumentu jau rakstiskā veidā. Diemžēl nav iespējams izveidot tādu modeli, ka iedzīvotāji saņem sev nepieciešamo dokumentu, piemēram, pa e–pastu, jo Latvijā vēl nav pieņemts likums par elektronisko parakstu.

Projekts e–Rīga paredz, ka dažādu lēmumu pieņemšana notiks ievērojami operatīvāk, taču jāatzīst, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik operatīvi darbosies attiecīgās Rīgas domes struktūras vadītājs – komitejas vai departamenta vadītājs, izpilddirektors vai pat pilsētas mērs. Mēs varam vairāk vai mazāk perfekti izstrādāt projekta e–Rīga tehnisko pusi, taču nekas īpaši nemainīsies uz labo pusi, ja pietiekami operatīvi nestrādās cilvēki, no kuriem ir atkarīga dažādu lēmumu pieņemšana. Sarežģītākais process projekta e–Rīga izveidē ir nevis interneta pakalpojumu nodrošināšana, bet gan dažādu pakalpojumu klasificēšana, dažādi organizatoriskie jautājumi. Jāatzīst, ka līdz šim pilsētas amatpersonas šāda projekta realizāciju ir uztvērušas ar visai lielu neticību, par ko liecina kaut vai tas, ka ļoti ilgu laiku tika runāts par tā izveidi, taču reāli faktiski nekas netika izdarīts. Ja pilsētas struktūras būtu pietiekami aktīvas, tad lēmumu izskatīšanas, pieņemšanas laiks tiešām varētu būtiski samazināties. Ja šobrīd tam ir nepieciešamas 10–15 nedēļas, tad pēc e–Rīgas ieviešanas šim procesam nevajadzētu ilgt vairāk par 15 dienām.

Pašreiz ir paredzēts, ka gan vienas pieturas aģentūras, gan arī projekts e–Rīga savu darbu sāks no 2003. gada 1. janvāra. Savukārt pilnībā ieviest šo sistēmu ir paredzēts trīs gadu laikā.

“DIENAS BIZNESS”