Par saules un vēja enerģiju

Tieši šobrīd Aizkrauklē sācies darbs pie saules kolektora uzstādīšanas vairākām sabiedriskajām ēkām – bērnudārzam, skolai un centrālajai katlumājai. 2 250 000 dāņu kronu vērto projektu finansē Dānijas Enerģētikas aģentūra, no Latvijas puses tajā piedalās Aizkraukles dome un Zinātņu akadēmijas Enerģijas resursu laboratorija. Kopumā tiks uzstādīti saules kolektori 225 kvadrātmetru platībā, lielākais – 175 kvadrātmetri – uz katlumājas. Labvēlīgos apstākļos šis kolektors pilsētas kopējā tīklā varētu dot apmēram 70 kilovatus enerģijas dienā, proti – aptuveni trīs līdz četrus procentus kopējā pilsētas patēriņa. Uz bērnudārza un skolas jumta uzstādītie kolektori domāti to iekšējām vajadzībām – galvenokārt siltā ūdens nodrošināšanai vasarā.

Saules enerģija, tāpat kā citi atjaunojamie resursi, Latvijā vismaz pagaidām netiek plaši izmantota. Dānijā, Zviedrijā, Somijā atsevišķās vietās izveidotas īpašas milzīgas akumulatoru bākas, kurās glabā ar saules kolektoru sakarsēto ūdeni. Dānijā ir pat apdzīvotas vietas, kuras atteikušās no centralizētas elektroapgādes. Viņi par kopīgiem līdzekļiem uzstādījuši saules kolektoru, vējģeneratoru un ar to nodrošina sev nepieciešamo enerģiju. Latvijā gan vējģeneratorus, gan saules kolektorus šobrīd uzstāda galvenokārt individuāli interesenti.

Saule ir devīga; gadā uz Zemi tā raida aptuveni 200 000 000 miljardus kilovatstundu, kas vairāk nekā 10 000 reižu pārsniedz pasaules pieprasījumu pēc enerģijas. Latvija atrodas zonā, kurā starojums optimāli ir izmantojams laikā no aprīļa līdz septembrim, tomēr, pēc profesora A. Grunduļa domām, 0,5 kvadrātmetru saules baterija apvienojumā ar triju kilovatu vējģeneratoru pilnīgi spētu nodrošināt četru cilvēku ģimenes māju, dodot pastāvīgus 250 kilovatus enerģijas mēnesī.

Saules kolektorus mēdz jaukt ar saules baterijām, taču to vienīgā līdzība ir enerģijas avots. “Kolektors ir izdevīgāks par saules baterijām,” apgalvo Ansis Grundulis. “Tas ir lētāks, izmanto ne tikai tiešo, bet arī netiešo Saules starojumu, turklāt tam ir lielāks lietderības koeficients.” Tiešām – ja kvadrātmetru liela saules baterija maksā aptuveni 300 latus, tad saules kolektora 60–75 lati par kvadrātmetru šķiet samērā lēts prieks. Autonoma sistēma, kurā saules baterija vai kolektors apvienots ar nelielu vējģeneratoru, maksātu 3000–6000 latu. Tikpat, cik 0,6 kilometru elektrības pārvades līnijas ievilkšana. Neērtības saistītas ar to, ka saules kolektors, atšķirībā no saules baterijām, ražo nevis elektrisko strāvu, bet tikai karsto ūdeni.

Ansis Grundulis uzskata, ka par jebkuru netradicionālu enerģijas ieguves veidu ir vērts runāt tikai saistībā ar energoekonomiku. Tieši šī iemesla dēļ viņš skeptiski izturas pret valdības teorētiski daudzsološi novērtēto biodegvielas programmu. Profesors uzskata, ka pasaulē biodegvielas posms gluži vienkārši tiks “pārlēkts”, no dīzeļdegvielas dzinējiem uzreiz pārejot uz ūdeņraža dzinējiem. “Ja dīzeļdegviela maksā 35 santīmus litrā, turklāt tās vajag par 10 līdz 15 procentiem mazāk un zemniekam vēl atmaksā akcīzes nodokli, velti gaidīt, ka kāds patriotisku jūtu dēļ pirks biodegvielu,” smīn profesors.

“JAUNĀ AVĪZE”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti