Par Baltijas valstu prezidentu un ASV senatoru tikšanos

Foto: A.F.I. Vakar, 4.jūlijā: ASV senators Trents Lots, ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, ASV senators Kregs Tomass un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Ar ASV atbalstu ceļā uz dalību NATO

Amerikas Savienoto Valstu Senāta mazākuma līderis senators Trents Lots, kura vadībā Rīgā uzturas piecu senatoru delegācija, vakar, 4. jūlijā, pēc tikšanās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentu izteica atbalstu Baltijas valstu centieniem iestāties NATO un pauda pārliecību, ka Baltijas valstis šā gada rudenī tiks uzaicinātas iestāties aliansē.

T.Lots preses īssaietā atzina, ka saruna ar Baltijas valstu prezidentiem bijusi patīkama un informatīva. Senators uzsvēra, ka delegācija Rīgā ieradusies novērotājas statusā, pildot ASV prezidenta Džordža Buša uzdevumu — novērtēt situāciju Baltijas valstu ceļā uz NATO, lai tad, kad gada beigās būs jāpieņem lēmums par NATO paplašināšanu, tas tiktu balstīts uz objektīvu informāciju. Senators T. Lots atzinīgi novērtēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas progresu sagatavošanās procesā dalībai Ziemeļatlantijas drošības aliansē. Viņš norādīja, ka ASV valda īpaši labvēlīga attieksme pret trijām Baltijas valstīm un liels sabiedrības atbalsts NATO paplašināšanai, tajā skaitā Baltijas valstu uzņemšanai.

Neraugoties uz pārliecību par Baltijas valstu sekmēm, integrējoties NATO, senators teica, ka nevar pilnīgi un līdz galam pārliecināti paziņot par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanu NATO, jo konkrēti lēmumi par atbalstu ir jāpieņem vēl visām drošības alianses dalībvalstīm.

T. Lots teica — ja balsojums par Baltijas valstu uzņemšanu NATO ASV Senātā notiktu šobrīd, viņš katrā ziņā pārliecināti balsotu par un arī sarunās ar citiem Senāta pārstāvjiem viņš ir dzirdējis lielākoties pozitīvas atsauksmes par NATO paplašināšanu un Baltijas valstu uzņemšanu. Senators prognozēja, ka balsojums ASV Senātā varētu būt ar pārliecinošu vairākumu par NATO paplašināšanos.

Vakar, 4.jūlijā, Rīgas pilī: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Baltijas valstis pēc iestāšanās NATO nebūs vienīgi pasīvas drošības saņēmējas, senators T. Lots aicināja paraudzīties uz aktīvajiem un pašaizliedzīgajiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentiem, norādot, ka tie nav “bikli kalpi”, bet gan aktīvi sadarbības partneri. Senators atzina, ka Baltijas valstis, visticamāk, nekad nespēs sniegt milzīgu militāru ieguldījumu, bet svarīgi ir tas, ka šīs valstis aktīvi līdzdarbosies un svarīgas ir to atbalstītās kopējās vērtības, kas valda NATO.

Izvērtējot NATO pienākumus pēc paplašināšanās, T. Lots norādīja, ka NATO uzdevumi kopš aukstā kara beigām mainījušies, jo ir mainījušies arī draudi pasaulē. Kā vienu no galvenajiem NATO uzdevumiem pēc paplašināšanās T. Lots minēja cīņu pret terorismu. Tāpat viņš norādīja uz miera uzturēšanas misiju nozīmi, kas ir svarīgas, lai nodrošinātu mieru karstajos reģionos Eiropā un citur pasaulē.

Runājot par Krievijas un NATO attiecībām, T. Lots pauda gandarījumu, ka šīs attiecības ir kļuvušas draudzīgas un pamazām mainās arī Krievijas attieksme pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO— tā ir kļuvusi daudz pielaidīgāka. Senators norādīja — lai arī Krievija nav paudusi tiešu atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanai NATO, tomēr kopš jaunās NATO un Krievijas padomes izveides Maskavas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies.

T. Lots pastāstīja, ka ASV senatoru delegācija nesen viesojusies Krievijā un tikusies ar ārlietu ministru Igoru Ivanovu, aizsardzības ministru Sergeju Ivanovu un citām augstām amatpersonām un šīs sarunas bijušas ļoti pozitīvas.

Viņš uzsvēra, ka Krievija pēdējā laikā cenšas mainīt savu attieksmi attiecībās ar NATO un arvien aktīvāk runā par sadarbību, kas pats par sevi ir ļoti nozīmīgs fakts.

T. Lots pauda viedokli, ka 11.septembris ir mainījis pasauli, parādot, ka ASV ir daudz draugu, kas tām palīdzēs gan sāpēs, gan apņēmībā cīnīties pret terorismu, un to skaitā ir ne tikai Baltijas valstis, bet arī vairākas citas bijušās PSRS republikas.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzsvēra, cik nozīmīga ir Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar tik daudzskaitlīgu senatoru delegāciju, it sevišķi tādēļ, ka šī tikšanās notiek 4. jūlijā, dienā, kad tiek svinēta ASV Neatkarības diena.

Savukārt Lietuvas prezidents Valds Adamkus pateicās par ASV atbalstu Baltijas valstīm gan ceļā uz NATO, gan arī daudz grūtākos brīžos iepriekš. “Mēs esam pateicīgi ASV Senātam, Kongresam un tautai,” teica V. Adamkus.

Igaunijas prezidents Arnolds Rītels atgādināja, ka Baltijas valstīm ir izdevies atjaunot neatkarību un pēc tās atgūšanas Latvija, Lietuva un Igaunija par galveno mērķi sev izvirzījušas pievienošanos eiroatlantiskajām struktūrām: atgriezties vēsturiskajā kultūras telpā — Eiropas Savienībā — un vēsturiskajā drošības telpā — NATO. “Mēs esam ļoti smagi strādājuši, lai šos mērķus sasniegtu” teica A. Rītels.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors