Par Baltijas prezidentu tikšanos

Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels vakar, 4. jūlijā, NATO kandidātvalstu galotņu sanāksmes Rīgā priekšvakarā, tiekoties Rīgas pilī, apliecināja Baltijas valstu vienotību un alianses kandidātvalstu solidaritāti, īstenojot savu mērķi — dalību NATO.

Prezidenti bija vienisprātis, ka tieši veiksmīgā sadarbība un vienotība starp Lietuvu, Latviju un Igauniju ir bijis priekšnoteikums valstu veiksmīgajai attīstībai pēc neatkarības atgūšanas un šobrīd, ceļā uz Prāgas galotņu sanāksmi, Baltijas valstis ir gatavas dalībai NATO. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Baltijas valstis ir gatavas savu veiksmīgo NATO integrācijas pieredzi nodot arī citām valstīm, kurām ir līdzīgas ārpolitiskās prioritātes.

V. Adamkus izteica pārliecību, ka trīs Baltijas valstu veiksmīgā pieredze vainagosies ar panākumu, novembrī Prāgas sammita laikā saņemot uzaicinājumu dalībai NATO. A. Rītels aicināja domāt par Baltijas valstu darbību nākotnē NATO ietvaros.

Preses konferencē

Vakar Rīgas pilī: Valds Adamkus un Vaira Vīķe–Freiberga		Arnolds Rītels un Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 4. jūlijā, trīs Baltijas valstu prezidenti — Vaira Vīķe–Freiberga, Valds Adamkus un Arnolds Rītels — pēc tikšanās un kopīgām sarunām Rīgas pilī apliecināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību drošības jautājumos un to, ka tieši vienotā darbība bijis galvenais faktors sekmīgā virzībā uz NATO.

Kā preses konferencē norādīja Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, jau kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis par ārpolitikas prioritāti noteikušas integrāciju ES un NATO. “Mēs ar prieku varam atzīt, ka, tieši izstrādājot kopīgu politisko stratēģiju un kopīgi strādājot, esam bijuši tik veiksmīgi šajā integrācijas procesā,” teica A. Rītels.

“Mūsu aktīva līdzdalība un sadarbība NATO integrācijas procesā pierāda mūsu gribas konsekvenci, apņemšanos un gatavību līdzdarboties dažādās starptautiskajās organizācijās,” teica Lietuvas prezidents Valds Adamkus.

Arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja uz Baltijas valstu ciešo solidaritāti un šīs tikšanās nozīmi īsi pirms NATO kandidātvalstu un valdību vadītāju sanāksmes “Rīga 2002: tilts uz Prāgu”. V. Vīķe- Freiberga pauda pārliecību, ka Baltijas valstis ir gatavas dalībai NATO.

V. Adamkus pievienojās V. Vīķes-Freibergas sacītajam un pauda pārliecību, ka trīs Baltijas valstu veiksmīgā pieredze un sadarbība vainagosies ar panākumu, novembrī Prāgas sammitā saņemot uzaicinājumu dalībai NATO. Lietuvas prezidents atzina, ka Baltijas valstīm ir iespējams skatīties tālāk par Prāgu un domāt par tiem nopietnajiem pienākumiem, ko gatavojamies uzņemties.

Arī Igaunijas prezidents norādīja, ka jautājums par uzņemšanu NATO ir jāuzlūko kā monēta ar divām pusēm, no kurām viena puse ir — būt kandidātvalstij un saņemt uzaicinājumu iestāties, bet otra — ir skatīties jau tālāk, kā rīkoties, esot NATO sastāvā. A. Rītels arī atzīmēja, ka kandidātvalsts uzdevumi krietni atšķiras no NATO dalībvalsts uzdevumiem.

Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga norādīja, ka Baltijas valstis savu ceļu uz NATO ir sākušas jau senāk un tādēļ ir gatavas savu veiksmīgo NATO integrācijas pieredzi nodot arī citām valstīm, kuras integrācijas procesā iekļāvušās vēlāk. Baltijas valstis pēdējā desmitgadē ir veikušas plašas reformas un šajā ziņā varētu dalīties pieredzē ar citām valstīm.

Savukārt A. Rītels vērsa uzmanību uz to, ka sadarbība ar daudzām bijušajām Padomju Savienības republikām norit jau pašlaik. Mēs sniedzam un arī nākotnē esam gatavi sniegt pieredzi citiem jomās, kurās mēs esam attīstījušies sekmīgi un jūtamies spēcīgi, teica A. Rītels.

Pēc savstarpējām sarunām Baltijas valstu prezidenti tikās ar ASV Senāta delegāciju un pārrunāja NATO paplašināšanās jautājumus.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors