"Kurš spers pirmo soli?"

Kaut arī daudzām ES dalībvalstīm nepatīk politiskais boikots pret Austriju, Briselē joprojām nav skaidrs, kurš valdību vadītājs varētu dot impulsu sankciju beigšanai. Jebkurā gadījumā ir jārēķinās ar jūtamu Francijas pretestību, saka Briseles ierēdņi un diplomāti. Tāpēc galvenā problēma tagad ir, kura no 14 dalībvalstīm šo tēmu varētu izvirzīt oficiāli.

ES dalībvalstu ārlietu ministru informatīvās tikšanās nobeigumā šīs nedēļas nogalē Austrijas ārlietu ministre Benita Ferero — Valdnere noteikti runās par šo tēmu. Diplomāti Briselē saka, ka Somija, Dānija, Luksemburga un Īrija tomēr nav gatavas izteikt priekšlikumus. Somijas valdība jau pirms vairākām nedēļām oficiāli pauda apsvērumus pret neierobežoto Austrijas boikotu, bet Dānijas valdība nepieļauj, ka varētu pati izteikt šādu priekšlikumu, jo baidās, ka tai var pārmest iekšpolitiskus motīvus: valdībai ir jācīnās pret eiroskeptiķu opozīcijas partijām, kurām Austrijas boikots nozīmē papildu munīciju.

Arī Spānija pēc tur notikušajām parlamenta vēlēšanām pārdomā savu strikto pozīciju. Skeptiskā Luksemburgas premjera Žonkēra attieksme jau ir zināma. Savukārt Itālija un Vācija iespējamajā sankciju atcelšanā nevēlas spēlēt ne bremzētāju, ne arī iniciatoru lomas. Un tā Briselē par iespējamu uzskata Nīderlandes premjera Vima Koka iniciatīvu. Kokam ir nepieciešamais politiskais svars un pieredze, lai šo delikāto tēmu saskaņotu ar citiem ES dalībvalstu valdību vadītājiem. Viņš aiz kulisēm ir skaidri paudis savu neapmierinātību ar sankcijām, taču pēdējā galotņu sanāksmē martā Lisabonā viņš vēl nevēlējās atklāti paust savu viedokli. Ferero — Valdnere jau toreiz bija droša par to, ka "daudzās ES dalībvalstīs aug nepatika pret sankcijām pret Austriju".

"Atslēga ir meklējama Francijā," vienprātīgi saka ES diplomāti. Pret Francijas prezidenta Žaka Širaka gribu nekādas sankciju mīkstināšanas nebūs. Iemesls galvenokārt ir Širaka paša politiskā pieredze. Kā labējās nometnes vadītājs viņš gadiem ir maksājis augstu cenu par striktu norobežošanos no labēji ekstrēmās Nacionālās frontes: viņa izvairīšanās sadarboties ar labējiem ekstrēmistiem ir kreisajiem palīdzējusi uzvarēt daudzas reizes un sašķēlusi Širaka nometni. Turpretī Austrijas konservatīvo vadītājs ar Haidera radikāli labējo palīdzību ir ievēlēts par kancleru. Tas Širaku ir saniknojis līdz baltkvēlei, raksta Francijas laikraksti.

Taču līdz jūnija beigām ir jāatrod izeja. 1. jūnijā ES prezidentūru uz sešiem mēnešiem pārņem Francija. Tad pret Širaku neko pasākt nebūs iespējams. Francijas prezidentūras laikā ir jāakceptē ES reformas, kas Austrijai rokās iedod efektīvu sviru: lēmums par reformām ir jāpieņem vienbalsīgi. Vīne jau vairākas reizes ir brīdinājusi par "novilcināšanu", ja pašā karstākajā sarunu fāzē Austrijas valdība boikota dēļ netiks pietiekami informēta. Austrijas vēstnieks ES Vošnags jau ir sūdzējies, ka boikots ļoti apgrūtina ES lietu kārtošanu.

Politisko izeju varētu norādīt Eiropas Tautas partijas (ETP) uzdevumā ieplānotā Austrijas un ES attiecību pārbaude. Pašreiz kanclera Šisela Austrijas Tautas partija līdz pārbaudes beigām ir apturējusi savu pārstāvju darbību ETP komisijās. Ja pārbaudes rezultāts būs pozitīvs, darbs komisijās tiks atjaunots pilnībā. Līdz ar pārbaudi ES dalībvalstis saņems pirmo neatkarīgo atzinumu par pašreizējo politisko stāvokli Austrijā.

"Die Welt"

Nikolauss Blome