Vakar izglītības un zinātnes ministrs un Zinātņu akadēmijas prezidents parakstīja līgumu

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar pēc līguma parakstīšanas: Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns

Vakar, 4. jūlijā, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā ministrs Kārlis Greiškalns un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Jānis Stradiņš parakstīja divu institūciju sadarbības līgumu, kuram jāveicina Latvijas attīstība 21. gadsimtā.

Zinātņu akadēmijas pastāvēšana jebkurā valstī ir intelektuālā līmeņa rādītājs — tāpat kā Universitāte, Opera, Nacionālā bibliotēka — tā, daļēji citējot Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta J. Stradiņa 1997. gadā teiktos vārdus, noslēdzamā sadarbības līguma aktualitāti pamatoja ministrs Kārlis Greiškalns. Iepriecinoši, ka valdība pieņēmusi “Izglītības attīstības koncepciju 2002.— 2005. gadam” un šis dokuments tiks virzīts uz 7. Saeimu. Ir sakārtota pamatizglītība un vidējā izglītība. Loģiski, ka, sakārtojot izglītības sistēmu, tās tālākai attīstībai nepieciešamas skaidras pamatnostādnes — Latvijas zinātnes attīstībai ir būtiski svarīga doktorantu iesaistīšana zinātniskās pētniecības darbā, gan jauno zinātnieku, gan emeritēto zinātnieku atbalsts, studijas ārzemēs un atgriešanās Latvijā, akadēmiskā personāla atjaunināšana. Tā, lai visi zinātu — Izglītības un zinātnes ministrija eksistē un pirms “un” nav jāliek punkts, tikšanās ievadrunas noslēgumā atļāvās pasmaidīt ministrs.

LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš atzina, ka tikšanās, parakstot līgumu, dod lielu gandarījumu visiem. Var jautāt — vai šajā līgumā ir kas jauns vai arī tas jau ir bijis pirms desmit gadiem? Gan ir, gan nav. Šajā desmitgadē ir bijušas labas attiecības starp Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Augstākās izglītības padomi, Latvijas Zinātnes padomi, melns kaķis starp mums nav skrējis. Ir gandarījums par pēdējā gada laikā ar ministru K. Greiškalnu izstrādātajiem dokumentiem. Ir ļoti svarīgi palielināt zinātnes lomu vispārējā izglītībā, lai dabaszinātnes un vēsture ieņemtu lielāku vietu skolās. Jo zinātnes prestižs sākas no skolas sola. Varam garantēt zinātnieku līdzdalību skolu programmās un mūža izglītības organizēšanā. Iepriecinoši, ka Izglītības un zinātnes ministrija apņemas veicināt LZA valdījumā esošo objektu optimālu apsaimniekošanu, lai veidotu 21. gadsimta sākumam atbilstošu zinātni. Ir ļoti svarīgi audzināt jauno zinātnieku maiņu, atbalstīt emeritētos zinātniekus, īpaši atbalstīt un izcelt vidusskolu skolotājus, kuri vada zinātniskos pulciņus. Specifisks punkts līgumā — izveidot LZA augstceltnē letonikas centru ar datorizētu latviešu folkloras krātuvi un K. Barona Dainu skapim piemērotām telpām. Latvijas Zinātņu akadēmija sevi neatdala no augstskolām, esam par zinātnes, zinātniskās pētniecības izplatību visā Latvijā — Jelgavā, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un citur. Taču pašreiz galvenais uzdevums — gatavot augsti kvalificētu jauno zinātnieku paaudzi, nodrošināt viņiem Latvijā vidi konkurētspējīgai dzīvei, lai viņi vairotu Latvijas un nevis ASV vai Japānas zinātnisko potenciālu. Šī ir vienošanās starp valsti un nevalstisku struktūru. Tāpēc ka pienācis tāds laiks.

LZA viceprezidents profesors Juris Ekmanis, atzinis šo brīdi par vēsturisku un abu līgumslēdzēju pušu sadarbību par svētīgu, izteica domu, ka augstskolu programmās zinātnes sastāvdaļa tiek uztverta kā dabisks process un te ir liels ministrijas nopelns. Taču Latvijas Zinātņu akadēmija ir dzirdējusi zinātnieku bažas, ka jaunajos izglītības standartos tiek pārcelti akcenti starp zinātņu nozarēm. Izglītības jautājumos gan ministrijas, gan LZA lomai sabiedrības informēšanā ir jābūt lielākai.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Juris Jansons pauda gandarījumu par līdzšinējās sekmīgās sadarbības juridisko noformējumu. LZA viceprezidents profesors Andrejs Siliņš, uzsvēris arvien pieaugošo un pilnveidojošos starptautiskās sadarbības lomu (un tās veicināšana paredzēta arī līgumā), izteicis gandarījumu par Latvijas zinātnieku ļoti sekmīgo darbu Eiropas Savienības 5. ietvara programmā, kur iemaksātā dalības maksa tiek atpelnīta dubulti, aicināja ministriju veidot normālu līdzfinansējumu. Tas saglabās Latvijas zinātnisko potenciālu.

Uz šī prioritārā šīsdienas uzdevuma sekmīgu izpildi un līdz ar to Latvijas kā valsts, kurā dominē uz zināšanām balstīta sabiedrība, pilnvērtīgu attīstību nākotnē pamatojas LZA un Izglītības un zinātnes ministrijas savstarpējās sadarbības līgums.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”