Par izmaiņām sociālajā apdrošināšanā

Šodien, 5.jūlijā, stājas spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz vairākas izmaiņas sociālajā apdrošināšanā.

Pēc vairāku gadu ilgām diskusijām ir apstiprināta valsts sociālās apdrošināšanas likme ilgtermiņā un tās pārdale starp darba devēju un darba ņēmēju. Likme 2003.gadā un turpmākajos gados būs 33% (neieskaitot darba negadījumu apdrošināšanas iemaksu likmi, kas šogad ir 0,09%), kur darba devējs maksās 24% un darba ņēmējs — 9%.

Līdz šā gada beigām sociālās apdrošināšanas likme būs līdzšinējā — 35,09%, no tiem 26,09% maksā darba devējs, bet 9% — darba ņēmējs. Ar jauno gadu darba devējam likme samazinās par 2%, savukārt darba ņēmējam tā paliek nemainīga.

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka darba ņēmēji, pašnodarbinātie un iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, būs pakļauti arī invaliditātes apdrošināšanai. Izmaiņu iemesls bija pagājušā gada beigās pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz piešķirtās vecuma vai invaliditātes pensijas pārrēķinu, ja pēc pensijas piešķiršanas ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus. Tātad minētajām maksātāju grupām, sākot ar 2003.gadu, būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas lielākā apmērā nekā iepriekš, bet tām būs iespējams pārrēķināt pensiju pēc viena gada laikā veiktajām iemaksām.

Darba ņēmējiem, kas vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, 2002.gadā un turpmākajos gados ir tiesības no autoratlīdzības neveikt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja viņi tomēr izvēlas veikt šīs iemaksas arī no autoratlīdzības, tās veicamas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

Stājoties spēkā Komerclikumam, pašnodarbināto loks kopš 2002.gada 1.janvāra ir paplašināts ar individuālajiem komersantiem. Taču, ņemot vērā Komerclikuma pārejas periodu līdz 2004.gada 31.decembrim, tie individuālo uzņēmumu īpašnieki, kas nebūs pārreģistrējušies kā individuālie komersanti vai pārveidojuši savu uzņēmumu par komercsabiedrību, valsts sociālajai apdrošināšanai būs pakļauti tāpat kā līdz šim, proti, kā darba ņēmēji.

No 1.jūlija valsts sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti arī alternatīvā dienesta veicēji, par kuriem, līdzīgi kā par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīriem, no valsts pamatbudžeta tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Kopš 2001.gada 1.janvāra, kad persona vienlaikus var būt gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, radās situācijas, kurās persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst abiem statusiem. Piemēram, prakses ārsts savas profesionālās darbības veikšanai nodibina vai nu individuālo uzņēmumu, vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuru arī pats vada, tādējādi iegūstot darba ņēmēja statusu. Tajā pašā laikā viņš ir arī pašnodarbinātais, jo gūst ienākumus kā prakses ārsts. Jaunie likuma grozījumi ir atrisinājuši šo problēmu, paredzot, ka persona, kas, gūstot vienus un tos pašus ienākumus, vienlaikus atbilst vairākiem statusiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas veic kā darba ņēmējs.Līdzīgā situācijā var atrasties arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka, proti, ja cilvēks atrodas divos sociāli apdrošinātās personas statusos (piemēram, vienlaikus ir arī pašnodarbinātais), tad sociālās apdrošināšanas iemaksas veic kā iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka.

Līdz ar likuma grozījumiem darba devējam radīti labvēlīgāki nosacījumi iemaksu veikšanai privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Proti, no šā gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic no darba ņēmēja labā veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un iemaksātajām dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz 10% no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz 5 minimālās darba algas kārtējā kalendāra gadā, ja izpildīti likumā noteiktie nosacījumi, piemēram, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par pieciem gadiem; ja darbības termiņš veselības, nelaimes gadījumu vai dzīvības apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu u.c. Taču jāvērš uzmanība, ka attiecībā uz šiem maksājumiem neizdevās panākt ienākumu, no kuriem veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, harmonizāciju ar to ienākumu apmēru, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Valsts ieņēmumu dienestam ar likuma grozījumiem paplašinātas sankcijas, kas piemērojamas likuma pārkāpšanas gadījumos. Ja personām, kas strādā uz darba līguma pamata, darba devējs aprēķinājis sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par minimālo darba algu (šogad — Ls 60 mēnesī), un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, tad, sākot ar 2002.gada 5.jūliju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piedzīt no darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un soda naudu sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērā no summas, kas atbilst minimālās darba algas apmēram.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa