Par celulozes rūpnīcas projektu

Galīgais lēmums par celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā tiks pieņemts pēc tam, kad būs saņemts slēdziens no ekspertiem, kas izvērtē iespējamā rūpnieciskā objekta ietekmi uz vidi. Darba ziņojums par ietekmes uz vidi novērtējumu tiks nodots sabiedrības apspriešanai šā gada beigās vai nākamā sākumā, preses konferencē informēja Latvijas darba grupas vadītājs sarunām ar ārvalstu investoriem, Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Marģers Krams.

Viņš pastāstīja, ka šobrīd vistālāk īstenotais projekts jaunas celulozes rūpnīcas būvei Eiropā un Baltijas jūras reģionā ir Stendāles projekts. Tā īstenošanu sekmēs Eiropas Komisijas nesen pieņemtais lēmums atļaut Vācijas federālajai valdībai un Saksijas–Anhaltes zemes valdībai piešķirt 250 miljonu eiro subsīdijas celulozes rūpnīcas projektam, kuru, līdzīgi kā Latvijā, realizē ārvalstu investors — Šveices un Kanādas kopfirma “Mercer”. Plānots, ka jaunā ražotne Stendālē sāks darboties 2005. gadā.

Latvijai pagaidām nav tādu finansiālo iespēju, kas ļautu atbalstīt liela mēroga investīciju projektu, atvēlot tam tiešās subsīdijas. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts atbalsts “Baltic pulp” celulozes rūpnīcas projektam tiktu liegts. Valdības atbalsts celulozes rūpnīcai ir nodokļu atlaides un nepieciešamās infrastruktūras nodrošinājums.

Saskaņā ar esošo likumdošanu šis projekts ir uzskatāms par īpaši atbalstāmu. Maksimālais atbalsta lielums, ko Latvijas valdība var tam piešķirt, ir uzņēmuma ienākumu nodokļa samazinājums līdz 50% no ieguldījuma kopējā apjoma. Paredzētas arī nekustamā īpašuma un citu nodokļu atlaides, bet tās noteikti netiks piemērotas attiecībā uz tiem faktoriem, kas ietekmē vides aizsardzību, norādīja M. Krams. Tieši par nodokļu atlaidēm pašlaik rit sarunas ar partneriem. Sarunu vedēji runā par principiem, pēc kādiem varētu tikt sniegts valsts atbalsts. Nākamais solis procedūrā būs Finansu ministrijas aprēķini, kādā veidā, par konkrētiem nodokļiem runājot, valsts atbalsts varētu tikt sniegts.

Valsts atbalsts ir arī infrastruktūras sakārtošana, uzsvēra M. Krams. Tiek lēsts, ka nepieciešamais ieguldījums infrastruktūras sakārtošanai šajā reģionā varētu būt 115 miljoni eiro. Tā kā, virzoties uz Eiropas Savienību (ES), ir un būs pieejami Savienības līdzekļi, 85 miljonus eiro plānots piesaistīt no kāda ES pirmsstrukturālā vai struktūrfonda, bet 30 miljoni eiro būs valsts līdzfinansējums.

Tāpat par valsts atbalstu uzskatāma valsts apņemšanās piešķirt garantijas izejvielu piegādei. Par šo jautājumu vēl lems un aprēķinus veiks valsts atbalsta komisija. Ja valsts garantētajām piegādēm tiktu noteikta pazemināta cena, tās būtu iekļaujamas valsts atbalsta paketē. Tomēr jāņem vērā tas, ka šāda iespējamā subsīdija varētu negatīvi ietekmēt kopējo apaļkoku tirgu. Tāpēc darba grupas nostāja ir stingra: cenām ir jāatbilst tirgus principiem, sacīja M. Krams.

Latvijā atšķirībā no Vācijas ir augstāks politiskais risks, tāpēc par vienu no valsts atbalsta elementiem var uzskatīt Latvijas valsts piekrišanu piedalīties projekta īstenošanā kā akcionāram. Piesaistot valsti gan kā investoru, gan kā līdzatbildīgo projekta realizācijā, tika mēģināts samazināt politisko risku. Jo vairāk mēs tuvojamies ES, jo šis risks kļūst mazāks, un, iestājoties ES, tas būs minimāls.

Raksturojot projekta īstenošanas gaitu, M. Krams atzina, ka intensīvi ticis strādāts gada sākumā, bet šobrīd iestājies atslābums. Galvenokārt tāpēc, ka ārvalstu partneri sarunās par investīciju nosacījumiem izmanto nogaidīšanas stratēģiju, lai atsāktu aktivitātes pēc 8. Saeimas vēlēšanām. Sarunu vedēji ļoti cer, ka jaunā valdība un Saeima turēsies pie līdzšinējā kursa, kas izveidojies pēdējos gados, un pieņemtais lēmums neieguldīt pamatkapitālā meža zemes un nenodot a/s “Baltic pulp” ilgtermiņa lietošanā mežus netiks pārskatīts vai krasi mainīts. Šā lēmuma pamatā bija ne tikai politiski apsvērumi, bet arī ekonomiski aprēķini: valsts atbalsts tiks vērsts tieši uz celulozes ražošanu, nevis uz saimniekošanu valsts īpašumā esošajos mežos. Lēmums tika atbalstīts arī nozaru asociācijās, tāpēc būtu vēlams ieturēt šo līniju un projektu arī turpmāk virzīt līdzšinējā gultnē, sacīja M. Krams.

Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektors Māris Ēlerts teica, ka pasaulē valda ļoti spēcīga konkurence, lai piesaistītu nozīmīgus investīciju projektus. Šajā konkurences cīņā cita citu tiecas uzvarēt gan pilsētas, gan valstis, gan reģioni, un tajā tiek lietoti dažādi instrumenti: nodokļu atlaides, tiešās subsīdijas u. c. Subsīdiju piešķiršana ir ierasta prakse ES valstīs. ES likumdošana pieļauj valsts atbalstu līdz 50% no investīciju kopapjoma tā sauktajos mērķa I reģionos, kuros ir nepieciešama straujāka attīstība. Pēdējā laikā gan vērojama tendence pieļaujamo atbalstu lielajiem uzņēmumiem ES samazināt līdz 35% no investīciju kopapjoma.

Par nežēlīgo konkurenci investīciju piesaistīšanā liecina fakts, ka automašīnu ražotāja BMW filiāles būvniecības projekts “piezemējies” Vācijā, netālu no Leipcigas, pateicoties ļoti lielām tiešajām subsīdijām. BMW projekta gadījumā subsīdijas bija izšķirošais faktors, un Latvijai bija grūti konkurēt ar Vāciju infrastruktūras, loģistikas efektivitātes un darbaspēka sagatavotības ziņā. M. Ēlerts pauda cerību, ka Latvijas konkurētspējas faktors — kokmateriālu resursi un tirgus struktūra — celulozes rūpnīcas projekta gadījumā būs pietiekami spēcīgs, lai nemazinātos ārvalstu investoru interese par šo projektu.

Kā parādīja LAA gada sākumā veiktais pētījums, galvenie ekonomiskie ieguvumi būs divās jomās: pirmkārt, lielāki ienākumi mežu īpašniekiem par papīrmalkas pārdošanu, jo ir sagaidāms, ka papīrmalkas cena tajā reģionā, no kura tiks piegādātas izejvielas rūpnīcai, paaugstināsies. Otrkārt, celulozes rūpnīca var paaugstināt kokzāģētavu rentabilitāti, patērējot kokzāģētavu blakusproduktu — šķeldu. Ja ir noieta tirgus, kur pārdot blakusproduktus — šķeldas un citus koksnes atlikumus, zāģētavas ir konkurētspējīgākas nekā tad, ja šo iespēju nav, liecina Somijas un Zviedrijas pieredze.

Jautāts, vai Stendāles projekts kaut kā ietekmēs Latvijas un ārvalstu partneru sarunu gaitu, M. Krams atzina, ka tas uzstāda “augstāku latiņu”. Līdz šim par latiņu kalpoja Skandināvijas rūpnīcas, kurām valsts atbalsts parasti netika sniegts, Stendāles projekts, saņemot valsts atbalstu, rada precedentu. Investoriem, protams, pievilcīgāka šķiet iespēja saņemt atbalstu naudas izteiksmē, nevis laika gaitā atskaitīt nodokļu atlaides. Tomēr sarunu vedēji nav atkāpušies no pagājušā gada pavasarī valdībā pieņemtā lēmuma un lielākus solījumus negrasās dot, jo uzskata, ka nodokļu atlaides un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana ir pietiekami liels atbalsts, lai projekts tiktu īstenots, uzsvēra M. Krams. Valsts atbalsts nodokļu atlaižu veidā kopumā varētu sasniegt 350 — 360 miljonus eiro.

Pieņemot, ka Stendāles rūpnīca varētu sākt darboties 2005. gadā, bet Latvijas — 2007. gadā, jārēķinās ar to, ka celulozes cena varētu kristies, jo katra jauna ražotne palielina uzkrājumu apjomu. Tomēr par celulozes noietu uztraukties nevajag, jo celulozes tirgus ir globāls un pieprasījuma pieaugums ir stabili augošs, ir pārliecināts M. Krams. Turklāt vienai no investoru kompānijām —“Metsaliitto” — ir papīra rūpnīca, un tas ir papildu garants realizācijas iespējām un tirgus nišas esamībai.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore