"Austrija ir pārbaudījums Eiropas solidaritātei"

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers ir pārliecināts, ka Austrija, lai atbrīvotos no 14 ES partneru sankcijām, ES reformai neuzliks savu veto. Francijas veiktajai reformu dienaskārtībai jāpaliek realizējamai.

Ja Vācija kopā ar Austriju nebūtu pārcietušas ES sankcijas, kuras tika izteiktas pēc tam, kad tika veidota koalīcija starp ATP un labēji populistisko ABP tās toreizējā partijas vadītāja Jerga Haidera vadībā, tad notiktu milzīgs lūzums attiecībās ar Franciju un tas novestu līdz iespējamai plaisai ES dalībvalstu starpā. Šādas bažas savā intervijā laikrakstam "Handelsblatt" izsaka Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers .

Apdomīgi Fišers atzīst, ka "Austrijas kanclera Volfganga Šisela tabu pārkāpums" Vācijā acīmredzot tika uztverts daudz savādāk, nekā tas bija, piemēram, Francijā. Tas īpaši satrauc vēsturiskā konteksta sakarā, kurā šī attīstības tendence galvenokārt būtu jāaplūko Vācijai.

Fišers ES valstu pleca sajūtu jau integrācijas politikas iemesla dēļ vien uzskata par nepieciešamu. Tagad vajagot nogaidīt, kā uzvedīsies Austrijas valdība. Tomēr sankciju beigšana vēl nav paredzēta.

Vai ES uz iespējamo valdības nomaiņu Itālijā pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un valdības izveidi labēji populistiskā mediju magnāta Silvio Berluskoni vadībā reaģēs līdzīgi, par to Fišers pašlaik nevēlas spriest. Fišers netic, ka ATP/ABP koalīcija pretosies ES sankcijām, uzliekot veto ES institucionālo reformu ratifikācijai. "Es Austrijas kancleru Šiselu uzskatu par tik saprātīgu, lai viņš neīstenotu šādu neprātu."

Ar institūciju reformu ES grib būt gatava uz gaidāmo paplašināšanos austrumu virzienā. Šī tēma atrodas Francijas ES Padomes prezidentūras nākamā pusgada dienaskārtībā. Tomēr Fišers brīdina nelolot pārāk lielas cerības par Parīzi. Francijai vajadzēja izstrādāt "realizējamu dienaskārtību".

Fišers Amsterdamas ES līgumā neatrisinātos problēmu kompleksus — lielumu un ES Komisijas sastāvu, balsu sadalījumu un pēc vairākuma principa pieņemtus Padomes lēmumus — uzskata par trim ES reformu pamatjomām. Tik un tā viņš atzīst, ka ES ar šiem trim elementiem nākamajam paplašināšanās periodam nav pietiekami sagatavota.

Fišers grib drīzumā tikties ar savu Francijas kolēģi Ibēru Vedrinu, lai spriestu par ES reformu procesa virzības gaitu. "Vācu un franču iniciatīvā svarīgi ir tas, ka tā neietver nekādu izslēgšanu", saka Fišers. "Tas kandidātvalstīm ir svarīgs signāls. Vācija un Francija negrib būt ekskluzīvi dzinējspēki, bet gan rīkoties visu dalībnieku ietekmes rezultātā."

Uz Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības dienu (DIHT) izteiktās kritikas fona par laika termiņa ierobežojumiem attiecībā uz ES paplašināšanu Fišers iestājas, lai tagad "netiktu sākta samākslota diskusija". Viņš nevēlas strikti turēties pie pagājušā gada ES galotņu sanāksmē Helsinkos panāktā priekšdevuma. Tur tika nolemts, ka sāks iestāšanās sarunas ar divpadsmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstu ES kandidātēm, kā arī Turciju un tās beigs, ņemot vērā Savienības tiesību kritērijus. "Helsinkos netika noteikts konkrēts datums", teica Fišers.

DIHT pētījums sabiedrībā radījis apmulsumu tik lielā mērā, ka esot radies iespaids, ka runa tajā esot bijusi par oficiālu Vācijas nostāju. Tā neesot: "Tāpēc es iesaku rīkoties pēc faktiem un Helsinku priekšdarbiem, kuri ir ļoti saprātīgi un pareizi." ES dalībvalstīs ratifikācijas process būtu jābeidz līdz pirmajai paplašināšanās kārtai, tas ir, līdz 2002.gadam. Vienlaikus Fišers rēķinās, ka pirmās kandidātvalstis šajā laikposmā "darīs visu, kas ir viņu spēkos", lai pabeigtu sarunas: "Mēs tagad nedrīkstam izvairīties no problēmu risinājuma tādējādi, ka sākam diskusiju par laika termiņu."

Fišers vienlaikus brīdina "no lētas pret paplašināšanos austrumu virzienā vērstas balsu iegūšanas" Vācijā. Viņš izceļ, ka īpaši jau vācu ekonomika no paplašināšanās darbavietu un papildu nodarbinātības iespēju formā gūs labumu. Tā bijis, arī ES paplašinoties dienvidu virzienā. "Mēs šeit nevaram runāt par maksājumu apgrūtinājumu, bet gan par investīcijām nākotnē. Mēs politiski, ekonomiski un sociāli esam vienotības procesa lielie ieguvēji", tā ministrs. Visbeidzot — Vācijas ekonomikai paplašināšanās rada milzīgu attīstības potenciālu".

Fišers netic, ka Turcijai būs ātra iestāšanās perspektīva. Viņš norāda, ka Kola/Vaigela valdība jau 1992.gadā akceptējusi, ka arī Kiprai jākļūst par pievienošanās procesa pirmās kārtas daļu. "Tādējādi pilnībā bija skaidrs, ka mums jārada būtiski attiecību uzlabojumi ES un Turcijas starpā, lai tādu valstu kā Polijas, Čehijas un Ungārijas iestāšanos, par ko mums ir liela interese, nebloķētu. Citādi neatrisinātā Kipras problēma varētu kļūt par izšķirošu šķērsli ES paplašināšanai austrumu virzienā".

"Pašreizējo Eiropas kopējās valūtas vājumu Fišers uzskata kā reformu sastrēguma attainojumu Vācijā, ko sarkani zaļo Vācijas valdība pārņēmusi no saviem priekšgājējiem. "Mums būs jādara viss iespējamais, lai eiro telpā novērstu Vācijas ekonomikas attīstības vājības. Tikai tad eiro atkal attīstīsies uz augšu." Eiro vājums radīšot pastiprinātu spiedienu uz ES integrācijas padziļināšanu. Tomēr Fišeram ir skaidrs arī tas, ka "tirgi vispirms pārbauda, cik izturīgs ir eiro".

"Handelsblatt"

Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozaru redaktori GINTS MOORS, LIENA PILSĒTNIECE