Goda dienas dziesmai, latviskā gara sargātājai

No 4. līdz 11. jūlijam Rīgā notiek pirmo trimdas latviešu Dziesmu svētku atceres sarīkojumi

Latviešu dziesmu dienas Vācijas bēgļu nometnēs sākās jau pirmajā pēckara vasarā. Dažādās sabiedroto zonās notika septiņi šādi sarīkojumi ar vairākiem simtiem dalībnieku, līdz 1947. gada maijā Eslingenā kopā pulcējās 24 kori ar vairāk nekā tūkstoš dziedātājiem. Tie jau bija īsti Dziesmu svētki. Aizsākums dzīvīgai un noturīgai tradīcijai. Maijā apritēja pirmo trimdas svētku 55. gadadiena. Godinot šo Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgo notikumu, Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību, Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļu, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūtu, Komponistu savienību, Rakstnieku savienību, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un citām institūcijām no 4. līdz 11. jūlijam Rīgā organizējusi plašu kultūras programmu.

Atceres sarīkojumi notiek Rīgas Latviešu biedrības namā, kas bija jau pirmo Latviešu vispārējo dziedāšanas svētku šūpulis 1873. gadā un tagad ir kļuvis par visas pasaules latviešu pulcēšanās vietu. Zinātnisko konferenci “Trimdas latviešu pirmie Dziesmu svētki un to iedibinātās kultūras tradīcijas attīstība” atklāja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks. Tika nolasīts Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstījums atceres pasākumu dalībniekiem.

Par Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumu Vācijā un sazarošanos visā brīvajā pasaulē runāja profesors Oļģerts Grāvītis. Kā ļoti saviļņojošus notikumus referents minēja pirmo Vispārējo dziesmu svētku 75 gadu atceri Fišbahā un Lībekā, kas reizē bija arī šo svētku iniciatora profesora Jāzepa Vītola piemiņas sarīkojumi. Līdz ar latviešu izceļošanu uz Angliju, Ameriku, Kanādu un Austrāliju arī Dziesmu svētku tradīcija sazarojās plašajā pasaulē. Pavisam trimdā notikuši vairāk nekā 120 latviešu kopkoru sarīkojumu.

Profesore Ilma Grauzdiņa runāja par izcilajiem mūzikas darbiniekiem, kas veidoja Eslingenas Dziesmu svētku kodolu, raksturoja svētku repertuāru un pievērsa uzmanību tam līdzīgajam, kopīgajam, kas vienoja Dziesmu svētku dziedātājus četrdesmito gadu nometņu laikā Vācijā un pirmajās pēckara desmitgadēs te, Latvijā.

Dziesmu svētkus kā kompleksu kultūras fenomenu savos referātos akcentēja profesors Valters Nollendorfs, akadēmiķis Viktors Hausmanis, mākslas zinātniece Ināra Ņefedova un etnogrāfe Maruta Grasmane.

Pārrunas par pasaules latviešu kopīgās kultūras telpas bagātībām un attīstības iespējām rosināja sarīkojuma dalībnieku izbraukums uz Lielvārdi un ciemošanās Viļa Miķelsona trimdas latviešu literatūras Grāmatu klētī. Kā pastāstīja šīs neparastās bibliotēkas saimniece Dace Jansone, latviešu sabiedriskais darbinieks un grāmatnieks Vilis Miķelsons no savas mītnes zemes Amerikas uz Latviju atsūtījis vairāk nekā 25 tūkstošus grāmatu un žurnālu, kā arī skaņu plašu kolekcijas un mākslas darbus. Pēc pirmā Latvijas apmeklējuma 1989. gadā viņš pirmos grāmatu saiņus atsūtīja savai pirmajai skolai, kas kļuva par aizsākumu Grāmatu klētij Lauberē. Tajā pašlaik ir ap trim tūkstošiem grāmatu un periodisko izdevumu. Apmēram tikpat daudz grāmatu izsūtīts uz lauku skolām un bibliotēkām. Pati bagātākā tagad ir Lielvārdes Grāmatu klēts (ap 6000 grāmatu, mākslas albumu un žurnālu), par kuras pastāvīgajām lasītājām kļuvušas kādas simt ģimenes.

Svētdienas rītā Rīgas Domā notiks dievkalpojums trimdas latviešu mūzikas darbinieku piemiņai. Divos dienā ar kokļu skaņām (muzicēs ansamblis “Kārta”) durvis vērs biedrības nama Baltā zāle, kur iekārtotas vairākas izstādes: trimdā darinātie tautas tērpi, Viestarta Aistara akvareļi, grāmatas, kora mūzikas izdevumi, dokumenti par trimdas latviešu Dziesmu svētkiem.

Plašāk par pirmo trimdas Dziesmu svētku atceres sarīkojumiem - turpmāk.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Valsts prezidente trimdas Dziesmu svētku 55 gadu atceres pasākumu dalībniekiem:

Sūtu sveicienus visiem tiem, kas šajās dienās dzīvo ar domām par pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas!

Pulcējoties latviešu pirmo Dziesmu svētku 55 gadu atceres pasākumos, Jūs no jauna apstiprināt latviešu tautas vēlmi atcerēties un kopt tautas dziesmas un dejas kultūru, cauri paaudzēm turot dzīvu latvisko garu.

Dziesmu svētku svinēšana ārpus Latvijas trimdas gados ir nozīmējusi ne tikai skaisti pavadītu laiku, jaunas draudzības saites un romantiskas jūtas. Pāri visam dziesmas spēkā sevi ir deklarējis latviešu tautas izdzīvošanas spīts un dziļās saites ar tēvu zemi. Dziesmu svētku kopkoris vieno visus, kas izjūt šo saiti un apliecina savas patriotisma jūtas. Arī šodien, kad Latvija jau brīva vairāk nekā desmit gadus, šie svētki, ejot līdzi laika garam, ļauj saplūst dzimtenē un plašajā pasaulē dziedātām latviešu dziesmām. Misija joprojām ir nemainīga — stiprināt mūsu tautas garīgās vērtības. Skanēs tautas dziesma, dzīvos pati tauta!

Novēlu Jums visiem priecīgus un skanīgus arī turpmākos Dziesmu svētkus!

2002.gada 7.jūlijā Vaira Vīķe–Freiberga