Kad tilts uz Prāgu atklāts

Par NATO kandidātvalstu premjerministru sanāksmi “Rīga 2002: tilts uz Prāgu”

Vakar, 5. jūlijā, Rīgā sākās šogad lielākais un nozīmīgākais starptautiskais pasākums Latvijā — desmit NATO kandidātvalstu jeb tā sauktā Viļņas desmitnieka premjerministru tikšanās “Rīga 2002: tilts uz Prāgu”. Iniciatīva par nepieciešamību organizēt kandidātvalstu tikšanos augstākajā politiskajā līmenī, kurā tiktu pārrunāti aktuālie drošības politikas jautājumi un kopīgie centieni integrēties NATO, radās pirms diviem gadiem Viļņā. Kopš sadarbības izveidošanās Viļņas desmitnieka (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Slovēnijas, Rumānijas, Bulgārijas, Albānijas, Maķedonijas un Horvātijas) valdību vadītāji tikušies vēl divas reizes Bratislavā un Bukarestē. Tikšanās Rīgā ir pēdējā NATO kandidātvalstu premjerministru tikšanās jeb sammits pirms izšķirošās NATO valstu vadītāju sanāksmes Prāgā šā gada novembrī, kur plānots paziņot lēmumu par alianses nākamo paplašināšanās kārtu. Tieši no šā apstākļa izriet arī sanāksmes nosaukums.

Gaidāmā NATO dalībvalstu valdību vadītāju tikšanās Čehijas galvaspilsētā šā gada nogalē tiek uzskatīta par vēsturiski ļoti nozīmīgu, jo visai iespējams, ka uzaicinājumu pievienoties NATO saņems septiņas sekmīgākās kandidātvalstis (trīs Baltijas valstis, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija). Līdz ar to tiks gandrīz pilnībā izdzēsts aukstā kara izveidotais Eiropas dalījums un gandrīz visa Eiropa kopīgi ar ASV un Kanādu vienosies kopējā drošības sistēmā.

Uz starptautiski nozīmīgo sanāksmi Rīgā ieradies liels skaits Eiropas valstu un ASV politiķu, un līdz ar viņiem arī daudz dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvju un žurnālistu. Bez desmit kandidātvalstu valdību vadītājiem Latvijā saistībā ar sanāksmi “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” Latvijā šajās dienās ieradušies arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidenti, Beļģijas, Horvātijas, Luksemburgas, Somijas, Turcijas un Zviedrijas aizsardzības ministri, Maķedonijas un Rumānijas ārlietu ministri, līdz šim lielākā ASV Senāta delegācija piecu senatoru sastāvā, kuru vada Senāta republikāņu līderis Trents Lots un daudz citu vairāku Eiropas valstu un ASV augstāko amatpersonu. Tāpat klāt ir liels skaits nevalstisko organizāciju pārstāvju, akadēmiķu un diplomātu. Viņu vidū ir gan ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons, bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts, pazīstamais politologs Zbigņevs Bzežinskis u.c.

Vakar, atklājot sanāksmes “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” pirmo darba sesiju, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš teica: “Viļņas desmitnieka sadarbība ir parādījusi, ka mēs spējam strādāt kopā ceļā uz kopīgo mērķi — patiešām vienotu Eiropu. Viļņas desmitnieks ir ļāvis mums apzināties pašiem savu lomu un spējas tādas Eiropas izveidē, kur ikviena nācija justos droša un aizsargāta.”

Premjerministrs vērsa uzmanību uz kandidātvalstu sasniegumiem, kas tām ļāvuši reāli pietuvoties NATO, un norādīja, ka šīs valstis ir gatavas domāt ne vien par savu individuālo drošību, bet arī rūpēties par mieru un stabilitāti visā eiroatlantiskajā telpā.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā uzrunā norādīja, ka šis ir ļoti nozīmīgs gads Latvijai un pārējām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, jo gada beigās tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi gan par NATO, gan Eiropas Savienības paplašināšanos. “No sirds ceru, ka visas valstis, kuras tiks atzītas par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts statusa augstajiem kritērijiem atbilstošām, tiks uzaicināta iestāties šajās organizācijās,” teica V. Vīķe–Freiberga.

Sanāksmes atklāšanas sesijā uzstājās arī vienas no jaunākajām NATO dalībvalstīm — Polijas — prezidents Aleksandrs Kvasņevskis. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka NATO paplašināšanās ir ļoti nozīmīga ne vien kandidātvalstīm, bet tā ir ļoti svarīga un nepieciešama arī pašai eiroatlantiskajai drošības aliansei. Tajā pašā laikā Polijas prezidents norādīja, ka kandidātvalstīm pašām jākļūst par drošības devējām un nevar paļauties tikai uz citu valstu drošības garantijām.

Sanāksmes dalībniekus ar videoieraksta starpniecību uzrunāja arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs un Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs.

T. Blērs informēja, ka Lielbritānija atbalsta pēc iespējas lielāku NATO paplašināšanu, tomēr aliansē var tikt uzņemtas tikai un vienīgi tās valstis, kas izpildījušas visus iestāšanās kritērijus.

Arī ASV prezidents atzina, ka “mums ir iespēja šā gada nogalē gaidāmajā Prāgas galotņu sanāksmē spert būtisku soli uz priekšu, paplašinot NATO, lai visas Eiropas demokrātiskās valstis, kas ir gatavas uzņemties atbildību NATO ietvaros, tiktu uzņemtas”. Dž. Bušs atzinīgi novērtēja kandidātvalstu lielos sasniegumus ceļā uz dalību NATO un vērsa uzmanību uz terorisma draudiem pasaulē, ar kuriem, kļūstot par NATO dalībvalstīm, arvien aktīvāk būs jācīnās arī pašreizējām kandidātvalstīm.

Pasākuma turpinājumā norisinājās valdību vadītāju paneļdiskusija, kuras laikā uzstājās vairāki klātesošie premjerministri, aizsardzības un ārlietu ministri un citi oficiālie NATO kandidātvalstu un dalībvalstu valdību pārstāvji. Diskusijas tēma bija “Uz kopīgām vērtībām balstītas sadarbības veidošana”.

Atklājot diskusiju, tās vadītājs, bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts atzina, ka procesi, kas norisinās saistībā ar gaidāmo NATO paplašināšanos, ir svarīgi ne tikai kandidātvalstu, bet visas Eiropas un pasaules drošībai. K. Bilts pievērsās arī šo procesu vēsturiskajai nozīmei, norādot, ka pagājušajā gadsimtā Eiropa vairākkārt “eksportējusi” karus uz visu pasauli, bet šobrīd tā strādā pie pasaulē lielākā drošības un mieru nesošā projekta.

Bulgārijas premjerministrs Simeons Sakskoburgotskis, atzina: pats fakts, ka mums ir dota iespēja būt par NATO kandidātvalstīm, sniedz papildu iedvesmu reformām. Runātājs izteica cerību, ka gada nogalē iestāties NATO tiks uzaicinātas visas Viļņas desmitnieka valstis.

Savukārt Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks vērsa uzmanību uz to, ka, neraugoties uz Prāgas sammita visai drīzo tuvošanos, Rīgas sanāksmes pamatdoma ir Viļņas desmitnieka sadarbības stiprināšana, nevis bezrūpīga gaidīšana uz NATO dalībvalstu lēmumu. Lietuvas premjerministrs atzina, ka Viļņas desmitnieka valstīm vajadzētu turpināt savu sadarbību arī pēc Prāgas un saglabāt savu nozīmību un lomu Eiropas drošības stiprināšanā, dodot savu pieredzi tām valstīm, kuras savu ceļu uz dalību NATO uzsākušas vēlāk.

Arī Slovākijas premjerministrs Mikulašs Dzurinda atzina, ka arvien vairāk jārunā par nākotni, par kaimiņvalstīm, kas pēc pašreizējo kandidātvalstu uzņemšanas NATO atradīsies cieši blakus, bet tajā pašā laikā ārpus NATO alianses.

Rumānijas premjerministrs Adrians Nāstase norādīja, ka lielākā daļa kandidātvalstu, to skaitā arī Rumānija, jau pašlaik, vēl pirms iestāšanās NATO, aktīvi līdzdarbojas dažādās NATO miera uzturēšanas operācijās un sniedz sabiedrotajiem arī cita veida atbalstu.

Somijas aizsardzības ministrs Jans Ēriks Enestams vērsa uzmanību uz to, ka pēdējā laikā dažkārt izskanot viedoklis, ka pēc aukstā kara beigām pasaule ir mainījusies un draudi drošībai ir izzuduši, tādēļ vajadzētu taupīt līdzekļus un domāt tikai par ekonomisko attīstību. Bet tiek aizmirsts, ka drošība un stabilitāte ir galvenais priekšnoteikums, lai norisinātos veiksmīga ekonomiskā un politiskā attīstība, teica J. Ē. Enestams.

NATO kandidātvalstu premjerministru sanāksme “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” savu darbu turpinās arī šodien. No agra rīta risināsies atklāta diskusija ar nevalstisko organizāciju un akadēmisko aprindu pārstāvju piedalīšanos. Diskusijas tēma ir “Pēc Prāgas — skatījums uz paplašināšanos NATO: uzdevumi, attiecības un izaicinājumi”. Bet nedaudz vēlāk tiks atklāta sanāksmes otrā sesija, kuras ietvaros notiks premjerministru paneļdiskusija “Ieguldījums eiroatlantiskajā drošībā”.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors