Par veselības aprūpes sistēmas tālāku attīstību

Vakar, 5. jūlijā, Labklājības ministrijā (LM) notika preses konference par veselības aprūpes sistēmas attīstības nākamajiem soļiem. LM valsts sekretāra vietnieks Tālis Talents un LM Veselības departamenta direktore Renāte Pupele skaidroja trīs sagatavotos dokumentu projektus: “Pamatnostādnes veselības aprūpes reformas vidusposma nodrošināšanai”, Veselības aizsardzības likums un “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtība”. Šos dokumentus paredzēts izskatīt Ministru kabineta Komitejā 8.jūlijā. Kā norādīja runātāji, šie dokumentu projekti ir būtiski veselības aprūpes sistēmas attīstībā.

Projekts “Pamatnostādnes veselības aprūpes reformas vidusposma nodrošināšanai” izstrādāts, ņemot vērā gan Eiropas praksi un prasības, gan veselības reformas pirmās fāzes pieredzi, gan arī Latvijas realitātes un budžeta iespējas. Pamatnostādņu noteiktais darbības laiks ir no 2002.gada līdz 2007. gadam, taču, kā piezīmēja T.Talents, novilkt striktas robežas to izpildei nebūtu pareizi. To izpilde būs atkarīga no finansiālajām iespējām. Dokumenta projekta izstrādē par pamatu ņemti vairāki iepriekš akceptēti dokumenti: Ministru kabineta apstiprinātā Latvijas veselības aprūpes stratēģija, primārās un sekundārās veselības aprūpes stratēģija un sabiedrības veselības stratēģija, kā arī ievērotas Pasaules veselības organizācijas pamatnostādnes Eiropas reģionam “Veselība 21.gadsimtā”. Pamatnostādnes ir vērstas uz sabiedrībā un veselības aprūpē nozīmīgu mērķu sasniegšanu. Tām ir jāsekmē iedzīvotāju nodrošināšana ar valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu minimumu. Pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina iespēja saņemt pilnu samaksu par pakalpojumiem, savukārt iedzīvotājiem — kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Dokumenta projektā viens no nozīmīgākajiem akcentiem ir veselības politikas plānošanas 12 pamatprincipi. To loma ir būtiska harmoniskā veselības politikas plānošanā. Dokumentā nosauktas 6 problēmas, kuru dēļ pamatnostādnes īstenojamas, kā arī veselības aprūpes politikas 3 galvenie mērķi, rīcības virzieni un pasākumi rezultātu sasniegšanai.

Šis dokumenta projekts nav izstrādāts finansu plānošanai, bet gan tiesību aktu sakārtošanai un veselības aprūpes harmoniskai attīstībai. Finansu jomā šis dokumenta projekts atspoguļo pieeju principu nodrošināšanā. Savukārt koncepcija par veselības aprūpes finansēšanu ir izstrādāta un iesniegta Ministru kabinetā, bet likumprojekts veselības aizsardzības sistēmas finansēšanai MK jāiesniedz šā gada augustā.

LM Veselības departamenta direktore Renāte Pupele skaidroja izstrādāto likumprojektu “Veselības aizsardzības likums”. Šim likumprojektam ir jākļūst par jumta likumu veselības aprūpē, kas organizēs valsts veselības aprūpes sistēmu, dos tiesības uz veselības aizsardzību un medicīniskās palīdzības minimumu, akcentējot un aizsargājot pacienta tiesības. Likumprojektā skaidroti veselības aizsardzības sistēmas jēdzieni, pamatprincipi, paredzamā finansēšanas sistēma, arī veselības aprūpes līmeņi, nosaukti dalībnieki, to tiesības un pienākumi. R.Pupele norādīja, ka likumprojekts skaidro dažādu līmeņu pašvaldību lomu un atbildību veselības aizsardzības nodrošināšanā, kas līdz šim bija pamats daudziem strīdiem un konfliktiem starp LM un pašvaldībām. Runātāja uzsvēra, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas normatīvā bāze veselības aprūpē ir veidojusies nesistemātiski, par ko LM aizvadītajā gadā saņēmusi aizrādījumu no Ministru kabineta. Projekts tika veidots, konsultējoties ar Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un Latvijas Pašvaldību savienību.

Pēdējais normatīvo aktu projekts, kā skaidroja preses konferencē, bija LM sagatavotie MK noteikumi “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtība”. Lai izveidotu valsts ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju optimālu struktūru, tiks izstrādāts ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāns. Tas iecerēts kā vidēja termiņa veselības aprūpes attīstības plānošanas dokuments. MK noteikumu projekts paredz izstrādāšanas un ieviešanas kārtību struktūru plāniem valsts un reģionālajā līmenī. Valsts līmeņa struktūru plānu izstrādās LM pēc reģionālajiem plāniem. Savukārt plānu ieviest paredzēts ar īpaši izveidotas Veselības aprūpes konsultatīvās padomes, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras, Tehnoloģiju aģentūras, vietējo pašvaldību un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Veselības aprūpes konsultatīvās padomes uzdevums būs izvērtēt un dot atzinumu nepieciešamajām izmaiņām plānā. Padomē būs iesaistītas visas ieinteresētās institūcijas — ministrijas, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas. Paredzēts, ka normatīvais akts tieši ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni un pakalpojumu sniedzēju intereses.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore