NATO ir atvērta visiem, kas atbalsta demokrātijas ideālus un cilvēktiesības

Piektdien un sestdien, 5. un 6.jūlijā Rīgā notiek NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sammits “Rīga 2002: tilts uz Prāgu”

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Foto: A.F.I. Vakar, 5.jūlijā, Rīgā sammita “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” laikā: Albānijas premjerministrs Pandeli Majko, Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, Maķedonijas premjerministrs Ļubčo Georgijevskis, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Slovākijas premjerministrs Mikulašs Dzurinda, Horvātijas premjerministrs Ivica Račans, Bulgārijas premjerministrs Simeons Sakskoburgotskis un Rumānijas premjerministrs Adrians Nastase

Apsveikuma runa sammita “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” dalībniekiem 2002. gada 5. jūlijā

Esiet sveicināti Rīgā! Godātie premjerministri, ekselences, dāmas un kungi!

Pēdējo divu gadu laikā mēs esam tikušies divas reizes — Bratislavā un Bukarestē. Mēs esam kļuvuši par labiem draugiem. Eiropa mums visiem ir kļuvusi tuvāka. Mēs esam cits citu labāk iepazinuši. Mēs esam izveidojuši uzticības un draudzības tīklu starp mūsu valstīm. Tā kā mēs darbojamies pēc vienota plāna, mēs balstāmies uz vienas un tās pašas vērtību izpratnes. Viļņas desmitnieka sadarbība ir parādījusi, ka mēs spējam strādāt kopā ceļā uz kopīgo mērķi — patiešām vienotu Eiropu. Viļņas desmitnieks ir ļāvis mums apzināties pašiem savu lomu un spējas tādas Eiropas izveidē, kur ikviena nācija justos droša un aizsargāta.

Rīgas tikšanās ir Viļņas desmitnieka procesa kulminācija pirms NATO tikšanās Prāgā. Šis sadarbības un koordinēšanas process Baltijas valstīs aizsākās pirms diviem gadiem, kad reti kurš uzskatīja Baltijas valstis par reālām NATO kandidātvalstīm. Šajos divos gados visas kandidātvalstis ir apliecinājušas savu apņemšanos un to, ka tās ir alianses dalībvalsts statusa cienīgas. Mēs esam pierādījuši, ka mūsu valstis spēj lūkoties tālāk par sava nama slieksni. Mums rūp ne tikai pašiem sava drošība, bet arī mūsu reģiona un pārējo sabiedroto drošība. Mēs nesēžam un negaidām, lai mūsu Rietumu partneri palīdz mums kļūt par pilntiesīgiem eiropiešiem, mēs saprotam, ka pirmkārt un galvenokārt mums pašiem jāpaceļ savas valstis līdz visaugstākajam standartam. Tikai tā mēs varam padarīt mūsu kopējās mājas — Eiropu — vienotāku liberālo un demokrātijas vērtību veicināšanā un aizsargāšanā.

Sadarbības gaitā mēs esam guvuši pārliecību, ka varam cits citam uzticēties mūsu kopīgo demokrātijas vērtību aizstāvēšanā. Kā apliecinājumu tam kandidātvalstis palielina savus aizsardzības budžetus. Latvijā finansējums aizsardzībai pēdējo četru gadu laikā ir pieaudzis vismaz par 30% gadā un pagājušajā gadā palielinājās par 60%. Likums nosaka, ka laika posmā līdz 2008. gadam aizsardzības budžetam ir jābūt 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Resursu palielinājums ir ļāvis mums īstenot aizsardzības attīstības plānus, kas spēj nodrošināt gan saprātīgu pašaizsardzības spēju attīstību, gan arī savietojamus spēkus NATO operācijām. Mūsu valstis piedāvā konkrētas specializācijas jomas, kurās tās varētu būt īpaši noderīgas aliansei. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, attīrot bijušo militāro bāžu teritorijas, ir jau uzkrājuši ievērojamu pieredzi sprāgstvielu arsenāla iznīcināšanā.

Specializēšanās īpašās profesionālajās kategorijās, tādās kā militārie mediķi, militārā policija un ūdenslīdēji, ļaus mums sniegt vērtīgu un reālu ieguldījumu NATO operācijās, kurās mēs piedalāmies kopš 1996. gada.

Baltijas valstu dalība NATO pabeigs Ziemeļeiropas izveidi par stabilu un pārticīgu reģionu, kurš varēs kalpot par paraugu citiem. Dalība NATO sniegs pienācīgu institucionālo ietvaru jau sasniegtās stabilitātes nostiprināšanai.

Baltijas aizsardzības struktūras, neraugoties uz to, ka tās pēdējos divpadsmit gados tika veidotas no nulles, jau ir devušas vērtīgu ieguldījumu NATO mērķu realizēšanā Balkānos. To bija iespējams sasniegt, pateicoties tam, ka trim Baltijas valstīm izdevās attīstīt sadarbību aizsardzības jomā. Baltijas bataljons uzstādīja standartu un pierādīja, ka Baltijas valstis spēj darboties atbilstoši Rietumeiropas standartiem. Tam sekoja citi projekti, tādi kā Baltijas jūras spēku eskadra mīnu meklēšanai un Baltijas gaisa telpas kontroles sistēma.

Mūsu ekonomikas un sabiedrības apliecina, ka ir iespējams ne tikai panākt citus ES iestāšanās sarunās, bet arī mūsu Rietumu partnerus attīstībā vispār. Liberālas ekonomikas reformas un atvērtība atmaksājas, ja vien reformas notiek bez svārstīšanās vai šaubām. Korupcijas novēršanas pasākumi, kas ir visu kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, dienaskārtībā, uzlabo investīciju vidi. To, cik liels tagad ir Baltijas valstu potenciāls, pierāda tas, ka mūsu valstīs ir visstraujākais ekonomikas pieaugums Eiropā.

Arī Dienvidaustrumeiropa ir mobilizējusies un pagriezusi reģionu stabilitātes un sadarbības virzienā. Viļņas desmitnieka dalībvalstīm no Eiropas dienvidiem ir bijusi vadošā loma sadarbības, stabilitātes un labklājības veicināšanā savā reģionā, kas ļauj visiem eiropiešiem cerēt, ka pienāks diena, kad Eiropas kontinents atstās pagātnē pēdējās etnisko un reliģisko konfliktu paliekas.

Visām mūsu valstīm dalība NATO nav pašmērķis, tas ir veids, kā padarīt iespējamu ilgtspējīgu attīstību. Drošība patiešām ir pirmajā vietā. Bez tās nevar būt reālas uzticības biznesa videi. Dalība NATO dod mūsu tautām pārliecību, ka to darba augļi tiks nodoti nākamajām paaudzēm. Tā parāda starptautiskajai investoru sabiedrībai, ka viņu investīcijas ir drošas valstīs, kuras ir tādas pašas kā Rietumeiropas valstis.

Dāmas un kungi!

Veltīsim šodienu un rītdienu, lai meklētu ceļus, kā mūsu valstis varētu palīdzēt sekmēt kopējos eiroatlantiskos drošības un labklājības mērķus. Mūsu valstis patiešām var dot ieguldījumu demokrātijas un brīvā tirgus vērtību un indivīda brīvību aizstāvēšanā. Apspriedīsim šo ieguldījumu, runāsim par to, kas jau ir paveikts, un par to, kas vēl ir veicams. Es aicinu jūs visus iesaistīties šajā diskusijā šo divu dienu laikā.

Jūtos pagodināts par augsto līmeni, kādā šeit ir pārstāvēta visa Eiropa. Mūsu vidū ir aizsardzības ministri no mūsu kaimiņvalstīm Somijas un Zviedrijas, kā arī Turcijas. Mēs uzklausīsim Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski, dzirdēsim vēstījumus no prezidenta Džordža Buša, prezidenta Vāclava Havela un premjerministra Tonija Blēra.

Tagad man ir liels prieks stādīt priekšā mūsu Valsts prezidenti. Esiet sveicināta, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga! Jums tiek dots vārds.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Vakar, 5.jūlijā, Rīgas pilī: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Maķedonijas prezidents Boriss Traikovskis; Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis. Aizvakar, 4.jūlijā, prezidenta Jūrmalas rezidencē: Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Apsveikuma runa sammita “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” dalībniekiem 2002. gada 5. jūlijā

Godājamais prezident Kvasņevski! Godājamais prezident Trajkovski! Cienījamie premjerministri un ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un prieks personīgi, kā arī visas Latvijas tautas vārdā sveikt tik lielu skaitu ievērojamu viesu šeit Rīgā, mūsu valsts galvaspilsētā. Šis ir patiesi nozīmīgs brīdis Latvijas vēsturē, jo tā ir pirmā reize, kad tik daudz valstu un valdību vadītāju ir sapulcējušies uz tik svarīgu sapulci mūsu galvaspilsētā. Mēs sirsnīgi sveicam desmit NATO kandidātvalstu premjerministrus, kā arī ministrus, parlamenta deputātus un citas augsti stāvošas amatpersonas no visām valstīm, kas šeit pārstāvētas.

Es gribētu Latvijas vārdā īpaši pateikties Polijas prezidentam Aleksandram Kvasņevskim par mūsu pagodināšanu ar savu klātbūtni un prezidentam Vāclavam Havelam, kurš vēlāk uzrunās mūs ar videoieraksta starpniecību. Visas desmit kandidātvalstis augstu novērtē solidaritāti un atbalstu, ko tām sniedz divu visjaunāko NATO dalībvalstu — Polijas un Čehijas — vadītāji. Jau kopš iestāšanās NATO aliansē 1999. gadā Polija un Čehija ir bijušas vienas no visnelokāmākajām kandidātvalstu integrācijas centienu atbalstītājām un ir sniegušas mums nenovērtējamu palīdzību mūsu sagatavošanā Prāgas sanāksmei novembrī. Es šo atbalstu uzskatu par mūsu dižā kontinenta valstu ciešākas sadarbības gara zīmi un par apliecinājumu virzībai uz vienotību, kas aizsākās pēc Otrā pasaules kara ar NATO alianses un Eiropas ogļu un tērauda kopienas dibināšanu.

Es gribētu arī izteikt mūsu īpašo pateicību Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Džordžam Bušam un Lielbritānijas premjerministram Tonijam Blēram, kuri arī teiks mums iedrošinājuma vārdus ar savu uzrunu videoierakstā. Bez Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas un daudzu citu NATO dalībvalstu sniegtās izšķiroši svarīgās palīdzības kandidātvalstis nebūtu spējušas tik īsā laikā nonākt tur, kur tās ir tagad. Daudzas no šīm valstīm tagad stāv uz cilvēces vēsturē vissekmīgākās militārās alianses sliekšņa. Mēs esam pateicīgi arī visiem ministriem, deputātiem, valsts amatpersonām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un sanāksmes organizētājiem, kuri ar savu aizrautīgo un smago darbu ir ļāvuši šai galotņu sanāksmei kļūt par patiesu tiltu uz Prāgu.

Dāmas un kungi!

Šeit Rīgā notiekošā galotņu sanāksme ir nepārprotams apliecinājums kandidātvalstu vēlmei un spējām strādāt kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi — mieru un drošību mūsu kontinentā.

Šodien mēs ar lepnumu un gandarījumu varam atskatīties uz mūsu paveikto kopš mūsu deviņu ārlietu ministru tikšanās Viļņā pirms diviem gadiem. Mūsu grupa, kuras sastāvā tagad ir desmit valstis, ir sasniegusi ārkārtīgi augstu saskaņotības, sadarbības un solidaritātes līmeni un ir ieguvusi savu NATO partneru uzslavas un apbrīnu. Kopīgiem spēkiem mēs pārvaram smago pagātnes vēsturiskā netaisnīguma un apspiestības mantojumu. Mēs dodam savu ieguldījumu spēcīgas, vienotas un brīvas Eiropas izveidē. Es gribētu izmantot šo izdevību, arī lai sveiktu Ukrainas delegāciju, kas šajā galotņu sanāksmē piedalās novērotāju statusā. Mēs apsveicam Ukrainas apņemšanos turpināt iesāktās reformas un uzskatām Ukrainu par svarīgu partneri un sabiedroto.

Dāmas un kungi!

Pirms diviem gadiem, kad NATO kandidātvalstu ārlietu ministri tikās pirmo reizi, abās Atlantijas okeāna pusēs valdīja zināma skepse par alianses paplašināšanās iespējamību. Šī atturīgā attieksme sāka mainīties pēc prezidenta Džordža Buša nākotnē vērstās runas pagājušajā gadā Varšavā.

Tad dažus mēnešus vēlāk satriecošie teroristu 11. septembra uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm lika mums pieņemt jaunu realitāti — pat visspēcīgāko valstu drošību iespējams apdraudēt ne tikai no ārpuses tradicionālās bruņotās agresijas ceļā, bet arī pašas valsts robežās ar ideoloģiski motivētu cilvēku starpniecību, kuri izmanto mūsu brīvās sabiedrības kā bāzes pret mums vērstu uzbrukumu īstenošanai.

11. septembra traģiskie notikumi ir pavēruši jaunu skatījumu uz transatlantisko aliansi. Tie ir likuši pasaules demokrātiskajām un brīvību mīlošajām valstīm apvienot pūles jaunai un pastiprinātai cīņai pret slepkavošanu un iznīcību, kas nešķiro savus upurus. Šajā jaunajā pieaugošās globalizācijas ērā neviena valsts nevar būt vientuļa sala cīņā pret starptautisko terorismu. Tāpēc tagad vairāk nekā jelkad agrāk ir nepieciešams stiprināt eiroatlantisko kopību, turpinot NATO alianses un Eiropas Savienības paplašināšanos.

Latvija un vairākas citas kandidātvalstis šā gada nogalē cer saņemt uzaicinājumu iestāties šajās abās organizācijās. Mēs esam cieši vienoti ar Amerikas Savienotajām Valstīm, to sabiedrotajiem un partneriem cīņā pret terorismu un citiem draudiem pasaules drošībai. Esmu pārliecināta, ka NATO kā vēsturē visspēcīgākajai un efektīvākajai militārajai aliansei var būt izšķiroša loma pretimstāvēšanā šādiem izaicinājumiem. Un es esmu pārliecināta, ka Latvijas un citu atjaunoto demokrātisko valstu iestāšanās aliansē būs reāls un vērtīgs devums tās spējām un resursiem.

Lai gan NATO kandidātvalstis atrodas dažādās Eiropas vietās, tām ir dažādas ekonomiskās attīstības pakāpes un atšķirīgs militārais spēks, tās ir vienlīdzīgas savā apņēmībā netaupīt pūles, lai pēc iespējas labāk sagatavotos uzņemšanai aliansē.

Kopš pagājušā gada 11. septembra Latvija ir veikusi vairākus radikālus iekšējās drošības pasākumus, lai nepieļautu slepenas teroristu operācijas savā teritorijā. Mēs cieši sadarbojamies ar Baltijas kaimiņiem robežšķērsošanas punktu kontrolē, kā arī plašākā, reģionālā līmenī. Piedaloties NATO vadītajās miera operācijās Balkānos un aktīvi iesaistoties globālajā cīņā pret terorismu, mēs strādājam Eiropas un pasaules drošības labā.

Dāmas un kungi!

NATO jau agrāk ir pieredzējusi vairākas paplašināšanās, un tās visas ir bijušas sekmīgas. Pati pēdējā bija 1999. gadā, kad NATO tika uzņemtas Čehija, Polija un Ungārija, kas bija nepārprotams ieguldījums mūsu kontinenta drošībā. Tā rezultātā arī krasi uzlabojās šo valstu attiecības ar Krieviju. Esmu pārliecināta, ka lielāks pārtikušu, stabilu un drošu NATO un ES partneru skaits pie Krievijas rietumu robežas nāks par labu pašas Krievijas interesēm. Latvija apsveic NATO un Krievijas padomes izveidošanu Romā, kā arī konstruktīvo Krievijas pieeju jautājumiem, kuros kādreiz tai bija domstarpības ar NATO. Nekad agrāk iepriekšējā gadu tūkstotī attiecības starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Vāciju un Krieviju nav bijušas tik sirsnīgas, stabilas un tik pārpilnas nākotnes cerību.

Kā Krievijas kaimiņvalsts un nākamā NATO dalībvalsts Latvija būs gatava sekmēt ciešākas attiecības starp Krieviju un aliansi. Mēs esam pārliecināti, ka auglīgas Krievijas un NATO partnerattiecības dos ievērojamu labumu visam kontinentam un vēstīs par jauna daudzsološa Eiropas vēstures posma iestāšanos.

Dāmas un kungi!

Tikai pēc dažiem mēnešiem Prāgā un Kopenhāgenā tiks pieņemti izšķiroši lēmumi, kas ietekmēs mūsu kontinenta nākotni. No sirds ceru, ka visas valstis, kuras tiks atzītas par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts statusa augstajiem kritērijiem atbilstošām, tiks uzaicinātas iestāties šajās organizācijās. Esmu pārliecināta, ka, būvējot mūsu tiltu uz Prāgu šīs galotņu sanāksmes laikā Rīgā, mēs balstāmies arī uz jau izveidotās sadarbības stiprajiem pamatiem. Esmu pārliecināta, ka starp mums valdošais solidaritātes un savstarpējās palīdzības gars pastāvēs ne tikai atlikušos mēnešus līdz Prāgas galotņu sanāksmei, bet saglabāsies arī visus turpmākos gadus. Kopš pirmsākumiem NATO kandidātvalstu attiecības bija raksturojamas drīzāk kā partneru sadarbība, nevis kā konkurentu sāncensība.

Desmit kandidātvalstis un Rietumu partnerus vieno kopīgas vērtības un uzskati, kā arī apņēmība tos aizstāvēt. Mēs vēlamies atgriezties tajā kultūras un ideoloģijas telpā, no kuras vairākus garus gadu desmitus bijām ar varu izstumti. Ar pašreizējām NATO dalībvalstīm mums ir kopīgs sapnis — drošu, stabilu, demokrātisku un pārtikušu valstu transatlantiskās kopības izveide. Mēs esam veikuši tālu ceļu, lai sasniegtu šo mērķi, un esmu pārliecināta, ka mēs to paveiksim.

Man ir tas gods aicināt kolēģi Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski uzrunāt šo sanāksmi. Prezidents Kvasņevskis un Polija ir pierādījuši sevi kā vieni no visuzticamākajiem kandidātvalstu draugiem, sabiedrotajiem un partneriem. Mēs vēlreiz pateicamies jums personīgi, prezident Kvasņevski, kā arī Polijas parlamentam un valdībai par nenovērtējamo atbalstu, ko jūsu valsts mums ir nelokāmi sniegusi brīžos, kad tas bijis visvairāk vajadzīgs.

Vakar, 5.jūlijā, sammita atklāšanā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: A.F.I.

Vakar, 5.jūlijā, sammita laikā: Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube

Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (centrā) tikšanās laikā ar NATO valstu, Somijas un Zviedrijas aizsardzības ministriem un ministru vietniekiem Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis:

Apsveikuma runa sammita “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” dalībniekiem 2002. gada 5. jūlijā

Prezidentes kundze, prezident Rajkovski, cienījamie ministru kungi, ārlietu ministri, ekselences, dāmas un kungi!

Šī ir vēl viena reize, kad Viļņas desmitnieka valstu augstākā līmeņa pārstāvji pulcējas atkal konferencē. Es gribētu teikt, ka mana līdzdalība šajā sanāksmē ir gan gods, gan arī prieks, jo mēs visi kopīgi redzam, ka mūsu pūliņi materializējas un sāk iegūt konkrētus apveidus. Mēs varētu uzskatīt Viļņas sanāksmi un Bukarestes konferenci par apliecinājumu tam, ka mēs cits citu saprotam, ka mūsu vienotība aizvien pastiprinās. Šīsdienas konference Rīgā ir vēl viens apstiprinājums tam. Es esmu pārliecināts, ka tas tā ir noticis, pateicoties neskaitāmajām sarunām ar Baltijas reģiona valstu vadītājiem, ar kuriem man ir bijusi iespēja tikties. Šī tikšanās iezīmē pēdējo tiltu ceļā uz Prāgu. Bet cik ilgs laiks mums paies, lai šķērsotu šo tiltu? Runājot šo valstu grupā, es uzsveru vārdu “mēs”, jo es gribētu uzsvērt, ka Polija izjūt līdzatbildību par NATO paplašināšanās procesu. Pieredze pēc tam, kad NATO pievienojās trīs jaunās valstis — Polija, Čehija un Ungārija —, ir palīdzējusi gatavot nākamo paplašināšanās kārtu. Mūsu panākumi integrācijas procesā ir apstiprinājuši, ka atvērto durvju politika ir bijis tas pareizais veids, kā nostiprināt NATO. Paplašināšanās process seko loģiskai kustībai, ka Eiropa piedzīvo būtisku, plašu pārveidošanos pēc aukstā kara perioda. Šī ir kopēja interese visām Viļņas grupas valstīm, taču kandidātvalstu rokās ir atslēga uz NATO tālāku paplašināšanu. Ir jautājums par to, kuras valstis Prāgā tiks uzaicinātas pievienoties NATO aliansei un cik ilgi vilksies šis pievienošanās process. Ir svarīgi tālāk uzlabot saliedētību un uzlabot sabiedroto spēku darbības efektivitāti. Mums ir jāredz sevi kā drošības ražotājiem, ne tikai kā drošības patērētājiem. Tas ir būtiski svarīgi, jo tas būs galvenais apsvērums, ko ņems vērā tās valstis, kuras lems par NATO paplašināšanu. Latvija, Lietuva un Igaunija bez kādām šaubām pierāda, ka pēc sāpīgas vēsturiskās pieredzes perioda, kad šīs valstis pieredzēja Padomju Savienības dominanci, tās ir gatavas iekļauties demokrātiskajā Eiropas sabiedrībā. Mēs redzam, ka šo valstu iekšējā politika jau dod būtisku ieguldījumu reģiona drošībai. Tiek lietoti dažādi mehānismi, lai uzlabotu bruņoto spēku struktūrvienību savietojamību un integrācijas iespēju NATO struktūrās.

2001. gada 11. septembra notikumi ir mainījuši mūsu uztveri par lietām un arī prioritāšu secību. Mūsdienās ir nepieciešams izstrādāt jaunu koncepciju, pēc kuras strādās sabiedrotie. Prāgā mēs spriedīsim par to, kādu mēs redzam NATO nākotnes vīziju.

Polija atbalsta NATO savienības paplašināšanu, vienlaikus nemazinot tās vēsturiski spēcīgās aizsardzības spējas. Ir jānodrošina spēja efektīvi reaģēt uz mūsdienu pasaulē pastāvošajiem draudiem un uzdevumiem.

NATO ir jāpārveido un jāatdzīvina, jāatjauno aizsardzības spējas un jaudas tādā veidā, lai būtu iespējams sasniegt jaunos mērķus. Taču jāapzinās arī, ka šie jaunie mērķi prasīs arī lielākus finansu ieguldījumus. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi sadarboties un specializēties aizsardzības jomā, jo tas ļaus ātrāk veidot aizsardzības spēju un panākt kopējo bruņoto spēku modernizāciju. Nedz NATO, nedz citām Eiropas valstīm mūsdienās nav nepieciešami lieli bruņotie spēki, bet gan tādi, kas ir spējīgi rīkoties ātri un efektīvi, un šis uzdevums ir jānodrošina visām NATO dalībvalstīm. Kandidātvalstīm ir jāapzinās, kādas būs sekas, kas izrietēs no tiem jaunajiem uzdevumiem, ko tās ir gatavas uzņemties uz saviem pleciem.

Vienlaikus mūsu mērķis ir paplašināt NATO sabiedrotajiem draudzīgo vidi, jo tā ir daļa no mūsu starptautiskās politikas. Te nav runa tikai par to, ka vienīgi mūsu bruņotie spēki lemj un nosaka mūsu drošību, bet vienlīdz liela nozīme ir arī labām attiecībām ar mūsu kaimiņvalstīm, un mēs atzinīgi vērtējam sadarbības pilnveidošanu starp NATO un Krieviju. Mēs uzskatām, ka tas ir būtiski svarīgi globālās drošības nodrošināšanai. Līdz ar to ir arī mainījusies Krievijas attieksme pret NATO paplašināšanu.

Mums ir jāpievērš uzmanība arī sadarbības veicināšanai ar Ukrainu, jo Ukrainai ir svarīga loma Eiropas drošības aspektā. Ar pilnu nopietnību mēs apsveram iespēju, ka arī Ukraina varētu pievienoties NATO organizācijai, jo tas varētu būt svarīgs elements, kas papildinātu NATO aizsardzības spēju.

Es gribētu pievērst jūsu vērību vienam citam uzdevumam, ar ko mums drīz nāksies saskarties. NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās, kas notiks Prāgā un Kopenhāgenā, nebūs tikai mūsu integrācijas pūliņu rezultāts. Vienlaikus tas ieviesīs jaunu realitāti mūsu reģionā, jo šo divu organizāciju paplašināšana nozīmē ne tikai to, ka mainīsies starptautiskā pozīcija jaunajās dalībvalstīs, bet mainīsies arī situācija Austrumeiropā kopumā, un tas uzliek mums jaunus uzdevumus.

Kāda būs jaunā situācija, Austrumeiropas, Viduseiropas un Dienvideiropas valstīm esot šo organizāciju sastāvā? Skaidrību par šiem jautājumiem mēs iegūsim sammita sanāksmēs Prāgā un Kopenhāgenā. Ir izteiktas bažas, ka vienu jauno valstu uzņemšana it kā atstās pārējās atstumtākā situācijā. Jo arī citas Eiropas valstis ir izteikušas savas vitālās intereses. Tādēļ Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm būtu jāsadarbojas arī citās jomās, lai veicinātu ciešāku integrāciju ar tām valstīm, kuras vismaz kādu laiku vēl paliks ārpus minēto divu organizāciju robežām.

Tādēļ es ierosinu jums visiem kopīgi apspriest šos jautājumus. Vajadzētu pievērsties ne tikai pašreizējai situācijai reģionā drošības jomā, ne tikai tam, kā gatavoties Prāgas sammitam, bet paskatīsimies arī tālākā nākotnē. Padomāsim par vienotas platformas izveidošanu, kuras pamatā būtu sadarbība un kura apvienotu labākās tradīcijas, kuras mēs varētu aizgūt no daudzām līdz šim izteiktām iniciatīvām.

Te mēs varētu runāt par trīspadsmit Viļņas grupas un Višegradas grupas valstīm. Ir jāpilnveido jaunas sadarbības formas. Ideja par šādas grupas veidošanu nozīmētu apvienot divus valstu integrācijas virzienus, kuros iesaistās Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis, — integrācija Eiropas Savienībā un integrācija NATO. Ja mēs runājam par Viļņas desmitnieka grupas valstu apņēmību, tad sadarbība šajos Eiropas reģionos nozīmē, ka ir jāveido plurālistiska attieksme, balstīta uz partnerību un dialogu, atvērtu politiku visā reģionā, kas ir vērsta uz vitālo interešu realizāciju. Līdzšinējā reģionālā sadarbība sniegs patiesus ieguldījumus ne tikai attiecīgā reģiona valstīm, bet arī Eiropas Savienībai un NATO.

Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis nav lielvaras, bet gan mazas un vidējas valstis, kurām ir nepieciešama sadarbība un savstarpējs atbalsts, jo spēks slēpjas vienotībā. Tādēļ mēs varētu runāt un domāt par sadarbību trīspadsmit valstu grupā. Taču vienlaikus es neizslēdzu iespēju sadarboties arī ar citām reģiona valstīm. Galvenie principi šajā sadarbībā būtu plurālisms un atklātība. Tad šajā grupā, pie kuras piederētu trīspadsmit vai vēl vairāk reģiona valstis, mēs varētu veidot savstarpēju atbalstu, pilsonisku sabiedrību, atklātu sabiedrību un spēcīgu tirgus ekonomiku. Protams, vienlaikus sadarbība ar NATO un Eiropas Savienību kļūtu aizvien ciešāka. Es ceru, ka mans uzaicinājums sastapsies ar jūsu interesi.

Dāmas un kungi! Noslēgumā Polijas vārdā — tā ir valsts, kas jau trīs gadus ir bijusi NATO sastāvā, — es gribētu apsveikt visas kandidātvalstis ar panākto progresu, gatavojoties dalībai NATO organizācijā. No savas pieredzes mēs zinām, ka tas nav viegls uzdevums — tas prasa lielas pūles, neatlaidību un apņēmību. Taču grūtā ceļā gūtie panākumi ir jo vairāk vērti. Es ceru, ka jūs ar lepnumu varēsit atzīmēt laimīgās beigas šajā sagatavošanās procesā, kad jūsu cerības piepildīsies.

akar, 5.jūlijā, sammitā “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža Buša videouzrunas laikā Latvijas Universitātes Lielajā aulā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

V

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bužs:

Uzruna Viļņas desmitnieka sanāksmes dalībniekiem videoierakstā 2002.gada 5.jūlijā

Jūtos pagodināts sūtīt sveicienus NATO alianses kandidātvalstu Viļņas desmitnieka grupas vadītājiem. Vēlos pateikties Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par šī nozīmīgā pasākuma rīkošanu lieliskajā pilsētā Rīgā. Esmu gandarīts arī par to, ka senatoram Trentam Lotam un viņa kolēģiem šodien bija iespēja būt kopā ar jums. ASV Senātam ir būtiski svarīga loma katras NATO paplašināšanās ratificēšanā, un es augstu vērtēju mana drauga senatora Lota vadošo lomu šajos svarīgajos jautājumos.

Mūsu valstīm ir kopīgs skatījums uz jaunu Eiropu, kurā brīvas Eiropas valstis savā starpā un ar Amerikas Savienotajām Valstīm vieno draudzības, partnerattiecību un sabiedroto saites. Mēs tiecamies uz jaunu Eiropu, kas ir atstājusi pagātnē vēstures saspīlējumus un ir gatava stāties pretim globālajiem izaicinājumiem ārpus Eiropas robežām. Amerika arī turpmāk strādās roku rokā ar Eiropu, lai īstenotu šo redzējumu.

Mums ir iespēja šā gada nogalē gaidāmajā Prāgas galotņu sanāksmē spert būtisku soli uz priekšu, paplašinot NATO, lai visas Eiropas demokrātiskās valstis, kas ir gatavas uzņemties atbildību NATO ietvaros, tiktu uzņemtas.

Kopš jūsu pirmās tikšanās Viļņā pirms vairāk nekā diviem gadiem jūsu valstis ir panākušas reālu progresu, īstenojot būtiski svarīgās reformas, kas nepieciešamas dalībai NATO. Darbs turpinās, kā tam jābūt, lai jūsu valstis būtu gatavas sniegt iespējami lielāku ieguldījumu jaunajā Eiropā, ko mēs veidojam.

Šodien mūsu valstis saskaras ar vēl vienu vēsturisku izaicinājumu — uzvarēt cīņā pret globālo terorismu. 11. septembra uzbrukumi notika Amerikas Savienotajās Valstīs, taču šo uzbrukumu mērķis bija brīvība. Šie haosa un naida spēki apdraud visu Eiropu un visas brīvību mīlošās valstis visā pasaulē.

NATO ir stājusies pretī šim izaicinājumam, paziņojot, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām, un NATO dalībvalstis ir sniegušas lielu ieguldījumu karā pret terorismu gan Afganistānā, gan citur.

NATO ir jābūt gatavai cīnīties un uzvarēt terorismu, tāpat kā citus draudus brīvībai, ar ko mēs visi saskaramies. Jaunas dalībvalstis stiprinās NATO spējas.

Galotņu tikšanās Prāgā iezīmēs jaunas ēras sākumu Eiropā un transatlantiskajās attiecībās, ko raksturos lielāka drošība un labklājība, kā arī lielāka brīvība. Mēs redzēsim, ka dižā brīvības alianse augs un būs gatava izpildīt savu sākotnējo uzdevumu jaunā laikmetā. Un es esmu apņēmies to panākt un nodrošināt, lai mūsu bērni atcerētos šo gadu kā milzīga pavērsiena punktu vēsturē.

Vēlu jūsu sanāksmei panākumus! Ar daudziem no jums esmu ticies personīgi un gaidu izdevību pēc dažām nedēļām šeit Vašingtonā atkal satikt savu labo draugu Aleksandru.

Mēs atrodamies lieliskas izdevības priekšā. Amerikāņu tauta ir kopā ar jums savās cerībās un lūgšanās.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs:

Uzruna Viļņas desmitnieka sanāksmes dalībniekiem videoierakstā 2002.gada 5.jūlijā

Esmu gandarīts par iespēju teikt dažus vārdus Viļņas desmitnieka sanāksmes dalībniekiem. Man ir žēl, ka nevaru būt ar jums laikā, kad apspriežat to, kas ir nozīmīgs Prāgas novembra sanāksmes priekšvakarā. Bet es tomēr uzsvēršu divas lietas.

Pirmkārt, mēs Lielbritānijā atbalstām pēc iespējas lielāku NATO paplašināšanu. Acīm redzami, ka noteikumiem jābūt ievērotiem, nosacījumiem jābūt izpildītiem, bet mēs vēlamies, lai paplašināšana notiktu uz tik plaša pamata, cik vien iespējams, un es jūs apsveicu ar soļiem, kurus jūs sperat pretī savai dalībai NATO.

Otrkārt, mēs Lielbritānijā arī vēlamies strādāt ar jums nepieciešamajā aizsardzības spēju modernizācijā. NATO mainās, mainās NATO izaicinājumi. Tādi jautājumi kā starptautiskais terorisms un masu iznīcināšanas ieroči liek mums pārdomāt nākotnes stratēģiju; mums jābūt tādām spējām NATO ietvaros, kas ļautu tikt galā ar šiem jaunajiem jautājumiem. Mēs Lielbritānijā vēlamies strādāt ar jums, lai ļautu sasniegt to, kas ir kļuvis par šo jauno izaicinājumu drošā un pēc iespējas nopietnākā ceļā.

Tāpēc man žēl, ka es nevaru būt ar jums kopā. Es zinu, ka saņemšu pilnīgu atgriezenisko saiti no mūsu delegācijas. Bet es gribēju jums nosūtīt savus labākos novēlējumus, savus apsveikumus sakarā ar izmaiņām, kuras esat ieviesuši, un piedāvāt mūsu pilnīgu atbalstu tām valstīm, kuras tā cenšas garantēt, ka paplašinātā NATO ir arī stipra NATO, gatava kolektīvai aizsardzībai, kurai mēs visi ticam.

Amerikas Savienoto Valstu senators Trents Lots:

Vakar, 5.jūlijā, sammita īpašajā sesijā: Rumānijas premjerministrs Adrians Nastase, Maķedonijas premjerministrs Ļubčo Georgijevskis, Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks; Horvātijas premjerministrs Ivica Račans, Bulgārijas premjerministrs Simeons Sakskoburgotskis, Albānijas premjerministrs Pandeli Majko; Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Amerikas Savienoto Valstu senators Trents Locs, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Uzruna LU Lielajā aulā 2002. gada 5. jūlijā

Ministru prezident, godātie valstu vadītāji un Eiropas pilsoņi! Mums ir liels gods apmeklēt šo seno pilsētu, kas iemieso brīvas un demokrātiskas Eiropas pārliecību un vitalitāti. Šeit visapkārt ir jaušama enerģija un optimisms, kas jēdzienus “austrumi” un “rietumi” ir izslēdzis no mūsu kolektīvās apziņas uz visiem laikiem. Amerikāņi ir vienoti ar jums šajā pārliecībā, un Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vārdā mēs apsveicam jūsu ievērojamos sasniegumus.

Šodien mēs esam ieradušies Baltijā, lai runātu par mūsu kopīgo nākotni un atkārtoti paustu prezidenta Džordža Buša izteikto pārliecību, ka jau sen ir bijis laiks runas par kontinenta sašķeltību atstāt pagātnē. Pagājušajā gadā Varšavas Universitātē viņš norādīja, ka Jaltā netika ratificēts jau pastāvošs tautu sadalījums, — tā sašķēla dzīvu civilizāciju. Tā nebija ģeogrāfiski noteikta dalījuma līnija, bet gan vardarbīgi uzspiesta šķelšana.

Manas dzīves laikā eiropieši un amerikāņi ir gājuši ilgu un grūtu ceļu. Kad es biju piecus gadus vecs, Vinstons Čērčils ieradās Fultonā, nelielā Amerikas Misūri štata lauku pilsētā, lai pateiktu pasaulei, ka Eiropa atkal atrodas nāves briesmās: no Ščecinas Baltijā līdz Triestei Adrijas jūras krastos pār kontinentu ir nolaidies dzelzs priekškars. Šīs līnijas otrā pusē atrodas visas seno Viduseiropas un Austrumeiropas valstu galvaspilsētas. Varšava, Berlīne, Prāga, Vīne, Budapešta, Belgrada, Bukareste un Sofija — visas šīs slavenās pilsētas un tās aptverošās teritorijas atrodas, esmu spiests teikt, padomju sfērā.

Taču cilvēki aizmirst, ka, neraugoties uz šo paša izteikto brīdinājumu, Vinstons Čērčils nekad neatsacījās no sava sapņa par vienotu Eiropu, kas reiz celsies no fašisma un komunisma drupām un dosies pretim brīvībai.

Novembrī NATO līderi tiksies Prāgā, lai veidotu jaunu Eiropu un vēlreiz apstiprinātu vienotību un vēsturē visveiksmīgākās brīvo tautu kopības solījumu. Ziemeļatlantijas alianse ir Eiropas drošības pamatpīlārs. NATO ir atvērta visiem, kas atbalsta demokrātijas ideālus un cilvēktiesības. Kā ir teicis prezidents Džordžs Bušs, jautājums “kad” dažiem vēl var šķist apspriežams, bet par jautājumu “vai” nav šaubu. Dalība NATO ir atalgojums par jūsu un mūsu brīvību.

Pagājušais gadsimts ir pierādījis, ka Amerikas un Eiropas vienotība veicina mieru. Mēs nedrīkstam pieļaut šī lielā kontinenta sašķelšanu. Minhene un Jalta nedrīkst atkārtoties.

Mums, kas esam Amerikas Savienoto Valstu Senāta locekļi, NATO ir kas vairāk nekā militāra alianse. Tā ir piectūkstoš gadus seno Rietumu vērtību uzturētāja. Mēs uzskatām, ka šīs vērtības ir jāaizsargā, un mēs balsosim tā, lai to nodrošinātu. Šajā sakarā mēs nopietni raugāmies uz tādām problēmām kā korupcija un reliģiskā neiecietība, kas vēl ir saglabājušās no iepriekšējās iekārtas. Lai īstenotu solījumu, šīs senās kaites ir jāizskauž un jāatjauno individuālās brīvības, brīvais tirgus un likuma vara. Šie ir tie standarti, pēc kuriem attiecīgajā laikā lems Amerikas Savienoto Valstu Senāts.

Prāgas sammits iezīmē izšķirošu pavērsienu mūsu centienos sagatavot aliansi 21. gadsimta izaicinājumiem. 11. septembra uzbrukumi brīvajai pasaulei apstiprināja, ka Berlīnes mūra krišana nav vēstures beigu zīme. Ja mēs vēlamies sakaut teroristus un tos, kuri ir gatavi ķerties pie masu iznīcināšanas ieročiem, mums ir jāatjauno kopīgie spēki, ko NATO smeļas, aizstāvot mūsu tautas un mūsu demokrātisko mantojumu. Jūs, mūsu sabiedrotie, esat nepieciešami, lai šo mērķi sasniegtu.

Es tikko atgriezos no Krievijas. Krievija saprot, ka lielāka tautas brīvība ir ceļš uz partnerību ar šo aliansi. Kā jūs zināt, brīvība rada pārticību un drošību. Krievija ir liela valsts, un tās liktenis ir nesaraujami saistīts ar Eiropu. NATO nav Krievijas ienaidnieks. Ja vien mēs varam ko mācīties no vēstures, tad tā ir atziņa, ka brīvās tautas cita ar citu nekaro. Cilvēces labad NATO un Krievijai ir jābūt partneriem.

Es beigšu savu uzrunu ar to, ar ko sāku, — ar modernās Eiropas tēva Vinstona Čērčila teikto. Otrā pasaules kara drūmākajās dienās Vinstons Čērčils caur kara dūmiem un postu redzēja, ka reiz pienāks diena, kad visur Eiropā skanēs prieka zvani un ne tikai savus ienaidniekus, bet arī pašas sevi pārvarējušās nācijas plānos un veidos plašu taisnīgumā, tradīcijās un brīvībā balstītu namu, kur būs vieta visiem.

Šai namā ir vieta visiem. Un NATO ir šī nama vārds.

Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Uzruna LU Lielajā aulā 2002. gada 5. jūlijā

Foto: A.F.I Vakar, 5.jūlijā, īpašās sesijas laikā: ASV senators Trents Lots (augšējā attēlā); Trents Lots un Ministru prezidents Andris Bērziņš (vidējā attēlā); Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un ASV senators (apakšējā attēlā)

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais senator Lot! Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms es vēlos pateikties senatoram Lotam par sanāksmes dalībniekiem veltīto runu. Es izjūtu gandarījumu par to, ka bija iespējams senatora un viņa vadītās delegācijas vizīti savienot ar desmit NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksmi.

Rīga un Baltijas valstis kopumā ir piemērota vieta, kur tikties Viļņas desmitnieka valstīm, jo Baltijas valstis ir vienas no tām postkomunistiskajām valstīm, kuras attīstās visdinamiskāk. Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums pēdējos divus gadus bijis attiecīgi 6,6 un 7,6 procenti. Arī šogad tiek prognozēts, ka iekšzemes kopprodukts pieaugs apmēram par 5 procentiem. Tas panākts, pateicoties enerģiskai ekonomisko un politisko reformu realizācijai, tiecoties iekļauties mums līdzīgo rietumvalstu sabiedrībā — Eiropas Savienībā un NATO. To sasniegt palīdzēja ASV principiālais atbalsts jautājumos, kuri bija īpaši svarīgi, to skaitā mūsu attiecību risināšanā ar Krieviju vai sarunās Eiropas institūciju paplašināšanas kontekstā.

Baltijas tautu centieni veidoties par tādām Eiropas liberālām demokrātijām, kādas pazīstam Rietumeiropā, kā arī centieni iekļauties Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, kas apvieno valstis ar kopīgu demokrātisko vērtību izpratni, ir daļa no plašāka procesa — brīvas un vienotas Eiropas izveides procesa. Šis mērķis ir kopīgs visām šodien Rīgā notiekošās sanāksmes dalībvalstīm. Katrai no Viļņas desmitnieka valstīm ir mērķis iekļauties NATO, nostiprināt drošību ar savstarpējo garantiju saitēm. Viļņas desmitnieks iestājas par labāku Eiropu.

Kandidātvalstis apzinās savu atbildību šīs brīvās un vienotās Eiropas veidošanā. Lai spētu kļūt par līdzvērtīgu sabiedroto citām NATO valstīm, kandidātvalstīm ne tikai jārealizē un jāattīsta demokrātijas principi, tām arī jābūt spējīgām šo demokrātiju aizstāvēt.

Latvija ir gatava veikt savu uzdevumu demokrātijas principu aizstāvēšanā. Saeima ir pieņēmusi grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz līdz 2008.gadam aizsardzības izdevumiem atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas spēs nodrošināt gan saprātīgu pašaizsardzības spēju attīstību, gan resursus dalībai starptautiskajās operācijās. Latvija, tāpat kā citas kandidātvalstis, jau kopš 1996.gada ar Saeimas atbalstu ir piedalījusies visās NATO vadītajās miera operācijās bijušajā Dienvidslāvijā. Plānojot savu aizsardzību, mēs paredzam īpašus specializētos resursus, piemēram, militāros policistus, militāros mediķus, sapierus, ūdenslīdējus, jo parasti NATO operācijās to pietrūkst. Latvija atbalsta NATO politiku aizsardzības resursu nostiprināšanā, jo mūsdienu pasaulē parādās jauni riski un cīņai pret tiem jāattīsta piemēroti līdzekļi.

Visas Viļņas desmitnieka valstis gan nacionālā, gan reģionālā, gan globālā līmenī ir aktīvi iesaistījušās starptautiskajā cīņā pret terorismu. Vairākas valstis ar saviem resursiem piedalās starptautiskajās operācijās Afganistānā vai ir piedāvājušas savas gaisa telpas izmantošanu. Mēs esam snieguši humāno palīdzību afgāņu bēgļiem. Saeima ir apspriedusi un pieņēmusi daudzus grozījumus likumos, lai nostiprinātu kontroles iespējas pār finansu plūsmām vai pastiprinātu atbildību par terorisma atbalstīšanu. Latvijas eksporta, importa un tranzīta sistēma, kas atbilst Eiropas Savienības normām un veidota sadarbībā ar ASV, nodrošina to, lai cauri Latvijas teritorijai vai ar tās uzņēmumu starpniecību teroristu rokās nenonāktu stratēģiski svarīgi materiāli.

Konstruktīvi veidojot sadarbību, ir izdevies panākt, ka Baltijas jūras reģions kļuvis par vienu no stabilākajiem un drošākajiem reģioniem Eiropā. Aizsardzības jomas attīstība notiek ciešā sadarbībā ar mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņiem. Baltijas valstu kopīgā bataljona “Baltbat” kareivji un virsnieki jau ir dienējuši Bosnijā. Baltijas kopīgā jūras spēku eskadra “Baltron” veic mīnu meklēšanas vingrinājumus un operācijas Baltijas jūrā. Kopīgā gaisa telpas kontroles sistēma “Baltnet” ir pilnībā savietojama ar NATO un piedāvās aliansei gaisa telpu. Baltijas jūra vairs nešķir, bet vieno, un Baltijas valstis ar pārējo Ziemeļeiropu saista ciešas sadarbības saites. Arī Krievijai ir iespējas iekļauties šai sadarbībā ar Baltijas jūras valstu padomes starpniecību.

Es gribu uzsvērt, ka ASV un Baltijas valstis vieno īpašas attiecības. Tās sakņojas 50 gadus ilgajā okupācijas neatzīšanas politikā. Baltijas valstis savas neatkarības gados ir pierādījušas, ka neatzīšanas politika bijusi pamatota. Visu aukstā kara periodu Vašingtonā strādājošās Baltijas valstu sūtniecības simbolizēja mūsu tautu brīvības mīlestību. Pēdējos 12 gados esam parādījuši, ka protam brīvību novērtēt un izmantot.

Ir aizritējuši gandrīz pieci gadi, kopš šīs īpašās attiecības tika nostiprinātas ASV un Baltijas hartā. Vēlos atzīmēt, ka šī harta ir stiprinājusi Baltijas valstu militāro sadarbību un kopīgos pasākumus cīņā pret starptautisko terorismu. Harta ir apliecinājums kopīgai tādu vērtību izpratnei kā demokrātija, cilvēktiesības un brīvais tirgus. Ceram, ka šogad hartas ietvaros attīstītā sadarbība sasniegs savu kulmināciju Baltijas valstu pilntiesīgā dalībā NATO un turpināsies jaunā kvalitātē tad, kad mūs vienos jau pilnvērtīgas sabiedroto attiecības.

Nobeigumā gribu vēlreiz pateikties senatoram Lotam un viņa vadītajai delegācijai par izteikto atbalstu, kā arī visiem sanāksmes dalībniekiem novēlēt, lai viņu darba rezultātā Prāgā tiktu pieņemts pareizs lēmums.