Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Tieslietu ministrijā, Uzņēmumu reģistrā

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48. pantu

Partija “Latvijas Brīvībai”

Politisko organizāciju reģistra Nr.PO–086 Reģistrēts 07.05.2002.

Statūti

Pieņemti 2002.gada 21.aprīlī

partijas dibināšanas kopsapulcē

 

 

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Partija “Latvijas Brīvībai” (turpmāk tekstā — Partija) ir politiska organizācija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un citiem LR likumiem.

1.2. Partijai ir sava simbolika, kura ietver sevī organizācijas pilnu nosaukumu — Partija “Latvijas Brīvībai” vai saīsinātu nosaukumu — “Latvijas Brīvībai”.

1.3. Partija darbojas Latvijas Republikas teritorijā.

1.4. Partijas pastāvīgi funkcionējošas vadības institūcijas — Valdes un priekšsēdētāja — atrašanās vieta ir Rīgā, Jūrmalas gatvē 122–1, LV–1029.

 

 

II. Darbības mērķis, uzdevumi un metodes

2.1. Partijas darbības mērķis ir apvienot spēkus uz politisku uzskatu kopības pamata, balstoties uz kristīgi orientētām pamatvērtībām, lai pārstāvētu un aizstāvētu visu Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses pašvaldībās un Saeimā.

2.2. Partijas darbības uzdevumi:

2.2.1. Latvijas brīvības un neatkarības nostiprināšana;

2.2.2. Tautas vispārējā labklājības līmeņa celšana;

2.2.3. Demokrātijas un kristīgu morāles normu attīstība sabiedrībā.

2.3. Partija darbības mērķa un uzdevumu izpildei:

2.3.1. Piedalās visu līmeņu Latvijas Republikas vēlēšanās;

2.3.2. Sadarbojas ar arodbiedrībām, kā arī valsts un sabiedriskajām organizācijām;

2.3.3. Sadarbojas ar kristīgo Baznīcu;

2.3.4. Organizē kultūras, sporta un labdarības pasākumus;

2.3.5. Nodarbojas ar izdevējdarbību, izplata Partijas preses u.c. izdevumus;

2.3.6. Veic saimniecisko darbību.

 

 

III. Organizatoriskā uzbūve

3.1. Kopsapulce:

3.1.1. Kopsapulce ir Partijas augstākā lēmējinstitūcija;

3.1.2. Kārtējās kopsapulces sasauc Partijas priekšsēdētājs, Dome vai Valde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi kalendārajā gadā;

3.1.3. Ārkārtas kopsapulci sasauc pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas biedru pieprasījuma;

3.1.4. Kopsapulce ir pilntiesīga pieņemt lēmumus, ja lēmumu pieņemšanas brīdī piedalās vairāk nekā puse biedru vai delegātu ar lēmējbalsstiesībām;

3.1.5. Kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem vai delegātiem ar lēmējbalsstiesībām;

3.1.6. Kopsapulcei ir tiesības:

3.1.6.1. Apstiprināt, grozīt un papildināt Partijas statūtus un programmu;

3.1.6.2. Ievēlēt Partijas Domi;

3.1.6.3. Ievēlēt Partijas Revīzijas komisiju;

3.1.6.4. Izlemt citus jautājumus.

3.2. Dome.

3.2.1. Partijas Dome ir augstākā lēmējinstitūcija kopsapulču starplaikā, to ievēlē uz vienu gadu;

3.2.2. Domes sēdes sasauc Partijas priekšsēdētājs vai tā vietnieki. Domes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairākums no sēdē klātesošajiem Domes locekļiem;

3.2.3. Domes kompetence:

3.2.3.1. Nosaka Partijas politiskās darbības vadlīnijas kopsapulču starplaikā;

3.2.3.2. Ievēlē Partijas Valdi, t.sk. Partijas priekšsēdētāju, tā vietniekus, kasieri un sekretārus;

3.2.3.3. Apstiprina vienošanās un līgumus par sadarbību ar citām organizācijām;

3.2.3.4. Apstiprina Partijas deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām.

3.3. Valde:

3.3.1. Partijas Valde ir pastāvīgi funkcionējoša vadības izpildinstitūcija, to ievēlē uz vienu gadu;

3.3.2. Valdes sēdes sasauc Partijas priekšsēdētājs vai tā vietnieki. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojusi vismaz puse Valdes locekļu;

3.3.3. Valdes kompetence:

3.3.3.1. Nodrošina kopsapulču un Domes lēmumu izpildi;

3.3.3.2. Izlemj Partijas darbības un vadības kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus;

3.3.3.3. Pārvalda Partijas mantu un finansiālos līdzekļus;

3.3.3.4. Nosaka Partijas biroja darbinieku skaitlisko un personālo sastāvu un viņu darba samaksas apmēru saskaņā ar veicamo darbu apjomu;

3.3.3.5. Veic citus Partijas darbībai nepieciešamos pasākumus.

3.4. Partijas priekšsēdētājs:

3.4.1. Partijas priekšsēdētājs pārstāv un reprezentē Partiju, sasauc Domes un Valdes sēdes un īsteno to priekšsēdētāja funkcijas;

3.4.2. Partijas priekšsēdētājs ir tiesīgs parakstīt visus politiskos, finansiālos un saimnieciskos dokumentus;

3.4.3. Prombūtnes laikā Partijas priekšsēdētājs uztic savu pienākumu veikšanu vienam no priekšsēdētāja vietniekiem.

3.5. Revīzijas komisija:

3.5.1. Revīzijas komisija tiek ievēlēta uz vienu gadu; tā pārbauda Partijas saimniecisko un finansiālo darbību;

3.5.2. Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst būt Partijas Domes vai Valdes locekļi;

3.5.3. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē Revīzijas komisijas priekšsēdētāju, kurš vada un koordinē komisijas darbu;

3.5.4. Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļu skaita. Visi komisijas lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās uz pusēm, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss;

3.5.5. Revīzijas komisijas kompetence:

3.5.5.1. Veic Partijas dokumentācijas, mantas un finansu līdzekļu revīziju;

3.5.5.2. Veic citus kopsapulces uzticētos uzdevumus.

3.6. Teritoriālo struktūrvienību veidošanas kārtību un to darbības pamatnoteikumus nosaka Partijas Domes apstiprināts nolikums.

 

 

IV. Partijas biedri, biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtība,   biedru tiesības un pienākumi

4.1. Par Partijas biedriem var kļūt Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ir ieinteresēti Partijas sekmīgā darbībā, atzīst Partijas mērķus un uzdevumus, apņemas ievērot Partijas Statūtus un īstenot Programmu.

4.2. Iestājoties Partijā, pretendetam jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. Valde pieņem lēmumu par jaunu biedru uzņemšanu.

4.3. Partijas biedru var izslēgt no politiskās organizācijas tikai Partijas Dome vai kopsapulce, ja Partijas biedrs:

4.3.1. Neievēro Statūtus;

4.3.2. Nemaksā biedru naudu vairāk nekā vienu gadu;

4.3.3. Izstājas pēc paša vēlēšanās;

4.3.4. Ar savu uzvedību grauj Partijas prestižu un autoritāti.

4.4. Partijas biedru tiesības:

4.4.1. Lemt par Partijas politikas un darbības noteikšanu;

4.4.2. Vēlēt un tikt ievēlētam Partijas amatos;

4.4.3. Saņemt Partijas atbalstu savu ekonomisko, profesionālo un sociālo interešu aizstāvēšanā;

4.4.4. Tikt izvirzītam iekļaušanai Partijas deputātu kandidātu sarakstos visu līmeņu Latvijas Republikas vēlēšanās;

4.4.5. Brīvi izstāties no Partijas, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

4.5. Partijas biedru pienākumi:

4.5.1. Aktīvi līdzdarboties Partijas mērķa, uzdevumu un Programmas īstenošanā;

4.5.2. Godā turēt Partijas labo vārdu un nepieļaut rīcību, kas grauj Partijas reputāciju sabiedrībā;

4.5.3. Maksāt biedru naudu pašu brīvprātīgi noteiktā apmērā.

 

 

V. Citi noteikumi

5.1. Partijas finansu līdzekļus un mantu veido:

5.1.1. Iestāšanās un biedru naudas iemaksas;

5.1.2. Fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

5.1.3. Ienākumi no saimnieciskās darbības;

5.1.4. Citi atļautie ienākumi.

5.2. Partijas līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar Partijas Valdes lēmumiem:

5.2.1. Mērķa īstenošanai un uzdevumu izpildei;

5.2.2. Partijas biroja darbinieku algošanai;

5.2.3. Citu izdevumu segšanai, kas saistīti ar Partijas darbības nodrošināšanu.

5.3. Partijā paraksta tiesības ir Partijas priekšsēdētājam. Par paraksta tiesību piešķiršanu citām personām lemj Partijas Valde.

5.4. Partijai ir juridiskas personas statuss, savs zīmogs un rēķins bankā.

5.5. Iegūt vai atsavināt Partijas īpašumu ir tiesīga Valde.

 

 

VI. Pašlikvidācijas kārtība

6.1. Partija izbeidz savu darbību, ja kopsapulcē par to lemj trīs ceturtdaļas biedru vai delegātu ar lēmējbalsstiesībām.

6.2. Partijas likvidācijas gadījumā kopsapulce izveido likvidācijas komisiju trīs cilvēku sastāvā.

6.3. Partijas likvidācijas komisija pabeidz iesāktos projektus un darījumus, pārdod Partijas mantu, iekasē no debitoriem Partijai pienākošās summas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas, nodod Partijas dokumentus valsts arhīvā glabāšanai.

6.4. Likvidācijas komisija par Partijas likvidāciju likumos noteiktajos termiņos paziņo attiecīgajām valsts reģistra iestādēm.

6.5. Atlikušo naudu un mantu likvidācijas komisija nodod institūcijai, kuru norādījusi Partijas pēdējā kopsapulce. Atlikušo naudu un mantu nevar sadalīt Partijas biedru starpā.

Pilnvaroto partijas biedru–dibinātāju paraksti:

 

O.Kostanda, V.Roze, A.Mukta–Pavels

Politiskā partija

“Sociāldemokrātu savienība — SDS”

Politisko organizāciju reģistra Nr.PO–085 Reģistrēts 23.04.2002.

Statūti

Apstiprināti SDS dibināšanas kongresā

2002. gada 24. martā

I. Vispārīgie noteikumi

1. “Sociāldemokrātu savienība — SDS” ir politiska organizācija (partija), kurā brīvprātīgi apvienojušies Latvijas sociāldemokrāti, lai realizētu sociāldemokrātijas principus un idejas.

Nosaukums — “Sociāldemokrātu savienība — SDS”, saīsinājums — SDS.

Simbolika — stilizēts sarkanas rozes attēls.

SDS priekšsēdētāja un SDS Domes valdes atrašanās vieta ir Rīgā.

2. SDS darbības mērķi un uzdevumi ir Latvijas kā neatkarīgas, nacionālas, demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstība, humānas demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošana, katras personības brīvas un vispusīgas attīstības nodrošināšana. SDS pamatvērtības ir

brīvība, vienlīdzība, taisnīgums un solidaritāte.

3. SDS darbības konkrētos uzdevumus nosaka partijas Programma un partijas kongresu un konferenču lēmumi.

4. SDS darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

II. Darbības principi un veidi

5. SDS darbojas ar demokrātiskām metodēm. Tā noraida un vēršas pret jebkuru personas, nacionālas (etniskas) vai sociālas kopības diskrimināciju, totalitāru vai autoritāru ideoloģiju, naida sludināšanu un varmācību.

6. Partija veic politisko darbību, piedaloties vēlēšanu kampaņās, referendumos, izvirza deputātu kandidātus, vada deputātu parlamentāro darbu un ar viņu starpniecību īsteno savu programmu, kā arī iesaistās valsts pārvaldes institūciju izveidē.

SDS darbības teritorija ir Latvijas Republika.

7. SDS veic saimniecisko darbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

8. SDS veic sabiedrisko darbību, popularizējot sociāldemokrātijas idejas, iesaistot partijā biedrus un atbalstītājus, organizējot nevalstiskās organizācijas un atbalstot to darbību, veicinot sabiedrības izglītošanu, organizējot kultūras, sporta un atpūtas pasākumus, izdodot un izplatot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus.

 

III. Partijas demokrātija

9. Visas partijas vadības un revīzijas institūcijas tiek veidotas brīvās un vienlīdzīgās vēlēšanās.

10. SDS vadītāju un institūciju ievēlēšanas kārtību un noteikumus nosaka vēlēšanu nolikums, ko pieņem un var grozīt kongress tādā pašā kārtībā kā šos statūtus.

11. Vēlētie partijas vadītāji ir atbildīgi partijas un tos vēlējušo pārstāvniecību priekšā.

12. Ikviens partijas biedrs ir tiesīgs iepazīties ar ikvienu partijas pieņemtu lēmumu, iesniegt priekšlikumus jebkurā partijas institūcijā un saņemt uz to atbildi.

13. Partijas darbība ir atklāta, partijas institūciju sēdēs var būt klāt jebkurš partijas biedrs.

14. Ikviena partijas institūcija ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no lemttiesīgajiem biedriem, delegātiem vai locekļiem un ja statūtos nav paredzēta augstāka pārstāvniecības norma.

15. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk nekā puse no sapulcē klātesošo balsstiesīgo biedru, locekļu, delegātu skaita un ja statūtos nav paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits.

16. Visu SDS institūciju sapulču un sēžu gaita tiek protokolēta. SDS konferenču, kongresu un Domes sēžu protokoli glabājas pastāvīgi.

Citu protokolu glabāšanas ilgumu nosaka attiecīgā partijas institūcija, bet tas nevar būt mazāks par diviem gadiem.

 

IV. SDS biedri, to tiesības un pienākumi

17. Par SDS biedru var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras apņemas ievērot šos Statūtus un īstenot partijas Programmu un kuras saskaņā ar Latvijas likumiem var būt politisko organizāciju biedri. Biedri partijā tiek uzņemti individuāli, ievērojot šos Statūtus.

18. Piederību SDS apliecina iekļaušana biedru reģistrā un biedra karte. SDS biedrs nevar būt citas politiskas organizācijas (partijas) biedrs.

19. Uzņemt SDS ir tiesības pilsētas un rajona organizācijas komitejai, valdei un konferencei, kā arī SDS Domes valdei, Domei un kongresam. Iestājoties partijā, ir jāaizpilda un jāparaksta anketa–iesniegums. Lēmuma pieņemšana par uzņemšanu partijā var tikt atlikta uz laiku līdz 6 mēnešiem. Šajā laikā kandidātam ir SDS atbalstītāja statuss.

20. Tikai SDS Dome par partijas biedriem var uzņemt:

• personas, kuras agrāk ir bijušas citu partiju centrālo vadības institūciju locekļi;

• personas, kuras par noziedzīgiem nodarījumiem bija notiesātas ar brīvības atņemšanu un izcietušas sodu;

• personas, kuras izslēgtas no SDS.

21. Izslēgt no SDS var gadījumos:

• ja biedra rīcība ir apzināti vērsta pret partijas programmu un statūtiem, konferenču un kongresu lēmumiem;

• ja biedra rīcība ir pretrunā ar vispārpieņemtām morāles normām un tādā kārtā diskreditē partiju;

• ja uzņemšana partijā notikusi, sniedzot par sevi nepatiesas ziņas, kā arī cita veida viltus vai arī draudu ietekmē;

• ja tiesa atzinusi viņu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

• ja SDS biedrs vairāk nekā 6 mēnešus, neskatoties uz rakstveida brīdinājumu, nemaksā biedra naudu.

Ja SDS biedrs iestājas citā partijā vai arī ir devis rakstveida piekrišanu kandidēt Saeimas vēlēšanās citu partiju vai apvienību sarakstos, vai arī devis piekrišanu kandidēt pašvaldību vēlēšanās tādā kandidātu sarakstā, kuru neatbalsta SDS teritoriālā organizācija, tādos gadījumos partijas biedrs tiek izslēgts no SDS.

22. Izslēgt no SDS var pilsētas un rajona organizācijas komiteja, valde vai arī augstāka partijas institūcija.

Minēto organizāciju komiteju un revīzijas komisiju locekļus var izslēgt tikai attiecīgā līmeņa organizācijas konference, kā arī SDS Dome, SDS konference un kongress.

SDS Domes un SDS Revīzijas komisijas locekļus var izslēgt SDS konference un SDS kongress, kā arī SDS Dome, ja par šādu lēmumu balso ne mazāk kā 2/3 no Domes sēdē klātesošo Domes locekļu skaita.

Lēmumu par izslēgšanu, izņemot lēmumus, kurus pieņēmusi SDS Dome, SDS konference un SDS kongress, var pārsūdzēt augstākstāvošā partijas institūcijā viena mēneša laikā no izslēgšanas dienas. SDS Domes lēmums, kā arī SDS konferences un SDS kongresa lēmumi nav pārsūdzami. Jautājums par SDS biedra atjaunošanu partijā var tikt izskatīts SDS konferencē vai SDS kongresā, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 daļa klātesošo delegātu.

23. Izslēgšana notiek individuāli, garantējot partijas biedram, kura darbība tiek vērtēta, iespēju piedalīties attiecīgajā sapulcē, sēdē, konferencē vai kongresā un aizstāvēties pret izvirzītajiem pārmetumiem. Ja partijas biedrs nevar ierasties attaisnojošu iemeslu dēļ, jautājuma izskatīšana jāatliek.

24. SDS biedru tiesības ir:

• piedalīties partijas politikas un darbības noteikšanā;

• izteikt savus uzskatus, izvirzīt priekšlikumus un piedalīties izvirzīto priekšlikumu apspriešanā, kā arī saņemt atbildi pēc būtības;

• kritizēt jebkuru partijas institūciju vai biedru;

• vēlēt un tikt ievēlētam SDS amatos;

• piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu personīgo darbību partijā;

• izstāties no SDS, par to rakstveidā paziņojot attiecīgajai partijas institūcijai.

25. SDS biedru pienākumi ir:

• ievērot partijas Statūtus un sekmēt SDS Programmas un lēmumu īstenošanu;

• piereģistrēties vienā no partijas kopām un piedalīties tās darbā;

• būt iecietīgam pret atšķirīgu viedokļu paudējiem partijā;

• piedalīties SDS rīkotajos pasākumos un vēlēšanu kampaņās;

• maksāt biedru naudu saskaņā ar Nolikumu, kas apstiprināts SDS Domē.

26. Ja kādā jautājumā ir pieņemts SDS Domes vai augstākas partijas institūcijas lēmums un par attiecīgo jautājumu notiek balsošana Saeimā, tādā gadījumā Saeimas SDS frakcijas biedriem obligāti jābalso saskaņā ar šo lēmumu.

Pašvaldībās ievēlētiem SDS biedriem ir saistoši SDS Domes, Domes valdes, kā arī attiecīgā līmeņa SDS organizaciju vadības institūciju (sapulču, konferenču un komiteju) lēmumi.

27. SDS aizstāv savu biedru tiesības un likumīgās intereses, aizstāv savus biedrus pret vajāšanām par viņu sabiedrisko vai politisko darbību, izmantojot aizstāvībai visus likumīgi iespējamos veidus.

28. SDS darbībā var piedalīties partijas atbalstītāji. SDS atbalstītājs ir persona, kura piekrīt un atbalsta SDS programmu un darbību, veicina partijas vēlešanu kampaņu, ir reģistrējusies un darbojas kādā SDS kopā.

SDS atbalstītājam ir tiesības saņemt informāciju par partijas darbību, paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus partijai svarīgu jautājumu risināšanai, piedalīties partijas rīkotajos pasākumos ar padomdevēja tiesībām, tikt iekļautam SDS Saeimas vai pašvaldību vēlešanu sarakstos.

29. Par pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī par partijas biedra pienākumu nepildīšanu biedram var uzlikt disciplinārsodu saskaņā ar Nolikumu, kas apstiprināts SDS Domē.

 

V. Partijas organizatoriskā un vadības uzbūve

30. SDS mazākā organizatoriskā vienība ir kopa. Kopā ir ne mazāk kā trīs partijas biedri. Katra SDS kopa darbojas savā teritoriālajā apvienībā. Katrs SDS biedrs var būt uzskaitē tikai vienā partijas kopā.

Kopas augstākā lēmējinstitūcija ir kopas sapulce, kura:

• uz 1 gadu ievēlē kopas priekšsēdētāju un nepieciešamības gadījumā arī citas vadības un kontroles institūcijas un nosaka to kompetenci;

• ievēlē delegātus uz teritoriālās, rajona vai pilsētas organizācijas konferencēm, SDS konferencēm un kongresiem saskaņā ar noteiktām pārstāvniecības normām;

• lemj par kopas dibināšanu, likvidēšanos, sadalīšanos vai apvienošanos ar citām kopām;

• atceļ vai groza kopas institūciju lēmumus, ja tie neatbilst SDS Statūtiem, kopas sapulces vai SDS augstāko institūciju lēmumiem;

• izvirza deputātu kandidātus pašvaldību vēlēšanām, — apspriešanai teritoriālās rajona vai pilsētas organizācijas konferencē.

Lēmums par kopas likvidēšanu, sadalīšanu vai apvienošanos ar citām kopām var tikt pieņemts, ja sapulcē piedalās ne mazāk kā 2/3 no kopas biedriem un ja par šādu lēmumu balso ne mazāk kā 2/3 no sapulcē klātesošajiem biedriem.

31. Rajonu un Latvijas republikas pakļautības pilsētu SDS kopas apvienojas SDS pilsētu un rajonu organizācijās. Rīgas pilsētas rajonu vai priekšpilsētu, kā arī pagastu un mazpilsētu kopas apvienojas teritoriālajās organizācijās. Vismaz pusei šo organizāciju biedriem jābūt LR pilsoņiem.

SDS pilsētu, rajonu, kā arī teritoriālās organizācijas augstākā lēmējinstitūcija ir kopu delegātu konference, kura:

• nosaka galvenos SDS organizācijas darbības virzienus, izstrādā priekšlikumus SDS kongresam, SDS Domei un tās valdei;

• noklausās un apstiprina organizācijas darba atskaiti;

• uz vienu gadu ievēlē organizācijas priekšsēdētāju, kurš reizē ir komitejas un tās valdes priekšsēdētājs, un priekšsēdētāja biedrus; organizacijas komiteju un revīzijas komisiju;

• izveido komisijas un darba grupas;

• pilsētu un rajonu organizācijas ievēlē vienu SDS Domes locekli;

• lemj par organizācijas nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu, ja organizācijai ir juridiskās personas statuss;

• atceļ vai groza kopu kopsapulču vai valdes lēmumus, kā arī organizācijas komitejas lēmumus, ja tie neatbilst statūtiem, organizācijas konferences vai SDS augstāko institūciju lēmumiem;

• pilsētu un rajonu organizācijas apstiprina deputātu kandidātus pašvaldību vēlēšanām;

• izskata valsts un pašvaldību institūcijās ievēlēto deputātu darbību;

• pieņem lēmumus jautājumos, kas nav partijas augstāko institūciju kompetencē.

SDS organizācijas darbu konferenču starplaikā vada organizācijas komiteja, kuras kompetencē ir visu to jautājumu izlemšana, kuri saskaņā ar statūtiem nav vienīgi organizācijas konferences kompetencē.

SDS organizācijas komiteja var ievēlēt valdi, vienlaikus nosakot tās kompetenci.

Par veikto darbu un par organizācijas konferences un komitejas pieņemtajiem lēmumiem valde sniedz informāciju SDS Domes valdei.

Pilsētu, rajonu un teritoriālo organizāciju kopu delegātu konferences jāsasauc ne retāk kā reizi gadā, tās sasauc attiecīgās organizācijas komiteja. Ārkārtas konference var sasaukt attiecīgās organizācijas komiteja un revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas vai arī ja to pieprasa ne mazāk kā viena ceturtā daļa no attiecīgās organizācijas SDS biedriem.

Ārkārtas konference jāsasauc mēneša laikā kopš dienas, kad pienācīgi noformēts paziņojums iesniegts attiecīgās organizācijas komitejai.

Viena vēlēšanu apgabala SDS organizācijas darba koordinēšanai var veidot reģionālas apvienības.

32. Ārzemēs dzīvojošie SDS biedri apvienojas kopās vai klubos, kuru vadības struktūru nosaka kopas vai klubu biedru sapulce atbilstoši mītnes zemes apstākļiem.

Vienā valstī darbojošās kopas un klubi ir tiesīgi deleģēt divus SDS Domes locekļus. Šo jautājumu izlemj kopu un klubu biedru sapulce vai konference.

Ārvalstīs darbojošos kopu un klubu delegātu konference izveido Ārzemju komiteju (ĀK), kura deleģē divus SDS Domes locekļus.

33. SDS biedri vai kopas var apvienoties un veidot frakcijas, apvienības, sekcijas, grupas, konsultatīvās padomes un klubus, kuru darbības principus, organizatorisko struktūru un vadību nosaka apvienojušos biedru sapulces vai delegātu konferences. Par šādu apvienību nodibināšanos ir jāpaziņo SDS Domes valdei.

34. Partijas frakcijā var apvienoties SDS biedri, kuru viedoklis būtiskos partijas strateģijas un/vai taktikas jautājumos atšķiras no partijas biedru vairākuma viedokļa. Ja frakcijā ir apvienojušies SDS biedri, kuru kopskaits nav mazāks par 25% no partijas biedru skaita, frakcijai pēc tās pieprasījuma tiek garantēta proporcionāla pārstāvniecība SDS Domes kongresā vēlētajā daļā.

35. SDS augstākā lēmējinstitūcija ir SDS kongress. Kārtējos partijas kongresus sasauc SDS Dome ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.

Ne vēlāk kā mēnesi pirms ieplānotās kongresa sasaukšanas dienas partijas Dome nosaka pārstāvniecības normas, kā arī kongresa darba kārtību. Priekšlikumi kongresa darba kārtībai jāiesniedz vismaz dienu pirms šīs domes sēdes.

Ne vēlāk kā 15 dienas pirms kongresa sasaukšanas SDS Domes valde publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” likumā noteiktā kārtībā.

Darba kārtību kongresā var papildināt, ja to ar rakstisku iesniegumu pieprasa ne mazāk kā 10 kongresa delegāti un ja kongress pieņem šādu lēmumu.

SDS Domes valdei partijas Domes lēmums par kongresa sasaukšanu nekavējoši jāpaziņo rakstveidā visu pilsētu un rajonu organizāciju komitejām vai valdēm un Ārzemju komitejai.

Ārkārtas kongresu ir tiesības sasaukt SDS Domei un revīzijas komisijai, kā arī — ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa no SDS pilsētu un rajonu organizāciju komitejām vai arī ne mazāk kā trešā daļa SDS biedru. Ārkārtas kongress jāsasauc divu mēnešu laikā no pieprasījumu iesniegšanas dienas SDS Domes valdei. Ja mēneša laikā kongresa sasaukšana netiek izziņota, tad organizācijas vai biedri, kuri tiesīgi to pieprasīt, var dibināt orgkomiteju un sasaukt kongresu. Paziņojums publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” likumā noteiktā kārtībā.

36. SDS kongress:

• pieņem vai groza SDS programmu un statūtus;

• nosaka partijas stratēģiju un taktiku svarīgākajos jautājumos;

• noklausās un apstiprina SDS Domes un Revīzijas komisijas ziņojumus, novērtē SDS priekšsēdētāja, SDS Domes un Revīzijas komisijas darbību;

• ievēlē SDS priekšsēdētāju un divus partijas priekšsēdētāja biedrus;

• ievēlē 33 Domes locekļus;

• nosaka skaitlisko sastāvu un ievēlē SDS revīzijas komisiju;

• ir tiesīgs lemt par partijas iekļaušanos politisko vai sabiedrisko organizāciju apvienībās, par partijas reorganizāciju, apvienošanos vai likvidāciju;

• ir tiesīgs atcelt vai grozīt jebkuras partijas institūcijas lēmumus;

• var uzņemt partijas goda biedrus.

SDS priekšsēdētāju un biedrus, Domes un revīzijas komisijas locekļus ievēlē uz laiku līdz nākošajam kārtējam SDS kongresam.

37. Balsstiesības kongresā ir kopu ievēlētajiem delegātiem.

Lēmumi par partijas programmas un statūtu pieņemšanu un grozījumiem, par partijas iekļaušanos politisko vai sabiedrisko organizāciju apvienībās, par partijas reorganizāciju, apvienošanos vai likvidāciju var tikt pieņemti, ja par tiem balso ne mazāk kā 2/3 no kongresā reģistrēto delegātu skaita.

38. Partijas darbības taktisko un stratēģisko, kā arī citu jautājumu risināšanai saskaņā ar SDS Domes lēmumu var tikt sasauktas konferences, kuras ir tiesīgas izlemt attiecīgos jautājumus, vajadzības gadījumā atceļot vai grozot SDS Domes vai Domes valdes lēmumus. Lēmumu par konferences sasaukšanu, kā arī pārstāvniecības normas SDS Domes valdei vismaz mēnesi iepriekš ir pilsētu un rajonu organizācijām, kurām tas laikus jāpaziņo teritoriālajām organizācijām un kopām.

39. SDS Dome ir augstākā lēmējinstitūcija kongresu starplaikā. SDS Domes sastāvā ir partijas priekšsēdētājs un viņa biedri, Ārzemju komitejas deleģētie locekļi, SDS kongresā ievēlētie 33 SDS Domes locekļi, partijas pilsētu un rajonu organizāciju konferenču ievēlētie šo organizāciju pārstāvji.

Noslēdzot sadarbības līgumus ar citām Latvijas sociāldemokrātiskajām organizacijām, ir pieļaujams šādos līgumos paredzēt šo organizāciju pārstāvniecību partijas Domē, deleģējot ne vairāk kā vienu pārstāvi no katras organizācijas. Kā pārstāvjus Domē var iekļaut tikai partijas biedrus. Šādi līgumi var tikt noslēgti, ja par to balso ne mazāk kā 2/3 no sēdē klātesošo Domes locekļu skaita.

SDS Domes sēdes notiek regulāri, ne retāk kā reizi mēnesī brīvdienās vai arī pirms attiecīgā termiņa, ja to prasa SDS priekšsēdētājs, SDS Domes valde, Revīzijas komisija vai ne mazāk kā 1/5 daļa no SDS Domes locekļiem.

SDS Domes sēdes sasauc SDS Domes valde, kura arī izstrādā sēdes darba kārtību un sagatavo lēmumu projektus.

SDS Domes valdei jāpaziņo katram SDS Domes loceklim par Domes sēdes laiku un vietu, kā arī par sēdes darba kārtību.

SDS Dome var pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Domes locekļu skaita.

40. SDS Dome:

• nosaka partijas politikas virzienus kongresu starplaikos;

• apstiprina SDS saimnieciskās darbības virzienus, izlemj jautājumus par uzņēmumu dibināšanu vai par iesaistīšanos uzņēmējsabiedrību dibināšanā;

• lemj par partijas nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

• ievēlē 8 SDS Domes valdes locekļus uz vienu gadu ar tiesībām pārvēlēt tos pirms termiņa;

• apstiprina partijas ģenerālsekretāru;

• nosaka pārstāvniecības normas SDS konferencēs un kongresos;

• apstiprina vienošanās un līgumus par koalīciju veidošanu, kā arī cita veida sadarbības līgumus ar citām organizācijām;

• ievērojot pilsētu un rajonu organizāciju un Domes valdes priekšlikumus, sastāda un apstiprina SDS deputātu kandidātu sarakstus Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām;

• apstiprina SDS Saeimas frakcijas nolikumu;

• ir tiesīga atcelt vai grozīt teritoriālo organizāciju institūciju lēmumus, ja tie neatbilst SDS programmai, kongresu, konferenču vai Domes lēmumiem;

• apstiprina centrālā partijas aparāta strauktūru;

• izveido Goda tiesu un apstiprina tās nolikumu;

• apstiprina partijas centrālā preses izdevuma redaktoru un redkolēģiju;

• apstiprina Domes valdes un Saeimas frakcijas lēmumus un paziņojumus par partijas politiskajām nostādnēm.

SDS Domes locekļi ir tiesīgi piedalīties un izteikt savu viedokli visās partijas institūcijās ar padomdevēja tiesībām.

41. SDS Domes valdes sastāvā ir prieksšēdētājs un viņa biedri, kā arī SDS Domes ievēlētie valdes locekļi.

SDS Domes valde:

• vada, organizē un koordinē partijas politisko un saimniecisko darbību;

• nodrošina partijas kongresu un konferenču, kā arī partijas Domes lēmumu izpildi;

• nosaka centrālā partijas aparāta struktūru, darbinieku skaitu un atalgojumu, pieņem un atbrīvo darbiniekus, rīkojas ar partijas finansu līdzekļiem un pieņem lēmumus par kustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

• lemj par speciālistu un ekspertu pieaicināšanu un to darba samaksu;

• sasauc SDS Domes sēdes, izstrādā un izziņo darba kārtību, sagatavo lēmumprojektus;

• veido Saeimas deputātu kandidātu sarakstus;

• SDS Domes sēžu starplaikā nosaka partijas politiskās nostādnes aktuālos jautājumos un situācijās.

Valdes sēdes jāsasauc pēc ne mazāk kā 5 valdes locekļu pieprasījuma.

42. SDS priekšsēdētājs:

• sasauc un vada SDS Domes un Domes valdes sēdes;

• pauž partijas viedokli, pārstāv SDS attiecībās ar citām partijām, sabiedriskajām un nevalstiskajām organizacijām, ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām, sniedz pārskatus Domei;

• paraksta partijas finansu dokumentus un līgumus, sniedz pārskatus Domes valdei;

• prombūtnes laikā uztic savu pienākumu veikšanu vienam no priekšsēdētāja biedriem.

43. SDS priekšsēdētāja biedri veic partijas priekšsēdētāja un valdes uzticētos uzdevumus.

44. SDS ģenerālsekretārs vada partijas aparāta darbu un organizē Domes valdes lēmumu izpildi.

45. SDS pilsētu un rajonu, kā arī teritoriālo organizāciju revīzijas komisijas ir patstāvīgas vēlētas partijas darbības kontroles institūcijas, kas savā darbībā pakļaujas un atskaitās attiecīgi partijas kongresam vai attiecīgo organizāciju konferencēm.

SDS Revīzijas komisija:

• ievēlē komisijas priekšsēdētāju un citas amatpersonas;

• revidē SDS, tās organizāciju, institūciju un uzņēmumu finansiālo un saimniecisko darbību, tās atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

• kontrolē SDS, tās organizāciju un vēlēto institūciju darbības atbilstību Statūtiem un dod savu vērtējumu;

• ir tiesīga ierosināt partijas organizāciju un vēlēto institūciju lēmumu atcelšanu, ja tie neatbilst partijas Statūtiem;

• koordinē pilsētu, rajonu un teritoriālo organizāciju revīzijas komisijas darbu;

• regulāri informē partijas vadību par veiktajām pārbaudēm;

• izstrādā savas darbības nolikumu.

Pilsētas, rajona, kā arī teritoriālās organizācijas revīzijas komisijas:

• revidē organizācijas un tās uzņēmumu un institūciju finansiālo un saimniecisko darbību;

• kontrolē atsevišķu biedru, kopu un vēlēto institūciju darbības atbilstību Statūtiem un dod savu slēdzienu;

• regulāri informē teritoriālās organizācijas vadību un partijas Revīzijas komisiju par veiktajām pārbaudēm.

Revīzijas komisiju locekļi nevar būt citu tā paša līmeņa vēlēto partijas institūciju sastāvā, bet ir tiesīgi piedalīties to sēžu darbā ar padomdevēja tiesībām.

 

VII. SDS īpašums un finanses

46. SDS un katrai tās organizācijai ar juridiskās personas tiesībām var piederēt jebkurš kustamais vai nekustamais īpašums, kas ar likumu nav izņemts no civiltiesiskās apgrozības, tai skaitā finansu līdzekļi bankās un citās kredītiestādēs. SDS finansu līdzekļus izlieto saskaņā ar SDS Domes valdes lēmumiem partijas mērķu un uzdevumu realizēšanai.

SDS un tās organizācijas attiecībā uz savu īpašumu realizē lietošanas valdījuma un rīcības tiesības.

Partijas ienākumus veido:

• biedru naudas maksājumi;

• fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

• ienākumi no saimnieciskās, tai skaitā izdevējdarbības;

• citi ienākumi, kas iegūti likumos noteiktajā kārtībā.

SDS ir algoti darbinieki, kuri pieņemti organizatorisku un tehnisku pasākumu veikšanai.

47. SDS biedri maksā biedru maksu. Biedru maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Domes apstiprināts nolikums.

48. SDS organizē labdarības un palīdzības fondus.

49. SDS un tās organizāciju finansiālo darbību kontrolē attiecīgās struktūras revīzijas komisijas.

 

VIII. SDS tiesiskais stāvoklis

50. SDS ir juridiska persona un tai ir savs zīmogs un norēķinu konti bankās. Partijas pilsētu un rajonu organizācijām, teritoriālajām organizācijām un apvienībām, kas tiek nodibinātas saskaņā ar SDS Statūtu 33. pantu, ar Domes lēmumu var tikt noteikts juridiskās personas statuss.

Par pilsētu un rajonu organizāciju, kā arī par teritoriālo organizāciju izveidošanu SDS ziņo attiecīgā reģistra turētājam un attiecīgajai pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā.

Katrai SDS organizācijai ir tiesības izdot savus preses izdevumus un izmantot citus masu informācijas līdzekļus, ievērojot Latvijas Republikas likumu nosacījumus.

 

IX. SDS pašlikvidēšanās un reorganizācija

51. Lēmumu par pašlikvidēšanos un par SDS reorganizāciju ir tiesīgs pieņemt SDS kongress, ja par to balso 2/3 daļas no visiem klātesošiem kongresa delegātiem.

52. SDS likvidāciju izdara likvidācijas komisija, kas tādā gadījumā uzskatāma par likvidatoru.

Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu SDS Domes, Domes valdes un priekšsēdētāja pilnvaras izbeidzas.

53. Likvidācijas komisija paziņo par SDS likvidāciju attiecīgā reģistra turētājam, kā arī publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

54. Likvidatori apmierina kreditoru prasījumus un citas pamatotās pretenzijas, pabeidz visas SDS lietas, pārdod mantu, ja tas nepieciešams kreditoru pamatoto prasību apmierināšanai, un veic citas nepieciešamās darbības.

55. Likvidatoriem jāpaziņo par SDS likvidācijas pabeigšanu attiecīgā reģistra turētājam.

56. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas SDS izpildinstitūcijai.

57. Likvidācija skaitās pabeigta un SDS beigusi savu darbību ar to brīdi, kad tiek izdarīts attiecīgs ieraksts LR attiecīgā reģistrā.

58. Ja partija tiek likvidēta, mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka kongress, ievērojot likumu noteikumus. Ar kongresa lēmumu manta var tikt nodota valstij vai pašvaldībai, sabiedriskām organizācijām vai citiem sabiedriski derīgiem mērķiem.

59. Reorganizācijas gadījumā tās kārtību un rīcību ar SDS mantu nosaka kongresa lēmums atkarībā no reorganizācijas veida. Kongress var izveidot reorganizācijas komisiju vai arī visu jautājumu risināšanu uzticēt izpildinstitūcijai.

60. Par reorganizāciju ir jāpaziņo attiecīgā reģistra turētājam, kā arī jāpublicē paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

61. Reorganizācija skaitās pabeigta ar to brīdi, kad tiek izdarīts attiecīgs ieraksts LR attiecīgā reģistrā.

Sociāldemokrātu savienības priekšsēdētājs E.Baldzēns

Statūtu teksta pareizību apstiprinu:

pilnvarotā persona V.Reinholds