Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesijas sēdi!

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Tiesneša, Razminoviča, Klementjeva, Tabūna un Geiges iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Ābiķa, Razminoviča, Tiesneša, Klementjeva, Tabūna, un Geiges iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Jā, lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildes nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Muciņa, Bunkša, Geiges, Gaigala un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Diemžēl visiem naudas līdzekļiem par akcīzes nodokli ir jānonāk valsts budžetā, bet ne jānodod kādas noteiktas institūcijas tiešām vajadzībām. Latvijā desmit gadu laikā ir izstrādājusies tāda taktika: ja kaut kam vajag atņemt naudu, tad vienmēr atrod, ka tā ir vajadzīga veselības aprūpei, pensionāriem, bērnu pabalstiem vai citām svētām lietām. Arī šis akcīzes nodoklis, ko savāks no tabakas akcīzes sadalījuma, diemžēl ir izdomāts, lai labāk dzīvotu Latvijas ierēdņi.

Ko Latvijas sportam dod Sporta spēļu atbalsta fonds? Ja mēs paskatāmies visas sporta zāles vai citas sporta notikumu vietas, tās ir privatizētas, nodotas privātīpašumā, un sports cilvēkiem ir pieejams tikai par maksu, un diezgan lielu maksu. Un šis fonds ir ierēdņu uzturēšanas fonds un mīts par kaut kādu atbalstu. Ja mēs paskatāmies vai nu lauku skolās, vai nelielu pilsētu skolās, arī lielās pilsētās, tad atbalsta tur jūs neredzēsiet, it sevišķi laukos. Teiksim, Valdemārpilī. Tur sporta zāle ir kritiskā stāvoklī, neviens fonds neko neatbalsta un nedomā. Vai tā kā tepat Baldonē — piecus gadus jau ceļ sporta zāli.

Kur pazuda nauda, kas ir novirzīta sportam? Un cik lielus līdzekļus sporta ierēdņi saņem no valsts budžeta? Sporta federācijas naudas līdzekļus saņem no trijiem, četriem un pat vairākiem avotiem, un, ja mēs paskatāmies 2002. gadā, tad no valsts budžeta sportam iedalīja 3,5 miljoni latu un otrs avots ir 4,7 miljoni, kas sportam ir iedalīts no speciālā budžeta. Balvām vien tikai paredzēts sportā 400 tūkstoši,un tajā pašā laikā, ja paskatāmies zinātnē un izglītībā, skolniekiem un zinātniekiem par viņu sasniegumiem, par sasniegumiem dažādās olimpiādēs, arī starptautiskajās, mēs iedalām tikai 30 000 latu. Jūs paskataties, tātad sports ir vairāk vajadzīgs nekā zinātne.

Trešais avots, tas ir alkohola nodoklis. Tur arī 710 000.

Ceturtais avots tātad — tabakas 50% — 700 000 — 800 000. Un mēs vēl nevaram aizmirst to, ka sportam pa klusam Finansu ministrija vai vēl kāds valsts uzņēmums novirza ļoti lielas summas. Un kā tad tiek izlietoti šie finansiālie līdzekļi? Diemžēl jūs tur neatradīsiet skaidrību. Neatradīsiet, kur nozūd naudas līdzekļi un kas par to ir izdarīts.

Nesen šinī gadā arī “Latvenergo” pārskaitīja ļoti lielu naudas summu, kura arī aizgāja nezināmā virzienā. Un tātad, cienījamie kolēģi, sadale tabakai nevar būt nekāda par labu Sporta spēļu atbalsta fondam, tai ir jāpaliek budžetā, kopējā budžetā, jo mums diemžēl ir arī citas vajadzības, kur naudiņa ir vajadzīga ne mazāk.

Un tagad, ja vēl paskatāmies, parādās arī otrs formulējums, ka ir Veselības veicināšanas centrs. Kas tad ir Veselības veicināšanas centrs? Diemžēl arī šī organizācija tikai darbojas uz papīra un kādos pāris kabinetos. Jo veicināšana veselībai, atbalsts veselībai netiek darīts un arī uz turpmāko netiks darīts. Kādā stāvoklī Latvijā atrodas veselības aprūpe, mēs to ļoti labi zinām, un ko dara Labklājības ministrija, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, tā absolūti nerūpējas. Naudas līdzekļi tiek iedalīti, diemžēl tie tiek izlietoti, un caurspīdīguma naudas izlietošanā nav. Visas tās reorganizācijas, kuras ir notikušas veselības aprūpē, ir neauglīgas, tās ir nepilnīgas, un patiesībā veselības aprūpes sistēma ir sagrauta.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es ierosinu šo nepieņemt, un naudas līdzekļi no akcīzes nodokļa par tabaku lai ieiet kopējā budžetā, un budžetā tiks sadalīts tur, kur tie ir vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Runās “par”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātais Leon Bojār! Es saprotu, ka jūs esat pašlaik aizņemts ar citām lietām un negribiet nemaz klausīties to, ko jums stāsta citi.

Priekšlikums ir konkrēts un saprotams. Tai naudai, kas nāk no tabakas, ir jāiet to cilvēku ārstēšanai, kas ir sirguši vai kas varētu sirgt no šādām slimībām, ko rada smēķēšana. Punkts numur viens.

Naudai, kas nāk no tabakas, ir jāiet to cilvēku profilaksei, kas ir saslimuši ar narkotiku lietošanu kā atkarību vai kas var tikt ierauti šajā ligā.

Naudai, kas nāk no tabakas, ir jāiet alkoholiķu ārstēšanai un profilaksei. Mūsu uzdevums ir agri vai vēlu Latvijā sakārtot veselības aprūpes sistēmu, ka mēs ne tikai nodarbojamies ar ugunsdzēšanu, proti, tikai ar ārstniecību, bet sākam nodarboties ar profilaksi.

Latvijas problēma... mēs esam piemirsuši to, ka vieglāk slimību ir novērst, nevis slimību pēc tam ārstēt.

No tabakas lietošanas cilvēki saslimst ne tikai ar plaušu, balsenes, mutes dobuma, kuņģa vēzi, bet arī sirds un asinsvadu slimībām, saslimst ar miokarda infarktu, aterosklerozi. Cilvēki saņem... cilvēki regulāri pazaudē kājas, teiksim, aterosklerozes dēļ, tā ir ļoti tipiska smēķēšanas kaite. Ir smagas problēmas smēķētājiem ar elpošanas sistēmu. Un visas šīs problēmas pašlaik gulstas uz Latvijas valsts budžetu, un mēs visu laiku mēģinām tikai ārstēt to, par ko paši esam vainīgi, ļaudami nesodīti lietot narkotikas, lietot alkoholu un lietot tabaku. Un, ja nu mēs Latvijā nevaram aizliegt tabakas lietošanu, ja nu mūsu spēki nav pietiekami, lai cīnītos pret šo ligu ar administratīvām metodēm, tad mums ir iespējas cilvēkus pārliecināt, īpaši jaunatni, mācīt viņiem smēķēšanas postu un šim nolūkam arī novirzīt zināmu daļu līdzekļu.

Pilnīga taisnība Bojāra kungam, ka mums tiešām ir Veselības veicināšanas centrs, kas praktiski ir bez finansēm, praktiski ir bez līdzekļiem. Un bez līdzekļiem ietekmēt jaunatni ir praktiski neiespējami. Nav iespējams mācīt kādu, ja šai mācīšanai nav paredzēta nauda. Tie, kas zina, kādā veidā var ietekmēt cilvēka domāšanu, ļoti labi saprot, ka priekš apmācības ir nepieciešama izglītība televīzijā, presē, skolās, speciāli bukleti un tā tālāk. Un tam visam ir nepieciešami līdzekļi. Par to rūpējas Labklājības ministrija, Labklājības ministrija priekš tā ir izveidojusi speciālu centru. Šis centrs ir bezpeļņas organizācija, šis centrs darbojas Ministru kabineta noteiktā kārtībā, tam ir apstiprināti statūti. Šis centrs ir iesniedzis jau dokumentus, lai kļūtu par aģentūru atbilstoši Latvijas likumdošanai.

Tātad es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un visus pārējos priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 15. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Lejas, Pētera Salkazanova, Rišarda Labanovska, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa un Gunāra Freimaņa pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications””.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Lejas, Pētera Salkazanova, Rišarda Labanovska, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa un Gunāra Freimaņa pieprasījumu ekonomikas ministram Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications”” un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, kāda bija Saeimas deputātu pieprasījuma pamatjautājuma jēga, un gribētu atgādināt arī nedaudz šo vēsturi.

Tātad pēc Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru tirgus komisijas prasībām Somijas kompānija “Sonera” publiskoja informāciju, kuru līdz šai informācijas publiskošanai Latvijas valsts puse un Ministru kabinets bija pasludinājis par pilnīgi slepenu un konfidenciālu un tādu, ko Saeimas deputāti, tai skaitā arī deputāti ar pielaidēm pie valsts noslēpuma, nedrīkst zināt. Un šinī gadījumā parādījās pavisam nopietni un ļoti svarīgi fakti, kas liecināja par to, ka mierizlīguma gaitā tiek strādāts vai nu ļoti pavirši, vai arī maldinot sabiedrību. Ar kādiem nolūkiem, ar kādu motivāciju, par to, protams, mēs varam minēt un domāt savas domas ļoti daudzas un dažādas. Bet pati būtība. “Tilts Communications” pārstāv šinī gadījumā kas pārstāv arī kompāniju “Sonera” un skaidri un gaiši pateica sekojošo, ka “Tilts Communications” prasība ir 86,6, 87, 6 miljoni latu. Un tā ir 2,7 reizes mazāka, nekā mūs informēja ar tādiem neoficiāliem preses pārstāvju izteikumiem vairākkārtīgi attiecīgas valsts augstas amatpersonas, tajā skaitā Ministru kabineta locekļi. Jautājums ir, kāpēc šī “Tilts Communications” prasība ir daudz mazāka patiesībā, nekā Latvijas valstij tika piedāvāta? Tātad mums stāstīja, ka šī prasība ir 380 miljoni, bet šeit mēs redzam, ka tā ASV prasība miljonos ir kaut kur 143. Starpība ir grandioza.

Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka arī tāpat neoficiāli atsevišķi Ministru kabineta locekļi, valsts amatpersonas bija informējušas par to, ka Latvijas prasība ir 350—400 miljoni ASV dolāru. Un šī prasība, kā izrādās, arī tika minēta, tieši pateicoties “Sonera” pusei, “Tilts Communications”, jo ASV Vērtspapīru tirgus komisijas prasības nosaka to, ja kādas kompānijas biržā kotē savas akcijas, tad ir šī visa informācija jādod, jo pretējā gadījumā nevar arī noteikt šo akciju vērtību. Rezultātā izrādījās, ka Latvijas prasība ir, nevis kā tika minēts neoficiāli, konfidenciālos apstākļos no valsts amatpersonu puses, ir nevis 350 vai 400 miljonu, bet vesels miljards ASV dolāru.

Ja mēs uzmanīgi paskatāmies uz šo starpību, kāda sabiedrībai apzināti, manuprāt, apzināti maldinot sabiedrību, tika sniegta, tad tā ir no 830 līdz 880 miljoniem ASV dolāru. Un uz šīs informācijas pamata mēs gatavojāmies slēgt mierizlīgumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šādas informācijas apstākļos slēgt Latvijai izdevīgu, godprātīgu, objektīvu mierizlīgumu nav iespējams.

Es gribētu vēl šeit uzsvērt to, ka neatkarīgi eksperti, tajā skaitā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, ir vairākkārt uzsvēris to, ka, ja Latvijas valsts gribētu šo mierizlīgumu slēgt, tad to varētu noslēgt un pamatā vienoties ar “Soneras” pusi uz objektīva savstarpēja izdevīguma pamata vienas dienas laikā. Bet atcerēsimies, ka kopš pagājušā gada augusta Latvijas valsts par tiesvedības izmaksām vien maksā katru mēnesi 410 tūkstošus latu. Ļoti ievērojamu summu un šī summa tiks maksāta arī turpmāk uz priekšu. Nav šī rezultāta, nav šī mierizlīguma. Un šim mierizlīgumam, ko mums piedāvāja neoficiālā veidā, neapšaubāmi bija zināms maldinošs efekts, ar kādiem nolūkiem, protams, mēs to varam tikai minēt, bet šī starpība informācijā, kas tika dota 830—880 miljoni ASV dolāru, ir ievērojama!

Ko es šeit vēl gribētu īpaši uzsvērt? Manuprāt, Latvijas valsts ir diezgan tāda dīvaina valsts, savāda valsts. Mēs redzam, kā bija ar ledus halles projektu, kuru beigu beigās trīs premjeri — bijušie premjeri un esošais premjers — arīdzan atzina par afēru. Bet tajā pašā laikā ar parlamentārās izmeklēšanas metodēm negribēja parlaments šo afēru izmeklēt. Tātad, atzina par to, ka ledus halles projekts ir afēra, gan Guntars Krasts, gan Andris Šķēle, gan beigu beigās Andris Bērziņš un arī finansu ministrs Gundars Bērziņš. Bet, kad Sociāldemokrātu savienība ar saviem deputātiem ierosināja veikt šajā gadījumā parlamentāro izmeklēšanu, tad izveidojās tāda situācija, ka praktiski netika sniegta iespēja šo lietu izmeklēt. Kāds šeit ir secinājums? Secinājums ir viens. Ka nav jau obligāti mums jānoķer tas cilvēks, kas ir kļūdījies vai bijis vainīgs. Bet mēs pat negribam izdarīt secinājumus, lai tādas lietas, kuras paši premjeri atzīst par afēru, netiktu turpmāk vairs pieļautas, lai mēs izstrādātu pasākumu kompleksu, likumdošanas izmaiņas, lai tādas lietas nevarētu būt. Nemaz nerunājot par to, ka Eirovīzijas halle, kur arī hokeja halle principā ir, ir maksājusi tikai 10 miljonus, bet, kā mēs zinām, šī ledus halle maksāja 400 miljonus ASV dolāru. Arī šī starpība liek padomāt par to, kā mēs reizēm rīkojamies ar valsts naudu, cik pavirši iepazīstoties. Ir jāpaiet vairākiem mēnešiem, līdz arī premjera kungs atzīs to, ka praktiski tā informācija par galveno investoru “IMS Studio 6” ir tomēr tāda, kas apliecina, ka tā ir apšaubāma un skandaloza firma. Bet, kā mēs redzam arī tagad pēc preses slejām, šī visa lieta turpinās. Tāpēc es saku, šeit ir līdzīga situācija un līdzīgas bezatrisinājuma jautājumu lietas. Tāpēc arī Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka šis pieprasījums ir jāatbalsta, un mums būs arī par to jāskatās turpmāk.

Kas šeit ir ārkārtīgi svarīgi. Ir jau ļoti precīzi redzams, ka visās lietās, kur nav pietiekama skaidrība, mēs ievirzām konfidencialitātes statusu. Un praktiski pat Saeimas deputāti bez īpaša Saeimas lēmuma nevar neko atrisināt. Es gribētu īpaši uzsvērt to, ka, pateicoties Saeimas lēmumam, ko šoreiz kā alternatīvu Sociāldemokrātu savienības priekšlikumam ar mērenākām nostājām virzīja Parlamentārā izmeklēšanas komisija par privatizējamiem objektiem, praktiski ir arī nonākusi pie secinājuma, ka, piemēram, šīs tiesvedības izmaksas ir jādara zināmas, un valdība ir apņēmusies arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju tos deputātus, kam ir šī pielaide, par to arī informēt. Es domāju, ka tas ir ļoti neliels, bet reāls progress un kaut minimāla parlamentārā kontroles iespēja pār to, kas notiek ar miljoniem valsts naudas. Tas ir absurds, kolēģi! Ja mums ir vajadzīgi atsevišķi parlamenta vairākuma lēmumi, lai sekotu lielām naudas plūsmām, lai zinātu, kādas tās ir, par to, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda.

Godājamie kolēģi! Es vienīgi gribētu atgādināt vēl mazliet vēsturi, kas, manuprāt, ir ļoti zīmīga šeit, un arī to, ko tad mēs gribējām arī dzirdēt precīzāk no Kalvīša kunga. Tātad mēs gribējām zināt, kāpēc ir šī milzīgā summu atšķirība par šo mierizlīguma procesu, kas ir no 830 līdz 880 miljoniem ASV dolāru. Kalvīša kungs norādīja vienu objektīvu lietu, to atzīsim, ka 1998.gadā “Tilts Communications” pārstāvji ir minējuši Privatizācijas aģentūrai sarunās par iespējamo savstarpējo kompensāciju pieprasījumu 386 miljoni ASV dolāru. Tas tik tiešām tā ir. Bet šīs mierizlīguma sarunas nenoritēja starp Privatizācijas aģentūru un attiecīgi “Tilts Communications”, bet starp atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem, Ministru kabineta darba grupu un pārstāvjiem no “Sonera” puses. Tā kā šeit Privatizācijas aģentūru un 1998.gadu minēt laikam nevajadzētu. Un, ja jau reiz bija reāls mierizlīguma process, tad ir skaidri arī jāapzinās tas, ka šajā mierizlīguma procesā, neapšaubāmi, bija runas un skaidras runas arī par prasībām, kādas izvirza investoru puse par šīm naudas lietām. Bet mums jau ir vēsture. Un Parlamentārā izmeklēšanas komisija un tāpat arī prokuratūra savulaik atzina, ka Latvijas Republikas un “Tilts Communications” un “Lattelekom” jumta līgumā, to noslēdzot, parakstot, amatpersonas ir uzrādījušas nekompetenci, bezatbildību un dienesta nolaidību. Es šeit citēju prokuratūru un man liekas, ka diemžēl šīs pašas lietas ar zināmu paviršības pieskaņu arī turpinās. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti nopietni apsvērt to, vai mēs varam vienkārši noraidīt šo deputātu pieprasījumu. Jo pieprasījums prasa sniegt atbildes par simtiem miljonu dolāru, kas ir nodokļu maksātāju budžeta nauda.

Otrs, kas mums liekas ārkārtīgi svarīgi, ir tas, ka aizvien visos šajos jautājumos tiek noraidīti neatkarīgie eksperti, kuri varētu būt no šīs Latvijas telekomunikāciju asociācijas, no septiņu asociāciju visu Latvijas Republikā darbojošos telekomunikāciju nozarē tātad neatkarīgajiem ekspertiem. Bet mēs kā ekspertus pieņemam vienīgi ministriju un ministru izvēlētas personas, kurām principā tas ir valsts pasūtījums — veikt šo ekspertīzi — vai dienesta pienākums pakļautajam ministram dot un sniegt atbildi.

Es domāju, ka uz tādiem pamatiem mēs nevaram balstīt objektivitāti, un mūsu piemēri ir bijuši diezgan bieži, kad pēkšņi augstas amatpersonas publiski norādījumi — pat presē diennakts laikā mainās viņu pakļauto amatpersonu viedoklis par ekspertīzes rezultātiem.

Bet es šeit gribētu varbūt arī mazliet nocitēt to situāciju, kā mūsu kolēģis, Ministru kabineta loceklis Anatolijs Gorbunovs, ko mēs visi šeit cienām, ir stāstījis, kā strādā pie šī mierizlīguma Ministru kabinetā un cik nopietni strādā arī darba grupā, un kas, manuprāt, raksturo to situāciju, kas tad īsti tur varētu arī notikt, jo Gorbunova kungs, neapšaubāmi, kā viens atbildīgajiem ministriem tur ir klāt. Un viņš saka tā: situācija, salīdzinot ar 1994. gadu, ir pavisam citādāka. Šobrīd valdības sēdēs, kā arī darba grupā Ministru prezidenta vadībā desmitām reižu ir vērtētas atsevišķās mierizlīguma detaļas, kā arī kopaina. Kalvīša kungs un viņa eksperti nepaguruši skaidro un skaidro katru niansi valdības sēdēs. Jāatzīmē, ka dažreiz, protams, mēs pagurstam un ka pagurst arī Kalvīša kungs, un tad viņš lūdz atbrīvot viņu no sarunu vedēja pienākumiem un piedāvā to uzņemties citam ministram.

Tātad mēs šeit redzam to, ka darba grupā Ministru kabinetā desmitām reižu ir vērtētas atsevišķas šī mierizlīguma detaļas un kopainas. Un iznāk pavisam dīvaini, ka, vērtējot šīs detaļas un kopainu, nav runāts it kā par šīm naudas summām, ko pieprasa “Tilts Communications” un vēl paradoksālāk, ka nav runāts par summām, kuras pieprasa Latvijas valsts. Iedomājieties, kas tā ir par Latvijas valsti, kura pat neinteresējas par summu, ko tā pieprasa ārzemju investoram, un šī starpība summā ir no 650 līdz 600 miljoniem ASV dolāru, kā izrādās. Tas ir ļoti nopietni.

Es gribētu arī atzīmēt to, ka šeit ir bijusi runa par simtiem miljonu ASV dolāru, ko apliecina arī Kalvīša kungs, kurš saka pavisam vienkārši savā runā šeit Saeimā, ka tas tik tiešām ir jautājums par simtiem miljonu ASV dolāru. Un tāpēc es gribētu zināt un rast atbildi uz to, kāpēc šie simti miljoni dolāru sastāda tik lielu, atšķirīgu summu — no 830 līdz 880 miljoniem ASV dolāru un kā mēs, Saeimas deputāti, varētu kontrolēt šo nodokļu naudas virzību uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Paldies, laiks!

E.Baldzēns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republika ar katru gadu tiek ievilkta kādā nejēdzīgā darījumā, kuru noslēdz diemžēl valsts vārdā. Un to dara mūsu ministri. Nu “Lattelekom” lieta — tā jau ir veca, bet tā ir netīra no paša sākuma un arī līdz šai pašai dienai.

Latvija visu laiku rakstīja pēdējā laikā, ka “Tilts Communications” prasība... ka it kā Latvijai esot 300—350 miljoni dolāru. Latvijas prasība “Tilts Communications”, kuru gatavo ļoti lielā slepenībā, tika aprēķināta pāri par 500 miljoniem dolāru. Ja ASV vērtspapīru tirgus, kuram var ticēt vairāk, to novērtē it kā 87 miljoni dolāru, tad kur ir taisnība šinī ļoti lielajā naudas starpībā? Kas melo? Un cik ilgi melos? Tiek melots Latvijas iedzīvotājiem, arī mums, Saeimas deputātiem.

No visas šīs netīrās lietas, kuru ir noslepinājuši līdz tādai stadijai, ka arī Saeimas deputāti neko nezina, nekas nav saprotams ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, arī mums, Saeimas deputātiem. Bet man liekas, ka arī mūsu valdība kaut ko riktīgi nesaprot. Lai kā Gorbunova kungs te taisnojās, ka ministru prezidents strādā ļoti labi un Ministru kabinets ļoti labi strādā, bet jau no šīm drausmīgajām naudas starpībām, kuras mēs redzam, ir redzams, ka diemžēl tāda darba nav. Ir nesaprotama darbība, ir melošana, un tā melošana ir Latvijas iedzīvotājiem.

Cienījamie kolēģi! Kad tas beigsies? Tā ir tikai viena lieta. Bet Latvijā taču ir daudz arī citu lietu, kuras turpinās arī tādā pašā gaitā. Tātad līdz šai dienai mēs nezinām, cik tad ir samaksāts tiem juristiem, kuri it kā aizstāv Latvijas tiesības šinī lietā par “Lattelekom”. Cik ir samaksāts — 5 miljoni, 10, 15? Kas maksā naudu? No kādiem līdzekļiem? Jo diemžēl budžetā jūs to neredzat. Tātad arī budžets mūs māna, ka tajā noslēpti naudas līdzekļi, kurus izlieto visdažādākām apmaksām. Diemžēl tikai tas nav novirzīts ne pensijām, ne pabalstiem bērniem, ne pabalstiem invalīdiem, ne citiem pabalstiem, līdz pēdējam santīmam tiek apgriezti visi maksājumi. Bet visām šīm nelietībām tiek iedalīti naudas līdzekļi, un tur neviens nesūdzas, ka to ir nepietiekami.

Tagad Latvijai jau draud arī nākošā samaksa, ko pieprasa Gdaņskas kuģu remontu rūpnīca vai kuģu būvētava par it kā pasūtītajiem saldētājkuģiem. Kas tad kārtos šo lietu? Kā tā notiek, kas to risina? Cik liela naudas summa? Bet savi 10 miljoni it kā esot. Bet cik bija šai rūpnīcai samaksāts naudas līdzekļu? Un kur ir visi tie slavenie... slavenās personas, kas parakstīja visus šos nejēdzīgos līgumus? Diemžēl Latvijā jau viņu nav.

Nu un tagad pēdējais jau paceļas jautājums par tā kuģa vraka atmaksu. Sapuvušo kuģi atvilka uz Rīgu (patiesībā tā bija tikai čaula), un tagad tā jau Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās ap 8 miljoni dolāru.

Cienījamie kolēģi! Varbūt nebūsim smieklīgi — ja ne savu iedzīvotāju priekšā, tad ārzemnieku priekšā, kuri jau ir atraduši tādu noietu Latvijā, ka izveidot visdažādākos darījumus, no kuriem iegūst ļoti lielus naudas līdzekļus. Valdība nedomā par jaunu darbavietu radīšanu, atbalstu zemniekiem, sīkiem, maziem uzņēmumiem, viņa nedomā par to, kā tad dzīvo Latvijas iedzīvotājs, toties tiek uz nebēdu veikti visdažādākie darījumi. Un diemžēl tie vienmēr beidzas neizdevīgi Latvijai. Kāpēc visos šajos darījumos Ministru kabinets nepieaicina Latvijas ekspertus, Latvijas speciālistus, kuri ir ļoti augsta līmeņa, šo darījumu novērtēšanai, ekspertīzei? Kāpēc vienmēr tiek pieaicināti tikai ārzemnieki? Kāpēc tiem ārzemniekiem tiek izmaksātas ļoti lielas naudas summas? Tas arī ir redzams darījumā ar “Lattelekom”, kad mūsu speciālisti netiek pielaisti ne tuvumā, bet toties tur darbojas ārzemnieki. Protams, ārzemnieki darbojas, lai iegūtu sev labu peļņu, tā ir viena lieta. Otra lieta: te var saprast, ka valdība vēlas no Latvijas iedzīvotājiem kaut ko noslēpt. Un pie tam noslēpt ļoti lielu.

Cienījamie kolēģi! Kad tiks pielikts punkts visām šī nejēdzībām? Kad tas būs? Šogad, nākamgad? Vai tas vilksies bezgalīgi? Un mūsu diezgan apšaubāmā reputācija, kura ir ierēdņiem, tiks veicināta viņu darbība, lai arī turpmāk notiktu šādi darījumi. Diemžēl to mēs atkal redzam ar grandiozo celtni, ko sauc par hokeja halli. 400 miljonu dolāru gribēja uzlikt, arī tagad uzlikt Latvijas nodokļu maksātājiem, mūsu iedzīvotājiem. Neviena valsts... Nevienas valsts speciālisti, kuri ir iepazinušies ar šo jautājumu, neatbalsta to un viņiem pa taisno norāda: “Tāda celtne Latvijai nav vajadzīga!” Tātad tā apzinīgi tiek ieprogrammēta, lai grautu mūsu ekonomiku, un diemžēl to dara mūsu valdība, un lai kā Gorbunova kungs mēģina attaisnot mūsu premjera Bērziņa darbību, bet tā ir negatīva! Un arī šinī jautājumā par sporta halles celtniecību, kad sāks atvērt tās aizkulises, tur bija netīrs no sākuma līdz beigām. Un tad jau nonāca līdz tam, ka neatcerējās neviens Latvijā, kas tad ir sēdējis pie sarunu galda, kāds ir noslēgts sarunu protokols, kāda summa, kas to maksās un cik tas izmaksās Latvijas nodokļu maksātājiem.

Un te vēl viena lieta ir jāatceras. Juriste Maļinovska. Diemžēl šī dāma nav veikusi visu to, ko viņai vajadzēja veikt Latvijas labā. Ja mēs paskatāmies ekskluzīvās jūras teritorijas robežas noteikšanu starp Lietuvu un Latviju, arī tur...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs.... viņa pielika...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu!

L.Bojārs. Jā, viņa pielika pirkstu un par sliktu Latvijai.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr to atstāt pieprasījuma formā, jo tā ir ļoti nozīmīga lieta. Tā ir ļoti dārga. Un, lai Latvija neciestu arī turpmāk, mēs nevaram pieļaut, lai naudas līdzekļi, ko iemaksā mūsu nodokļu maksātāji, tiktu samaksāti kaut kādām mistiskām firmām un ciestu mūsu valsts, mūsu iedzīvotāji un mūsu uzņēmēji.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt pieprasījumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS).Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums tik tiešām būtu nepieciešams iedibināt nopietnas parlamentārās tradīcijas arī Latvijas Republikas Saeimā. Un, lai to veiktu, mums būtu nepieciešams izdarīt vienu prātīgu soli. Jautājumos, kas skar miljonus, kaut vai 1 miljonu vai pat nedaudz mazākas summas, parlamentam būtu tiesības reāli saņemt pilnvērtīgu atbildi par to, kādas ir bijušas domas par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, kur tā ir virzīta un kāpēc. Pretējā gadījumā es neredzu parlamentāro pārraudzību pār šiem procesiem. Un nav tādu jautājumu, kur varētu teikt, ka šie jautājumi ir konfidenciāli, slepeni un tamlīdzīgi. Izrādās, ka tie nav slepeni arī investoru pusei un tamlīdzīgi.

Tāpēc es gribētu uzsvērt vienu: jā, mēs šeit, Saeimā, arī ar valdības daļēju partiju atbalstu, šajā gadījumā ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, panācām vienu ļoti nopietnu lēmumu, tiesa, rekomendējošu, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā kontrole pār “Lattelekom”, ka šīm 51% akcijām ir jābūt Latvijas valsts rokās. Es domāju, ka tas ir arī ļoti nopietns parlamenta panākums, un lēmums ir pieņemts. Bet bez šī darba, bez šiem strīdiem un diskusijām mēs šo lēmumu nebūtu panākuši. Tas ir viens ļoti svarīgs jautājums, jo telekomunikāciju nozare realitātē ir nākotnes un mūsdienu nozare. Tā ir informācijas bizness, kas ir ārkārtīgi svarīgs gan priekš izglītības, gan priekš mūsu tautsaimniecības, gan priekš zinātnes. Tas ir viens aspekts, uz kuru es gribu norādīt.

Otrs. Es gribētu norādīt uz to, ka mums jau ir šī bēdīgi slavenā pieredze, ka mēs neņemam vērā neatkarīgo ekspertu viedokļus. Un šeit ne tikai no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas atzinuma es to varu citēt, ko parakstīja piecu partiju deputāti šeit, Saeimā, neparakstīja toreiz vienīgi Tautas partijas pārstāvji, bet es gribēju uzsvērt to, ka arī prokuratūra ir atzinusi sekojošo, ka amatpersonas savā atzinumā, kas parakstīja Latvijas Republikas vārdā jumta līgumu, būtu varējušas paredzēt iespējamās sekas un viņiem nebūtu iespējas pat atrunām par to, ka ir šis līgums it kā labs, ja viņas būtu izdarījušas to, ko pieprasīja Saeimas deputātu opozīcijas pārstāvji, ka ir jābūt šai ekspertīzei — neatkarīgai zinātnieku, speciālistu ekspertīzei par šo procesu. Un tad nebūtu šī jumta līguma. Un tad nebūtu visas šīs problēmas. Bet ir reizēm tā, ka virkne politiķu negrib ieklausīties ne prokuratūras atziņās, kas jau izvērtē notikušus procesus, ne opozīcijas priekšlikumos, ne atsevišķu valdības partiju deputātu priekšlikumos par to, kā šīs lietas būtu kārtojamas no valsts interešu viedokļa.

Es domāju, kolēģi, ka šinī gadījumā mums būtu katrā ziņā jāpanāk ne tikai tas, ka mēs varam beidzot, Saeimas deputāti, ar slepenības pielaidi dokumentiem iepazīties un turēt muti ciet par to, kādi honorāri tiek maksāti Latvijas puses advokātiem, bet mēs varētu arī zināt visus šos izdevumus par tiesvedību. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi elementārs jautājums. Jo kā tad mēs varam novērtēt procesus, kuros mēs pēc paviršiem aprēķiniem 410 tūkstošus latu katru mēnesi maksājam, bet mēs neredzam galarezultātu šim procesam un nezinām arī to, kad vispār būs pieņemts normāls mierizlīgums. Tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka šis pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāatbalsta, ir arī priekšā ļoti nopietns darbs vēl Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par privatizācijas objektiem Latvijā, tajā skaitā arī par “Lattelekom”, un es domāju, ka šis darbs vēl tiks veikts, un aicinu Saeimas deputātus šo pieprasījumu atbalstīt, jo ir nepieciešama objektīva atbilde arī no ekonomikas ministra, kas ir pilnvērtīga, no Aigara Kalvīša, un es esmu pārliecināts, ka viņš ir gatavs un spējīgs to sniegt arī Saeimai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mani, protams, nepārsteidz mūsu Pieprasījumu komisijas atzinums. Jo četru gadu garumā šī komisija opozīcijas izvirzītos pieprasījumus vienmēr noraidīja. Bet vai tad tie nebija objektīvi un vai tie neatspoguļoja tās nejēdzības, kuras Latvijā notiek? Diemžēl Pieprasījumu komisija bija kurla pret to, kas notiek Latvijā. Arī tagad mēs izlasām šo slēdzienu un to dokumentu zem numura 9/11-7-18, un te pasaka, ka, ziniet, tas pieprasījums nav atbalstāms, un to noraida.

Cienījamie kolēģi! Vai tad tik tiešām pusmiljarda dolāru vai cita summa, kura nav nosaukta, tā ir lieka Latvijai? Vai “Lattelekom” nav Latvijas uzņēmums, kurš bija par santīmiem atdots ārzemniekiem un kuri katru gadu nopelna pa 24 miljoni latu? Tāpēc man ir ļoti liela nožēla, ka mūsu Saeimas deputāti, kuri darbojas Pieprasījumu komisijā, nesaprot to, ka opozīcija neprasa savā labā, bet tautas labā, lai tiktu izskatītas tās nejēdzības, kas notiek Latvijā. Cik ilgi tas turpināsies? Vai jums ir vēlēšanās noslēpt visu to, ko dara mūsu ierēdņi, un to, kas notiek ar Latvijas ļoti lieliem finansiālajiem līdzekļiem. Kāpēc jūs atbalstāt visdažādāko ārzemju firmu darījumus, kas arī tiek noslēgti, noslēpti zem visādām slepenībām? Kāpēc? Kāpēc jūs neredzat, ka opozīcijas iesniegtais pieprasījums ir objektīvs? Tas ir jāatbalsta, un tas ir jāizskata. Galu galā tie naudas līdzekļi nav mūsu, Saeimas deputātu, tā ir tautas naudiņa, un tie ir tautas līdzekļi. Un tie ir jāsaglabā.

Un nevar izrīkoties tā, kā tagad mierīgi jūs uzrakstiet uz vienas lapiņas, un, Geiges kungs, es jums jau otro reizi pieminu, jūs... tomēr esat no pamatnācijas, no lībiešiem, un lībieši ir tādi cieti un spēcīgi cilvēki, un kā jūs tā mierīgi noskatāties uz to, kas notiek jūsu dzimtenē. Arī jūsu Lībiešu krastā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige. Godātie kolēģi! Bojāra kungs! Es negribēju nākt neko runāt, jo man nav nekas piebilstams. Un es jūs vienreiz jau aicināju pēc pieprasījumiem, kā izskata komisijā pieprasījumus. Jūs neesat bijis nevienā Pieprasījumu komisijas sēdē. Jūs tikai šeit nākat un gudri runājat.

Es vēlreiz jums varu atgādināt, ka pieprasījums ir atbalstāms tad, ja komisija uzskata, ka ir pārkāpts likums. Bet diemžēl no šiem pieprasījumiem neviens nav ticis atbalstīts tieši tādēļ, ka nav pārkāpts likums un nav bijis iemesla to atzīt kā pieprasījumu.

Un, Bojāra kungs, žēl, ka jūs neesat ne reizes bijis. Un neaiztieciet mani, manu nāciju vai manu pamattautību, kāds pārstāvis es esmu. Tas galīgi nebija vietā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru “Tilts Communications”. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 34, atturas — 12. Pieprasījums ir noraidīts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Deputātu grupa iesniedza likumprojektu, piedāvājot mums izdarīt grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”. Deputātu grupa piedāvāja izdarīt grozījumus 1. pantā, paplašinot šī likuma regulējošos noteikumus arī uz tām personām, kuras ir bijušas PSRS tautas deputāti no Latvijas un kuri ir sekmējuši Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Juridiskā komisija rūpīgi iepazinās ar piedāvāto likumprojektu, izdebatēja šos jautājumus, uzklausīja arī attiecīgo bijušo PSRS tautas deputātu no Latvijas, kas sekmējuši Latvijas neatkarības atjaunošanu, viedokli un vienojās, ka Juridiskā komisija atbalsta ideju, kas ir izteikta šajā likumā, taču juridiski korektāk izsakot to alternatīvajā, tātad otrajā likumprojektā, kurā tiek grozīts nevis 1. pants, bet papildināts 9. pants ar otro daļu jaunā redakcijā, kurā attiecināti šī likuma 5. un 6. panta noteikumi uz tiem bijušajiem PSRS tautas deputātiem no Latvijas, kas sekmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Tādā veidā pirmajā lasījumā mēs koriģējām šo jautājumu un minimalizējām šajā likumā noteiktos jautājumus, attiecinot šo jautājumu tikai uz materiālo nodrošinājumu, tas ir, pensijām.

Mēs atstājām atklātu uz otro lasījumu risinājumu par to, kādā veidā tiks noteikts šo deputātu loks no Latvijas, kas sekmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un tas būs otrā lasījuma jautājums. Lai nu mums ir dažādas idejas, šeit viena ideja ir pievienot konkrēti deputātu sarakstu pie likuma klāt, otra ideja ir pilnvarot kādu valsts institūciju. Es teiktu tā, ka šis jautājums vēl ir diskutējams, bet nu šobrīd ir izšķiršanās par pirmo lasījumu. Tātad — vai mēs pēc būtības atbalstām šādu pieeju, un, ja atbalstām, tad es aicinu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kurš no juridiskās tehnikas viedokļa ir pietiekami korekts un atbalstāms. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es kā viens no iesniedzējiem šim likumprojektam varu pateikt patiešām paldies Juridiskajai komisijai, kura ir sagatavojusi pēc ilgām pārdomām, mokpilna darba šo alternatīvo likumprojektu.

Protams, es ceru, ka šīs Saeimas laikā šis likumprojekts tiks pieņemts, jo arī var iepriecināt gan Juridisko komisiju, gan arī varbūt Finansu ministriju, ka vismaz viens no iespējamiem pretendentiem pa šo laiku jau ir nomiris. Iespējams, kamēr šis likums tiks pieņemts, vēl nomirs kādi un valsts budžets kārtējo reizi ieekonomēs pietiekami daudz. Jo, cik es zinu, šinī laika periodā ir nomiris Andrejs Eizāns, viens no PSRS tautas deputātiem.

Ir cita lieta, ka vajadzētu tomēr patiešām, lai vēsturiskā patiesība beidzot tiktu izpildīta. Savā laikā Tautas fronte paziņoja to, lai PSRS tautas deputāti nenoliek mandātus un nebalotējas uz Augstāko padomi. Daļa cilvēku, uzticoties Latvijas Tautas frontei, to arī izdarīja, daļa, nu, kas bija tādi labāk konjunktūru jūtoši, atkal neizdarīja un tika ievēlēti toreizējā Augstākajā padomē. Un viņi jau šodien, vismaz daļa, saņem šo pensiju. Man reizēm patiešām drīzāk ir nožēla, ka ne šie PSRS tautas deputāti saņem šo pensiju, bet daļa no Augstākās padomes, kuri ir pārvērtušies no normāliem politiķiem vai Atmodas laika cilvēkiem par vienkārši sīkmanīgiem, bieži vien diezgan riebīgiem kašķiem, jāsaka tā.

Bet tādēļ es savā vārdā arī neuzstāju uz mūsu likuma iniciatīvas atbalstīšanu. Bet es aicinātu patiešām šinī brīdī atbalstīt Juridisko komisiju, kas ir kvalitatīvāka. Un vienīgais mans lūgums būtu, lai patiešām Juridiskā komisija pacenšas šo likumprojektu panākt uz otro un trešo lasījumu šīs Saeimas laikā, jo negribētos, lai viss beigtos ar to, ka otrais lasījums ir oktobrī, novembrī mēs aizejam prom, un līdz ar to šis jautājums paliek kārtējo reizi vēsturē. Jo tas nebūtu glīti, jo šie cilvēki ir pelnījuši tomēr kaut kādas nodrošinātas vecumdienas.

Ir cits jautājums. Varbūt otrajā vai trešajā lasījumā ir jāpārdomā par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu, jo tur ir daži momenti, kas būtu jānoregulē: vai nu noņemam pilnībā viņiem aizliegumu balotēties, vai arī jāieliek, ja mēs domājam, ka šī pensija — tā ir speciāls valsts apbalvojuma veids, tad diez vai ir normāli, ka daļa no Augstākās padomes deputātiem ir gan tiesneši, gan rajonu deputāti, kur viņi saņem atalgojumus, un pietiekami lielus atalgojumus. Vai tam ir jābūt tā vai citādāk, bet to mēs visu, teiksim, starp otro un trešo lasījumu... Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu un sabiedrības uzmanību par patiesajiem apstākļiem Latvijas neatkarības atgūšanā vairāk nekā desmit gadus atpakaļ.

Kaut kur ēnā paliek fakts, ka lūzums PSRS sadalīšanai notika Maskavā, pēdējā sasaukuma laikā, kur Latviju pārstāvēja arī ievērojama grupa deputātu no Latvijas Tautas frontes bloka. Pie tam šie deputāti iekļuva katrs individuāli, cīnoties ar citiem deputātu kandidātiem attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Tās bija tiešas vēlēšanas, lielā mērā tautai caurspīdīgas vēlēšanas. Latvijas Tautas frontes deputātu darbs Maskavā bija neatlaidīgs, reizēm arī riskants, bet galu galā noveda pie pozitīva rezultāta. Bez šī darba, pievienojot pakāpeniski arī citu republiku deputātu atbalstu, nebūtu tik vienkāršs ceļš atsevišķu savienoto republiku, ja tā var teikt, “atlaišanai” no PSRS sastāva. Un tas notika bez īpašiem konfliktiem un asinsizliešanas. Domāju, ka vēsture šo pāreju novērtēs visai pozitīvi kā elastīgu un demokrātisku risinājumu mūsu planētas samērā plašā sektorā. Atlika attiecīgi šo darbu finišēt pašās republikās ar saviem spēkiem un pareizu taktiku. Bija attiecīgas konvulsijas, kā mēs zinām, un nostalģijas pēc bijušā. Puča mēģinājumi un tā tālāk vēl no Maskavas puses, bet šo likumsakarīgo procesu tas varēja tikai uz laiku aizkavēt un sarežģīt, bet ne apstādināt. Būtībā, kā mēs redzam pēc šī panāktā lūzuma Maskavā, visas PSRS sastāvā bijušās republikas agri vai vēlu kļuva par patstāvīgām valstīm juridiskajā un ekonomiskajā ziņā ar tādu vai citādu šīsdienas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības modeli.

Cita lieta, ka Baltijas republikas pirmās uzsāka šo ceļu, tālāk arī Aizkaukāza un Ukrainas republikas tam mudīgi vien sekoja. Domāju, ka vēsturniekiem stāv priekšā nopietns darbs, kas līdz šim nav padarīts, un neizprotami iemesli pat pielaisti, lai šīs lietas saliktu pa plauktiem, tad mēs reljefāk varētu ierindot arī 4.maija deklarācijas pieņemšanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vietu un tās lielo nozīmīgumu.

Vēl var piebilst, ka 1989.gadā šie PSRS tautas deputāti pirmo reizi PSRS totalitārās sistēmas vēsturē tika ievēlēti uz alternatīva pamata — tieši no teritoriālajiem un nacionāli teritoriālajiem apgabaliem, kā arī no sabiedriskajām organizācijām. Šīs sistēmas ietvaros šie deputāti, balstoties uz Latvijas Tautas frontes platformu, pildīja Latvijas iedzīvotāju doto mandātu — tautas gribu, ar panākumiem darbojās par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

Tāpēc es atbalstu Muciņa kunga, Juridiskās komisijas priekšlikumu, šo alternatīvo likumprojektu, lai piemērotu šiem PSRS tautas deputātiem no Latvijas, kas sekmēja Latvijas neatkarības atjaunošanu, to tiesisko stāvokli, kāds ir bijušiem Latvijas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” vai 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātais prezidij! Godātie deputāti! Man, protams, nav žēl, ka kādam būtu lielāka pensija vai kā, bet es neredzu iemeslu, kāpēc tieši PSRS parlamenta deputātiem būtu jādod kaut kādas privilēģijas. Tas bija svešas valsts parlaments, un es neesmu mazs bērns, lai nesaprastu, ka viņiem nav nekādu nopelnu pie Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Es saprotu, ka tie deputāti, kas 4.maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ka tiem varētu būt kādas privilēģijas, lai gan jebkurš no mums, kas būtu bijis šeit, mēs arī būtu balsojuši par to.

Mani pārsteidz kas cits. Mēs zinām, ka PSRS sabruka ne jau tāpēc, ka no Latvijas kāds bija aizbraucis un strādāja Padomju Savienības parlamentā.

Un vēl mani pārsteidz viena interesanta lieta, ka nekad neviens nav runājis par to, ka, teiksim, Lidijai Doroņinai–Lasmanei vajadzētu kaut kādas privilēģijas, jo tajā laikā, kad mēs gājām pie pieminekļa, viņu vienmēr apturēja čeka un iebāza cietumā uz pāris stundām, kad mēs bijām beiguši, aizgājuši mājās, tikai tad viņu izlaida. Nekad neviens par to nav runājis. Un viņa nebija vienīgā. Daudz tādu cilvēku bija. 1990.gadā, kad nodibinājās Pilsoņu kongress, mēs ļoti labi zinām, ka tas bija kaut kāds rezerves variants, ja nesanāk Augstākajai padomei, tā kā bija nodomāts, pasludināt Latvijas neatkarību, tad Pilsoņu kongress būtu tas, kas to realizētu. Un nekad nevienam nav ienācis prātā, ka Aigars Jirgens bija neaizsargāts kā Pilsoņu kongresa priekšsēdētājs. Tur vajadzēja lielāku drosmi, nekā braukt uz Maskavu un skatīties, kas tur notiek.

Es esmu ļoti sašutusi par šīm privilēģijām un aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Mēs no šīs tribīnes varētu ļoti daudz un plaši runāt par atmodas laika procesiem, par Augstākās padomes deputātu, par PSRS Tautas deputātu kongresa pārstāvju, Pilsoņu komitejas, tautfrontiešu, Nacionālās neatkarības kustības un citu atmodas kustības aktīvistu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Šī varbūt ir tā retā reize, kad manas domas pilnībā nesaskan ar Palmiras Lāces viedokli, jo, manuprāt, katram no atmodas laika cīnītājiem bija dodams savs ieguldījums atmodas procesos. Un arī PSRS Tautas deputātu kongresa pārstāvjiem, it sevišķi tiem, kurus izvirzīja Tautas fronte, bija liela loma Latvijas neatkarības izcīņā. Un šeit nav nekāda pretnostatīšana: no vienas puses — Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, un PSRS tautas deputātiem, kurus izvirzīja Tautas fronte. Kā Tautas frontes valdes loceklis es ļoti labi atceros, cik veiksmīgi mēs sadarbojāmies daudzos gadījumos ar šiem deputātiem. Un arī viņi riskēja, tāpat kā Pilsoņu komitejas locekļi riskēja ar savu brīvību, riskēja ar savu veselību varbūt un dzīvību pat reizumis, un tādēļ būtu ļoti labi, ja mēs šodien atbalstītu šo projektu, un tas būtu otrais solis, kā mēs varētu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas ir cīnījušies par neatkarību. Un, neapšaubāmi, pienāks laiks arī citiem cīnītājiem, tiem cilvēkiem, kurus šeit minēja Palmira Lāce. Tas viss ir mūsu kopīgi darāmais darbs. Es aicinātu atbalstīt šo projektu pirmajam lasījumam. Juridiskā komisija, neapšaubāmi, to precizēs uz otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Diemžēl es tajā Juridiskās komisijas sēdē nebiju, bet ir divas lietas, par kurām es gribētu minēt šobrīd.

Pirmā lieta tātad ir jautājums, kas šis ir par likumu un kāds ir likuma mērķis? Likums, kuru mēs te gatavojamies grozīt, kas skar bijušos Augstākās padomes deputātus. Un man ir jautājums kolēģiem juristiem — kāpēc likumā, kur runa ir par Augstākās padomes deputātiem, mēs tagad runājam pavisam par citiem subjektiem. Kāpēc šī likumprojekta iesniedzēji nav sagatavojuši atsevišķu likumprojektu, bet mēģina savienot divas stipri vien dažādas lietas? Tas man ir pirmais jautājums Juridiskās komisijas priekšsēdētājam. Droši vien arī, par cik ir sagatavots alternatīvs projekts.

Un otrs jautājums ir tāds. Ja mēs liekam dažādus tā saucamos pozitīvos ierobežojumus dažādu amatu kandidātiem, tad mēs to esam darījuši pēc neatkarības atjaunošanas —1991.gadā. Un šodien mēs ar šādu likumprojektu daļu bijušo čekistu, čekas darbinieku, reabilitējam.

Runa ir par atsevišķiem Augstākās padomes deputātiem. Dažs no viņiem šobrīd... Es atvainojos, PSRS tautas deputātiem, kuri šobrīd vada arī atsevišķas partijas, izstrādā dažādus sacerējumus, ko sauc par pamatlikumiem, un tamlīdzīgi. Es aicinātu jūs tomēr nopietni padomāt. Ja jūs atbalstāt šādu pieeju, pilnīgi vienādu pieeju visiem bijušajiem PSRS tautas deputātiem... nē, es piekrītu, ka tas ir subjektīvi vērtējams, tā formula. Labi, nerunāsim tikai par vienas partijas priekšsēdētāju. Runāsim par dižiem ārpolitikas speciālistiem, kuri šobrīd ļoti bieži parādās televīzijā ar it kā respektējamu viedokli. Es saprotu, ka pieminētais cilvēks arī bija Augstākās padomes deputāts. Bet kas būs tas, kas izvērtēs, kuri ir darbojušies Latvijas neatkarības labā un kuri nav? Kas būs tas subjektīvais vērtētājs? Piemēram, es... Linards Muciņš. Piemēram, es piekrītu, ka Vilens Tolpežņikovs ir strādājis Latvijas neatkarības labā. Bet, piemēram, par Nikolaju Neilandu es stipri vien šaubos. Tas ir mans subjektīvais vērtējums. Sociāldemokrātiem būs cits, PCTVL — atkal būs cits. Tad lūdzu ieliksim formulu par bijušajiem VDK darbiniekiem, un tādā gadījumā virzām šo lietu.

Ja nē, tad tas projekts nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Savā laikā, kad mēs pieņēmām vispārībā likumu par Augstākās padomes deputātu nodrošināšanu, Rasnača kungs, tad jau vajadzēja sākt šķirot vai lustrēt toreiz Augstākās padomes deputātus, kuri jau saņem šodien, un man ir sajūta, ka tad jau varbūt arī no jūsu flanga tur būtu diezgan daudz to čekistu, stukaču un vēl visādu zēniņu. Saraksti jau, es domāju, ir pietiekami labi zināmi un arī, piedodiet, pietiekami labi bija zināms, kurš gāja pa vakariem uz stūra māju. Ir cits jautājums. Viņš varbūt savu verga dvēseli vienā balsojumā pārvarēja. Jeb varbūt nojuka konjunktūra, un tas ir cits jautājums.

Tāpat tad uzdodiet par morāli... ka šie zēni visi rindas kārtībā ir dabūjuši Triju Zvaigžņu ordeni. Kur ir jūsu morāle un prezidentes morāle tad? Un tie cilvēki, kuri, uzklausot atsevišķu jūsu stukaču piedāvājumus, palika Krievijā tanī brīdī, kad nebija zināms, vai ar tiem tankiem kas tur notiks, un ko samals, viņi uzklausīja tos stukačus un nebalotējās, un par Bojāru vai tur citiem zēniem... Gorbunovu...nevajag uztraukties, viņiem pensija pienākas tādēļ, ka viņi laicīgi balotējās. Runāsim godīgu valodu, arī Īvāns dabūs.

Bet te ir runa par tiem cilvēkiem, kuri uzticējās Tautas frontei un negāja, jo viņi uzskatīja, ka viņu vieta ir tur... tur viņiem ir jāstrādā un jāaizstāv Latvijas intereses.

Un šodien sākt lustrēt... Neilands ir labs vai Vulfsons ir slikts, vai Tolpežņikovs... nevajag, tad tas man atgādina Čevera izdarības ar nēģeriem. Pieliksim pie pieminekļa un teiksim: tā ir Latvijas nākotne. Vienreiz izdarīsim vēsturiski skaistu žestu! Šie cilvēki... jā, ir pietiekami liela daļa nabadzīga. Mēs esam viņus tādus darījuši. Jā, es saprotu, ka vajag arī Doroņinai, vajag Helsinku grupas vīriem daudziem, kuri, piedodiet, šodien ir ubagi, un jūsu frakciju tas neinteresē. Tad ziedojiet viņiem vēlēšanu kampaņas naudu, un es domāju, ka šie cilvēki pateiks paldies, un varbūt Latvijas tautas daudz vairāk to novērtēs nekā jūsu plakātus uz māju stabiem. Tā ir īstenība.

Un tādēļ es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Pie reizes tas būs tas kritērijs... nu es pateikšu, nu es parakstīju tādēļ, ka griezās PSRS tautas deputātu klubs “Neatkarība” pie manis, un viņi teica, ka viņi ir griezušies valdošajās partijās jau kādus deviņus gadus. Jūsu ausis bija aizbāztas. Un tad es parunāju ar kolēģiem, jā, ir tomēr vēsturiskā atbildība. Un, ja kāds varbūt to ir aizmirsis, diemžēl bieži vien aktīvi runā tie, kas tanī laikā, es nezinu, kur viņi īsti atradās... ne uz barikādēm, arī nekur viņi nebija. Šodien ir viegli runāt.

Un tādēļ es aicinātu atbalstīt vismaz uz nākamo lasījumu Juridiskās komisijas priekšlikumu. Darbs ir jādara, vasara ir priekšā, un var strādāt, un, Rasnača kungs, tad pastrādājiet komisijā, varbūt vajag virsrakstu nomainīt. Juridisko tehnoloģiju... kas tur būs.... Ielieciet Vidiņu un Dobeli darba grupā, lai izveido lustrācijas komisiju, lai izlustrē visus PSRS tautas deputātus, būs nodarbošanās. Pie reizes arī taču ir izmeklēšanas komisija, kura nodarbojas ar kādiem tur sakariem, Augstākās padomes deputātu sakariem ar čeku... nav dzirdams vienīgi galaziņojums līdz šim. Man arī interesētu palasīt, tie būtu vēsturiski materiāli, iespējams, ka varēs pēc vēlēšanām izdot kādu grāmatu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Arī es esmu viens no šiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pasludināja Latvijas neatkarību, un visos šo gadus esmu strādājusi pēc tam arī Saeimā.

Es ar tādām dalītām jūtām uztveru šo likumprojektu. Manuprāt, pirmajā lasījumā būtu atbalstāms alternatīvais projekts, bet tikai tādā gadījumā, ja tajā tiek izdarīti ļoti būtiski labojumi.

Pirmkārt, ir jāmaina virsraksts, un nav jāsaista šis likumprojekts tādā gadījumā ar Augstākās padomes deputātiem, bet varētu būt apmēram tā, kā bija padomju laikā: likumprojekts par personālajām pensijām. Un tad mēs varam salikt iekšā visus, kas vien būtu pelnījuši kādus īpašus apbalvojumus un īpašu materiālo stimulu, īpašas pensijas.

Bet runājam tieši par šiem PSRS Augstākās padomes deputātiem, protams, ka šeit cilvēki bija ārkārtīgi dažādi. Un, ja es no tiem laikiem labi atceros Tolpežņikova, Damberga, Kosteņeckas ieguldījumu, tad es gan tiešām varētu mazliet izbrīnīties, ja šāds pats statuss tiktu piešķirts arī Bišera kungam. Jo tad, kad mēs, pasludinājuši Augstākajā padomē 4.maijā neatkarību, lūdzām Bišeru sagatavot informāciju PSRS Augstākajā padomē un informēt no tribīnes par neatkarības pasludināšanu Bišera kungu, tad viņš runāja, runāja, un mēs šeit klausījāmies un visi gaidījām... Par ko viņš runāja? Viņš runāja par kombikormu, un mēs visi šo runu nosaucām par “kombikorma runu”, jo viņam bija bail toreiz pateikt no tribīnes, ka, lūk, Latvijā ir pasludināta neatkarība.

Arī par to, kā tika ievēlēti šie PSRS Augstākās padomes deputāti, man ir savas — īpašas atmiņas. Es, piemēram, atceros, kā Kurzemes vēlēšanu apgabalā nikni cīnījās Ivars Ķezbers un Einars Repše. Vinnēja Ivars Ķezbers.

Ļoti daudz šādu notikumu var atcerēties, un, protams, ka atsevišķi cilvēki ir pelnījuši šādu atzinību. Arī gleznotāja Skulme ir pelnījusi, manuprāt, šādu atzinību. Bet katrs ir individuāli izvērtējams gadījums.

Un tāpēc, ja arī mēs atbalstām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad ir jāiestrādā kritēriji, un es lūdzu Juridiskās komisijas pārstāvjus noteikt pietiekami ilgu termiņu — varbūt pat līdz septembrim —, lai varētu kārtīgi izvērtēt un komisijās arī apsvērt un sagatavot priekšlikumus, un tikai tad, izvirzot šos kritērijus, neattiecināt tikai un vienīgi uz PSRS Augstākās padomes deputātiem, bet arī uz citām izcilām Atmodas personībām, vai nu nosaucot viņus konkrēti vārdā katru, pielikumā ievietojot viņu nopelnu sarakstu, vai arī kā citādi šos kritērijus formulējot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Žēl, ka no juridiskas apspriešanas mēs esam attālinājušies šī likuma jautājumā, un tādēļ, es domāju, šī diskusija ir nekonstruktīva. Juridiskā komisija apzināti piedāvā šādu redakciju, kura faktiski izriet no iesniedzēju redakcijas, ka ir pirmajā lasījumā jāizšķiras: vai mēs to darām vai mēs to nedarām. Un viss, ko šeit runāja debatēs, tas ir faktiski otrā lasījuma jautājums. Pirmām kārtām, kādā veidā veikt šo deputātu darbības novērtēšanu. Lūdzu, es domāju, ka nav mums nepieciešams otrajam lasījumam piedāvāt termiņu ātrāku par 1.septembri, es domāju, tas ir atbalstāms. Līdz 1.septembrim attiecīgās frakcijas un partijas varēs iesniegt savus priekšlikumus. Taču es gribu kategoriski iebilst viedoklim, ko šeit izteica viens no deputātiem, ka PSRS tautas deputāti neko nedarīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Es personīgi kategoriski iebilstu pret šādu te frāzi, kas šeit izskanēja, un man ir kauns par šādu frāzi. Jo, kā šeit teica mans godājamais draugs Jānis Lagzdiņš, visi savu iespēju robežās darbojās Latvijas neatkarības sasniegšanai. Un neviens mums neierobežo iesniegt papildinājumus un priekšlikumus šim likumam. Jautājums: ja mēs to pieņemam, tad trešajā lasījumā mēs varam precizēt likuma nosaukumu.

Nu, kas attiecas uz cienījamās Palmiras Lāces apgalvojumu, ka Lidija Doroņina—Lasmane neko nedabon, tad nevajag šeit maldināt sabiedrību! Viņa kā represētā persona ne pirmo gadu saņem paaugstinātu pensiju. Es aicinu jūs paskatīties visu šo likumdošanu. Acīmredzot jūs kā deputāte neko šinī jautājumā nezināt. Uzmanīgi izpētiet visu represēto pensionēšanas sistēmu, un jūs saskatīsiet, tik tiešām, ka vienīgā kategorija, kura tiek šinī jautājumā — pensiju jautājumā — atbalstīta, tad tie ir represētie, it sevišķi ņemot vērā visus koeficientus, kas saistīti ar nometņu un izsūtījuma vietu atrašanos aiz Ziemeļu Polārā loka un tā tālāk.

Tā ka no juridiskā viedokļa arī šis jūsu apgalvojums nav pareizs.

Kas attiecas šeit uz paziņojumiem, ka — kam mēs dosim, kam mēs nedosim, kurš ir bijis čekists, kurš nav bijis čekists... Nu, kāda tā Latvijas sabiedrība, kura sāka cīņu par neatkarību, tobrīd bija un kāda tā mūsu inteliģence tobrīd bija un šobrīd ir, tāda viņa ir, tādi mēs visi esam. Mēs nevēlamies skatīties spogulī, cienījamie kolēģi! Tādi mēs visi esam! Jautājums ir par to, kā mēs juridiski varam šādus jautājumus risināt. Parlaments nav vieta, kur tiek kaut kas par vārdiem un uzvārdiem piešķirts vai atņemts, tā ir cita institūcija, institūcija prerogatīva. Tāpēc otrajam lasījumam, es ceru, ka par šiem jautājumiem būs saņemti pietiekami kvalitatīvi priekšlikumi. Juridiskā komisija ir gatava atvērt šo jautājumu un diskutēt. Skaits, kas šobrīd pirmajam lasījumam tiek piedāvāts, nav liels. Jūs redzat uzziņas materiālu. Vesela rinda deputātu jau ir miruši. Vesela rinda deputātu saņem jau šo atzinības žestu kā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti. Vesela rinda deputātu ir skaidri un viennozīmīgi nostājušies pret Latvijas neatkarības ideju. Tas arī ir redzams pievienotajos materiālos. Diskutēsim par šiem 20, vairāk nekā 20 cilvēkiem, tajā sarakstā, kuri ir pirmie, un atrisināsim.

Pie tam, kā man ir zināms, veselai rindai, kuri ir darbojušies aktīvi uzņēmējdarbībā, ir šobrīd lielākas pensijas, nekā paredz šis likumdošanas akts. Tā ka arī es nedomāju... Un veselai rindai vēl nav iestājies pensijas vecums. Tā ka es nedomāju, ka kādi divi trīs šeit minētie cilvēki varētu ļaut mums, kā sacīt, apturēt šo nepieciešamo atzinības izrādīšanas procesu.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas otro — Juridiskās komisijas piedāvāto alternatīvo variantu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai varam uzskatīt, ka deputāts Modris Lujāns iesniedzēju vārdā neuztur balsojumu par pirmo likumprojektu? Nav iebildumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Sākam izskatīt likumprojektu “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 4724. Likumprojekta reģistra nr. 865. Likumprojekts “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. Otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi veselu rindu priekšlikumu.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 17. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. — Deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 30. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts daļēji. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 32. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 34. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 35. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 36. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 39. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 40. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 42. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 43. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 44. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 45. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 46. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 47. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 48. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 49. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 51. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 52. —komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 53. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 54. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 55. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 56. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 57. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 59. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 60. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 61. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 62. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 63. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 65. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 66. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 67. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 68. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 69. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 70. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 71. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 72. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 73. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 74. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 75. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 76. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Arī nākamais — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 77. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 78. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 79. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 80. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 81. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 82. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 83. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 84. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 85. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 86. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 87. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 88. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 89. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 90. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 91. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 92. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 93. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 94. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 95. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 96. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 97. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 98. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 99. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 100. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 101. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 102. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 103. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 104. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

L.Muciņš. 105. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 106. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 107. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 108.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. 108. — tiek atbalstīts daļēji.

L.Muciņš. 109. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 110. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 111. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 112. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 113. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 114. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 115. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 116. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 117. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 118. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 119. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 120. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 121. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 122. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 123. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 124. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 125. — komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 126. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 127. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 128. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 129. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 130. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 131. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 132. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 133. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 134. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 135. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 136. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 137. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 138. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 139. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 140. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 141. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 142. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

L.Muciņš. 143. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 144. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 145. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 146. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 147. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 148. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 149. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 150. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 151. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 152. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 153. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 154. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 155. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tagad es paziņoju, ka likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Kārlis Leiškalns... Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Man diemžēl jāatzīst, ka esmu kļūdījies balsojumā par pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim. Es, protams, neatbalstu šāda pieprasījuma virzīšanu un apstiprināšanu, bet izdruka diemžēl rāda ko citu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Lūdzu pulcēties pēc sēdes tūlīt tepat blakustelpā, kur ir televizors.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (TB/LNNK). Bērnu tiesību apakškomisija ierodas pusstundu pēc plenārsēdes beigām... pusstundu pēc plenārsēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane... nav.

Lūdz nolasīt Saeimas sekretārei reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Imants Burvis, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Māris Vītols, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Vents Balodis un Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Tā kā zālē nav nepieciešamais deputātu skaits, lai uzsāktu darbu, izsludinu pārtraukumu — 5 minūtes.

Pārtraukums