Ar kora mūzikas koncertu 7. jūlijā kulminēja trimdas latviešu pirmo Dziesmu svētku 55 gadu atcere

Koncerta programma bija tieši tāda pati kā pirms vairāk nekā pusgadsimta Eslingenā. Tā sākās ar Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” un izskanēja ar Jāņa Mediņa un Viļa Plūdoņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, kad Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora, Latvijas Universitātes koru “Juventus” un “Dziesmuvara”, vīru koru “Dziedonis”, “Justus” un Nacionālā vīru kora dziedātājiem pievienojās zālē sēdošie trimdas dziesmu svētku dalībnieki. Viesdiriģenta Andreja Jansona (ASV) vadībā muzicēja Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfoniskais orķestris. Koncerta mākslinieciskie vadītāji — prof. Juris Kļaviņš un prof. Edgars Račevskis.

Toreiz, pirms 55 gadiem, par godu pirmajiem trimdas dziesmu svētkiem tika rīkots kompozīciju konkurss un svētku programmā tika iekļauta tā laureāta Volfganga Dārziņa tautas dziesmas apdare “Te bij laba saimeniece”. Konkurss notika arī šoreiz, un koncertā skanēja gan dziesma par labo saimenieci, gan šī konkursa uzvarētāja — latviešu tautas dziesmas apdare “Puiši, puiši, rudens nāca”, kuras autors ir Aldonis Kalniņš. Autors godalgu saņēma arī par tautas dziesmas apdari “Pūri, pūri, meži, meži”, kas konkursā izcīnījusi otro vietu. Pavisam konkursam iesniegti 27 darbi. Romualda Kalsona vadītā žūrija augstu novērtējusi komponistu lielo atsaucību un piešķīrusi arī četras veicināšanas prēmijas. Tās saņēma Imants Mežaraups par kompozīciju “Dzied māsiņas vakarāi”, Anita Kuprisa par kompozīciju “Šai goda dienā”, Uldis Stabulnieks par kompozīciju “Pūti, pūti, ziemelīti” un Māris Kristapsons par kompozīciju “Citi vīri rudzus sēja”. Konkursa laureātus un visus dalībniekus sirsnīgi sveica profesors Oļģerts Grāvītis: “Dubultprieks ir par pieredzējušā kora mūzikas meistara Aldoņa Kalniņa radošo veiksmi. Viņa dziesmas ļoti labi skan Mežaparka Lielajā estrādē. Arī šī jaunā partitūra ir kā radīta Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Liels ieguvums koriem ir visi šie konkursā godalgotie darbi.”

Rīgas Latviešu biedrības namā šajā dienās skatāmas vairākas izstādes par Dziesmu svētkiem trimdā. Tautas tērpu centrs “Sena klēts” vestibilā iekārtojis ekspozīciju “Trimdas latviešu tautas tērpi atgriežas un stāsta”. Kolekcija tapusi vairāku gadu gaitā, uzturot ciešus kontaktus ar tautiešiem visā pasaulē. Desmit tautas tērpu komplekti saņemti no Anglijas, pa vienam — no Vācijas, Kanādas, Argentīnas un vēl dažām zemēm. Centra vadītāja Maruta Grasmane cenšas katram tērpam likt blakus tā darinātājas un valkātāja dzīvesstāstu. Īpaši dāsnu pienesumu devusi Ērika Vīlipsone no Anglijas: “Kā Krišjānis Barons vācis tautas dziesmas, tā viņa visu mūžu krājusi un rūpīgi aprakstījusi tautas tērpus. Viņa atsūtījusi gan simtiem lapu ar visu tautas tērpu sastāvdaļu aprakstiem, gan tērpu kolekciju. Mēs šīs bagātības neturam lādēs un atvilktnēs, izmantojam katru izdevību rādīt tās studentiem, diplomātiem, visiem interesentiem.”

Pirms svētku koncerta vairākas ekspozīcijas tika atklātas Baltajā zālē, kur jau kopš jūnija apmeklētājus priecē Kalamazū dzīvojošā mākslinieka Viestarta Aistara akvareļu izstāde. Daudz dokumentu, grāmatu, fotogrāfiju un citu materiālu devusi Latviešu tautas kopība Vācijā. Tās ilggadējais priekšsēdētājs Arturs Cipulis bija arī starp svētku dalībniekiem, un viņa kundze Rasma programmas izskaņā viena no pirmajām pievienojās kopkorim. Viņa dziedājusi sava vīra vadītajā Hamburgas Latviešu biedrības korī un piedalījusies visos trimdas gadu Dziesmu svētkos. Šajā koncertā viņu visdziļāk saviļņojusi Pētera Barisona dziesma “Latvijā” ar Jāņa Akuratera dzeju: “Atcerējos, kā Imanta Kokara “Ave Sol” to dziedāja pie mums. Tas bija vēl tikai 1982. gads, kora braucienu mums bija izdevies izkārtot ar Vācijas un PSRS draudzības biedrības starpniecību. Koris dziedāja arī mūsu zālītē. Kad nāca tie vārdi “Tā latvju zeme, kura klusa, tā latvju tauta, kura dzied”, apraudājāmies mēs, klausītāji, un asaras acīs bija arī dziedātājiem.”

Kordiriģents, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Arturs Cipulis svētkos tika kronēts ar kuplu ozollapu vainagu, atzīmējot viņa neseno apaļo jubileju un godinot viņa mūža darbu Dziesmu svētku tradīcijas kopšanā un uzturēšanā. Pats jubilārs vēlāk sacīja: “Par to, ka mēs kā tauta neesam izkusuši lielajā asimilācijas katlā, pirmkārt ir jāpateicas Dziesmu svētkiem. Tie vienoja izklīdušos latviešus un palīdzēja saglabāt latviešu valodu un ieražas. Tie uzturēja dzīvu mūsu skaņu mākslas attīstību un deva mūsu jaunatnei izpratni par latviešu tautu un tās garīgajām vērtībām. Projekta vadītāja Daina Raituma, Mūzikas komisijas vīri, Māris Brancis no Latvijas Valsts arhīva un visa Rīgas Latviešu biedrības valde ir paveikuši ļoti lielu darbu, lai šajās dienās tik daudzpusīgi varētu atklāties Dziesmu svētku kustības lielā nozīme tautas kultūras vērtību nosargāšanā un pašas tautas saglabāšanā.”

Pēc svētku koncerta visi atceres pasākumu dalībnieki ar ziediem devās uz Brīvības pieminekli un vēlreiz vienojās kopīgās dziesmās. Ikviens, ar ko iznāca aprunāties, teicās kaut ko guvis no šīm dienām. Mediķe Sarmīte Vilka (viņas ģimene no Flensburgas bēgļu nometnes izceļojusi uz Ročdāli Anglijā un pašlaik dzīvo Toronto, Kanādā) bija patiesi pārsteigta par milzīgo trimdas literatūras bagātību Viļa Miķelsona Grāmatu klētī Lielvārdē un cilvēku lielo atsaucību. Maestro Andrejs Jansons atcerējās, ka pirmajos trimdas latviešu Dziesmu svētkos viņam skautu goda sardzē iznācis stāvēt tieši pie orķestra sitamo instrumentu grupas, kas atstājusi uz viņu lielu iespaidu: “Varbūt toreiz manā zēna sirdī iekrita kāda maza dzirkstelīte, kas noteica vēlāko pievēršanos mūzikai.” Pašlaik diriģents atkal ir ceļa jūtīs. XI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos ASV, kas no 18. līdz 21. jūlijam notiks Čikāgā, viņš diriģēs muzikālo izrādi “Lolitas brīnumputns”, par kuru svētku programmā ir teikts: “Annas Brigaderes lugu īstenojis komponists Andrejs Jansons, sadarbojoties ar māksliniekiem no ASV, Kanādas un Latvijas.” Ar Latvijas mūziķiem Andrejs Jansons sadarbojas jau kopš 1987. gada, kad viņš diriģēja operu “Uguns un nakts” un “Rigoleto” izrādes. Pēc diviem gadiem viņš pirmo reizi atbrauca uz Latviju ar Ņujorkas latviešu kori, kas pēc tam te piedalījies visos Dziesmu svētkos. Par nopelniem Latvijas labā gan Arturs Cipulis, gan Andrejs Jansons apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Skanēs dziesma, dzīvos tauta! — Ar tādu pārliecību šīs svētku dienas vadīja un šķiroties cits citam vēlēja jo drīzu satikšanos latvieši no dažādiem Latvijas novadiem un dažādām zemēm visā pasaulē.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore