NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksmes “Rīga 2002: tilts uz Prāgu” deklarācija

Mēs esam pulcējušies Rīgā, lai vēlreiz apstiprinātu mūsu vienotību un rezumētu paveikto ceļā uz mērķiem, ko pirmo reizi iezīmēja mūsu ārlietu ministri, tiekoties Viļņā pirms diviem gadiem. Mēs piedalāmies vēsturiskā procesā, aizstāvot mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības pret terorisma draudiem un veidojot patiesi vienotu un brīvu Eiropu.

Sadevušās rokās Baltijas krastos 1989. gada augustā, Višegradā 1991. gadā un Viļņā 2000. gadā, mūsu valstis ir daudz darījušas, lai mūsu bērni piedzīvotu to, par ko sapņoja mūsu tēvi. Vēsture mums ir mācījusi, ka mūsu kopīgos mērķus ir labāk sasniegt sadarbojoties. Mēs izveidojām Viļņas grupu kā reģionālās sadarbības un integrācijas dzinējspēku, lai pārvarētu vēsturiskās plaisas mūsu kontinentā un liktu pamatus vienotai un brīvai Eiropai.

Kopš 1989. gada mēs esam sapratuši, ka mums vairāk nāksies mācīties nekā karot. Taču mums ir jābūt nopietni sagatavotiem abiem pienākumiem. Pat ja sākumā mūs vienoja tiekšanās pēc lielākas drošības, mēs esam sapratuši, ka galu galā demokrātisko Eiropu apvienos kopīgā griba un mērķa izpratne. Tādējādi mēs izvirzām sev mērķi darboties solidāri un kā de facto sabiedrotie — kā savā starpā, tā arī iepretim tām Rietumu institūcijām, kurām mēs vēlamies pievienoties.

Mēs esam sapratuši, ka ļaunums, ko 20.gadsimtā visām valstīm no Baltijas līdz Melnajai jūrai nodarījis nacionālisms, fašisms un komunisms, ir daudz dziļāks, nekā sākotnēji varējām iedomāties. Jau pašā sākumā mēs vēlējāmies atgriezties to valstu sabiedrībā, no kurām pusgadsimtu bijām varmācīgi nošķirti. Mūsu demokrātisko iekārtu integrācija eiroatlantiskajā kopienā ir prasījusi nopietnas pārmaiņas ekonomikā, sāpīgas reformas un lielus politiskos riskus. Tomēr izvēlētais ceļš ir skaidrs. Vēsture no Eiropas jaunajām demokrātijām prasa divas lietas: reformu paātrināšanu valsts iekšienē un konsekventu ārpolitiku.

Pēc pieciem mēnešiem eiroatlantisko valstu līderi sanāks kopā Prāgā un Kopenhāgenā, lai pieņemtu lēmumus, kas noteiks mūsu kontinenta nākotni turpmākajās desmitgadēs. Mēs esam apņēmušies nodrošināt, lai mūsu valstis būtu pēc iespējas labāk sagatavotas iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Mēs uzskatām, ka visas pietiekami sagatavotās valstis novembrī būtu jāuzaicina pievienoties NATO un decembrī — Eiropas Savienībai. Taču šajā sammitā mēs vienojāmies, ka turpināsim savstarpējo atbalstu un palīdzību pēc Prāgas un Kopenhāgenas sammitiem, nostiprinot mūsu demokrātiskās institūcijas un turpinot reformas militārajā un sociālajā jomā. Mēs uzskatām, ka Prāgā un Kopenhāgenā tiks dots impulss tālākam reformu procesam un apņēmībai nostiprināt demokrātiju mūsu valstīs.

Mēs joprojām esam vienoti savā Bukarestes sammitā paustajā pārliecībā, ka stabilitāte un drošība Eiropā jāveido, līdzsvaroti attīstot reģionālo sadarbību Ziemeļeiropā un eiroatlantiskās drošības jauno Dienvidu dimensiju. Gatavojoties dalībai NATO, mēs piešķiram lielu nozīmi reģionālām saiknēm, kā arī ciešai sadarbībai starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Mēs esam apsprieduši savu dalību NATO operācijās un vienojušies, ka steidzami nepieciešams attīstīt jaunus militāros resursus atbilstoši NATO valstu ārlietu ministru Reikjavīkas komunikē. Lai dotu savu ieguldījumu šai procesā, mēs esam sākuši identificēt savus resursus, kas varētu būt noderīgi NATO spēku specializācijas kontekstā, pilnveidojot mūsu militāro spēku spēju kopdarboties alianses operācijās.

Pēc teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm pagājušā gada rudenī mūsu valstu vadītāji tikās Sofijā, lai kopīgi atsauktos uz NATO 5.panta stāšanos spēkā un uz aicinājumu aizsargāt mūsu brīvās, demokrātiskās sabiedrības pret terorisma draudiem. Šeit pārstāvētās valstis Sofijā pauda gatavību rīkoties kā sabiedrotie un atbilstoši 5.pantam, brīvprātīgi piedāvājot savu palīdzību karā pret terorismu. Šodien mēs esam vienoti savā atbalstā starptautiskā terorisma apkarošanai starptautiskas koalīcijas sastāvā vai NATO, Eiropas Savienības vadībā. Mēs esam pielāgojuši mūsu likumdošanu un institūcijas, lai novērstu teroristu un viņu atbalstītāju iefiltrēšanos un lai nodrošinātu iespējas mūsu spēkiem iesaistīties cīņā pret terorismu. Mēs paužam apņēmību piedalīties starptautiskās pretterorisma operācijās, līdzīgi kā mēs piedalāmies miera uzturēšanas operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā.

Mēs apsveicam jaunās NATO un Krievijas attiecības, kas tika panāktas Romā šā gada maijā. Mēs uzskatām, ka tas bija nozīmīgs brīdis Eiropas vēsturē, un esam gatavi līdzdarboties, lai Krievijas iesaiste sadarbībā ar NATO un citas iniciatīvas, kas veicina sadarbību un tirdzniecību Krievijas un Eiropas starpā, būtu sekmīgas.

Mēs lepojamies ar to, ka mūsu reformas un ieguldījums demokrātijas attīstībā var kalpot par paraugu citām valstīm Eiropā un pasaulē, kas vēlas ciešāk sadarboties ar eiroatlantiskajām institūcijām. Mēs esam īpaši priecīgi mūsu sammitā sveikt arī Ukrainu. Mēs augstu vērtējam Ukrainas lēmumu veidot ciešākas saiknes ar Eiropas institūcijām un ceram uz ciešu sadarbību nākotnē, lai sasniegtu šo mērķi.

Šīs divas dienas Rīgas sammitā stiprina mūsu pārliecību, ka lēmumi, kurus 2002. gadā pieņems Eiropas demokrātisko valstu līderi, noteiks Eiropas veidolu nākamajās paaudzēs. Mēs ticam, ka demokrātija dos mūsu tautām jaunas iespējas un tādējādi ļaus veidot vēstures gaitu. Viļņas grupas piemērs jau ir piesaistījis eiroatlantiskās sabiedrības interesi. Mēs patiesi ceram, ka mūsu valstis pabeigs uzsāktās reformas un izpildīs mūsu bērniem dotos solījumus.

Rīga, Latvija 2002.gada 6.jūlijs