Par medicīnas darbinieku algām

Vakar, 8. jūlijā, Labklājības ministrijā (LM) preses konferencē ministrs Viktors Jaksons ziņoja, kā risināt veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanas jautājumus. LM ir sagatavojusi un Ministru kabinetā (MK) iesniegusi informatīvo ziņojumu un rīkojuma projektu “Par streika prasību izpildi”. Informatīvajā ziņojumā, ko labklājības ministra vietā parakstījis īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, LM lūdz Ministru prezidentu iekļaut šos dokumentus Ministru kabineta 9.jūlija sēdes darba kārtībā kā steidzamu jautājumu.

“LV” jau ziņoja, ka šā gada 7.jūnijā bija pieteikts un 20.jūnijā notika pirmais Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības medicīnas darbinieku streiks. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē 17.jūnijā tika nolemts MK līdz 13.jūlijam paust skaidru viedokli jautājumā par streika prasību izpildi.

Ministrs V.Jaksons paskaidroja, ka, neraugoties uz jautājuma nozīmību, līdz preses konferencei šis jautājums vēl nebija iekļauts MK 9.jūlija sēdes darba kārtībā. Taču viņš pievērsa uzmanību tam, ka, iespējams, jautājumu paredzēts izskatīt koalīcijas padomē. Skaidrojot LM sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par streika prasību izpildi”, V.Jaksons teica: “ Šajā rīkojuma projektā ir iekļauta pamatprasību izpilde mediķu darba samaksas palielināšanā no šā gada 1.oktobra, novirzot 0,5 miljonus latu no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rezerves fonda. Mēs apzināmies, ka tas ir zināmā mērā sāpīgi, jo šie līdzekļi bija paredzēti struktūrplānu ieviešanai un investīcijām. Tomēr darba algas šobrīd ir prioritāte.” Projekts šā gada finansējumam streika prasību izpildei — algu palielinājumam — paredz arī grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” par 2,7 miljonu latu piešķiršanu.

Ministrs norādīja, ka no šīs summas 1,7 miljoni latu ir kompensācija 2001.gadā nenodrošinātajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselības aprūpes izdevumiem iezīmētajai daļai. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, šī nodokļa daļa ir izpildīta. Bet vēl 1 miljons latu būtu piešķirtais papildfinansējums. Tas nozīmē, ka 2002.gadā nauda streikotāju prasību izpildei un mēneša vidējās darba algas samaksai veselības aizsardzības nozarē nodarbinātajiem — 140, 99 lati — tiktu nodrošināta no vairākiem avotiem. Domājot par nākotni, noteikts palielinājums 2003.gada valsts budžeta projektā — 25,7 miljoni latu — mediķu darba samaksas nodrošināšanai un veselības aprūpes pakalpojumu cenu atbilstībai reālajām izmaksām. Savukārt, sākot ar 2004.gadu, veselības aprūpes budžeta pieaugums paredzēts ik gadu par 20 miljoniem latu.

V.Jaksons atzīmēja, ka šogad panāktā vienošanās par mediķu algu palielinājumu būtu iekļaujama nākamā gada budžeta bāzē. Pretējā gadījumā atkal var rasties ārkārtas situācija.

LM sagatavotajā rīkojuma projektā ir arī punkts, ka veselības aprūpe atzīstama par valsts prioritāru nozari. Un nosaka mērķi — tuvoties ES valstu līmenim veselības aprūpes budžeta nodrošināšanā.

V.Jaksons informēja, ka no Finansu ministrijas jau saņemts saskaņojuma atteikums LM šim gadam prasītajiem 2,7 miljoniem latu un arī turpmākajiem gadiem uzrādītajam. Taču ministrs pauda cerību, ka “tas ir vairāk Ministru kabineta kompetences, ne Finansu ministrijas ierēdņu saskaņošanas jautājums”. V.Jaksons arī norādīja, ka atzīst mediķu prasības par pamatotām.

Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna. Viņa atzina, ka LM sagatavotais MK rīkojuma projekts apmierina streikotāju prasības. Kaut arī streikotāji prasīja pieņemt lēmumu par mediķu darba samaksas izmaiņām, sākot no 1.jūlija, gadījumā, ja MK akceptēs prasības, streika rīkotāji piekritīs kompromisam — 1.oktobrim kā algu palielinājuma sākumposmam. Norādot, ka Ministru kabinets ir galīgā lēmuma pieņemšanas institūcija, streikotāji gaidīs līdz 13.jūlijam un tad lems par tālāko rīcību.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore