Par Latviju, kas vieš cerības

Foto: A.F.I.

Radio “Brīvā Eiropa”/“Radio Brīvība” prezidents Toms Dains:

Septiņas no 27 postkomunisma valstīm nepārprotami iet pa politisku un ekonomisku reformu ceļu. Tās ir Polija, Ungārija, Čehija, Slovēnija, Igaunija, Latvija un Lietuva. Ļoti skaidri atceros Latvijas sākotnēji lēno startu un it īpaši nekārtības banku sektorā deviņdesmitajos gados. Toties šodien Latvija strauji virzās pa demokrātiskas politikas un tirgus saimniecības ceļu. Tās politiskā rīcība un ekonomikas statistika liecina, ka notikušas nepārprotamas pārmaiņas. Es skatos uz Latviju ar lielām cerībām, jo tā ir valsts, kas strauji attālinās no pagātnes nelāgajiem paradumiem. Savas attīstības visjaunākajā fāzē Latvija nepārprotami paplašina to valstu teritoriju, kurās valda demokrātija.

Latvijai tās divvalodīgajā situācijā nav citas izejas kā vien aktīvi darboties, lai samazinātu plaisu starp latviski un krieviski runājošajām iedzīvotāju daļām. Tikai atklāta un godīga attieksme pret problēmām, manuprāt, ir izšķirošā gan pašas valsts nākotnei, gan tam, kā to uztvers, raugoties no ārpuses. Aiz robežām uzmanīgi vēro sabiedrības integrācijas procesu valstī. Latvijas dalību daudznacionālās organizācijās lielā mērā noteiks tas, cik liels progress būs panākts tieši šajā jomā. RBE/RB uzskata šo jautājumu par tik svarīgu, ka uzsākām pat īpašu sabiedrības integrācijas raidījumu programmu. To ik nedēļu sagatavo latviešu redakcija.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir spējušas saglabāt savu identitāti garajos nacistu un komunistu okupācijas gados. Esmu pārliecināts – kā neatkarīgas valstis, kuras politiski un ekonomiski attīstās, kļūstot par atvērtām, brīvām sabiedrībām, katra no tām turpinās attīstīt savu īpašo identitāti.

Jā, lauksaimniecība patiešām ir visjutīgākais jautājums, kuru apspriež bezmaz vai visas ES dalībvalstis. Jāatzīst, ka pagaidām valstu nacionālās intereses lielākoties gūst pārsvaru pār savienības kopējām interesēm. Francijas lauksaimniecības sektora ietekme uz tās politiku ES, manuprāt, ir spilgts piemērs teiktajam. Domāju, ka šādos apstākļos Latvijas zemniekiem vajadzētu pielikt ne mazākas pūles kā frančiem, cenšoties ietekmēt savienības kopējo lauksaimniecības politiku. Latvija nespēs konkurēt ar citām valstīm, ja tā nepiedalīsies šajā spēlē ar augstajām likmēm. Neatkarīgi no tā, vai valsts ir maza vai liela, uzvarēt var tikai tad, ja vispār piedalās. Turklāt – ieguldot šajā cīņā milzu darbu un enerģiju.

“RĪGAS BALSS”