Par Latvijas simbolu citās valstīs

Kad vēlajā 17. jūnija vakarā Vairu Vīķi–Freibergu ievēlēja amatā, daudzi to nosauca par otru priecīgāko notikumu pēc neatkarības atjaunošanas un izteica cerību, ka jaunā prezidente varētu mainīt politisko klimatu. Prezidentei nevarētu pārmest, ka viņa nebūtu vēlējusies to darīt, taču nav arī pārliecības, ka tas būtu izdevies. To, ka iekšpolitikā Vairai Vīķei–Freibergai nebija tik daudz panākumu, atzīst arī Saeimas deputāte Vaira Paegle, to saistot gan ar konstitucionāliem ierobežojumiem, gan ar to, ka viņai “nebija savas partijas, ar ko varētu ietekmēt situāciju”. Runājot par pilnvarām, rakstniece Māra Zālīte domā, ka ar savu personību “kā mīkla pār abru viņa pārplūst pāri savām funkcijām”.

Savukārt vaicāta, vai prezidente ir jutusi varas partiju atbalstu jautājumos, par kuriem asi iestājusies, Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē pirms kāda laika ar sev raksturīgo meistarību izvairījās atbildēt, kā to dara tad, ja uzskata par vajadzīgu kaut ko nepateikt. Politiskais klimats valstī nav prezidentes, bet gan sabiedrības problēma, un neesot pareizi projicēt visas ilgas un cerības uz vienu personu, jo ne jau viens cilvēks var kaut ko mainīt, uzskata Māra Zālīte. Taču, viņasprāt, prezidente “ir cilvēks, kam nepiemīt nekāds savtīgums – viņai ir cita vērtību sistēma, ko daudzi nesaprot”, jo populistiskajās aprindās, diemžēl, esot cilvēki, kas nespējot turēties pretim kārdinājumam uzlabot savu materiālo stāvokli.

Trīs gados ir daudz kas mainījies arī politiķu attieksmē. Edvīns Inkēns, kuram toreiz “Latvijas ceļa” lēmums liedzis atbalstīt šo kandidatūru, tagad atzīst gan viņas ieguldījumu ārpolitikā un reprezentācijas spējas, saistot tās arī ar dabas dotām dāvanām, gan pilsonisko drosmi, piesakot nepopulārus lēmumus un iniciatīvas. Starp tiem minams arī paziņojums par nepieciešamību svītrot valodas ierobežojumus deputātu kandidātiem vēlēšanu likumos. Sākotnēji tas politiķu aprindās tika uzņemts vairāk nekā rezervēti un izraisīja minējumus, vai tā ir starptautisko institūciju rekomendācija vai prezidentes pašas iniciatīva tām dot šādu solījumu. Vērojumi liecina, ka par ikvienu lietu, vai tā būtu korupcijas novēršana vai situācija tiesu sistēmā, prezidente turpina uzstāties ar savu pārliecību arī tad, kad ir saskārusies ar pretestību.

Arī ceļinieks Kārlis Leiškalns pretēji savai toreizējai attieksmei, tagad būtu gatavs balsot par Vairu Vīķi–Freibergu, jo “viņa ir daudz labāka, nekā toreiz man bija priekšstati, un talants izrādījās stiprāks par profesiju”. Viņš piekrīt tiem, kas pamanījuši – prezidente ir šerpa vai skarba, bet attaisno to, jo “šerpums pieder pie lietas – tas šajā amatā ir vajadzīgs, lai nesarastos pārāk daudz kaktu draugu”. Taču pirmās personas elegance, šarms un inteliģence esot tik spēcīga, ka skarbums neietekmējot negatīvi viņas tēlu. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga šo īpašību vērtē nedaudz savādāk – prezidente ir prasīga pret sevi un arī pret citiem, viņa ir principu cilvēks.

Prezidentes dzīvē ir arī mazāk redzamā puse, kurā viņas kolēģi ļauj nedaudz ieskatīties – varbūt tāpēc, lai kliedētu kādu mītu vai minējumus, piemēram, par to, kas sagatavo prezidentes runas. Tās ar datoru raksta viņa pati. Vairai Vīķei–Freibergai ir savs stils ar viņai raksturīgiem vārdiem un teikuma konstrukcijām, kuras citam būtu grūti atkārtot. Tiesa, viņa izmantojot darbinieku sagatavoto informāciju un padomdevēju ieteikumus, bet vēl vairāk – savu pieredzi un zināšanas, kas, pēc vairāku cilvēku domām, ir pārsteidzoši plašas. Prezidente nekad neapjūkot, tāpat esot gatava jebkurai negaidītai sarunai un spējot īsā laikā koncentrēties arī ikvienai intervijai.

Šī spēja ir svarīga prezidentes amatā, kurā ir aizvadītas daudzas tikšanās ar kolēģiem ārvalstīs – arī ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, Francijas prezidentu Žaku Širaku, kā arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Nekad nevar zināt, cik ilga būs tikšanās, tāpēc jāpaspējot jau sākumā pateikt galveno, pārliecināt un arī atstāt vislabāko iespaidu par sevi. Politiķi atzīst, ka šajos trijos gados, kas sakrita ar Latvijai svarīgu laiku ārpolitikā, Vaira Vīķe–Freiberga to ir spējusi.

“DIENAS” pielikums “SESTDIENA”