Par politiku, kas šķeļ mūsu sabiedrību

Dr.sc.pol. Artis Pabriks:

Latvijas sabiedrība vispār nemaz nav sašķelta. Iekams mēs nerunājam par politiku, mūsu starpā viss ir labi. Latvijā krievi un latvieši slēdz 20% jaukto laulību. ASV starp baltajiem un melnajiem – tikai 4–5%. Patiesībā etniskā šķelšanās Latvijā – tas ir viens no mītiem. Mēs paši savas problēmas bieži vien tulkojam Rietumu valodā, un tad tās zaudē jēgu. Visi ir it kā apmierināti: Rietumiem ērti un arī mums labi, tas ir, mūsu politiskajiem spekulantiem. Tikai ne pašai sabiedrībai. Atņemiet PCTVL un TB/LNNK nacionālo jautājumu, un šīs politiskās apvienības būs grūti atšķirt.

Visu izšķir attieksme pret 1940. gadu. Es uzskatu, ka Krievijas pozīcija nav konstruktīva. Vai tad patiešām atzīt patiesību – okupācijas faktu – ir tik pazemojoši? Un nevajag baidīties, ka tas varētu dārgi maksāt. Kompensāciju jautājums Latvijai nav tik aktuāls kā nacionālā samierināšanās valstī pašā. Turklāt nevar apgalvot, ka PCTVL būtu monoetniska. Rubiks, piemēram, ir latvietis. Drīzāk jautājums ir par to, vai jūs piekrītat padomiskam skatījumam uz Latvijas vēsturi. Lūk, kur ir iekšējās šķelšanās saknes mūsu valstī. Bet tautības un valodas jautājumi – tie ir tikai lapiņas.

Krievvalodīgais vēlētājs vispirms liks likmi uz PCTVL. Un tā ir viņa nelaime. Rīgas domes variants neatkārtosies, tādēļ, ka sociāldemokrāti – un par to esmu pārliecināts – nedabūs vairāk par 10%. Neviena nopietna politiskā partija neveidos koalīciju ar jurkāniešiem. Kādēļ?

Pirmkārt tādēļ, ka 99% latviešu nav pieņemams krievu valodas kā otrās valsts jeb, tā teikt, oficiālās valodas statuss. Otrkārt, sabiedroties ar Alfrēdu Rubiku un Tatjanu Ždanoku nozīmē atzīt viņu pretvalstiskās darbības leģitimitāti 1991. gadā, turklāt vēl pielikt jautājuma zīmi pašreizējās Latvijas Republikas atjaunošanas likumībai. Tādējādi jurkāniešu piekritēji var rēķināties vienīgi ar ierobežotu politisko ietekmi. Jo viņu izraudzītie nokļūs nevis valdībā, bet gan opozīcijā, kurai Latvijā ir maz cerību kaut ko izmainīt.

Šīs vēlēšanas var kļūt par PCTVL popularitātes augstāko virsotni. Jo nākamās jau notiks pēc iestāšanās NATO un ES. Valsts nostiprināsies, un “latviešu” partiju attieksme pret nelatviešiem kļūs maigāka. Jaunā nelatviešu paaudze 9. Saeimas vēlēšanās dos ceļiniekiem, Tautas partijai, varbūt sociāldemokrātiem nelielu balsu pieaugumu. Savukārt to politiķi sāks viņiem atmaksāt ar to pašu.

Starp citu, jurkāniešiem ir nelielas izredzes uz tālāku popularitātes pieaugumu un līdzdalību valdībā, ja viņu programma kļūs reālistiskāka, bet pati apvienība vairāk pietuvosies latviešu vēlētājiem.

Par valodu runājot – nevajag mānīt sevi. Latvijā nekad vairs nebūs augstākā izglītības krievu valodā, ko apmaksātu valsts. Nebūs arī vidusskolu, kur pasniegtu vienīgi krievu valodā. Tādēļ, ka tādu analogu nav nevienā pasaules valstī. Izglītība būs bilingvāla vai jaukta, procentuālā attiecība te nebūs tik principiāla.

Mācību iestādi vispār jāizvēlas nevis pēc tā, kāda valoda ir augstskolā, bet gan pēc tā, kāda ir pasniegšanas kvalitāte. Un es neredzu nekā pazemojoša, ka Saeimā turpmāk vajadzēs zvērēt uzticību latviešu valodai – zvērēs taču visi deputāti bez izņēmuma. Šobrīd latviešu valodas pozīcijas ir vājākas nekā Pirmajā republikā, un ja valodas šobrīd nostādītu līdzīgos likumdošanas apstākļos, tad krievu valoda izspiestu latviešu valodu. Līdz ar to tiktu turpināta netaisnība, ko pieļāva 1940. gada okupācija.

Teicamas latviešu valodas zināšanas – tā nav asimilācija. Man kā latvietim ir patīkami, ka Eirovīzijas konkursā uzvarēja Marija Naumova. Kurš gan spēs viņu nosaukt par asimilētu? Domāju, ka te bažām nav nekāda pamata.

Es redzu šādu 8. Saeimu. Eināra Repšes “Jaunajam laikam – 17–24 vietas. Taču viss izšķirsies pēdējos mēnešos. “Latvijas ceļš”, Tautas partija, TB/LNNK katra saņems no 15 līdz 6 vietām dilstošā secībā. TB/LNNK pirmoreiz vēsturē rodas draudi nokļūt opozīcijā. No vienas puses, etniskajai saskaņai tas nāktu par labu, tādēļ, ka valdība bez viņiem varētu strādāt pragmatiskāk un konstruktīvāk. No otras puses – slikti, tādēļ, ka opozīcijā tēvzemieši klaigās vēl skaļāk. PCTVL – 20 vietu. Būtu vairāk, taču Rihards Eigims un viņa “Latgales gaisma” viņiem atņems 1–2% balsu.

Saeimā iekļūs sešas–septiņas partijas. Valdību veidos trīs no tām. Acīmredzot Eināra Repšes vadībā.

“ČAS”