Par iespējamo dienas kārtību pēc Prāgas

Ir jādomā par post–Prāgas Eiropu. Tas ir mans galvenais vēstījums. Visi – NATO kandidātvalstis un pašas ASV, ir ļoti koncentrējušies uz NATO paplašināšanu. Taču pēc tās būs jauna dienas kārtība. Baltijas valstīm jāsāk domāt par jauniem projektiem, kas uzturēs ASV interesi Baltijas reģionā, spriež Stefans Larabī, prestižās ASV “Rand” korporācijas Eiropas drošības jautājumu nodaļas vadītājs. «Līdzšinējā dienas kārtība bija nodrošināt stabilitāti Baltijā. Tagad Baltijai ir jādomā tālāk – par stabilitāti Baltkrievijā, Kaļiņingradā, Ukrainā, Krievijā. Jāstrādā ASV–Baltijas Partnerattiecību komisijā, Ziemeļu dimensijas un Ziemeļeiropas ietvaros. Un ir jādomā par pagātnes problēmām.»

«Baltijas valstu nozīme tradicionāli ir vērtēta par zemu,» stāsta Larabī, skaidrojot sākotnēji atturīgo attieksmi pret Baltijas uzņemšanu NATO. Tas ir bijis pasaules uzskata jautājums, viņš saka un norāda, ka atsevišķas Eiropas valstis nav spējušas iztēloties Baltijas valstis kā neatņemamu šī kontinenta sastāvdaļu. Līdz atbraukšanai uz Rīgu arī pats Larabī nav bijis īsti pārliecināts par Latvijas eiropeisko identitāti. «Gribu uzsvērt, ka Rīga ir daudz skaistāka, nekā biju iedomājies. Tās arhitektūra un noskaņa ir ļoti eiropeiska, es neteikšu rietumeiropiska, bet eiropeiska,» savus iespaidus klāsta Larabī. «Eiropa nevar būt pilnīga bez Baltijas,» norāda Larabī.

Attieksme pret Baltijas uzņemšanu NATO ir mainījusies pēdējo 18 mēnešu laikā. «Jā, pat 2002.gada janvārī nebija gluži skaidrs, vai Baltijas valstis būs NATO. Pavērsiens par labu Baltijas dalībai NATO nav noticis tikai Krievijas sarūkošās pretestības dēļ. Ir noticis pagrieziens Rietumu apziņā,» saka Larabī. Lielākais atbalsts tradicionāli nācis no skandināviem un amerikāņiem. Kādēļ amerikāņiem? Morālā dimensija vienmēr bijusi nozīmīga ASV ārpolitikā. Citas valstis ir bijušas svārstīgākas, atbildot uz jautājumu, vai Baltija ir Eiropas daļa. «Tagad attieksme ir mainījusies. Negribu būt pārāk mierinošs, taču būtu jānotiek kaut kam ļoti dramatiskam, lai Baltijas valstis netiktu uzņemtas NATO,» norāda pieredzējušais politologs.

Ar Baltijas uzņemšanu NATO savā pulkā iegūs trīs no proatlantiskākajām un ekonomiski veiksmīgākajām Austrumeiropas valstīm, norāda Larabī un ir pārliecināts, ka, «sadarbojoties ar ziemeļvalstīm, Baltijai būs ietekme uz Eiropas un transatlantisko politiku».

Kāds varētu būt Latvijas praktiskais devums NATO? «Mazai valstij kā Latvijai ir grūti attīstīt vismodernākās tehnoloģijas ieročus. Taču tā var līdzēt īpašos gadījumos. Piemēram, ar snaiperiem. Vienlaicīgi ir ļoti svarīgi valsts aizsardzības mērķiem izmantot solītos 2% no iekšzemes kopprodukta. Senāts šo procesu pilnīgi noteikti vēl vērtēs. Protams, svarīgi turpināt arī valsts iekšējās reformas un izvērtēt pagātni, tostarp holokaustu. Es neesmu detalizēti informēts par Latvijas darbu šajā jautājumā, taču zinu, ka tas ir ļoti svarīgi,» ir pārliecināts Larabī.

“DIENA”