Lai uzklausītu ikviena Latvijas zemnieka rūpi

Konferencē: Zosēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Roberts Ruķis, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Valters Bruss; Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis Foto: Juris Logins

Laikā, kad daļa Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonu augsta līmeņa tehniskajās konsultācijās Briselē tikās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, otra daļa pulcējās Cēsu rajonā, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma zālē, lai reģionālajā konferencē “Mūsdienu Latvija un zemnieks. Iespējas un izaicinājumi” tiktos ar Vidzemes novada saimniekiem.

Iespējams, neviens cits gads zemniekam nav licis tik bažīgi raudzīties nākotnē kā šis — Eiropas Savienības (ES) kopējās pozīcijas lauksaimniecībā definēšanas un Latvijas iestāšanās sarunu slēgšanas gads. Lai uzklausītu Latvijas zemnieku pārdomas un ierosinājumus, kopīgi iztirzātu iespējas un izvērtētu izaicinājumus, ko piedāvā ES, Zemkopības ministrija šogad rīko konferenču ciklu, ko ievadīja 3. jūlija pasākums Vidzemē.

Konferenci atklāja zemkopības ministrs Atis Slakteris, kurš savā runā piestāja vai pie visiem lauksaimnieku interešu degpunktiem: lauku attīstība, kredītpolitika, subsīdijas, SAPARD, pārtikas kvalitāte un drošība, eksports u.c. (runa publicēta atsevišķi).

Tūlīt pēc uzrunas ministrs atbildēja uz konferences dalībnieku iesūtītajiem jautājumiem. Kāds zemnieks vēlējās uzzināt, kāpēc Latvijai ir tik stingras dzīvnieku labturības prasības, ja pašai ES tādu nav. A. Slakteris norādīja, ka tās nebūt nav stingrākas, tikai formulētas konkrētāk. Līdz šim ES lielākā daļa prasību izklāstītas vispārīgi, kas ļāvis katrai valstij šīs normas interpretēt pēc savas izpratnes, bet pēdējā laikā esot tendence labturības prasības pamazām konkretizēt. Turklāt jebkura prasība ir zinātniski pamatota.

Komentējot kāda cita jautātāja bažas par to, ka iestāšanās ES radīs smagas imigrantu problēmas — pie mums sabrauks visādi “melnie”, kuriem jāmaksā pabalsti par sliktu darbu, A. Slakteris pauda pārliecību, ka potenciālie darba meklētāji drīzāk brauks strādāt uz citām ES valstīm, nevis uz Latviju. Pie mums pašlaik nav labvēlīga vide darba meklētājiem, kā arī nav pieprasījuma pēc darbaspēka, tāpēc tuvākajā laikā šī problēma mūsu valsti neskars. Latvijai vēl laika pietiek, lai sagatavotu aizsardzības mehānismus, sacīja ministrs.

Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass klātesošos iepazīstināja ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un materiālais stāvoklis”. Ja šie noteikumi tiks pieņemti, pēc sociālās palīdzības pašvaldībā iedzīvotājs varēs vērsties, ja ienākumi uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 28,67 latus, ja nepieder naudas līdzekļi, kas lielāki par 200 latiem, un ja nepieder īpašums, kas dārgāks par 3000 latiem. Ienākumi tiek vērtēti par pēdējiem trīs mēnešiem. Prasītāja stāvokļa novērtējumu veic sociālais darbinieks, kurš sagatavo attiecīgu lēmumu un iesniedz to pašvaldībā, kur to izskata attiecīga komisija. Projektā minētā pabalsta minimālā pamatsumma ir 12 latu, bet papildsumma, lai nosegtu īres parādus, ir 9 lati uz ģimenes locekli.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Valters Bruss informēja par lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju galvenajiem uzdevumiem un lomu, Latvijai gatavojoties iestāties ES. Kā galvenos uzdevumus V. Bruss minēja organizāciju biedru informēšanu, viņu interešu aizstāvēšanu diskusijās ar ZM un citām institūcijām un likumdošanas uzraudzību. LOSP savulaik iesaistījās Latvijas pozīcijas formulēšanā un tagad — tās aizstāvībā ES. Pašlaik padome piedalās lauksaimniecības pamatnostādņu izstrādē 2003. — 2007. gadam, kā arī gatavo priekšlikumus Attīstības plānam, uz ko pamatojoties lauksaimniekiem būs pieejami ES strukturālo fondu līdzekļi. Tā kā darbu, ko veic lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, apmaksā to biedri – apmēram 3000 zemnieku, pārējie desmiti tūkstošu “brauc bez biļetes”. Tāpēc V. Bruss aicināja ikvienu zemnieku atrast savu organizāciju un aktīvi iesaistīties Latvijas lauksaimniecības nākotnes veidošanā.

Konferences laikā tika veikta aptauja, par kuras rezultātiem informēja A. Slakteris. Uz jautājumu, vai pēdējos gados ir uzlabojies lauksaimniecības ekonomiskais stāvoklis, 41 cilvēks atbildējis apstiprinoši un tikpat cilvēku atbildējuši noliedzoši, bet 79 uzskata, ka tas nav mainījies. Par to, vai turpmāk gaidāma ienākumu palielināšanās, droši ir 110 aptaujātie, bet par to nav pārliecināti 46. Pozitīva attieksme pret iestāšanos ES bija 79 klātesošajiem, “pret” balsotu 27, bet 50 nav izlēmuši.

Lai katrs konferences dalībnieks varētu iesaistīties diskusijā par tieši viņu interesējošiem jautājumiem, darbs dienas otrajā pusē tika organizēts piecās interešu grupās. Par darba grupās pārrunātajiem jautājumiem un izteiktajiem priekšlikumiem konferences noslēgumā ziņoja to vadītāji.

Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe, kura vadīja darbu interešu grupā “Mēs un iespējamie tirgi”, norādīja, ka viens no svarīgākajiem tirgus spēka elementiem — kooperācija — laukos vēl aizvien ir smags jautājums, bet Latvijas preču ieiešanu eksporta tirgos visvairāk kavē tieši kooperācijas trūkums. Darba grupas dalībnieki atzinuši, ka nepieciešams vairāk informācijas par starptautiskajiem tirgiem un brīvās tirdzniecības līgumu nosacījumiem.

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis informēja, ka interešu grupā “Pārtika — no lauka līdz galdam” pārrunātas likumdošanas aktuālākās nianses un dzīvnieku labturības nosacījumi. Darba grupā izskanējis un atbalstu guvis priekšlikums, ka darba grupā, kas izstrādā speciālo higiēnas noteikumu projektu tiem, kas uzņem ceļotājus, būtu jāiesaista lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvis.

Par lauku attīstības iespējām un problēmām diskutēja interešu grupas “Lauki nav tikai tīrums” dalībnieki. Kā pastāstīja ZM Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa, par galveno šķērsli lauku attīstībā zemnieki uzskata kvalitatīvas un pilnīgas informācijas trūkumu. Attīstību kavē arī neaizsargātais tirgus un smagā nodokļu nasta. Lauksaimnieki uzskata, ka pareizi būtu, ja, īstenojot SAPARD projektu vai pretendējot uz subsīdijām, varētu saņemt samaksu arī par darbu, nevis tikai apmaksāt ar trešo personu noslēgtā līguma ietvaros paveikto. Tika runāts arī par to, kāpēc lauku uzņēmējdarbības attīstībai atvēlētie līdzekļi šogad izlietoti tikai 41 % apmērā, — galvenais iemesls tam bija informācijas trūkums un pārāk īsie projektu iesniegšanas termiņi.

Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere vadīja darbu interešu grupā “Subsīdijas, intervence, nodokļi”. Galvenais dalībnieku rosinājums ir iespējami drīzāk noteikt lauksaimniecības produktiem mazāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tāpat zemnieki uzskata, ka subsīdiju nolikumu nedrīkst mainīt katru gadu. Darba grupā pārrunāti arī SAPARD programmas administrēšanas jautājumi, kā arī tās lietas, kas būtu jāņem vērā, gatavojot projektus nākamajai pieteikšanās kārtai šajā rudenī. SAPARD līdzekļu apguves ziņā Vidzeme ir visaktīvākais reģions — no 444 projektiem 116 iesnieguši šī novada lauksaimnieki, tāpēc pārliecināt par SAPARD programmu kā labu iespēju modernizēt saimniecību šeit nevajadzēja, atzina I. Pilvere.

Par darbu grupā “Meža nozare lauku attīstībai” ziņoja ZM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols. Viņš norādīja, ka vidzemnieki pozitīvi vērtē Meža likumā ietverto normu, kas saista meža atjaunošanu ar iespēju cirst mežu galvenajā cirtē, bet turpmāk lielāka uzmanība būtu jāpievērš jaunaudžu kopšanai. Darba grupa uzskata, ka ir nepieciešama integrēta lauku attīstības programma, kurā būtu ietvertas arī meža un zivsaimniecības nozares. Lai popularizētu Meža konsultatīvās padomes lēmumus, lietderīgi būtu atspoguļot arī diskusijas, kas izraisījušās pirms to pieņemšanas, domā darba grupas pārstāvji.

ZM pārstāvji bija gandarīti par auglīgajām diskusijām. Viņi pārliecinājās, ka Vidzemes zemnieki ministrijas darbu vērtē atzinīgi. Savukārt konferences vadītājs, Zosēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Roberts Ruķis par lielāko ieguvumu atzina iespēju iepazīt ZM speciālistus, kuri ir gatavi uzklausīt ikviena zemnieka rūpi vai ierosinājumu.

Ar Zemgales novada zemniekiem ZM pārstāvji tikās 5. jūlijā Bauskas rajona Īslīcē, bet Latgalē, proti, Rēzeknē, viņi ir šodien, 10. jūlijā. Reģionālo konferenču ciklu šovasar noslēgs tikšanās ar kurzemniekiem 17. jūlijā Liepājā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore