Labklājības ministrijas rīkojums Nr. 128

Rīgā 2002.gada 1.jūlijā

Par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtības pilota projekta aprobāciju Rīgas pilsētā

Izdots saskaņā ar Ārstniecības likuma

8.panta 1.punktu un Ministru kabineta

1999.gada 12.janvāra noteikumu Nr.13

“Veselības aprūpes finansēšanas

noteikumi” 16. un 17.punktu

Lai nodrošinātu ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu saskaņā ar optimizētu jauktās kapitācijas principu Rīgas pilsētā:

1. Apstiprināt Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtības pilota projektu Rīgas pilsētai (1. pielikums).

2. Apstiprināt Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtības pilota projekta Rīgas pilsētā aprobācijas plānu (2.pielikums).

Labklājības ministrs V.Jaksons

 

1.pielikums

Ambulatorās veselības aprūpes apmaksas kārtība

 

I. Ambulatorā veselības aprūpes apmaksas organizācija

1. Ambulatorā veselības aprūpe (turpmāk — AVA) ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, kas tiek sniegts pacientam, neievietojot pacientu slimnīcā (diennakts ārstniecības iestādē). Ambulatorajā veselības aprūpē ietilpst primārā veselības aprūpe (turpmāk — PVA) un sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (turpmāk — SAVA).

2. AVA pakalpojumu sniedzēji ir ārstniecības personas, kuras nodrošina AVA pakalpojumu sniegšanu pacientiem:

2.1. ambulatorajās ārstniecības iestādēs vai dzīvesvietā,

2.2. slimnīcu ambulatorajās nodaļās, ja tādas ir šo iestāžu struktūrā;

2.3. slimnīcu uzņemšanas nodaļās, ja šajās nodaļās nokļuvušie pacienti netiek stacionēti,

2.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēs, ja tajās organizēta ambulatorās palīdzības sniegšana,

2.5. dienas stacionāros.

3. AVA pakalpojumu sniedzēju pamata tiesības un pienākumus nosaka:

3.1. specialitātes nolikums;

3.2. darba līgums, ja AVA pakalpojumu sniedzējs ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju;

3.3. līgums par AVA pakalpojumu nodrošināšanu ar Aģentūru vai slimokasi;

3.4. ārstniecības iestādes iekšējie darbības un kārtības noteikumi.

4. Aģentūra, slimokases un AVA pakalpojumu sniedzēji informē pacientus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību.

5. AVA pakalpojumu sniedzēji ievēro nosūtīšanas kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

6. AVA pakalpojumu sniedzēji savā darbībā ievēro attiecīgo profesionālo asociāciju izstrādātās un Labklājības ministrijas apstiprinātās rekomendācijas, metodiskos norādījumus un vadlīnijas.

7. AVA pakalpojumu sniedzēji, sniedzot pacientam nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, savstarpēji sadarbojas, ievērojot pēctecību un koordināciju.

8. AVA ārsts savas prombūtnes laikā (līdz 30 dienām) nodrošina aizvietošanu, par to informējot attiecīgo slimokasi, bet prombūtnes laikā, kas ilgāka par 30 dienām, — saskaņojot ar attiecīgo slimokasi. Ja AVA ārsts ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, iepriekš minētais pienākums jāveic darba devējam.

9. Aģentūra un slimokases plāno AVA pakalpojumu nodrošinājumu, valsts garantētā veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros ne mazāk kā vienu gadu ilgam laika periodam, ņemot vērā:

9.1. slimokases dalībnieku skaitu un vajadzības;

9.2. attiecīgās teritorijas ģeogrāfiskās un infrastruktūras īpatnības; 9.3. AVA pakalpojumu nodrošināšanas iespējas;

9.4. šim nolūkam paredzēto finansu līdzekļu apjomu;

9.5. ar pašvaldībām saskaņotos reģiona ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānus.

10. Plānojot AVA pakalpojumu nodrošinājumu, Aģentūra un slimokases nosaka ne mazāk kā vienu gadu ilgam laika periodam:

10.1. PVA pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu uz noteiktu iedzīvotāju skaitu;

10.2. SAVA pakalpojumu sniedzēju skaitu uz noteiktu iedzīvotāju skaitu, nepieciešamības gadījumā — arī izvietojumu.

11. Aģentūra un slimokases slēdz līgumus ar AVA pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši plānotajam AVA pakalpojumu nodrošinājumam.

12. Aģentūra un slimokases līgumā ar AVA pakalpojumu sniedzēju obligāti iekļauj šādus nosacījumus:

12.1. līgumslēdzējpuses (rekvizīti);

12.2. līguma priekšmets;

12.3. līguma izpildes nosacījumi;

12.4. līguma apmaksas nosacījumi;

12.5. līguma darbības termiņš;

12.6. pušu tiesības un pienākumi;

12.7. savstarpējās informācijas apmaiņas nosacījumi;

12.8. līguma grozīšanas un laušanas kārtība.

13. Aģentūra un slimokases var lauzt līgumu ar AVA pakalpojumu sniedzēju, ja:

13.1. AVA pakalpojumu sniedzējs nepilda noslēgtā līguma nosacījumus;

13.2. pret AVA pakalpojumu sniedzēju likumā noteiktā kārtībā ir ierosināts maksātnespējas process, vai arī tas atbilst likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm vai arī tas ir atzīts par maksātnespējīgu;

13.3. AVA pakalpojumu sniedzēja darbība likumā noteiktā kārtībā ir apturēta vai izbeigta.

14. Aģentūra un slimokases veido AVA pakalpojumu sniedzēju un AVA pakalpojumu brīvo darba vietu sarakstus. AVA pakalpojumu sniedzēju saraksts satur informāciju par:

14.1. līgumattiecībās ar slimokasi esošajiem AVA pakalpojumu sniedzējiem;

14.2. AVA pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas stāties līgumattiecībās ar slimokasēm.

15. Aģentūra sadarbībā ar slimokasēm un profesionālajām asociācijām izstrādā kārtību, kādā tiek veidoti un uzturēti AVA pakalpojumu sniedzēju saraksti un AVA pakalpojumu brīvo darba vietu saraksti.

16. Aģentūra un slimokases savas kompetences ietvaros nodrošina informācijas pieejamību par AVA pakalpojumu sniedzēju sarakstu un AVA pakalpojumu brīvo darba vietu sarakstiem.

17. AVA organizācijas pārraudzību nodrošina:

17.1. Labklājības ministrijas Veselības departaments;

17.2. Aģentūra atbilstoši ar slimokasēm un AVA pakalpojumu sniedzējiem noslēgto līgumu nosacījumiem;

17.3. slimokases atbilstoši ar AVA pakalpojumu sniedzējiem noslēgto līgumu nosacījumiem;

17.4. pašvaldības — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17.5. institūcijas, kas veic ar ārstniecības personu sertifikāciju un reģistrāciju — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17.6. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17.7. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

18. AVA sistēmas organizācijas novērtējumu veic, ņemot vērā pacientu aptauju rezultātus. Aģentūra un slimokases veic pacientu aptauju (ne retāk kā reizi 2 gados) par speciāli šim nolūkam izdalītiem līdzekļiem.

19. PVA pakalpojumu sniedzēji ir ārstniecības personas, kuras nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un pacientu veselības uzturēšanu atbilstoši savas specialitātes nolikumā noteiktajam.

PVA pakalpojumus sniedz:

19.1. PVA ārsts (ģimenes ārsts, pediatrs, internists);

19.2. PVA māsa (ambulatorās medicīnas māsa, bērnu māsa, sabiedrības veselības māsa);

19.3. PVA ārsta palīgs (ambulatorā dienesta ārsta palīgs (feldšeris));

19.4. vecmāte;

19.5. zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa, higiēnists;

19.6. citi PVA pakalpojumu sniedzēji.

20. PVA pakalpojumu sniedzējs (izņemot 19.5. un 19.6. apakšpunktā minētos) sniedz veselības aprūpes pakalpojumus noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas (darbības pamatteritorijas) ietvaros atbilstoši ar slimokasi noslēgtā līguma nosacījumiem. PVA ārsts var sniegt pie sevis reģistrētam pacientam veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas robežām, par to rakstiski vienojoties ar PVA pakalpojumu saņēmēju.

21. PVA pakalpojumu sniedzēji, izņemot 19.5. un 19.6. apakšpunktā minētos, ir līgumattiecībās ar vienu slimokasi.

22. PVA ārsts PVA pakalpojumu nodrošināšanā savā darba vietā un pacientu dzīvesvietā iesaista PVA māsu vai PVA ārsta palīgu vai nepieciešamības gadījumā abas minētās ārstniecības personas.

23. PVA ārsta pacienti ir:

23.1. personas, kuras slimokase ir reģistrējusi PVA ārsta pacientu sarakstā un kuri ir saņēmuši slimokases dalībnieka reģistrācijas karti;

23.2. īslaicīgie pacienti (pie veselības aprūpes pakalpojumu sniegušā PVA ārsta nereģistrējušies pacienti).

24. PVA ārsta īslaicīgie pacienti ir:

24.1. personas, kuras PVA ārsts ir piekritis iekļaut savā PVA ārsta pacientu sarakstā, bet vēl nav saņēmis reģistrācijas apstiprinājumu no slimokases;

24.2. personas, kuras īslaicīgas uzturēšanās (komandējumi, apciemojumi u.tml.) laikā PVA ārsta darbības pamatteritorijā ir saslimušas un griezušās pēc PVA ārsta palīdzības;

24.3. personas, kuras periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgajā PVA ārsta darbības pamatteritorijā;

24.4. personas, kurām nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība saslimšanas epizodes ietvaros;

24.5. izglītojamie, kuriem vakcināciju veic vakcinācijas (izglītības) iestādē un kuri nav reģistrēti konkrētā PVA ārsta pacientu sarakstā.

25. Pie PVA ārsta reģistrētais pacients tiek reģistrēts vienas slimokases dalībnieku reģistrā un pie viena PVA ārsta.

26. Aģentūra kopā ar slimokasēm veido un uztur slimokases dalībnieku reģistru, nodrošinot tajā iekļautās informācijas pieejamību slimokasēm, ārstniecības iestādēm un katram slimokases dalībniekam par sevi.

27. Slimokases dalībnieku reģistrs satur informāciju par līgumattiecībās ar slimokasi esošajiem PVA ārstiem un pie viņiem reģistrētajiem pacientiem.

28. Pie PVA ārsta reģistrējamais minimālais un maksimālais pacientu skaits tiek noteikts šādās robežās:

28.1.pie ģimenes ārsta — 600 līdz 2000 pacientiem (nepārsniedzot 1000 reģistrējamos bērnus);

28.2. pie PVA internista — no 600 līdz 2000 pacientiem;

28.3. pie PVA pediatra — no 400 līdz 1000 pacientiem.

29. Slimokases kopā ar pašvaldībām, ņemot vērā attiecīgā reģiona īpatnības (iedzīvotāju skaitu un vecuma īpatnības, infrastruktūras attīstību, ģeogrāfisko izvietojumu, nodrošinājumu ar PVA pakalpojumu sniedzējiem), var noteikt lielāku vai mazāku pie PVA ārsta reģistrējamo minimālo un maksimālo pacientu skaitu atbilstoši, kā tas noteikts 28.punktā.

30. PVA ārsts sadarbībā ar PVA māsu, PVA ārsta palīgu un citiem PVA pakalpojumu sniedzējiem nodrošina pacientam nepieciešamo PVA pakalpojumu pieejamību ārsta darbavietā (prakses vietā) un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus pamatprincipus:

30.1. informācijas pieejamība pacientam par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību, t. sk. telefoniska;

30.2. pacientu pieņemšanas laiks ārsta darbavietā (prakses vietā) ne mazāk kā 20 stundas nedēļā, plānojot pieņemšanas laikus gan rīta, gan vakara stundās;

30.3. atsevišķs pacientu pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu un akūtiem pacientiem (bez iepriekšēja pieraksta). Akūto pacientu pieņemšanas laiks katru dienu ne mazāks par 1 stundu;

30.4. atsevišķi izdalīts laiks padomu sniegšanai pa telefonu;

30.5. mājas vizīšu pieteikšana pacientiem darba dienās vismaz līdz plkst.15.00;

30.6. sekundārās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

31. Ja PVA ārsts ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, darba devējs nodrošina pacientam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ievērojot iepriekš noteiktos principus.

32. Slimokase līgumā ar PVA pakalpojumu sniedzēju var noteikt papildu nosacījumus šī rīkojuma 30. un 31. punktā minētajiem principiem.

33. PVA ārsts, kurš ir noslēdzis līgumu ar PVA māsu vai PVA ārsta palīgu, nodrošina viņu aizvietošanu to prombūtnes gadījumus. Ja PVA ārsts ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, iepriekšminētais pienākums ir darba devējam.

34. SAVA pakalpojumu sniedzēji ambulatori nodrošina specializētu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

35. SAVA pakalpojumu sniedzēji ir ārsti speciālisti, attiecīgo specializāciju ieguvušās medicīnas māsas un citas ārstniecības personas, izņemot šī rīkojuma 19.punktā noteiktos primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

36. SAVA pakalpojumu sniedzēji slēdz līgumu ar Aģentūru un attiecīgo slimokasi par SAVA pakalpojumu nodrošināšanu. SAVA pakalpojumu sniedzējs var būt līgumattiecībās ar vairākām slimokasēm.

37. PVA pakalpojumus pacienti saņem:

37.1. pēc savas iniciatīvas (bez ārstniecības personas nosūtījuma); 37.2. pēc PVA pakalpojumu sniedzēja uzaicinājuma;

37.3. pēc PVA pakalpojumu sniedzēja nosūtījuma pie cita PVA pakalpojumu sniedzēja;

37.4. pēc SAVA pakalpojumu sniedzēja nosūtījuma pie PVA pakalpojumu sniedzēja;

37.5. saņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38. SAVA pakalpojumus pacienti saņem:

38.1. pēc PVA pakalpojumu sniedzēja nosūtījuma pie SAVA pakalpojumu sniedzēja;

38.2. pēc slimnīcas ārsta speciālista nosūtījuma pie SAVA pakalpojumu sniedzēja;

38.3. apmeklējot psihiatru, ja pacients slimo ar psihisku slimību vai ir aizdomas par saslimšanu ar psihisku slimību;

38.4. apmeklējot narkologu (alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieki) vai, ja ir aizdomas par atkarību no alkohola, narkotiskām un psihotropām vielām;

38.5. apmeklējot ftiziopneimonologu, ja pacients slimo ar tuberkulozi vai ir aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi;

38.6. apmeklējot dermatovenerologu, ja pacients slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām vai ir aizdomas par saslimšanu ar seksuāli transmisīvu slimību;

38.7. apmeklējot endokrinologu, ja pacients slimo ar cukura diabētu;

38.8. apmeklējot ginekologu;

38.9. saņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

38.10. pēc SAVA pakalpojuma sniedzēja nosūtījuma pie cita SAVA pakalpojuma sniedzēja.

39. Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nosūtīt ir tiesīgi:

39.1. PVA ārsts;

39.2. SAVA ārsts;

39.3. SVA ārsts;

39.4. citi AVA pakalpojumu sniedzēji neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

40. Nosūtījumu noformē kā:

40.1. izrakstu no ambulatorā, stacionārā slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa nr.27/u);

40.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas, nodaļas pavadlapu (veidlapa nr.114/u);

40.3. nosūtījumu medicīniskajai rehabilitācijai (veidlapa nr.072/u-99);

40.4. citu ar tehniskiem līdzekļiem un paņēmieniem noformētu dokumentu, kurš satur 41.punktā norādīto informāciju un rekvizītus.

41. Nosūtījums ir derīgs, ja tajā ir iekļauta šāda informācija un rekvizīti:

41.1. nosūtījuma adresāts;

41.2 nosūtīšanas mērķis (diagnozes precizēšana, ārstēšanas taktikas ieteikšana, pacienta ārstēšana, pacienta ārstēšana un novērošana dinamikā hroniskas saslimšanas gadījumā, profilakse);

41.3. nosūtīšanas mērķim atbilstoši anamnēzes dati un izmeklējumi;

41.4. zīmoga nospiedums ar ārstniecības iestādes nosaukumu un ārstniecības iestādes koda numuru;

41.5. nosūtītājas ārstniecības personas paraksts un zīmoga nospiedums;

41.6. ārsta personas kodu;

41.7. pacienta personas kodu;

41.8. pacienta dzīvesvietas adrese.

42. Nosūtot pacientu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, ārstniecības persona nosūtījumā var nenorādīt šī rīkojuma 41.7 un 41.8. punktā minēto informāciju, ja pacients to nespēj sniegt.

43. Veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs sniedz rakstisku atbildi ārstniecības personai — nosūtītājam atbilstoši norādītajam nosūtīšanas mērķim.

44. Nosūtot pacientu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ambulatorās ārstniecības iestādēs un stacionārās palīdzības iestāžu ambulatorajās nodaļās, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs :

44.1. kopā ar pacientu izvēlas konsultācijas vai diagnostiskā izmeklējuma vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

44.2. informē pacientu par nepieciešamību telefoniski vai personīgi pieteikties uz konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu.

45. Nosūtot pacientu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai dienas stacionāros, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs:

45.1. nosūta pacientu uz dienas stacionāru, ja ārstēšanai jānotiek ārsta uzraudzībā, bet nav nepieciešama pacienta atrašanās slimnīcā;

45.2. kopā ar pacientu izvēlas dienas stacionāru, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

45.3. vienojas ar ārstniecības iestādi par pacienta hospitalizācijas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.

46. Nosūtot pacientu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai slimnīcās, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs:

46.1. nosūta pacientu uz slimnīcu, ja veselības aprūpi nav iespējams nodrošināt ambulatorā ārstniecības iestādē vai dienas stacionārā;

46.2. kopā ar pacientu izvēlas slimnīcu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

46.3. vienojas ar ārstniecības iestādi par pacienta hospitalizācijas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā;

46.4. piesaka pacientu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

II. Ambulatorās veselības aprūpes finansu līdzekļu plānošana

47. Valsts garantētie ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem tiek finansēti, pamatojoties uz aģentūras vai slimokases un AVA pakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgto līgumu.

48. Samaksa par sniegtajiem valsts garantētajiem AVA pakalpojumiem veidojas no:

48.1. valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem atbilstoši ar slimokasi noslēgtajam līgumam,

48.2. pacienta iemaksām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apjomam.

49. Aģentūra nosaka AVA pakalpojumu apmaksai (izņemot dienas stacionāru) novirzāmo finansu līdzekļu apjomu ne mazāku kā 30 % no līgumos ar slimokasēm par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma nodrošināšanu gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto līdzekļu ietvaros plānotās summas.

50. Slimokase, plānojot līdzekļu apjomu AVA pakalpojumu apmaksai, ņem vērā šādus kritērijus:

50.1. slimokases dalībnieku skaitu un vajadzības,

50.2. reģiona ģeogrāfiskās un infrastruktūras īpatnības,

50.3. nepieciešamo AVA pakalpojumu nodrošināšanas iespējas.

51. Slimokase AVA pakalpojumu sniegšanai piešķirtos finansu līdzekļus plāno šādiem veselības aprūpes pakalpojumu veidiem:

51.1. PVA pakalpojumu apmaksai — ne mazāk kā 43% apmērā no kopējā līdzekļu apjoma AVA pakalpojumu apmaksai, t.sk., zobārstniecības pakalpojumu apmaksai — ne mazāk kā 8%,

51.2. pārējo AVA (t.sk. SAVA) pakalpojumu apmaksai — ne vairāk kā 57 % apmērā no kopējā līdzekļu apjoma AVA pakalpojumu apmaksai.

52. Slimokase, ņemot vērā slimokases dalībnieku vajadzības, reģiona ģeogrāfiskās un infrastruktūras īpatnības un citus būtiskus nosacījumus, piešķirto finansu līdzekļu ietvaros var novirzīt vairāk līdzekļu PVA pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, nekā noteikts šī rīkojuma 51.1.punktā. Ja slimokases veiktās izmaiņas minētājā līdzekļu plānošanas procentuālajā sadalījumā pārsniedz 5% no kopējā AVA pakalpojumu apmaksas līdzekļu apjoma, to nepieciešams pamatot un saskaņot ar aģentūru.

53. PVA paredzētos finansu līdzekļus slimokase plāno:

53.1. PVA ārstu sniegto pakalpojumu apmaksai par viņu sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpi:

53.1.1. kapitācijas naudu,

53.1.2. piemaksas.

53.2. PVA māsu, PVA ārsta palīgu, vecmāšu sniegto pakalpojumu apmaksai,

53.3. zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem,

53.4. pie PVA ārsta nereģistrēto slimokases dalībnieku kapitācijas naudu,

53.5. citu PVA pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu apmaksai.

54. SAVA pakalpojumu apmaksai paredzētos finansu līdzekļus slimokase plāno:

54.1. ārstniecisko manipulāciju apmaksai,

54.2. ambulatorās aprūpes epizožu apmaksai,

54.3. diagnostisko, t.sk. laboratorijas, izmeklējumu apmaksai.

 

III. Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modificētais jauktās kapitācijas modelis

55. PVA ārsta ieņēmumi no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem, kurus saņem atbilstoši ar slimokasi noslēgtajam līgumam, sastāv no:

55.1. kapitācijas naudas PVA sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpei,

55.2. piemaksām,

55.3. samaksas par ģimenes ārsta veiktajām ārstnieciskajām manipulācijām,

55.4. samaksas par īslaicīgo pacientu aprūpi atbilstoši Aģentūras izstrādātam cenrādim.

56. Kapitācijas nauda ir maksājums PVA ārstam, ko aprēķina, pamatojoties uz reģistrēto pacientu skaitu attiecīgajā PVA ārsta pacientu sarakstā un viņu vecuma struktūru. Ņemot vērā PVA pakalpojumu lietošanas intensitāti sešās pacientu vecuma grupās, kapitācijas naudas aprēķinam izmanto šādus PVA pakalpojumu patēriņa koeficientus:

kur z1, z2 ... ir pacientu skaits visā reģionā dotajā vecuma grupā, Z— kopējais pie PVA ārsta reģistrēto pacientu skaits reģionā;

57.3. dalot katra PVA ārsta pacientu koeficientu Kp ar reģiona koeficientu Kr, iegūst attiecīgā PVA ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd;

57.4. reizinot PVA ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd ar PVA ārsta kopējo pacientu skaitu N un kapitācijai plānoto naudu Ls/pacientu gadā attiecīgajā slimokasē, iegūst PVA ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apjomu gadā.

57.5. slimokase var piemērot regresa koeficientu, aprēķinot kapitācijas naudu PVA ārsta reģistrēto pacientu aprūpei.

58. Aprēķinātā kapitācijas nauda attiecīgā PVA ārsta pacientu aprūpei tiek sadalīta trīs daļās:

58.1. pamatmaksājums (60% no ikmēneša kapitācijas naudas attiecīgā PVA ārsta pacientu aprūpei);

58.2. mainīgais ikmēneša darba aktivitātes maksājums (līdz 30% no ikmēneša kapitācijas naudas attiecīgā PVA ārsta pacientu aprūpei), kuru aprēķina, pamatojoties uz:

58.2.1. prakses darbības organizācijas novērtējumu,

58.2.2. PVA ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu aprūpes epizožu skaitu uz 100 reģistrētajiem pacientiem,

58.2.3. pacientu apmeklējumu skaitu mēnesī;

58.3. mainīgais gada darbības novērtējuma maksājums (līdz 10% no gada kapitācijas naudas attiecīgā PVA ārsta pacientu aprūpei), kuru aprēķina, pamatojoties uz šādu PVA ārsta gada darbības rādītāju izvērtējuma:

58.3.1. reģistrēto pacientu aptveres rādītāju (ar savu PVA ārstu kontaktējušo pacientu skaits/kopējais pie PVA ārsta reģistrēto pacientu skaits),

58.3.2. vakcinācijas aptveres rādītāju,

58.3.3. onkocitoloģisko izmeklējumu aptveres rādītāju,

58.3.4. bērnu profilaktisko apskašu programmu izpildes rādītāju (vērtēšanai izvēlamo bērnu vecuma grupu ik gadus nosaka Aģentūra). 59. Piemaksas PVA ārstam veidojas no:

59.1. piemaksas par PVA ārsta darbības pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu ar nosacījumu, ka PVA ārsta darbavieta atrodas tā darbības pamatteritorijā un viņš savā darbības pamatteritorijā pieņem pacientus ne mazāk kā 50 % no sava darba laika, kuru aprēķina atbilstoši Aģentūras izstrādātajai metodikai. Ja PVA ārsta darbības pamatteritorijā ir vairāki pagasti, nosaka šo pagastu teritoriju vidējo blīvumu;

59.2. piemaksas par PVA ārsta darbavietas attālumu līdz slimnīcai, kuru aprēķina atbilstoši Aģentūras izstrādātajai metodikai. PVA ārsta darbavietas attālums līdz slimnīcai ir attālums no apdzīvotās vietas, kurā atrodas PVA ārsta darbavieta, līdz lokālajai vai reģionālai slimnīcai. Slimnīca var atrasties arī citas slimokases teritorijā. Ja PVA ārsta aprūpes teritorija ietver vairākas administratīvās teritorijas ar vairākām ārstniecības iestādēm (doktorātiem, ambulancēm, feldšeru — vecmāšu punktiem), aprēķina vidējo attālumu;

59.3. piemaksas PVA ārstam par katru reģistrēto bērnu vecumā līdz 18 gadiem — 0,12 Ls/mēn. par katru reģistrēto bērnu;

59.4. piemaksām ģimenes ārstam atbilstoši šādiem kritērijiem:

59.4.1. ne mazāk kā 30% no ģimenes ārsta reģistrētajiem pacientiem ir vecāki par 18 gadiem un ne mazāk kā 10% no ģimenes ārsta reģistrētajiem pacientiem ir jaunāki par 18 gadiem — 10 Ls/mēn.,

59.4.2. par darbības atbilstību ģimenes ārsta specialitātes nolikumam pēc noteiktiem kritērijiem (ģimenes plānošana, grūtnieces aprūpe, bērnu aprūpe kopš dzimšanas, mazās ķirurģijas manipulācijas), kuru aprēķina atbilstoši Aģentūras izstrādātajai metodikai.

60. Slimokases ikmēneša maksājumu PVA ārstam veido:

60.1. pamatmaksājums;

60.2. darbības novērtējuma maksājums atbilstoši izvērtējumam;

60.3. piemaksas;

60.4. samaksa par veiktajām ārstnieciskajām manipulācijām;

60.5. samaksa par īslaicīgo pacientu veselības aprūpi.

61. Slimokase izmanto izveidojušos uzkrājumus no kapitācijas naudas mainīgā maksājuma daļas PVA ārstu darbības atbalstam, apmācībai un citiem mērķiem, nodrošinot informācijas pieejamību par finansu līdzekļu izlietojumu.

62. Darba samaksu sertificētam PVA ārsta palīgam un māsai veido ikmēneša maksājums:

62.1. PVA ārsta palīgam — Ls 120 mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

62.2. PVA māsai — Ls 110 mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

63. Maksājums pilnā apjomā PVA māsai un ārsta palīgam tiek noteikts par optimālo:

63.1. 1800 pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un teritorijā;

63.2. 800 pacientu vecumā līdz 18 gadiem veselības aprūpi ārsta praksē un teritorijā.

64. Maksājums sertificētai PVA vecmātei tiek noteikts 120 Ls mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši līguma nosacījumiem ar slimokasi.

65. Maksājuma apjomu PVA māsai, ārsta palīgam un vecmātei var izmainīt atbilstoši proporcionāli lielākam vai mazākam pacientu skaitam kā atrunāts 62., 63. un 64.punktā. Slimokase, ņemot vērā teritoriālās veselības pakalpojumu sniegšanas apgrūtinājumu, var noteikt pilnu maksājumu arī par mazāka (teritorijas) iedzīvotāju skaita veselības aprūpi, nekā tas noteikts 63. punktā.

66. Aprēķinot maksājumu PVA māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanai, lieto darbības apstākļu izlīdzināšanas koeficientu atbilstoši iedzīvotāju blīvumam aprūpējamā teritorijā:

67. Ja PVA māsas vai ārsta palīga aprūpē bez pilsētas teritorijas ir arī pagasts vai vairāki pagasti, tad nosaka aprūpējamās teritorijas vidējo blīvumu un lieto atbilstošu darbības apstākļu izlīdzināšanas koeficientu.

68. Pilsēta vai pagasts, kura iedzīvotājus aprūpē PVA ārsts kopā ar PVA māsu vai ārsta palīgu, tiek uzskatīta par teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.

69. Pēc PVA ārsta gada darbības rādītāju izvērtēšanas PVA ārsts var noteikt papildu atalgojumu no saviem ieņēmumiem PVA māsai, PVA ārsta palīgam.

70. PVA ārsta palīga, PVA māsas un vecmātes darba kvalitātes iekšējo kontroli veic ārstniecības iestāde saskaņā ar darba līgumā ietvertajiem nosacījumiem.

71. Slimokase veic PVA ārsta palīga, PVA māsas un vecmātes darba kvalitātes ārējo kontroli ārstniecības iestādē atbilstoši līguma starp ārstniecības iestādi un slimokasi nosacījumiem.

72. Zobārstniecības pakalpojumi tiek apmaksāti atbilstoši “Zobārstniecības pakalpojumu vērtēšanas kritēriji” spēkā esošam izdevumam.

73. SAVA ārsta ieņēmumi no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem veidojas šādi:

73.1. maksājums par veiktajām diferencēti apmaksājamām ambulatorās aprūpes epizodēm atbilstoši optimālajam aprūpes epizožu skaitam mēnesī konkrētajā specialitātē. Maksājumus veic atbilstoši aģentūras izstrādātajam un Labklājības ministrijas apstiprinātajam metodikā noteiktajam specialitātes optimālajam epizožu skaitam mēnesī;

73.2. par veiktajiem izmeklējumiem, ārstnieciskām manipulācijām, ja tie neietilpst pacienta aprūpes epizodē atbilstoši spēkā esošajam “Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritēriju” izdevumam;

73.3. samaksa par citiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši līguma nosacījumiem ar slimokasi.

74. SAVA ārsts sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai strādā kopā ar SAVA māsu vai ārsta palīgu. Maksājums SAVA māsai, ārsta palīgam no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem veidojas:

74.1. atbilstoši līguma starp SAVA māsu vai ārsta palīgu un darba devēju nosacījumiem. Darba samaksa SAVA māsai vai ārsta palīgam ir iekļauta aprūpes epizodes cenā, un samaksu veic darba devējs;

74.2. no samaksas par veiktajiem aprūpes epizodē neietilpstošajiem izmeklējumiem, ārstnieciskām manipulācijām, laboratorijas pakalpojumiem, kas tiek veikti atbilstoši spēkā esošajam “Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritēriju” izdevumam;

74.3. no samaksas par citiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši līguma nosacījumiem ar slimokasi.

75. Ja SAVA pakalpojumu sniedzēji neveic līgumā noteikto darba apjomu atbilstošajā laika periodā vai nepilda citus līguma nosacījumus, tad samaksa tiek samazināta saskaņā ar līguma nosacījumiem.

76. Aģentūra izstrādā un Labklājības ministrija apstiprina šādas metodikas:

76.1. kārtību, kādā tiek veidoti un uzturēti AVA pakalpojumu sniedzēju saraksti un AVA pakalpojumu brīvo darba vietu saraksti;

76.2. slimokases dalībnieku reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību;

76.3. AVA pakalpojumu sniedzēju darba uzskaites un apmaksas kārtības metodiku pilotprojekta aprobācijas laikā;

76.4. PVA māsu un ārstu palīgu darbības kārtību;

76.5. ģimenes ārsta veikto ārstniecisko manipulāciju apmaksas metodiku;

76.6. regresa koeficienta piemērošanas metodiku kapitācijas naudas aprēķināšanai PVA ārsta reģistrēto pacientu aprūpei;

76.7. primārās aprūpes ārsta darba aktivitātes novērtēšanas un darba aktivitātes maksājuma aprēķināšanas metodiku;

76.8. piemaksas par ģimenes ārsta darbības atbilstības ģimenes ārsta specialitātes nolikumam kritēriju izvērtēšanas un aprēķināšanas metodiku;

76.9. piemaksas PVA ārstam par ārsta darbības pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu un ārsta darbavietas attālumu līdz slimnīcai aprēķināšanas metodiku;

76.10. kopējo aprūpes epizožu optimālā skaita noteikšanai mēnesī katrai specialitātei, ņemot vērā vidējo kontaktu skaitu aprūpes epizodē, specifisku ārsta specialitātei, metodiku;

76.11. aprūpes epizožu apmaksas grupu izveidošanas un cenu noteikšanas metodiku;

76.12. īslaicīgo pacientu aprūpes apmaksas aprēķināšanas metodiku.

77. Aģentūra izstrādā un iesniedz Labklājības ministrijā LM rīkojuma projektu par speciālistu diferencēto aprūpes epizožu cenām.

 

 

IV. Pārejas jautājums

 

78. Labklājības ministrijas 2000.gada 23.augusta rīkojuma Nr.240 “Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību” noteikumi ir piemērojami Rīgas pilsētas teritorijā tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šajā rīkojumā noteikto kārtību.

Veselības departamenta direktora p.i. I.Čabe

 

 

2. pielikums

Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtības pilota projekta Rīgas pilsētā aprobācijas plāns

Nr.	Pasākums	Atbildīgā struktūra	Termiņš
1.	Nepieciešamo metodiku	Valsts obligātās
	izstrādāšana:	veselības apdroši-
	1.1.AVA pakalpojumu sniedzēju	nāšanas aģentūra	Līdz 01.07.02.
	saraksta veidošanas un	(turpmāk — VOVAA)
	uzturēšanas kārtība;
	1.2.AVA pakalpojumu brīvo		Līdz 01.07.02.
	darba vietu sarakstu veidošanas
	un uzturēšanas kārtība;
	1.3.PVA māsu un āsta palīgu		Līdz 01.07.02.
	darbības kārtība;
	1.4.Slimokases dalībnieku		Līdz 01.07.02.
	reģistrācijas un
	pārreģistrācijas kārtība;
	1.5.Ģimenes ārsta veikto		Līdz 01.07.02.
	ārstniecisko manipulāciju
	apmaksas metodika;
	1.6.Veiktā darba uzskaites		Līdz 01.07.02.
	un apmaksas kārtības
	metodika pilotprojekta laikā;
	1.7.Regresa koeficienta		Līdz 15.07.02.
	piemērošanas metodika
	kapitācijas naudas
	aprēķināšanai PVA ārsta
	reģistrēto pacientu aprūpei;
	1.8.PVA ārstu darba		Līdz 15.07.02.
	aktivitātes novērtēšanas un
	darba aktivitātes maksājuma
	aprēķināšanas metodika;
	1.9.Piemaksas par ģimenes		Līdz 15.07.02.
	ārsta darbības atbilstības
	ģimenes ārsta specialitātes
	nolikumam kritēriju izvērtēšanas
	un aprēķināšanas metodika;
	1.10.Piemaksas PVA ārstam		Līdz 01.08.02.
	par ārsta darbības pamat-
	teritorijas iedzīvotāju blīvumu
	un ārsta darbavietas attālumu
	līdz slimnīcai aprēķināšanas
	metodika;
	1.11.Īslaicīgo pacientu		Līdz 01.09.02.
	aprūpes apmaksas metodika;
	1.12.Aprūpes epizožu apmaksas		Līdz 01.09.02.
	grupu izveidošanas un cenu
	noteikšanas metodika;
	1.13. Metodika kopējo aprūpes		Līdz 01.09.02.
	epizožu optimālā skaita noteikšanai
	mēnesī katrai specialitātei, ņemot
	vērā vidējo kontaktu skaitu aprūpes
	epizodē, specifisku ārsta specialitātei;
	1.14. Speciālistu diferencēto aprūpes
	epizožu cenu noteikšanas metodika.
2.	Apmācības semināru organizācija
	Rīgas pilsētas pakalpojumu
	sniedzējiem par kapitācijas
	modeļa normatīvajiem aktiem
	un pamatnostādnēm:
2.1. Informēšanas grupa	Darba grupas	01.07.02.–
		(LM, VOVAA)	01.11.02.
		pārstāvji
2.2. Tehniskās apmācības grupa	VOVAA	Līdz 01.10.02.
3.	Ambulatoro pakalpojumu	VOVAA	01.06.02.–
	apmaksas programmatūras		01.10.02.
	izmaiņas atbilstoši izmaiņām AVA
	organizācijas un apmaksas kārtībā
4.	Līgumu pārslēgšana ar	VOVAA	01.07.02.
	ambulatoro pakalpojumu		01.09.02.
	sniedzējiem atbilstoši aprobācijas
	perioda darba uzskaites un
	apmaksas noteikumiem
5.	PVA ārstu un speciālistu veiktā	VOVAA	01.07.02.–
	darba analīze, nepieciešamo		01.10.02.
	apmācības un korektīvo
	pasākumu izvešana. Laborato-
	risko, funkcionālā diagnostikas
	un radioloģisko izmeklējumu
	izmaksu uzraudzība
6.	Veselības aprūpes audita	VOVAA	Līdz 01.10.02.
	pasākumu organizācija, tematisko
	auditi izvešana: PVA ārstu un
	speciālistu nozīmēto izmeklējumu
	un konsultāciju pamatotība,
	hospitalizācijas dinamika, profi-
	laktisko un vakcinācijas
	pasākumu organizācija PVA
	ārstu praksēs, veselības aprūpes
	speciālā budžeta izlietojuma
	izmaksu efektivitāte
7.	Primārās veselības aprūpes	VOVAA	01.09.02.
	apmaksas uzsākšana atbilstoši
	izmaiņām ambulatorās
	veselības aprūpes organizācijas
	un apmaksas kārtībā
8.	Ambulatorās sekundārās	VOVAA	01.11.02.
	veselības aprūpes apmaksas
	uzsākšana atbilstoši izmaiņām
	ambulatorās veselības aprūpes
	organizācijas un apmaksas kārtībā
9.	Pilotprojekta darbības analīze	Labklājības	Sākot no
	un izvērtējums, atbilstošu	ministrija,	01.01.03.
	izmaiņu sagatavošana	VOVAA
	normatīvajos aktos un citos
	ambulatorās veselības aprūpes
	organizācijas un apmaksas
	kārtību reglamentējošos
	dokumentos

Veselības departamenta direktora p.i. I.Čabe