Par kuģniecību un “Ventspils naftu”

Foto: A.F.I.

Bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, uzņēmējs Jānis Naglis:

Labi ir tas, ka Latvijas kuģniecības privatizācija ir beigusies – ir reģistrēta publiska akciju sabiedrība Fondu biržā, kā rezultātā politiķiem no rokām izrauts vēl viens saimniecisks uzņēmums, un viņi varēs daudz vairāk laika veltīt saviem tiešajiem pienākumiem – likumdošanas aktu izstrādei, apstiprināšanai. Pozitīvi ir arī tas, ka tie, kuri iegādājās LK akcijas, varētu īsā laikā kļūt laimīgi, jo īsā brīdī varēs nopelnīt labu naudas žūksnīti – visas zvaigznes rāda, ka jau tuvākajā laikā notiks LK akciju tālāka pārdošana, un šī kompānija nonāks jaunās rokās. Es šaubos, vai “Ventspils nafta” ir gatava ilgstoši nodarboties ar LK tālāku attīstību.

Taču jāmin arī kāds negatīvs faktors – es sen neesmu redzējis tik neveiksmīgu investīciju bankas darbību, piedāvājot šādu privatizācijas modeli, ka vispirms notiek akciju pārdošana par sertifikātiem, bet tikai pēc tam – par naudu.

LK tiešām ir pārdota par neveiksmīgu cenu, un pie tā vainojams neveiksmīgais investīciju bankas “Williams de Broe” izstrādātais modelis. Bet šeit ir vēl kāds faktors. No tā brīža, kad par premjeru kļuva G. Krasts, privatizācijas process tika ļoti politizēts, kā rezultātā arī mazinājās investoru interese par Latviju. Ja nu kāds uzņēmums kā komēta uzzibsnīja, tad tur lomu spēlēja pavisam citi faktori. Piemēram, “Latvijas gāzes” gadījumā bija divu gigantu – “Ruhrgas” un “Gazprom” – cīņa par ietekmi šajā kompānijā.

No pieredzes zinu, ka Rietumu investori ir ļoti pavirši privatizācijas priekšrakstu izpildes ziņā. Viņiem nav tik būtiski dažādi noteiktie termiņi, naudas summu pārvedumu precīza izpilde un tamlīdzīgas lietas. Viņu galvenais uzdevums ir nevis naudas ieguldīšana kādas valsts ekonomikā, privatizācijā, bat gan pašu izdevīgums. Domāju, ka “Beacon Shipping” gadījumā taisnība būs PA pusē.

Vairāk šajā gadījumā mani satrauc tas, kas notiek mūsu tiesu sistēmā – ar vieglu roku tiek uzlikti aresti milzīgām materiālajām vērtībām, akcijām daudzu desmitu miljonu latu vērtībā, pamatojoties uz ļoti apšaubāmiem pierādījumiem. Var atrasties precedents, kad starptautiskā līmenī tiek skatīts jautājums pret mūsu tiesām. Ar tik vieglu roku tik dramatiskus lēmumus pieņemt nedrīkst.

Lielo uzņēmumu privatizācija nav iespējama bez politiskā kompromisa, kas nozīmē, ka to privatizācijas modeli ir jāatbalsta visām koalīcijas partijām. Tādējādi ir skaidrs, ka ideāla privatizācija nav iespējama, jo jebkura liela uzņēmuma privatizēšana vienmēr būs kompromisu kompromiss.

Manuprāt ekonomikas ministrs beidzot vienkārši ir iepazinies ar paša pārraudzītās institūcijas – PA – lēmumiem. Neesmu dzirdējis, ka PA padome būtu atcēlusi savu, pirms pusotra gada vienbalsīgi pieņemto lēmumu, paredzot “Ventspils naftas” akciju pārdošanu tikai un vienīgi par latiem.

Jāprecizē arī “Ventspils naftas” novērtējums, ņemot vērā, ka šis uzņēmums ir ieguvis būtisku ietekmi Latvijas tirdzniecībā, jo tam klāt nācis ļoti liels un ievērojami vērtīgāks aktīvs, nekā ir “Ventspils naftas” ieguldītie līdzekļi šajā privatizācijas procesā. Turklāt ar “Ventspils naftas” privatizāciju nekur nav jāsteidzas. Mūsu valsts budžets, kā to apgalvo mūsu finanšu ministrs, pildās vairāk nekā lieliski, kā rezultātā nav steidzamā kārtā nepieciešami ienākumi no “Ventspils naftas” privatizācijas. Būtisks ir arī fakts, ka pirmais “Ventspils naftas” privatizācijas posms lielā mērā notika par sertifikātiem. Arī tuvojošās vēlēšanas atvēsina politiķu prātus no pārgalvīgiem darbiem.

Domāju, ka pašreizējā “Ventspils naftas” biznesa situācija ir pārejoša, jo Ventspilī ir ļoti gaišas galvas, kas atradīs iespējas, kā pārstrukturizēt pašreizējo kravu struktūru. Nevajag priecāties par šā uzņēmuma neveiksmēm, jo Ventspilij ir būtiska nozīme mūsu nacionālajā ekonomikā, un šādi kritieni sit pa visas Latvijas ekonomiku.

Atteicos kandidēt nākamās Saeimas vēlēšanās, jo, kad tiku atbrīvots no PA vadītāja amata, paziņoju, ka nestrādāšu valsts sabiedrībās, ieskaitot deputāta amatu. Saeimā ir jāstrādā profesionālam politiķim, kuram ir aicinājums būt par tautas kalpu. Man šāda aicinājuma nav, tāpat kā nav ambīciju ietilpt 100 gaišāko prātu komandā. Tāpēc es lūdzu “Latvijas ceļa” valdi mani izslēgt no kandidātu saraksta. Tajā pašā laikā esmu gatavs palīdzēt partijai vēlēšanās, skaidrojot partijas pozīciju ekonomiskajos jautājumos, ja tas būs nepieciešams.

“DIENAS BIZNESS”