Par iecerēto ES reformu efektivitāti

Radikālie priekšlikumi reformēt Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku, daudz efektīvākus padarīs ES izdevumus lauksaimniecībai, paziņojis ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers. “Būs daži ietaupījumi, taču tas galvenokārt ir jautājums par naudas tērēšanu daudz racionālākā veidā, bez jaunu izdevumu rašanās,” sacīja Fišlers. Ierosinājumi ir paredzēti, lai samazinātu tradicionālo saikni starp palīdzību no Briseles un fermeru saražoto produkciju, kas, pēc Fišlera teiktā, samazinās lauksaimniecības produkcijas mārketinga izmaksas.

Uz ES lauksaimniecības politiku, kas gadā izmaksā 40 miljardus eiro, tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, ES gatavojoties uzņemt līdz 10 jaunas valstis, kā arī sākot jaunas sarunas, kas paredzētas globālo tirdzniecības barjeru nojaukšanai. Fišlers vēlas lauksaimniekiem ieviest stingrus vides, dzīvnieku turēšanas apstākļu un pārtikas drošības standartus. Mazāk naudas tiks piešķirts tirgus subsīdijām, bet vairāk – lauku apvidu attīstībai.

Priekšlikumu projektā visradikālākā daļa ir pārtraukt pašreizējās KLP galveno elementu – ar produkciju saistītās subsīdijas. Fermeri no Briseles saņems vienu maksājumu, kas būs balstīts uz pagātnē saņemto naudu – neņemot vērā, vai viņi turpina tāda paša mēroga ražošanu. Fišlers sacīja, ka reforma neskars mazos zemniekus.

“Tas attiecas uz īsti lielām saimniecībām, uz lielāko daļu šīs reformas neattieksies. Nauda, ko mēs cenšamies ietaupīt, neko lauksaimniecībai neatņems. Reforma ir par to, lai vairāk naudas aizietu sertificētai produkcijai, vairāk naudas vides aizsardzībai,” sacīja Fišlers. “Mums ir jāizlemj, vai mēs vēlamies totālu fermu industrializāciju vai kaut ko citu. Es domāju, ja runa ir par kviešiem, pienu un gaļu, tad cilvēki vēlas redzēt veselīgu vidi.”

Fišleru atbalsta vairākas valstis, ieskaitot Lielbritāniju, kas sen vēlas sistēmas uzlabošanu, taču pretestība varētu būt Francijā, kas ir lielākā ieguvēja no pašreizējās lauksaimniecības politikas.

LETA REUTERS

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti