Vakar Stokholmā triju Baltijas valstu valdību vadītāji tikās ar Zviedrijas premjerministru

Vakar, 3.aprīlī, Stokholmā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs, Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pērsons un Lietuvas Republikas premjerministrs Rolands Pakss               Foto: A.F.I./epa

Vakar, 3. aprīlī, Ministru prezidents Andris Bērziņš bija vienas dienas vizītē Zviedrijā. Stokholmā viņš tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu, Lietuvas premjerministru Rolandu Paksu un Igaunijas premjerministru Martu Lāru. Četru valstu valdību vadītāji pārrunāja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju marta apspriedes rezultātus.

Pēc atgriešanās Rīgā lidostā sarīkotajā preses konferencē Ministru prezidents pastāstīja, ka Stokholmā bijusi apmēram pusotru stundu ilga kopīga saruna, kas pēc tam turpināta arī kopīgajās pusdienās. Vispirms Zviedrijas premjerministrs savus kolēģus informējis par Stokholmas apspriedes rezultātiem, bet pēc tam pārrunātas Baltijas valstu un Zviedrijas attiecības.

Pēc J.Pērsona informācijas, Stokholmas apspriedē kā galvenā problēma analizēta nepieciešamība modernizēt Eiropas rūpniecību, saistot šo procesu ar sociālajiem jautājumiem, vispirms sociālo aizsardzību. Šie jautājumi pārrunāti demogrāfisko problēmu kontekstā. Eiropas sabiedrība strauji noveco, bet pašreizējām sociālās nodrošināšanas sistēmām nepieciešama modernizācija, jo tās kļuvušas dārgas un neefektīvas.

ES valstu vadītāji Stokholmā bijuši vienisprātis, ka jau tuvākajos gados daudz plašāk jāiesaista darbā vidēja vecuma cilvēki, jo tuvākajos desmit gados ES sagaidāms krass darbaspēka deficīts. ES paplašināšanās kontekstā atzīmēta vides aizsardzības aktualitāte, uzsverot, cik svarīga sarunās ar kandidātvalstīm ir sadaļa par vides aizsardzību. Būtiska Stokholmas apspriedes iezīme bijusi arī viesu — Maķedonijas un Krievijas prezidentu — piedalīšanās.

"Pirmo reizi visas piecpadsmit ES dalībvalstis kā viens veselums runāja ar atsevišķām valstīm no malas," ar gandarījumu saviem Baltijas valstu kolēģiem teicis Zviedrijas premjerministrs. J.Pērsons arī uzsvēris, ka ES dalībvalstu vidū valda diezgan liela vienprātība un skaidrība par turpmākajiem organizācijas attīstības ceļiem. Zviedrijas premjerministrs akcentējis arī stabilitāti ES kandidātvalstīs, piebilstot, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi, lai līdz nākamajai starpvaldību konferencei visās ES kandidātvalstīs saglabātos stabilitāte un būtu veikti visi nepieciešamie pasākumi virzībā uz ES.

Andris Bērziņš šajā sakarā atgādināja Anglijas premjerministra Vinstona Čērčila 1940. gadā teiktos vārdus: "Mēs visi sēžam vienā laivā, un, ja vēlamies tikt uz priekšu, mēs šo laivu nedrīkstam šūpot."

Ministru prezidents ar žurnālistiem dalījās arī savos galvenajos secinājumos pēc tikšanās ar kolēģiem Stokholmā: "Pirmkārt ir skaidrs, ka ES paplašināšanās jau ir noticis fakts. Jautājums ir tikai, kad tiks pielikts beidzamais punkts un kad šis fakts tiks galīgi formulēts."

Viņš arī pastāstīja, ka ES prezidentūra uzslavējusi Latviju un Lietuvu par sasniegumiem virzībā uz ES, galvenokārt harmonizējot savu likumdošanu.

Otrs galvenais Ministru prezidenta secinājums bijis, ka Latvija virzībā uz ES nedrīkst atpalikt. "Jo ātrāk mēs būsim ES, jo drošāk un stabilāk mūsu valstī varēs justies katrs cilvēks. Justies drošs gan pats par sevi, gan par savu bērnu nākotni," uzsvēra A. Bērziņš.

"Latvijas Vēstnesis":

Vakar, 3.aprīlī, Stokholmā: Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs, Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pērsons un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš          Foto: A.F.I./epa

— Tas ir ļoti pozitīvs lēmums, un nevienai no Baltijas valstīm nav iebildumu pret to, ka mēs jau faktiski kļūstam par Lisabonas apspriedē noteiktās ES dienas kārtības dalībniekiem. Daļu no šīs dienas kārtības es jau nupat nosaucu, runādams par ES Stokholmā apspriesto Eiropas ekonomikas modernizāciju, informācijas tehnoloģiju attīstību, vides sakārtošanu un citām problēmām. Es domāju, mums ir ļoti būtiski būt šajā procesā, būt daļai no šī procesa.

— Vai jums Stokholmā radās pārliecība, ka Zviedrija savas prezidentūras laikā atvērs visas sarunu sadaļas, kā tika solīts gada sākumā?

— Zviedrija ir pilna apņēmības savas prezidentūras laikā atvērt visas sarunu sadaļas un slēgt maksimāli daudz sadaļu. Taču Zviedrija arī uzsver, ka mums ļoti nopietni jāstrādā un jāpilda savi darbi. Mēs atbildējām, ka to tiešām darām.

— Jūs teicāt, ka tika pozitīvi atzīmēti Latvijas un Lietuvas sasniegumi virzībā uz ES. Vai tādējādi tika salīdzināta Baltijas valstu virzīšanās uz ES?

— Nē, tika vienkārši uzsvērts, ka Latvija un Lietuva virzībā uz ES uzrāda ļoti labus panākumus un, ja mēs tā turpināsim, arī mūsu valstis varētu būt pirmajā kandidātvalstu grupā. Tas nozīmē, ka mēs varētu noķert Igauniju, kurai gan bijis par astoņiem mēnešiem vairāk laika reāli virzīt iestāšanās procesu. Tika arī uzsvērts, ka Igaunija ir "pirmās līnijas skrējēja" jeb galvenā skrējēja, un tas ir objektīvi. Mēs tikām salīdzināti pēc principa, kā būtu izskatījies, ja visas trīs valstis iestāšanās sarunās ar ES būtu startējušas reizē.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors