Otrdien, 9.jūlijā,Ministru kabineta sēdē

Turpinājums. Informācijas sākums — “LV” Nr.104, 10.07.2002.

Galvenais ekrāns ir rezervēšanas sistēmas ekrāns, kas ietver visu informāciju par gaisa pārvadājumiem noteiktā laikposmā starp divām pilsētām, starp kurām paredzēts pārvadāt pasažieri saskaņā ar pasažiera biļetē norādīto maršrutu vai maršruta daļu.

Pasažieris ir persona, kas nav gaisakuģa apkalpes loceklis, bet kas ar gaisa pārvadātāja piekrišanu tiek pārvadāts vai ko paredzēts pārvadāt gaisakuģī.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 418 pilsonības pretendenti, tai skaitā 51 viņu nepilngadīgais bērns.

Akceptēti “Noteikumi par zemes dzīlēm nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas metodiku un taksēm (likmēm)”.

Noteikumi neattiecas uz pazemes ūdeņiem un ogļūdeņražiem nodarīto zaudējumu, kas radies piesārņojuma dēļ.

Zemes dzīlēm nodarītais zaudējums ir zemes dzīļu resursu bojāšana vai to noderīgo īpašību iznīcināšana šādos gadījumos: derīgo izrakteni iegūst neatbilstoši noteiktajam izstrādes projektam vai plānam; bez atļaujas apbūvē derīgo izrakteņu atradņu platību vai iekārto tajā infrastruktūras elementus.

Zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu nosaka un atlīdzina likumā “Par vides aizsardzību” noteiktajā kārtībā. Zaudējumu nosaka, pamatojoties uz zemes dzīļu instrumentālu uzmērīšanu un akreditētu laboratoriju veiktajiem analīžu rezultātiem. Veicot zaudējuma aprēķinus, zemes dzīļu tilpuma mērījumu novirze nedrīkst pārsniegt ±100m3.

Lai aprēķinātu atlīdzības apmēru par zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu, zaudējumu novērtē atbilstoši šādam zemes dzīļu iedalījumam grupās atkarībā no to nozīmīguma: valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un valsts nozīmes zemes dzīļu nogabali; derīgo izrakteņu atradnes; bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradnes.

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs un valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katriem derīgā izrakteņa 1000m3. Derīgo izrakteņu atradnēs zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katriem derīgā izrakteņa 1000m3. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradnēs zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem derīgā izrakteņa 1000m3.

Noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.

Akceptēts rīkojums saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta pirmo daļu iecelt Skaidrīti Ruskuli Latvijas Dabas muzeja direktora amatā.

Atbalstīts Ārlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums.

Tieslietu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju un Finansu ministriju uzdots izskatīt jautājumu par Administratīvās tiesas un Rīgas apgabaltiesas nodrošināšanu ar atbilstošām telpām, kas kompensētu nekustamā īpašuma Rīgā, Antonijas ielā 6, daļas atsavināšanu, un iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju un Finansu ministriju uzdots apzināt visus Ministru kabineta pieņemtos tiesību aktus ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvaldību vienošanos par nekustamo īpašumu apmaiņu diplomātisko pārstāvniecību vajadzībām saistītajos jautājumos, izvērtēt to aktualitāti un iesniegt attiecīgus priekšlikumus Valsts kancelejā.

Pieņemts iesniegtais rīkojuma projekts “Par streika prasību izpildi”.

Labklājības ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju uzdots precizēt rīkojuma projektu, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, to skaitā: projekta 1.punktā paredzēt, ka informatīvais ziņojums tiek pieņemts zināšanai; precizēt finansējuma apjomu 3.1.2. un 3.2.1.apakšpunktā; papildināt rīkojuma projektu ar uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumos Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”, lai nodrošinātu medicīnas darbinieku darba samaksai plānotās finansējuma daļas izmantošanu paredzētajiem mērķiem.

Labklājības ministrijai uzdots iesniegt precizēto projektu Valsts kancelejā. Valsts kancelejai uzdots sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

Ņemot vērā finansu ministra Gundara Bērziņa sniegto informāciju par ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 2001.gadu neieskaitīšanu valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā (neieskaitītā summa: Rīgas dome — 1 244 124 lati, Ventspils dome — 241 595 lati), nolemts lūgt Valsts kontroli veikt pārbaudi Rīgas domē un Ventspils domē jautājumā par finansu disciplīnas ievērošanu, nodrošinot par 2001.gadu ieskaitījumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, un pārkāpumu gadījumā piemērot normatīvajos aktos noteiktās procedūras.

Pieņemts iesniegtais rīkojuma projekts “Par 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzraudzības padomi”. Valsts kancelejai uzdots iekļaut uzraudzības padomes sastāvā arī Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu un sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

Atbalstīts priekšlikums par 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīcības komitejas izveidošanu Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora Ulda Gravas vadībā. Kultūras ministrijai uzdots izdot attiecīgu rīkojumu, paredzot tajā arī rīcības komitejas funkcijas.

Pieņemts zināšanai iesniegtais priekšlikums par 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa organizatorisko shēmu.

Pieņemta zināšanai iesniegtā informācija par konkursam nepieciešamo finansējumu.

Uzraudzības padomes priekšsēdētājam Ojāram Rubenim uzdots saskaņot ar Finansu ministriju, Kultūras ministriju un Ekonomikas ministriju konkursa sagatavošanas pasākumu tāmes (pamatojot arī konkrēto pasākumu izvēli salīdzinājumā ar citām alternatīvām, piemēram, tehnikas iegāde vai noma, ekspluatācijas izdevumi abos gadījumos u.tml.), un Kultūras ministrijai uzdots iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Kultūras ministrijai saskaņotās tāmes par tiem pasākumiem, kuriem pirmām kārtām nepieciešams finansējums, uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 23.jūlija sēdē.

Atzīts par nepieciešamu īstenot Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas otro posmu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots turpināt darbu programmas otrā posma sagatavošanā: veikt salīdzinošu izmaksu analīzi dažādu finansēšanas mehānismu īstenošanai un administrēšanai, strukturēt programmu atbilstoši dažādām mērķgrupām. Precizētā programma jāsaskaņo ar Finansu ministriju un jāiesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pieņemta zināšanai iesniegtā informācija.

Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam uzdots izveidot darba grupu līguma projekta par Rīgas Ekonomikas augstskolu sagatavošanai. Piedalīties darba grupā tiks uzaicināts arī bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Māris Slokenbergs.

Darba grupai līguma projekta sagatavošanā uzdots ievērot 1993.gada 30.jūnijā noslēgtā līguma par ekonomikas skolas izveidošanu Rīgā pamatprincipus, jo īpaši jautājumā par īpašumtiesībām un augstskolas pārvaldes nosacījumiem, kā arī iekļaut projektā Latvijas valsts ieguldāmo līdzekļu sadalījumu pa gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus par to, kā tiks finansētas Lietuvas un Igaunijas studentu mācības, saskaņot šos priekšlikumus, līguma projektu un attiecīgu tiesību akta projektu ar Tieslietu ministriju, Finansu ministriju un Ārlietu ministriju.

Izglītības un zinātnes ministram uzdots divu nedēļu laikā iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Uzdots Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam izpildīt Ministru kabineta uzdevumu koncepcijas projekta precizēšanā (2002.gada 21.maija sēdes prot. Nr.21  30.§), kā arī skaidri definēt jēdzienu “rotācija” (arī to, kā rotācija tiks īstenota — brīvprātīgi un/vai piespiedu kārtā un kādos gadījumos), sagatavot izvērstus konceptuālo risinājumu variantus un divu nedēļu laikā iesniegt jautājumu Valsts kancelejā.

Nolemts jautājumu turpināt skatīt Ministru kabineta sēdē.

Valsts kancelejas  Komunikācijas pārvalde