Lai “Viļņas desmitnieks” nostiprinās NATO vārdnīcā

“NATO paplašināšanai drīz vien pieskaņosies Eiropas Savienības paplašināšanās, un tad paplašināto eiroatlantisko sabiedrību stiprinās arī paplašināta Eiropa. Šie abi notikumi ievērojami mainīs pasauli,” teica ASV pilnvarotais padomnieks Stratēģisko un ārlietu studiju centrā Zbigņevs Bžezinskis pagājušās nedēļas nogalē, atklājot desmit NATO kandidātvalstu jeb tā sauktā Viļņas desmitnieka valdību vadītāju tikšanās Rīgā pēdējo darba sesiju.

Z. Bžezinskis savā uzrunā (ar pilnu runas tekstu iespējams iepazīties “LV” 9. jūlija numurā — red.) pauda atbalstu gaidāmajai paplašināšanai un izteica pareģojumu, ka gandrīz noteikti NATO tiks uzņemtas ne mazāk kā četras valstis un diezgan iespējams, ka ne mazāk kā septiņas.

Ļoti optimistiski par gaidāmo paplašināšanos runāja arī NATO Parlamentārās asamblejas (PA) prezidents Rafaels Estrella, norādot, ka viņa pārstāvētā institūcija vienmēr ir bijusi dedzīga paplašināšanās atbalstītāja.

Šis atbalsts tiek realizēts trijos galvenajos veidos: pirmkārt, sniedzot praktisku atbalstu jaunajiem parlamentiem, jau kopš 1990. gada organizējot specializētus seminārus un konferences parlamenta deputātiem un darbiniekiem. Šo pasākumu mērķis ir padarīt efektīvāku parlamentu iesaistīšanos drošības politikas veidošanā. Otrkārt, NATO PA veido atklātas diskusijas ar citām ārpus NATO esošajām valstīm, lai veicinātu izpratni un atbalstu eiroatlantiskās drošības sistēmas attīstībai.

Un, visbeidzot, NATO PA ar dažādām diskusijām un ziņojumiem cenšas popularizēt paplašināšanās ideju arī sabiedrībā, informēja R. Estrella.

Premjerministru diskusijā vairākkārt tika runāts par pagājušā gada 11. septembra notikumu iespaidu uz NATO tālāko attīstību un gaidāmo paplašināšanos. Slovēnijas premjerministrs Janešs Drnovšeks pauda viedokli, ka ar 11. septembri tika pielikts galīgais punkts aukstā kara pasaules dalījumam un jaunā pasaules drošības koalīcija ir kļuvusi par realitāti. Pirmoreiz ir izveidojusies reāla sadarbība starp NATO un Krieviju, un šis sadarbības modelis Krievijas statusu padara tuvu NATO dalībvalsts statusam. Vēl pirms dažiem gadiem tika izteiktas šaubas par NATO tālākas pastāvēšanas lietderību, taču šobrīd ir skaidrs, ka aliansei ir jāturpina pastāvēt un savā sastāvā jāuzņem vēl jaunas dalībvalstis, atzina J. Drnovšeks.

Arī Zbigņevs Bžezinskis atsauca atmiņā valodas par to, ka NATO izgaisīs, NATO vajadzētu izformēt, paplašināšanās to sagraus, tāpat kā to iznīcinās ciešākas sadarbības mēģinājumi ar Krieviju. “Bet šobrīd šeit NATO sevi parāda kā visvarenāko integrēto drošības aliansi stratēģiski vissvarīgākā pasaules reģiona arvien pieaugošajā drošības zonā. Šī sanāksme ir vēl viens NATO dzīvotspējas apliecinājums,” teica Z. Bžezinskis

Albānijas premjerministrs Pandeli Majko atzina, ka teroristu uzbrukumi pērnā gada nogalē ir radījuši nepieciešamību straujāk attīstīt NATO integrāciju. “Cīņa pret terorismu, ir ļoti sarežģīta, jo tas ir ne tikai militārs, bet arī politisks, juridisks un ekonomisks karš, bet visam pāri, lai efektīvi cīnītos pret terorismu, ir jāpaātrina integrācija. Bez ciešākas savstarpējās integrācijas cīņa pret terorismu ir sašķelta un neefektīva, kamēr terorisms un organizētā noziedzība jau sen norit ļoti integrēti,” norādīja P. Majko.

Vairāki NATO dalībvalstu vadošie politiķi un drošības jautājumu speciālisti izteikuši prognozes, ka šā gada nogalē Prāgā uzaicinājumu iestāties NATO varētu saņemt septiņas no desmit Viļņas desmitnieka valstīm, bet par pārējām trim Balkānu valstīm — Albāniju, Maķedoniju un Horvātiju — līdzšinējās prognozes bijušas visai rezervētas. Tomēr gan Albānijas premjerministrs Pandeli Majko, gan Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis, uzstājoties Rīgā, aktīvi norādīja uz savu valstu pēdējā laikā sasniegto NATO integrācijas procesā un izteica cerību, ka tiks aicinātas pievienoties NATO jau šā gada nogalē.

B. Trajkovskis atzina, ka Maķedonijai ceļā uz NATO stājušies vairāki nopietni šķēršļi, tomēr, neraugoties uz četriem kariem, kuri noritējuši tiešā Maķedonijas robežu tuvumā, un diviem embargo, Maķedonijai ir izdevies pasteidzināt ekonomiskās reformas, stiprināt demokrātijas principus un pilsoniskās sabiedrības attīstību un veikt nozīmīgas politiskās reformas, kas ļāvušas attīstīt valsts aizsardzības sistēmu. Bet pēc 11. septembra notikumiem ASV Maķedonija ir aktīvi iesaistījusies cīņā pret starptautisko terorismu, piedāvājot savus lidlaukus NATO vajadzībām, un pavisam drīz zināms skaits Maķedonijas kareivju pievienosies NATO kontingentam Afganistānā.

Arī Albānijas premjerministrs norādīja, ka viņa valsts pēdējā laikā visai sekmīgi attīstās un Albānijas tauta atbalsta tās pašas demokrātiskās un ekonomiskās vērtības, ko visas eiroatlantiskā reģiona valstis. Tādēļ ir pamatotas cerības, ka arī Albānija saņems uzaicinājumu pievienoties NATO jau šā gada nogalē Prāgā, teica P. Majko.

Tajā pašā laikā Albānijas premjerministrs atzina, ka pievienošanās NATO nav Albānijas pašmērķis un faktiskais uzaicinājums pievienoties netiek uzskatīts par uzsāktā integrācijas ceļa beigām. Ciešāka sadarbība un pieskaņošanās NATO prasībām un standartiem Albānijā turpināsies arī pēc pievienošanās NATO, norādīja P. Majko.

Savukārt Maķedonijas prezidents B. Trajkovskis izteicās daudz asāk, sakot, ka Maķedonijas uzņemšana NATO būs labākais iespējamais risinājums, lai attīstītu mieru un demokrātiju Dienvidaustrumeiropā. Viņš norādīja, ka gadījumā, ja vēsturiskajā paplašināšanās kārtā Prāgā Maķedonija paliks ārpus NATO, nodrošināt demokrātiju un stabilitāti Maķedonijā būs visai problemātiski, tādēļ Maķedonija visdrīzāk kļūs par drošības patērētāju, nevis drošības ģenerētāju. B. Trajkovskis aicināja Viļņas desmitnieka un NATO dalībvalstu pārstāvjus izvērtēt, vai tiem ir izdevīgāk redzēt Maķedoniju kā pilntiesīgu dalībvalsti vai paturēt to ārpus NATO, tādējādi riskējot ar ilgtermiņa nestabilitāti un pastāvīgu miera uzturēšanas spēku klātbūtni reģionā. Tādēļ, pieņemot lēmumu par NATO paplašināšanās apmēriem, būtu jāņem vērā ilgtermiņa stratēģiskie faktori, nevis konkrētās dienas vai nedēļas problēmas, teica B. Trajkovskis.

Albānijas premjerministrs aicināja Viļņas desmitnieka valstis turpināt veiksmīgi uzsākto sadarbību arī pēc NATO dalībvalstu valdību vadītāju tikšanās Prāgā, neraugoties uz to, kāds būs pieņemtais lēmums. Maķedonijas prezidents izteica cerību, ka termins “Viļņas desmitnieks” neizzudīs no NATO vārdnīcas un arī nākotnē šai valstu grupai, kopīgi sadarbojoties, būs nozīmīga loma Eiropas un pasaules drošības situācijas attīstībā. Lai šo sadarbību stiprinātu arī turpmāk, B. Trajkovskis aicināja visu desmit valstu prezidentus īsi pēc Prāgas sanāksmes tikties Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors